Jānis Slaidiņš

Vērtē, ka «Krievijas brīvības» ziņotie uzbrukumi apliecina, ka Krievijas teritorijā joprojām darbojas grupas, kas cenšas traucēt militāro resursu un degvielas pārvietošanu, un ka šādām operācijām var būt arī psiholoģisks efekts.

TV24 raidījumā vērtē, ka kaujas laukā nevienai no pusēm nav izteiktas priekšrocības un frontes līnija būtiski nav mainījusies; norāda, ka Krievija negrasās atteikties no aktīvas darbības Doņetskas apgabalā un tai esot iespējas pastiprināt vienības ar spēkiem no iepriekš okupētajām teritorijām; prognozes par iespējamu Krievijas masveida mobilizāciju vērtē kā ticamas un uzskata, ka šāds scenārijs jāņem vērā, vērtējot Krievijas spēju turpināt karadarbību; atsaucoties uz saziņu ar cilvēkiem Kramatorskā, norāda, ka Krievijas FPV droni tur apdraud civiliedzīvotājus.

TV24 raidījumā vērtē, ka konvencionāla iebrukuma draudu Latvijai šobrīd nav, taču pieļauj, ka pēc 3. oktobra Saeimas vēlēšanām drošības situācija varētu mainīties, jo Krievija vēro, kādi politiskie spēki nonāks pie varas; par ticamākiem uzskata hibrīdkara draudus — spiediena pastiprināšanos uz robežas, kiberoperācijas un incidentus ar droniem —, aicina pievērst uzmanību pazīmēm, kas varētu liecināt par gatavošanos bruņotai provokācijai, un ierobežota iebrukuma iespēju pilnībā neizslēdz.

Vērtē, ka Krievijas militārā sadarbība ar Ziemeļkoreju ļauj Maskavai atslogot savus spēkus citos frontes un pierobežas sektoros: pat bez tiešas dalības kaujās Ukrainā Ziemeļkorejas karavīru klātbūtne Krievijas teritorijā (pēc Ukrainas izlūkdienestu informācijas — ap 8000 Kurskas un Voroņežas apgabalā) ļauj pārvietot daļu Krievijas karavīru uz citiem virzieniem; Ziemeļkoreju raksturo kā vienu no retajiem Krievijas spēcīgajiem sabiedrotajiem.

TV24 raidījumā ironiskā «diagnozē», ko viņš dēvē par «galvas smadzeņu putinismu», raksturo Krievijas sabiedrības domāšanu kā televīzijas propagandas, baiļu, vēstures nezināšanas un vadoņa kulta sekas; norāda, ka vietējie Krievijas propagandas piekritēji Latvijā Kremļa naratīvus nereti mēģina pielāgot Latvijas videi — daļa tos izplata atklāti, citi «gudrāk» —, un kā galveno profilakses līdzekli nosauc kritisko domāšanu.

Vērtē, ka Krievijas armija šobrīd dienā rekrutē ap 1000 cilvēku (atsevišķās dienās līdz 1200), bet cieš ļoti lielus zaudējumus — jauniesaucamā vidējais mūžs kaujas laukā esot 20–30 minūtes un diennakts zaudējumi sasniedzot 1400–1500, no kuriem aptuveni 60 % krīt kaujā; tāpēc Krievija šobrīd spēj pielietot vienīgi mazāju grupu taktiku, kurā lielāko kaujas smagumu nes dzīvie karavīri, nevis tehnika, un publisko avotu datubāzē esot reģistrēti 230 789 kritušie Krievijas karavīri, lai gan pēc viņa teiktā šie dati nav galīgi.

TV24 raidījumā akcentē, ka Krievijas dronu gaisa triecieni Ukrainas rietumu rajoniem vadīti, izmantojot retranslācijas stacijas Baltkrievijā (kopumā runa esot par sešiem šādiem objektiem), un ka tā Aleksandrs Lukašenko turpina atbalstīt Krieviju; par vienu no iespējamām versijām uzskata, ka šī aktivitāte varētu būt saistīta arī ar Krievijas drona nonākšanu Lietuvas teritorijā — «ļoti iespējams, ka tas arī bija iemesls» —, dronam novirzoties no mērķa.

TV24 raidījumā vērtē Ukrainas spēku ofensīvu Limanas sektorā — operāciju «Vivaldi» —, kuras galvenais mērķis esot sasniegt Čornajas Žerebecas upes krastu un likvidēt Krievijas spēku izveidoto izliekumu frontē, kas Krievijas armijai varētu būt nozīmīgs turpmākai ofensīvai Limanas virzienā; rezumē, ka «labas ziņas ir gaidāmas», vienlaikus atgādinot, ka publiskajā telpā informācija par operācijas norisi nonāk ar nedēļas vai divu nokavēšanos.

