Jaunākā aktivitāte
-
Pozīcija
Valsts pārvaldeUzskata, ka valsts pārvaldei ir vajadzīgas pārmaiņas un Valsts kancelejai jābūt spēcīgam valdības centram, kas palīdz līdzsvarot politiskās prioritāt…
Avots ↗ -
Pozīcija
Valsts pārvaldeVērtē, ka premjera Andra Kulberga ambīcija par efektīvāko valsts pārvaldi Eiropā nav no mazajām, taču nav neizpildāma; plāno pievērsties funkciju dub…
Avots ↗ -
Pozīcija
NVO un pilsoniskā sabiedrībaUzsver, ka sabiedrības iesaiste ir būtiska Valsts kancelejas funkcija.
Avots ↗ -
Pozīcija
Valsts pārvaldeIepazīstina Jaunās Vienotības un LPV frakcijas ar redzējumu Valsts kancelejai, kura trīs pamatpīlāri ir atbalsts Ministru prezidentam (MP) kvalitatīv…
Avots ↗ -
Pozīcija
Valsts pārvaldeUzsver, ka konkursa prasības bijušas skaidri noteiktas un viņš tām pilnībā atbilst, norāda, ka izgājis trīs konkursa kārtas, un atzīst, ka nebija rēķ…
Avots ↗ -
Pozīcija
Valsts pārvaldeUzskata, ka valsts pārvaldei ir vajadzīgas pārmaiņas, kuras nav iespējams īstenot no ārpuses, un Valsts kancelejas direktora amatā plāno iestāties pa…
Avots ↗
Aktivitāte pa mēnešiem
- Pozīcijas
- Uzstāšanās debatēs
- Jautājumi un pieprasījumi
Skatīt tabulā
| Mēnesis | Pozīcijas | Uzstāšanās debatēs | Jautājumi un pieprasījumi |
|---|---|---|---|
| 2026. gada oktobris | 9 | 0 | 0 |
| 2026. gada septembris | 13 | 0 | 0 |
| 2026. gada augusts | 7 | 0 | 0 |
| 2026. gada jūlijs | 5 | 0 | 0 |
| 2026. gada jūnijs | 0 | 0 | 0 |
| 2026. gada maijs | 0 | 0 | 0 |
| 2026. gada aprīlis | 0 | 0 | 0 |
| 2026. gada marts | 0 | 0 | 0 |
| 2026. gada februāris | 0 | 0 | 0 |
| 2026. gada janvāris | 0 | 0 | 0 |
| 2025. gada decembris | 0 | 0 | 0 |
| 2025. gada novembris | 0 | 0 | 0 |
Saeimas balsojumi šeit netiek skaitīti — tie ir cilnē «Saeimā».
Pozīcija · Valsts pārvalde
Uzskata, ka valsts pārvaldei ir vajadzīgas pārmaiņas un Valsts kancelejai jābūt spēcīgam valdības centram, kas palīdz līdzsvarot politiskās prioritātes ar sabiedrības interesēm; pauž pārliecību, ka, p…
Avots →Aktivitāšu laika līnija
-
Pozīcija
Valsts pārvaldeUzskata, ka valsts pārvaldei ir vajadzīgas pārmaiņas un Valsts kancelejai jābūt spēcīgam valdības centram, kas palīdz līdzsvarot politiskās prioritātes ar sabiedrības interesēm; pauž pārliecību, ka, pārskatot līdzšinējos darba procesus un stiprinot atbildību par pieņemtajiem lēmumiem, iespējams panākt būtiskus uzlaboj…
Avots ↗ -
Pozīcija
Valsts pārvaldeVērtē, ka premjera Andra Kulberga ambīcija par efektīvāko valsts pārvaldi Eiropā nav no mazajām, taču nav neizpildāma; plāno pievērsties funkciju dublēšanās novēršanai, procesu pārskatīšanai un digitalizēšanai un uzskata, ka Valsts kancelejai jākalpo par piemēru pārējai valsts pārvaldei.
Avots ↗ -
Pozīcija
NVO un pilsoniskā sabiedrībaUzsver, ka sabiedrības iesaiste ir būtiska Valsts kancelejas funkcija.
Avots ↗ -
Pozīcija
Valsts pārvaldeIepazīstina Jaunās Vienotības un LPV frakcijas ar redzējumu Valsts kancelejai, kura trīs pamatpīlāri ir atbalsts Ministru prezidentam (MP) kvalitatīvu lēmumu pieņemšanai un pieņemto lēmumu izpildes kontrolei, budžeta tēriņu mazināšana īstermiņā un strukturāli un darba kultūras maiņa no procesa uz rezultātu.
Avots ↗ -
Pozīcija
Valsts pārvaldeUzsver, ka konkursa prasības bijušas skaidri noteiktas un viņš tām pilnībā atbilst, norāda, ka izgājis trīs konkursa kārtas, un atzīst, ka nebija rēķinājies ar tik plašu politisku diskusiju par savu kandidatūru.
Avots ↗ -
Pozīcija
Valsts pārvaldeUzskata, ka valsts pārvaldei ir vajadzīgas pārmaiņas, kuras nav iespējams īstenot no ārpuses, un Valsts kancelejas direktora amatā plāno iestāties par valsts pārvaldes efektivizāciju.
Avots ↗ -
Pozīcija
Valsts pārvaldeNorāda, ka iepriekšējo divu iestādes direktoru liktenis viņu nebiedē, jo tas ir pamācošs piemērs, kas parāda, ka ierēdņi ir atbildīgi par ikdienā pieņemtajiem lēmumiem, un ar atbildības sajūtu pret sabiedrību un likumu jāpilda savi pienākumi.
Avots ↗ -
Pozīcija
Valsts pārvaldeUzskata, ka Valsts kanceleja ir balansējošais elements starp politiskajām ambīcijām un caurspīdīgu pārvaldību un sabiedrisko labumu, un norāda, ka kandidēja tās direktora amatam, jo novērojis, ka labas iniciatīvas bieži ieķeras un netiek realizētas galvenokārt neefektīvu procesu dēļ.
Avots ↗ -
Pozīcija
SportsPauž nepiekrišanu pēdējā laika sporta politikas virzienam un pievienojas Latvijas futbola izlases fanu nostājai, pateicoties viņiem par atbalstu spēlētājiem un skaidru nostāju.
Avots ↗ -
Pozīcija
ImigrācijaUzskata, ka Latvijā nav darbaspēka piesaistes politikas; kritizē, ka process ir sarežģīts un lieki birokratizēts, darba devējam ilgstot 6–8 mēnešus, un ka četras ārvalstu darbaspēka uzskaites institūcijas savstarpēji neapmainās ar informāciju.
Avots ↗ -
Pozīcija
IzglītībaUzskata, ka vairāki izglītības reformas ieviešanas priekšnoteikumi diemžēl netika nodrošināti, norādot uz mācību materiālu trūkumu, nenotikušām stundām un neatbilstošu pedagogu skaitu atsevišķos priekšmetos.
Avots ↗ -
Pozīcija
ImigrācijaAicina apturēt Iekšlietu ministrijas ārvalstu darbaspēka kvotu projektu, jo tas neatbild, kuru no Valsts kontroles konstatētajiem trūkumiem novērš, un darbaspēku skarošie lēmumi nav pieņemami bez tautsaimniecības ietekmes aprēķina.
