Uzskata, ka pielāgošanās klimata pārmaiņām vairs nav tikai vides politika, bet arī infrastruktūras, lauksaimniecības, veselības aprūpes un valsts budžeta aizsardzība; atbalsta Spānijas rosināto kopīgo ES klimata noturības fondu, jo mazām valstīm vienām būs grūti segt pieaugošās pielāgošanās izmaksas, un aicina uz godīgu diskusiju par to, vai izmaksas sedz visi nodokļu maksātāji, fosilās enerģijas uzņēmumi vai abas puses.
Tēma
Klimats
Visvairāk fiksēto pozīciju
Jaunākās pozīcijas
Rādītas jaunākās 15 pozīcijas
Uzskata, ka ES zaļais kurss kaitē pašas Eiropas ekonomikai, jo Ķīna un ASV nav ieviesušas līdzvērtīgus ražošanas standartus; apgalvo, ka Eiropa ir spiesta savu zaļo kursu pamazām atcelt, lai izturētu starptautisko konkurenci.
Atzinīgi vērtē zinātnieku un Latvijas Bankas ekspertu darbu, pētot bioloģiskās daudzveidības, klimata pārmaiņu un citu risku ietekmi uz ekonomiku, kā arī viņu ieteikumus bankām vērtēt ilgtspējas riskus
Aicina Zemkopības ministriju, Klimata ministriju un VARAM sagatavot Latvijas priekšlikumu Eiropadomei atcelt ES zaļā kursa ierobežojumus mežsaimniecībai, lauksaimniecībai un kūdras ražošanai.
Uzskata, ka politisks lēmums virzīt Zaļo kursu var radīt aptuveni 1–1,5% IKP samazinājumu katru gadu, un ka šāda ietekme politiķiem jāredz un jāizvērtē pirms lēmumu pieņemšanas.
Atzinīgi vērtē zaļā kursa atcelšanu — apgalvo, ka Eiropas Parlamentā zaļais kurss sācis griezties atpakaļ neatgriezeniski, un aicina iepazīties ar dokumentālo filmu "Latvietis un viņa mežs".
Iebilst pret Zaļā kursa pārmērīgu ieviešanu pāri Briseles noteiktajiem minimumiem; uzskata, ka jāatgriež veselais saprāts un jāievieš Skandināvijas modelis, kur uzņēmējdarbība un vide ir balansā.
Aicina pārtraukt Eiropas un Latvijas publisko līdzekļu tērēšanu zaļā kursa, viņaprāt, pārspīlējumu īstenošanai un novirzīt resursus aizsardzībai, tautsaimniecības attīstībai un latviešu atgriešanai mājās.
Uzskata, ka ES “zaļais kurss” ir liela krāpniecība, jo netiekot ierēķinātas atjaunojamās enerģijas ražošanas un infrastruktūras slēptās izmaksas
Kritizē Ziemeļvalstu Investīciju bankas (NIB) politiku nefinansēt militāro ražošanu un TEC enerģētikas projektus; uzskata, ka Zaļā kursa politika saduras ar šodienas drošības realitāti.
Iebilst pret valsts atbalstu elektroauto iegādei un Klimata ministrijas izdevumu prioritāti — uzskata elektroauto subsīdijas (~40 milj. EUR) par šaubīgām shēmām, kas dod labumu jau labi situētiem cilvēkiem; aicina šos līdzekļus novirzīt ģimeņu atbalstam
Iezīmē klimata jautājumu iepauzēšanu — prioritāte enerģētiskā drošība un klimata mērķu pārvērtēšana
Apgalvo, ka zaļais kurss tiek pamazām atcelts, un tādēļ Valsts kontrolei nāksies pārskatīt savus secinājumus par to, ka Latvija neiekļaujas zaļā kursa prasībās.
Atbalsta SCHWENK Latvija 'Brocēni CC' projektu kā pirmo ES apstiprināto stratēģisko klimatneitrālas rūpniecības projektu Baltijā — 500+ milj. EUR investīcijas oglekļa uztveršanas tehnoloģijās, ar mērķi līdz 2032. gadam izveidot pirmo CO₂ neitrālo cementa rūpnīcu Baltijā un samazināt CO₂ emisijas par ~800 000 tonnām gadā (~7 % no Latvijas SEG bilances 2031.-2040.).
Atbalsta būtisku atkāpšanos no klimata apņemšanām — pārskatīt un mazināt ES Zaļā kursa saistības Latvijai, īpaši CO₂ mērķus 2030. gadam, lai aizsargātu enerģētisko drošību, lauksaimniecību un rūpniecību
Turpini rakt