Uzskata, ka Krievija okupētajās Ukrainas teritorijās sistemātiski iznīcina ukraiņu identitāti, izmantojot ne tikai okupācijas administrāciju un politiskās struktūras, bet arī skolas, muzejus, bibliotēkas, kultūras iestādes, Krievijas pareizticīgo baznīcu un ar partiju «Vienotā Krievija» saistītas jauniešu un sabiedriskās organizācijas; Maskavas mērķis, viņaprāt, ir pārliecināt okupēto teritoriju iedzīvotājus, ka Krievija atnākusi uz visiem laikiem.

Brīdina, ka Krievija pārgājusi uz ilgstošu gaisa izsīkuma kampaņu pret Ukrainu: reaktīvie droni samazina reaģēšanas laiku un piespiež pretgaisa aizsardzību ilgstoši turēties kaujas režīmā, bet triecieni loģistikai, infrastruktūrai un enerģētikai kopā ar informatīvo kampaņu mērķē uz sabiedrības nogurdināšanu un šaubām par pretošanās jēgu.

Uzskata, ka Rietumvalstu soļiem pret Krieviju vajadzētu būt daudz stingrākiem — līdz pat tās ekonomiskai izslēgšanai —, un norāda uz pretrunu, ka vienlaikus turpinās tirdzniecība ar Krieviju, gāzes piegādes Eiropai un dažu NATO valstu naftas pirkumi.

Vērtē, ka Donbasā, iespējams, ir sākusies izšķirošā kauja par teritoriju: Ukraina Doņeckas sektorā iesaista pieredzējušus komandierus un Donbasu neatdos, savukārt Krievija tur koncentrē kaujas gatavākos spēkus, tāpēc zaudējumi būs daudzkārt lielāki nekā līdz šim.

Prognozē, ka oktobrī un novembrī Krievijas raķešu triecieni Ukrainai kļūs daudz intensīvāki, ja tā izmantos no Ziemeļkorejas saņemtās ballistiskās raķetes KN-30 un nekas nemainīsies; norāda, ka to īsais lidojuma laiks — no Voroņežas līdz Kijivai 5,5 minūtes — ir viens no iemesliem civiliedzīvotāju upuriem, taču atzīst, ka šīs raķetes Ukrainā vēl nav izmantotas un apdraudējumu pagaidām ir grūti novērtēt.

Vērtē, ka Ukrainas droni veikuši vienu no tālākajiem reidiem Krievijas teritorijā, sasniedzot Pļeseckas kosmodromu Arhangeļskas apgabalā — vienu no Krievijas nozīmīgākajiem militārās kosmosa infrastruktūras objektiem; uzsver, ka nodarītie bojājumi pagaidām nav skaidri, taču uzbrukumi turpināšoties, kamēr mērķis būs sasniegts.

Vērtē, ka Ukrainas dronu triecieni ir izraisījuši Krievijā reālu degvielas krīzi, pretēji Krievijas prezidenta Vladimira Putina apgalvojumam, ka kritiska kaitējuma nav: pēc pašas Krievijas datiem naftas pārstrāde ir nokritusies līdz zemākajam līmenim vairāk nekā 20 gadu laikā, un īpaši būtiski ir tas, ka Krievija sākusi tērēt stratēģisko degvielas rezervi, kuru nav ar ko papildināt.

Vērtē Ukrainas uzbrukuma operāciju Zaporižjas apgabalā kā apliecinājumu tam, ka Ukrainas spēki spēj ne tikai aizstāvēties, bet arī veikt uzbrukuma operācijas — ar nelielām, detalizēti koordinētām trieciengrupām un nocietināto pozīciju apiešanu, nevis frontālu triecienu; vienlaikus brīdina nenovērtēt Krievijas pretestību, jo krievu pozīcijas nav bijušas vājas.

Atsaucoties uz Ukrainas militāro izlūkošanu, vērtē, ka Krievija plāno turpināt resursu izlaupīšanu okupētajās Ukrainas dienvidu teritorijās; norāda, ka triecieni un sankcijas pasliktina Krievijas reģionālos budžetus, un pretgaisa aizsardzības pastiprināšanu ap Maskavu uzskata par pazīmi, ka Krievijas vadība negatavojas reālam pamieram.

TV24 norāda, ka Krievijas Aizsardzības ministrijas ārvalstnieku vervēšana sasniegusi maldināšanas un nekaunības līmeni un ārvalstnieki, īpaši no nabadzīgām Āfrikas valstīm, faktiski tiek piespiesti dienēt armijā; piebilst, ka Krievija 2026. gadā plāno savervēt ap 20 tūkstošiem ārzemnieku.

Norāda, ka Krievijas augstākās izglītības ministrs Valērijs Faļkovs devis rīkojumu vismaz diviem procentiem studentu noslēgt līgumus par dienestu bruņotajos spēkos, priekšroku dodot studentiem ar akadēmiskajiem parādiem un solot dienestu pabeigušajiem bezmaksas studijas.

TV24 vērtē, ka Baltkrievijas ceļu būve uz robežu, artilērijas pozīciju sagatavošana un rezerves virsnieku iesaukšana gan nenozīmē lielas ofensīvas sākšanu, taču noteikti nozīmē apstākļu radīšanu šantāžai, spēka demonstrācijai un rezervju ierobežošanai ziemeļos.