Avots ↗ -
Pozīcija
ImigrācijaKritizē, ka darba devēju viedoklis par imigrācijas ierobežošanas plānu netika uzklausīts, un norāda uz pretrunām plānā: aizliedzot trešo valstu pilsoņiem pašnodarbinātību, darbā pieņemtie kļūst par potenciālu slogu sociālajam budžetam, un šādi risinājumi rada problēmas, kuru sākotnēji nebija.
Avots ↗ -
Pozīcija
ImigrācijaAicina uzlabot imigrācijas ierobežošanas priekšlikumus, norādot uz pretrunu starp ieceri noteikt trešo valstu pilsoņiem klātienes reģistrāciju PMLP un pārvaldes jau pašlaik nepietiekamo kapacitāti.
Avots ↗ -
Pozīcija
Budžets un finansesVērtē, ka Latvijas ekonomiskās attīstības līmenis atpaliek no Lietuvas un Igaunijas par aptuveni 10 gadiem.
Avots ↗ -
Pozīcija
IzglītībaNorāda, ka arvien svarīgāka kļūst darbinieku prasmju un kvalifikācijas atbilstība uzņēmumu vajadzībām, un pauž LDDK viedokli, ka profesionālā, augstākā un pieaugušo izglītība un pārkvalifikācija ciešāk jāsasaista ar darba tirgus vajadzībām.
Avots ↗ -
Pozīcija
Sociālā politikaUzskata, ka Latvijā vajadzētu uzlabot nodarbinātības politiku, plašāk iesaistot neaktīvās sociāli ekonomiskās grupas, jo ar Lietuvas nodarbinātības līmeni darba tirgū būtu par apmēram 30 000 strādājošo vairāk.
Avots ↗ -
Pozīcija
ImigrācijaNorāda, ka LDDK jau vairākus gadus uzsver, ka par ārvalstu darbaspēka piesaistes detaļām nevar sākt runāt, kamēr nav skaidra ietvara, ko valsts šajā jomā vēlas.
Avots ↗ -
Pozīcija
Budžets un finansesNorāda, ka ar piedāvāto vienkāršoto nodokļu režīmu nelielai saimnieciskajai darbībai ēnu ekonomikas problēmu pilnībā atrisināt nevarēs, un vēlētos lielāku sasaisti ar nākamajiem nodokļu režīmiem, lai cilvēkam būtu skaidrs ceļš, kā uz tiem pāriet.
Avots ↗ -
Pozīcija
IzglītībaLDDK vārdā pauž atbalstu dabaszinātņu eksāmena ieviešanai no šī mācību gada un aicina procesu vairs neatlikt, jo lēmums pieņemts jau pirms 8 gadiem; atzīst, ka eksāmens vien kvalitāti neuzlabos, taču atspoguļos jauniešu reālās zināšanas.
Avots ↗ -
Pozīcija
IzglītībaUzskata, ka OECD pētījuma rādītāji, kas liecina par Latvijas skolēnu snieguma pasliktināšanos dabaszinātnēs, matemātikā un lasīšanā, ir neglaimojoši un rāda astoņu gadu laikā nepieņemtu lēmumu rezultātu.
Avots ↗ -
Pozīcija
Budžets un finansesNorāda, ka darba devēji rosina izdevumu pārskatīšanā noteikt konkrētu ietaupījuma mērķi — aptuveni 800–900 miljonus eiro —, un uzskata, ka jau šīs valdības laikā jāskatās uz strukturālām izmaiņām, kurās slēpjas lielākie ietaupījumi.
Avots ↗ -
Pozīcija
IzglītībaSaeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā aicina IZM no piedāvātās reformu paketes atlasīt tās reformas, kuras var ieviest, un tās, kuras nevar.
Avots ↗ -
Pozīcija
IzglītībaUzskata, ka dabaszinātņu eksāmens pamatskolā nāks par labu dabaszinātņu apguvei arī tad, ja no tā rezultāta nebūs atkarīga pamatizglītības iegūšana, jo palīdzēs ieraudzīt objektīvo situāciju skolās un dos argumentus prasīt, lai atbildīgās institūcijas to uzlabo.
Avots ↗ -
Pozīcija
Sociālā politikaVērtē, ka zemā bezdarba apstākļos senioru nodarbinātība kļūst par būtisku veidu, kā nodrošināt kvalificētu darbaspēku, un uzskata, ka novecojošā sabiedrībā arvien vairāk būs jāmeklē veidi, kā seniorus integrēt un paturēt darba tirgū.
Avots ↗ -
Pozīcija
IzglītībaUzskata, ka centralizētais eksāmens dabaszinībās nav sods, bet kvalitātes mērinstruments: vāji rezultāti ir iemesls rīkoties, nevis atteikties no eksāmena, un objektīvi dati ļauj pamatoti lemt par skolotāju sagatavošanu, mācību saturu un resursu sadali.
Avots ↗ -
Pozīcija
IzglītībaApgalvo, ka līdz ar IZM iecerētajām izmaiņām skolēnu un skolu atbildība par kvalitatīvu mācību procesu nemazināsies, un uzsver, ka STEM kompetences ir viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem Latvijas ekonomikas konkurētspējai.
Avots ↗ -
Pozīcija
IzglītībaUzskata, ka par gudrāku ekonomiku nevar runāt, nepievēršot pietiekamu uzmanību tam, cik labi jaunieši apgūst matemātiku un dabaszinātnes, jo tā ir viena cēloņsakarību ķēde.
Avots ↗ -
Pozīcija
IzglītībaAtbalsta IZM lēmumu ieviest dabaszinātņu eksāmenu 9. klasē, jo pamatzināšanas dabaszinātnēs paver plašākas karjeras iespējas neatkarīgi no tā, vai jaunietis pēc 9. klases izvēlas profesionālo vai vispārējo vidējo izglītību.
Avots ↗ -
Pozīcija
TransportsPar Vanšu tilta pārbūvi brīdina, ka, ja satiksmes plūsma netiek laikus pārplānota un koordinēta, kopējā ekonomiskā ietekme var būt ievērojami lielāka nekā būvprojekta tiešie izdevumi; uzskata, ka regulāra uzturēšana ekonomikai ir izdevīgāka nekā ilgi atlikti apjomīgi remonti.
Avots ↗ -
Pozīcija
ImigrācijaUzsver, ka darbaspēka trūkums pašlaik ir viens no būtiskākajiem problēmjautājumiem, un uzskata, ka imigrācijas politikā jādomā ne tikai par politiskiem lozungiem, bet arī par darbaspēka pieejamību; ja tiktu noteiktas kvotas pēc nacionalitātes, lēmumu pieņēmējiem darba devējiem būtu jāpamato, kā uzņēmumi spēs izdzīvot.
Avots ↗ -
Pozīcija
Sociālā politikaPar daļējas darbnespējas ieviešanu norāda, ka darba devējiem galvenais izaicinājums būtu darba plānošana un aizvietotāja atrašana atbilstoši noteiktajai noslodzei, un uzskata, ka jebkuram jauninājumam iespējami administratīvi šķēršļi; norāda, ka darba devēji un darbinieki jau tagad var savstarpēji vienoties par darba …
Avots ↗ -
Pozīcija
Budžets un finansesVērtē, ka valdības rīcības plāns daļēji ir formāls, jo daļu reformu tik īsā laikā nav iespējams īstenot; LDDK vārdā uzstāj, lai nākamā gada budžets tiktu izvērtēts un sagatavots, nevis atlikts uz nākamo Saeimu, un brīdina par priekšvēlēšanu nodokļu atvieglojumiem, kuru izmaksas būtu jāsedz nākamajai valdībai.
Avots ↗ -
Pozīcija
Valsts pārvaldeSaeimas komisijā iebilst pret Dziesmu un deju svētku nodibinājuma modeli, ko viņš raksturo kā papildu birokrātisko un finanšu slogu, kas nenovērš funkciju pārklāšanos; atbalsta funkciju konsolidāciju un mudina scenārijus iesniegt Finanšu ministrijas izvērtēšanai.
Avots ↗
| Tēma | Pozīcija | Datums | Avots |
|---|---|---|---|
| Valsts pārvalde | Uzskata, ka valsts pārvaldei ir vajadzīgas pārmaiņas un Valsts kancelejai jābūt spēcīgam valdības centram, kas palīdz līdzsvarot politiskās prioritātes ar sabiedrības interesēm; pauž pārliecību, ka, pārskatot līdzšinējos darba procesus un stiprinot atbildību par pieņemtajiem lēmumiem, iespējams panākt būtiskus uzlabojumus darba efektivitātē un pakalpojumu kvalitātē.
CitātsValsts kancelejai jābūt spēcīgam valdības centram, kas palīdz līdzsvarot politiskās prioritātes ar sabiedrības interesēm. Esmu pārliecināts, ka, pārskatot līdzšinējos darba procesus un stiprinot atbildību par pieņemtajiem lēmumiem, iespējams panākt būtiskus uzlabojumus darba efektivitātē un sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitātē. |
20.10.2026 | Avots |
| Valsts pārvalde | Vērtē, ka premjera Andra Kulberga ambīcija par efektīvāko valsts pārvaldi Eiropā nav no mazajām, taču nav neizpildāma; plāno pievērsties funkciju dublēšanās novēršanai, procesu pārskatīšanai un digitalizēšanai un uzskata, ka Valsts kancelejai jākalpo par piemēru pārējai valsts pārvaldei. | 20.10.2026 | Avots |
| Valsts pārvalde | Iepazīstina Jaunās Vienotības un LPV frakcijas ar redzējumu Valsts kancelejai, kura trīs pamatpīlāri ir atbalsts Ministru prezidentam (MP) kvalitatīvu lēmumu pieņemšanai un pieņemto lēmumu izpildes kontrolei, budžeta tēriņu mazināšana īstermiņā un strukturāli un darba kultūras maiņa no procesa uz rezultātu.
Citāts3 pamatpīlāri - atbalsts MP kvalitatīvu lēmumu pieņemšanai un pieņemto lēmumu izpildes kontrolei, budžeta tēriņu mazināšana - īstermiņa un strukturāla, darba kultūras maiņa - no procesa uz rezultātu. |
14.10.2026 | Avots |
| NVO un pilsoniskā sabiedrība | Uzsver, ka sabiedrības iesaiste ir būtiska Valsts kancelejas funkcija. | 14.10.2026 | Avots |
| Valsts pārvalde | Uzsver, ka konkursa prasības bijušas skaidri noteiktas un viņš tām pilnībā atbilst, norāda, ka izgājis trīs konkursa kārtas, un atzīst, ka nebija rēķinājies ar tik plašu politisku diskusiju par savu kandidatūru.
CitātsEs esmu izgājis trīs konkursa kārtas, kurās izvērtēja gan manas kompetences, gan manu redzējumu, gan vadības iemaņas. |
14.10.2026 | Avots |
| Valsts pārvalde | Uzskata, ka valsts pārvaldei ir vajadzīgas pārmaiņas, kuras nav iespējams īstenot no ārpuses, un Valsts kancelejas direktora amatā plāno iestāties par valsts pārvaldes efektivizāciju.
CitātsValsts pārvaldei ir vajadzīgas pārmaiņas, tās nav iespējams īstenot no ārpuses, un arī iekšienē ir grūti mainīt iesīkstējušus paradumus. |
10.10.2026 | Avots |
| Valsts pārvalde | Norāda, ka iepriekšējo divu iestādes direktoru liktenis viņu nebiedē, jo tas ir pamācošs piemērs, kas parāda, ka ierēdņi ir atbildīgi par ikdienā pieņemtajiem lēmumiem, un ar atbildības sajūtu pret sabiedrību un likumu jāpilda savi pienākumi. | 10.10.2026 | Avots |
| Valsts pārvalde | Uzskata, ka Valsts kanceleja ir balansējošais elements starp politiskajām ambīcijām un caurspīdīgu pārvaldību un sabiedrisko labumu, un norāda, ka kandidēja tās direktora amatam, jo novērojis, ka labas iniciatīvas bieži ieķeras un netiek realizētas galvenokārt neefektīvu procesu dēļ.
CitātsNeapšaubāmi, kā jau es minēju, Valsts kanceleja ir tas balansējošais elements starp politiskajām ambīcijām un caurspīdīgu pārvaldību un sabiedrisko labumu, |
09.10.2026 | Avots |
| Sports | Pauž nepiekrišanu pēdējā laika sporta politikas virzienam un pievienojas Latvijas futbola izlases fanu nostājai, pateicoties viņiem par atbalstu spēlētājiem un skaidru nostāju.
CitātsPēdējā laika sporta politikas virzienam nevaru piekrist, bet Latvijas futbola izlases fani saliek lietas precīzos vērtību plauktiņos. |
03.10.2026 | Avots |
| Imigrācija | Uzskata, ka Latvijā nav darbaspēka piesaistes politikas; kritizē, ka process ir sarežģīts un lieki birokratizēts, darba devējam ilgstot 6–8 mēnešus, un ka četras ārvalstu darbaspēka uzskaites institūcijas savstarpēji neapmainās ar informāciju.
CitātsMūsu valstī nav darbaspēka piesaistes politikas. |
30.09.2026 | Avots |
| Izglītība | Uzskata, ka vairāki izglītības reformas ieviešanas priekšnoteikumi diemžēl netika nodrošināti, norādot uz mācību materiālu trūkumu, nenotikušām stundām un neatbilstošu pedagogu skaitu atsevišķos priekšmetos.
CitātsMēs runājam arvien par mācību materiālu iztrūkumu. Mēs runājam par nenotikušām stundām, ko ļoti precīzi iezīmē arī Valsts kontroles ziņojums. Mēs arvien runājam par neatbilstošu pedagogu skaitu atsevišķos priekšmetos, līdz ar to vairāki priekšnoteikumi šīs reformas ieviešanai tomēr diemžēl netika ieviesti. |
28.09.2026 | Avots |
| Imigrācija | Aicina apturēt Iekšlietu ministrijas ārvalstu darbaspēka kvotu projektu, jo tas neatbild, kuru no Valsts kontroles konstatētajiem trūkumiem novērš, un darbaspēku skarošie lēmumi nav pieņemami bez tautsaimniecības ietekmes aprēķina.
CitātsKatram jaunam ierobežojumam jāspēj atbildēt uz vienu jautājumu: kuru no Valsts kontroles konstatētajiem trūkumiem tas novērš? Iekšlietu ministrijas kvotu projekts uz to neatbild. Ministrija pati anotācijā atzīst, ka alternatīvas nav vērtētas, ietekme uz tautsaimniecību nav vērtēta un sabiedrība nav uzklausīta. Tā nav steidzamība, bet neizpildīts mājasdarbs. Lēmumi, kas skar darbaspēku visai tautsaimniecībai, nav pieņemami bez tautsaimniecības ietekmes aprēķina, tāpēc aicinām projektu apturēt, |
25.09.2026 | Avots |
| Imigrācija | Kritizē, ka darba devēju viedoklis par imigrācijas ierobežošanas plānu netika uzklausīts, un norāda uz pretrunām plānā: aizliedzot trešo valstu pilsoņiem pašnodarbinātību, darbā pieņemtie kļūst par potenciālu slogu sociālajam budžetam, un šādi risinājumi rada problēmas, kuru sākotnēji nebija.
CitātsMēs runājam par to, ka ārvalstu darbaspēks būtu jāpiesaista uz īsu laiku un tur, kur tas patiešām nepieciešams. Tajā pašā laikā ierosinājums ir aizliegt trešo valstu pilsoņiem nodarbinātību pašnodarbinātā statusā, līdz ar to pieņemot viņus darbā, visi šie darbinieki kļūst par potenciālo slogu valsts sociālajam budžetam. Un virkne šādu risinājumu faktiski veido problēmu, kuras sākotnēji nemaz nebija. |
23.09.2026 | Avots |
| Imigrācija | Aicina uzlabot imigrācijas ierobežošanas priekšlikumus, norādot uz pretrunu starp ieceri noteikt trešo valstu pilsoņiem klātienes reģistrāciju PMLP un pārvaldes jau pašlaik nepietiekamo kapacitāti. | 22.09.2026 | Avots |
| Budžets un finanses | Vērtē, ka Latvijas ekonomiskās attīstības līmenis atpaliek no Lietuvas un Igaunijas par aptuveni 10 gadiem.
CitātsLatvijas ekonomiskās attīstības līmenis no Lietuvas un Igaunijas atpaliek par aptuveni 10 gadiem, |
21.09.2026 | Avots |
| Sociālā politika | Uzskata, ka Latvijā vajadzētu uzlabot nodarbinātības politiku, plašāk iesaistot neaktīvās sociāli ekonomiskās grupas, jo ar Lietuvas nodarbinātības līmeni darba tirgū būtu par apmēram 30 000 strādājošo vairāk.
CitātsJa Latvijā nodarbinātības līmenis būtu kaut vai Lietuvas līmenī (par 2,6 % punktiem augstāks), tad mūsu tirgū būtu par apmēram 30 000 vairāk strādājošo. Tas nozīmē, ka Latvijā vajadzētu uzlabot nodarbinātības politiku, tai skaitā plašāk iesaistot neaktīvās sociāli ekonomiskās grupas, |
21.09.2026 | Avots |
| Izglītība | Norāda, ka arvien svarīgāka kļūst darbinieku prasmju un kvalifikācijas atbilstība uzņēmumu vajadzībām, un pauž LDDK viedokli, ka profesionālā, augstākā un pieaugušo izglītība un pārkvalifikācija ciešāk jāsasaista ar darba tirgus vajadzībām.
CitātsTas nozīmē, ka arvien svarīgāks kļūst ne tikai darbinieku skaits, bet arī viņu prasmes un kvalifikācijas atbilstība uzņēmumu vajadzībām. LDDK ieskatā profesionālā un augstākā izglītība, pieaugušo izglītība un pārkvalifikācija ciešāk jāsasaista ar darba tirgus vajadzībām. |
21.09.2026 | Avots |
| Imigrācija | Norāda, ka LDDK jau vairākus gadus uzsver, ka par ārvalstu darbaspēka piesaistes detaļām nevar sākt runāt, kamēr nav skaidra ietvara, ko valsts šajā jomā vēlas.
CitātsŠo mēs no LDDK puses esam uzsvēruši jau vairākus gadus, ka mēs nevaram sākt runāt par detaļām. Kamēr mums nav skaidrs ietvars, ko tad mēs kā valsts vēlamies ārvalstu darbaspēka piesaistē? |
09.09.2026 | Avots |
| Budžets un finanses | Norāda, ka ar piedāvāto vienkāršoto nodokļu režīmu nelielai saimnieciskajai darbībai ēnu ekonomikas problēmu pilnībā atrisināt nevarēs, un vēlētos lielāku sasaisti ar nākamajiem nodokļu režīmiem, lai cilvēkam būtu skaidrs ceļš, kā uz tiem pāriet.
CitātsTas, ko mēs vēlētos redzēt, ir lielāka sasaiste ar nākamo līmeni, lai faktiski, ja šī likumprojekta mērķis ir veicināt cilvēku vēlmi maksāt nodokļus, tad tālāk lai cilvēkam būtu skaidrs ceļš, kā pāriet nākamajos nodokļu režīmos |
08.09.2026 | Avots |
| Izglītība | LDDK vārdā pauž atbalstu dabaszinātņu eksāmena ieviešanai no šī mācību gada un aicina procesu vairs neatlikt, jo lēmums pieņemts jau pirms 8 gadiem; atzīst, ka eksāmens vien kvalitāti neuzlabos, taču atspoguļos jauniešu reālās zināšanas.
CitātsLēmums par to tika pieņemts jau pirms 8 gadiem, tāpēc aicinām procesu vairs neatlikt un virzīties uz priekšu. |
08.09.2026 | Avots |
| Izglītība | Uzskata, ka OECD pētījuma rādītāji, kas liecina par Latvijas skolēnu snieguma pasliktināšanos dabaszinātnēs, matemātikā un lasīšanā, ir neglaimojoši un rāda astoņu gadu laikā nepieņemtu lēmumu rezultātu. | 08.09.2026 | Avots |
| Budžets un finanses | Norāda, ka darba devēji rosina izdevumu pārskatīšanā noteikt konkrētu ietaupījuma mērķi — aptuveni 800–900 miljonus eiro —, un uzskata, ka jau šīs valdības laikā jāskatās uz strukturālām izmaiņām, kurās slēpjas lielākie ietaupījumi.
CitātsPriekšvēlēšanu laiks nav pats pateicīgāks laiks, lai runātu par izdevumu mazināšanu. |
07.09.2026 | Avots |
| Izglītība | Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā aicina IZM no piedāvātās reformu paketes atlasīt tās reformas, kuras var ieviest, un tās, kuras nevar. | 26.08.2026 | Avots |
| Izglītība | Uzskata, ka dabaszinātņu eksāmens pamatskolā nāks par labu dabaszinātņu apguvei arī tad, ja no tā rezultāta nebūs atkarīga pamatizglītības iegūšana, jo palīdzēs ieraudzīt objektīvo situāciju skolās un dos argumentus prasīt, lai atbildīgās institūcijas to uzlabo.
CitātsLīdz ar to viens pats eksāmens nav tas, kas uzlabos mācību kvalitāti, bet tas ir viens no mehānismiem, kas pirmām kārtām mēra aktuālo situāciju un tālāk sniedz iespēju uzlabot to infrastruktūru, kas nodrošina dabaszinību apguvi. |
18.08.2026 | Avots |
| Sociālā politika | Vērtē, ka zemā bezdarba apstākļos senioru nodarbinātība kļūst par būtisku veidu, kā nodrošināt kvalificētu darbaspēku, un uzskata, ka novecojošā sabiedrībā arvien vairāk būs jāmeklē veidi, kā seniorus integrēt un paturēt darba tirgū.
CitātsŠobrīd bezdarbs saglabājās ļoti zems, līdz ar to darba tirgū darbinieki ir ļoti nepieciešami un senioru nodarbinātība kļūst par būtisku daļu, kā nodrošināt kvalificētu darbaspēku pietiekamā apmērā, un šobrīd tiek piedāvāts plašs spektrs. |
14.08.2026 | Avots |
| Izglītība | Apgalvo, ka līdz ar IZM iecerētajām izmaiņām skolēnu un skolu atbildība par kvalitatīvu mācību procesu nemazināsies, un uzsver, ka STEM kompetences ir viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem Latvijas ekonomikas konkurētspējai. | 06.08.2026 | Avots |
| Izglītība | Uzskata, ka centralizētais eksāmens dabaszinībās nav sods, bet kvalitātes mērinstruments: vāji rezultāti ir iemesls rīkoties, nevis atteikties no eksāmena, un objektīvi dati ļauj pamatoti lemt par skolotāju sagatavošanu, mācību saturu un resursu sadali.
CitātsEksāmens nav sods. Tas nav šķērslis. Tas ir kvalitātes mērinstruments. Ja rezultāti nav labi, tas nav iemesls atteikties no eksāmena. Tas ir iemesls rīkoties. |
06.08.2026 | Avots |
| Izglītība | Uzskata, ka par gudrāku ekonomiku nevar runāt, nepievēršot pietiekamu uzmanību tam, cik labi jaunieši apgūst matemātiku un dabaszinātnes, jo tā ir viena cēloņsakarību ķēde.
CitātsMēs nevaram runāt par gudrāku ekonomiku, vienlaikus nepievēršot pietiekamu uzmanību tam, cik labi mūsu jaunieši apgūst matemātiku un dabaszinātnes. Šīs lietas nav nodalāmas. Tās ir viena cēloņsakarību ķēde. |
05.08.2026 | Avots |
| Izglītība | Atbalsta IZM lēmumu ieviest dabaszinātņu eksāmenu 9. klasē, jo pamatzināšanas dabaszinātnēs paver plašākas karjeras iespējas neatkarīgi no tā, vai jaunietis pēc 9. klases izvēlas profesionālo vai vispārējo vidējo izglītību.
CitātsAtbalstāms IZM lēmums ieviest dabaszinātņu eksāmenu 9. klasē. Pamatzināšanas dabaszinātnēs paver plašākas karjeras iespējas un ir nozīmīgas neatkarīgi no tā, vai jaunietis pēc 9. klases izvēlas profesionālo vai vispārējo vidējo izglītību. |
04.08.2026 | Avots |
| Transports | Par Vanšu tilta pārbūvi brīdina, ka, ja satiksmes plūsma netiek laikus pārplānota un koordinēta, kopējā ekonomiskā ietekme var būt ievērojami lielāka nekā būvprojekta tiešie izdevumi; uzskata, ka regulāra uzturēšana ekonomikai ir izdevīgāka nekā ilgi atlikti apjomīgi remonti.
CitātsEkonomikai daudz izdevīgāki ir regulāri uzturēšanas un atjaunošanas darbi nekā situācijas, kad ilgstoši atliktu investīciju dēļ nepieciešami apjomīgi remonti ar būtiskiem satiksmes ierobežojumiem. |
30.07.2026 | Avots |
| Imigrācija | Uzsver, ka darbaspēka trūkums pašlaik ir viens no būtiskākajiem problēmjautājumiem, un uzskata, ka imigrācijas politikā jādomā ne tikai par politiskiem lozungiem, bet arī par darbaspēka pieejamību; ja tiktu noteiktas kvotas pēc nacionalitātes, lēmumu pieņēmējiem darba devējiem būtu jāpamato, kā uzņēmumi spēs izdzīvot.
CitātsJa mēs sākam ar to, ka mēs sakām, kvota ir noteiktas nacionalitātes un vēl kaut kādi ierobežojumi, tad mums ir jāapzinās, ka Latvijā ekonomikas struktūra ir tāda, kāda tā ir, un lēmumu pieņēmējiem būtu darba devējiem jāpamato, kādā veidā būs iespēja nodrošināt šāda tipa uzņēmējdarbībai izdzīvošanu. |
25.07.2026 | Avots |
| Sociālā politika | Par daļējas darbnespējas ieviešanu norāda, ka darba devējiem galvenais izaicinājums būtu darba plānošana un aizvietotāja atrašana atbilstoši noteiktajai noslodzei, un uzskata, ka jebkuram jauninājumam iespējami administratīvi šķēršļi; norāda, ka darba devēji un darbinieki jau tagad var savstarpēji vienoties par darba pienākumu veikšanu slimības laikā, ja slimība to netraucē.
CitātsKā galveno izaicinājumu mēs no savas puses minētu noteikti darba plānošanu kā tādu, jo darba devējam atbilstoši procentuālajai noslodzei, kas tiktu definēta, tad būtu jāatrod kāds, kurš aizstāj šo darbinieku. |
22.07.2026 | Avots |
| Budžets un finanses | Vērtē, ka valdības rīcības plāns daļēji ir formāls, jo daļu reformu tik īsā laikā nav iespējams īstenot; LDDK vārdā uzstāj, lai nākamā gada budžets tiktu izvērtēts un sagatavots, nevis atlikts uz nākamo Saeimu, un brīdina par priekšvēlēšanu nodokļu atvieglojumiem, kuru izmaksas būtu jāsedz nākamajai valdībai.
CitātsMēs, no LDDK puses, uzstājam uz vienu no galvenajām prioritātēm – lai tiktu izvērtēts un sagatavots nākamā gada budžets, nevis tas tiek atlikts uz nākamo Saeimu. |
21.07.2026 | Avots |
| Valsts pārvalde | Saeimas komisijā iebilst pret Dziesmu un deju svētku nodibinājuma modeli, ko viņš raksturo kā papildu birokrātisko un finanšu slogu, kas nenovērš funkciju pārklāšanos; atbalsta funkciju konsolidāciju un mudina scenārijus iesniegt Finanšu ministrijas izvērtēšanai.
CitātsAtbalstu, ka šīs funkcijas būtu jākonsolidē, bet nodibinājums nekādā veidā nenovērš funkciju pārklāšanos, turklāt rada papildu birokrātisko un finanšu slogu valsts budžetam |
21.07.2026 | Avots |
X ieraksti (17)
Ziņas (10 no 81)
Spriedzes (1)
Štāls apšauba Gorkša piemērotību Valsts kancelejas vadībai, norādot, ka amatam vajadzīga pieredze tieši valsts pārvaldē
Avots ↗ Skatīt profilu →Atbalsts (6)
Gorkšs atbalsta Kulberga mērķi padarīt valsts pārvaldi par efektīvāko Eiropā: ambīcija nav no mazajām, taču nav neizpildāma.
Avots ↗ Skatīt profilu →Citskovskis uzskata, ka Gorkšs ir piemērots Valsts kancelejas direktora amatam un būtu arī viņa izvēle
Avots ↗ Skatīt profilu →Seržants raksturo Gorkšu kā zinošu un konstruktīvu un nav manījis viņā pielišķēšanās pazīmes
Avots ↗ Skatīt profilu →Stendzenieks apšauba pārmetumus Gorkšam: «Komandu sports, organizāciju vadība, kas te var nepatikt?»
Avots ↗ Skatīt profilu →Kulbergs virza Gorkšu Valsts kancelejas direktora amatam, uzskatot, ka viņam ir atbilstoša pieredze iecerēto pārmaiņu ieviešanai
Avots ↗ Skatīt profilu →Pūpols atbalsta Gorkša izvēli Valsts kancelejas vadībai, norādot uz viņa uzņēmēja pieredzi un domubiedrību ar Kulbergu
Avots ↗ Skatīt profilu →vēl 1
Citi amati (7)
| Autordarbs — Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "PR KVADRĀTS" vairs nav |
| Autordarbs — Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Citrus Solutions" vairs nav |
| Direktora pienākumu izpildītājs — Jūrmalas Futbola skola |
| Uzraudzības komitejas balsstiesīgais loceklis 21-27 — Finanšu ministrija |
| Valdes priekšsēdētājs — "K.Gorkša fonds Latvijas futbolam" |
| Ģenerāldirektors — Latvijas Darba devēju konfederācija |
| Autordarbs — Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Televīzija" |
Nekustamie īpašumi (1)
| Cits īpašums — Latvija, Rīga (īpašumā) |
Transports (1)
| Vieglais plašlietojuma MERCEDES BENZ A250 (2013) |
Ienākumi (8)
|
Alga: 62 319,77 € no Latvijas Darba devēju konfederācija
mainījies
summa: 69 295 → 62 320 (−10 %)
|
|
Alga: 27 526,46 € no Jūrmalas Futbola skola
mainījies
summa: 25 358 → 27 526 (+9 %)
|
| Ienāk. no saimn. darbības un komercdarb: 700,00 € no Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Citrus Solutions" jauns |
| U.c. ienākumi: 350,00 € no Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "3K MANAGEMENT" jauns |
| U.c. ienākumi: 1 800,00 € no Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Sabiedriskais medijs" jauns |
| Alga: 201,93 € no Latvijas Universitāte vairs nav |
| U.c. ienākumi: 1 000,00 € no Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Televīzija" vairs nav |
| U.c. ienākumi: 371,07 € no Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "PR KVADRĀTS" vairs nav |
Izsniegtie aizdevumi >20 MMA (3)
| 71 143,59 € (septiņdesmit viens tūkstotis viens simts četrdesmit trīs eiro 59 centi) |
| 30 000,00 € (trīsdesmit tūkstoši eiro 00 centi) |
| 10 000,00 € (desmit tūkstoši eiro 00 centi) |
Ģimene — publiska VID portālā (7)
| PATRIKS GORKŠS — dēls |
| DINA GORKŠA — māte |
| JORENS GORKŠS — brālis |
| JURIS GORKŠS — tēvs |
| LUĪZE GORKŠA — meita |
| RIHARDS GORKŠS — brālis |
| RŪTA GORKŠA — māsa |
Privātā pensija: nav · Dzīvības apdrošināšana: nav
Avots: VID Valsts amatpersonu deklarāciju portāls (saite atver meklēšanu pēc šī politiķa — konkrētā deklarācija jāizvēlas sarakstā)
Citi amati (14)
| Autordarbs — Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "PR KVADRĀTS" jauns |
| Autordarbs — Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Citrus Solutions" jauns |
| Autordarbs — Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Televīzija" jauns |
| Skolas direktora p.i. — Jūrmalas Izglītības pārvalde vairs nav |
| Izpirddirektors — "Latvijas Komandu sporta spēļu asociācija" vairs nav |
| Valdes loceklis — Latvijas Sporta federāciju padome vairs nav |
| Budžeta līdzekļu sadales komisijas loceklis — Rīgas valstspilsētas pašvaldība vairs nav |
| Valdes priekšsēdētājs — "LATVIJAS FUTBOLA ARODBIEDRĪBA" vairs nav |
| Iestādes vadītāja p.i. — Jūrmalas valstspilsētas administrācija vairs nav |
| Vērtēšanas komisijas loceklis — Valsts reģionālās attīstības aģentūra vairs nav |
| Direktora pienākumu izpildītājs — Jūrmalas Futbola skola |
| Uzraudzības komitejas balsstiesīgais loceklis 21-27 — Finanšu ministrija |
| Ģenerāldirektors — Latvijas Darba devēju konfederācija |
| Valdes priekšsēdētājs — "K.Gorkša fonds Latvijas futbolam" |
Nekustamie īpašumi (1)
| Cits īpašums — Latvija, Rīga (īpašumā) |
Transports (1)
| Vieglais plašlietojuma MERCEDES BENZ A250 (2013) |
Ienākumi (12)
|
Alga: 201,93 € no Latvijas Universitāte
mainījies
summa: 1 123 → 202 (−82 %)
|
|
Alga: 69 295,42 € no Latvijas Darba devēju konfederācija
mainījies
summa: 43 889 → 69 295 (+58 %)
|
|
U.c. ienākumi: 1 000,00 € no Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Televīzija"
mainījies
summa: 75 → 1 000 (+1233 %)
|
|
Alga: 25 357,87 € no Jūrmalas Futbola skola
mainījies
summa: 3 820 → 25 358 (+564 %)
|
| U.c. ienākumi: 371,07 € no Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "PR KVADRĀTS" jauns |
| U.c. ienākumi: 78,00 € no SIA "Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola "RISEBA"" vairs nav |
| U.c. ienākumi: 1 500,00 € no Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "KOMUNIKĀCIJAS AĢENTŪRA" vairs nav |
| U.c. ienākumi: 2 200,00 € no Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "4.vara" vairs nav |
| U.c. ienākumi: 500,00 € no SIA "Nords Event Communications" vairs nav |
| Alga: 19 713,14 € no "Latvijas Komandu sporta spēļu asociācija" vairs nav |
| Alga: 14 627,38 € no Jūrmalas Futbola skola vairs nav |
| Alga: 3 600,00 € no Jūrmalas Izglītības pārvalde vairs nav |
Izsniegtie aizdevumi >20 MMA (3)
| 71 143,59 € (septiņdesmit viens tūkstotis viens simts četrdesmit trīs eiro 59 centi) |
| 30 000,00 € (trīsdesmit tūkstoši eiro 00 centi) |
| 10 000,00 € (desmit tūkstoši eiro 00 centi) |
Ģimene — publiska VID portālā (7)
| LUĪZE GORKŠA — meita |
| RŪTA GORKŠA — māsa |
| RŪTA JUDZE — māsa |
| DINA GORKŠA — māte |
| JORENS GORKŠS — brālis |
| JURIS GORKŠS — tēvs |
| RIHARDS GORKŠS — brālis |
Privātā pensija: nav · Dzīvības apdrošināšana: nav
Avots: VID Valsts amatpersonu deklarāciju portāls (saite atver meklēšanu pēc šī politiķa — konkrētā deklarācija jāizvēlas sarakstā)
Citi amati (11)
|
Direktora pienākumu izpildītājs — Jūrmalas Futbola skola
mainījies
amats: Iestādes vadītājs → Direktora pienākumu izpildītājs
|
|
Izpirddirektors — "Latvijas Komandu sporta spēļu asociācija"
mainījies
amats: Izpilddirektors → Izpirddirektors
|
| Iestādes vadītāja p.i. — Jūrmalas valstspilsētas administrācija jauns |
| Ģenerāldirektors — Latvijas Darba devēju konfederācija jauns |
| Skolas direktora p.i. — Jūrmalas Izglītības pārvalde jauns |
| Uzraudzības komitejas balsstiesīgais loceklis 21-27 — Finanšu ministrija jauns |
| Budžeta līdzekļu sadales komisijas loceklis — Rīgas valstspilsētas pašvaldība |
| Vērtēšanas komisijas loceklis — Valsts reģionālās attīstības aģentūra |
| Valdes loceklis — Latvijas Sporta federāciju padome |
| Valdes priekšsēdētājs — "K.Gorkša fonds Latvijas futbolam" |
| Valdes priekšsēdētājs — "LATVIJAS FUTBOLA ARODBIEDRĪBA" |
Nekustamie īpašumi (1)
| Cits īpašums — Latvija, Rīga (īpašumā) |
Transports (1)
| Vieglā automašīna MERCEDES BENZ A250 (2013) |
Ienākumi (14)
|
U.c. ienākumi: 75,00 € no Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Televīzija"
mainījies
summa: 1 050 → 75 (−93 %)
|
|
Alga: 19 713,14 € no "Latvijas Komandu sporta spēļu asociācija"
mainījies
summa: 43 968 → 19 713 (−55 %)
|
|
Alga: 3 820,10 € no Jūrmalas Futbola skola
mainījies
summa: 19 032 → 3 820 (−80 %)
|
| Alga: 1 123,20 € no Latvijas Universitāte jauns |
| Alga: 43 888,89 € no Latvijas Darba devēju konfederācija jauns |
| U.c. ienākumi: 78,00 € no SIA "Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola "RISEBA"" jauns |
| U.c. ienākumi: 1 500,00 € no Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "KOMUNIKĀCIJAS AĢENTŪRA" jauns |
| U.c. ienākumi: 2 200,00 € no Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "4.vara" jauns |
| U.c. ienākumi: 500,00 € no SIA "Nords Event Communications" jauns |
| Alga: 14 627,38 € no Jūrmalas Futbola skola jauns |
| Alga: 3 600,00 € no Jūrmalas Izglītības pārvalde jauns |
| U.c. ienākumi: 2 000,00 € no Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "4.vara" vairs nav |
| U.c. ienākumi: 800,00 € no William Hill Latvia SIA vairs nav |
| U.c. ienākumi: 800,00 € no Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "OPR" vairs nav |
Izsniegtie aizdevumi >20 MMA (3)
| 71 143,59 € (septiņdesmit viens tūkstotis viens simts četrdesmit trīs eiro 59 centi) |
| 30 000,00 € (trīsdesmit tūkstoši eiro 00 centi) |
| 10 000,00 € (desmit tūkstoši eiro 00 centi) |
Ģimene — publiska VID portālā (5)
| DINA GORKŠA — māte |
| JORENS GORKŠS — brālis |
| JURIS GORKŠS — tēvs |
| RIHARDS GORKŠS — brālis |
| RŪTA JUDZE — māsa |
Privātā pensija: nav · Dzīvības apdrošināšana: nav
Avots: VID Valsts amatpersonu deklarāciju portāls (saite atver meklēšanu pēc šī politiķa — konkrētā deklarācija jāizvēlas sarakstā)
Citi amati (7)
|
Izpilddirektors — "Latvijas Komandu sporta spēļu asociācija"
mainījies
amats: izpilddirektors → Izpilddirektors
|
|
Valdes loceklis — Latvijas Sporta federāciju padome
mainījies
amats: valdes loceklis → Valdes loceklis
|
|
Valdes priekšsēdētājs — "K.Gorkša fonds Latvijas futbolam"
mainījies
amats: valdes priekšsēdētājs → Valdes priekšsēdētājs
|
|
Valdes priekšsēdētājs — "LATVIJAS FUTBOLA ARODBIEDRĪBA"
mainījies
amats: valdes priekšsēdētājs → Valdes priekšsēdētājs
|
| Budžeta līdzekļu sadales komisijas loceklis — Rīgas valstspilsētas pašvaldība jauns |
| Vērtēšanas komisijas loceklis — Valsts reģionālās attīstības aģentūra |
| Iestādes vadītājs — Jūrmalas Futbola skola |
Nekustamie īpašumi (1)
| Cits īpašums — Latvija, Rīga (īpašumā) |
Transports (1)
| Vieglais plašlietojuma MERCEDES BENZ A250 (2013) |
Ienākumi (9)
|
Alga: 43 967,74 € no "Latvijas Komandu sporta spēļu asociācija"
mainījies
summa: 47 376 → 43 968 (−7 %)
|
| U.c. ienākumi: 1 050,00 € no Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Televīzija" jauns |
| U.c. ienākumi: 2 000,00 € no Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "4.vara" jauns |
| U.c. ienākumi: 800,00 € no William Hill Latvia SIA jauns |
| U.c. ienākumi: 800,00 € no Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "OPR" jauns |
| Honorārs: 182,00 € no SIA "viensviens.lv" vairs nav |
| Honorārs: 800,00 € no Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "SponsorKing" vairs nav |
| Honorārs: 150,00 € no SIA "Ausma Media" vairs nav |
| Alga: 19 032,41 € no Jūrmalas Futbola skola |
Parādsaistības >20 MMA (3)
| 71 143,59 € (septiņdesmit viens tūkstotis viens simts četrdesmit trīs eiro 59 centi) vairs nav |
| 30 000,00 € (trīsdesmit tūkstoši eiro 00 centi) vairs nav |
| 10 000,00 € (desmit tūkstoši eiro 00 centi) vairs nav |
Izsniegtie aizdevumi >20 MMA (3)
| 30 000,00 € (trīsdesmit tūkstoši eiro 00 centi) |
| 71 143,59 € (septiņdesmit viens tūkstotis viens simts četrdesmit trīs eiro 59 centi) |
| 10 000,00 € (desmit tūkstoši eiro 00 centi) |
Ģimene — publiska VID portālā (5)
| DINA GORKŠA — māte |
| JORENS GORKŠS — brālis |
| JURIS GORKŠS — tēvs |
| RIHARDS GORKŠS — brālis |
| RŪTA JUDZE — māsa |
Privātā pensija: nav · Dzīvības apdrošināšana: nav
Avots: VID Valsts amatpersonu deklarāciju portāls (saite atver meklēšanu pēc šī politiķa — konkrētā deklarācija jāizvēlas sarakstā)
Citi amati (6)
|
izpilddirektors — "Latvijas Komandu sporta spēļu asociācija"
mainījies
amats: Izpilddirektors → izpilddirektors
|
|
valdes loceklis — Latvijas Sporta federāciju padome
mainījies
amats: Valdes loceklis → valdes loceklis
|
|
valdes priekšsēdētājs — "K.Gorkša fonds Latvijas futbolam"
mainījies
amats: Valdes priekšsēdētājs → valdes priekšsēdētājs
|
|
valdes priekšsēdētājs — "LATVIJAS FUTBOLA ARODBIEDRĪBA"
mainījies
amats: Valdes priekšsēdētājs → valdes priekšsēdētājs
|
|
Iestādes vadītājs — Jūrmalas Futbola skola
mainījies
amats: Direktors → Iestādes vadītājs
|
| Vērtēšanas komisijas loceklis — Valsts reģionālās attīstības aģentūra jauns |
Nekustamie īpašumi (1)
| Cits īpašums — Latvija, Rīga (īpašumā) |
Transports (1)
| Vieglais plašlietojuma MERCEDES BENZ A250 (2013) |
Ienākumi (8)
|
Alga: 47 376,04 € no "Latvijas Komandu sporta spēļu asociācija"
mainījies
summa: 34 018 → 47 376 (+39 %)
|
|
Honorārs: 182,00 € no SIA "viensviens.lv"
mainījies
summa: 546 → 182 (−67 %)
|
|
Alga: 19 607,60 € no Jūrmalas Futbola skola
mainījies
summa: 2 025 → 19 608 (+868 %)
|
| Honorārs: 800,00 € no Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "SponsorKing" jauns |
| Honorārs: 150,00 € no SIA "Ausma Media" jauns |
| U.c. ienākumi: 146,63 € no Rīgas pilsētas "Rūpju bērns" vairs nav |
| Honorārs: 1 111,11 € no SIA "EnterGroup" vairs nav |
| Alga: 9 998,00 € no Jūrmalas pilsētas dome vairs nav |
Darījumi >20 MMA (1)
| Citi. Noņemšana atsavināšanai LR vairs nav |
Parādsaistības >20 MMA (3)
| 71 143,59 € (septiņdesmit viens tūkstotis viens simts četrdesmit trīs eiro 59 centi) jauns |
| 30 000,00 € (trīsdesmit tūkstoši eiro 00 centi) jauns |
| 10 000,00 € (desmit tūkstoši eiro 00 centi) jauns |
Izsniegtie aizdevumi >20 MMA (4)
| 71 143,59 € (septiņdesmit viens tūkstotis viens simts četrdesmit trīs eiro 59 centi) jauns |
| 71 143,59 € (septiņdesmit viens tūkstotis viens simts četrdesmit trīs eiro 59 cents) vairs nav |
| 10 000,00 € (desmit tūkstoši eiro 00 centi) |
| 30 000,00 € (trīsdesmit tūkstoši eiro 00 centi) |
Ģimene — publiska VID portālā (5)
| DINA GORKŠA — māte |
| JORENS GORKŠS — brālis |
| JURIS GORKŠS — tēvs |
| RIHARDS GORKŠS — brālis |
| RŪTA JUDZE — māsa |
Privātā pensija: nav · Dzīvības apdrošināšana: nav
Avots: VID Valsts amatpersonu deklarāciju portāls (saite atver meklēšanu pēc šī politiķa — konkrētā deklarācija jāizvēlas sarakstā)
Citi amati (6)
| Direktors — Jūrmalas Futbola skola jauns |
| Valdes loceklis — Latvijas Sporta federāciju padome jauns |
| Direktora p.i. — Jūrmalas Futbola skola vairs nav |
| Valdes priekšsēdētājs — "LATVIJAS FUTBOLA ARODBIEDRĪBA" |
| Izpilddirektors — "Latvijas Komandu sporta spēļu asociācija" |
| Valdes priekšsēdētājs — "K.Gorkša fonds Latvijas futbolam" |
Nekustamie īpašumi (1)
| Cits īpašums — Latvija, Rīga (īpašumā) |
Transports (1)
| Vieglais plašlietojuma MERCEDES BENZ A250 (2013) |
Ienākumi (6)
| U.c. ienākumi: 146,63 € no Rīgas pilsētas "Rūpju bērns" jauns |
| Alga: 34 017,59 € no "Latvijas Komandu sporta spēļu asociācija" jauns |
| Honorārs: 546,00 € no SIA "viensviens.lv" jauns |
| Honorārs: 1 111,11 € no SIA "EnterGroup" jauns |
| Alga: 2 025,00 € no Jūrmalas Futbola skola jauns |
| Alga: 9 998,00 € no Jūrmalas pilsētas dome jauns |
Darījumi >20 MMA (1)
| Citi. Noņemšana atsavināšanai LR jauns |
Izsniegtie aizdevumi >20 MMA (4)
| 71 143,59 € (septiņdesmit viens tūkstotis viens simts četrdesmit trīs eiro 59 cents) jauns |
| 71 143,59 € (septiņdesmit viens tūkstotis viens simts četrdesmit trīs eiro 59 centi) vairs nav |
| 30 000,00 € (trīsdesmit tūkstoši eiro 00 centi) |
| 10 000,00 € (desmit tūkstoši eiro 00 centi) |
Ģimene — publiska VID portālā (5)
| DINA GORKŠA — māte |
| JORENS GORKŠS — brālis |
| JURIS GORKŠS — tēvs |
| RIHARDS GORKŠS — brālis |
| RŪTA JUDZE — māsa |
Privātā pensija: nav · Dzīvības apdrošināšana: nav
Avots: VID Valsts amatpersonu deklarāciju portāls (saite atver meklēšanu pēc šī politiķa — konkrētā deklarācija jāizvēlas sarakstā)
Citi amati (4)
| Valdes priekšsēdētājs — "LATVIJAS FUTBOLA ARODBIEDRĪBA" |
| Izpilddirektors — "Latvijas Komandu sporta spēļu asociācija" |
| Valdes priekšsēdētājs — "K.Gorkša fonds Latvijas futbolam" |
| Direktora p.i. — Jūrmalas Futbola skola |
Nekustamie īpašumi (1)
| Cits īpašums — Latvija, Rīga (īpašumā) |
Transports (1)
| Vieglais plašlietojuma MERCEDES BENZ A250 (2013) |
Izsniegtie aizdevumi >20 MMA (3)
| 10 000,00 € (desmit tūkstoši eiro 00 centi) |
| 71 143,59 € (septiņdesmit viens tūkstotis viens simts četrdesmit trīs eiro 59 centi) |
| 30 000,00 € (trīsdesmit tūkstoši eiro 00 centi) |
Ģimene — publiska VID portālā (5)
| DINA GORKŠA — māte |
| JORENS GORKŠS — brālis |
| JURIS GORKŠS — tēvs |
| RIHARDS GORKŠS — brālis |
| RŪTA JUDZE — māsa |
Privātā pensija: nav · Dzīvības apdrošināšana: nav
Avots: VID Valsts amatpersonu deklarāciju portāls (saite atver meklēšanu pēc šī politiķa — konkrētā deklarācija jāizvēlas sarakstā)
