Klimats

Pauž, ka viņa partija ir pārliecināta, ka «zaļais kurss» stipri jāpārskata, lai saprastu, kas izdevīgs Eiropai un kas Latvijai, un uzskata, ka prasība no 2035. gada tirgot tikai automašīnas ar elektrodzinēju nav īstenojama.

Norāda, ka «Jaunā Vienotība» turpina pārņemt likumdošanas iniciatīvas, kas virzītas Nacionālajā klimata un enerģētikas plānā, piemēram, siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu par 55 % līdz 2030. gadam un virzību uz klimata neitralitāti līdz 2050. gadam.

Norāda, ka «Progresīvie» neatsakās no «zaļā kursa», jo tajā saskata Latvijas iespējas un konkurētspēju, arī ceļu uz energoneatkarību, zemākām enerģijas cenām ražotājiem un mazāk piesārņojošām tehnoloģijām.

Uzskata, ka «zaļais kurss» lielā mērā bijis pārspīlēts, taču ne tāpēc slikts; viņaprāt, sabiedrība šobrīd saasināti tiecas to noliegt, un tautsaimniecība jāattīsta pietiekami zaļi, saglabājot līdzsvaru.

Uzskata, ka zaļajam kursam jāstiprina Latvijas ekonomika un tā mērķiem jābūt samērīgiem ar valsts iespējām, un norāda, ka Latvija nevar atļauties miljardiem vērtus solījumus bez skaidra seguma; iestājas par ieguldījumiem projektos, kas rada vērtību Latvijā, un saistībām, kuras spēj izpildīt.

LSM priekšvēlēšanu debatēs Apvienotajā Karalistē kritizē Latvijas dalību Eiropas zaļajā kursā kā netaisnīgu, jo, viņasprāt, Latvijai emisijas jāsamazina tikpat lielā mērā kā turīgākām un vairāk piesārņojošām valstīm; sociālajos medijos kursu raksturo kā veidotu pēc principa «viena mēraukla visiem».

Aicina likvidēt Klimata un enerģētikas ministriju, bez kuras funkcijām Latvija, viņaprāt, var iztikt: iedzīvotāju skaits sarūk, bet valsts aparāts aug, un ministrijas galvenais uzdevums esot ES klimata politikas prasību izpilde ar likumprojektiem, kas sadārdzina saimniecisko darbību, dabas resursus, cieto kurināmo un degvielu; uzskata, ka Latvijai jāatsakās no Zaļā kursa direktīvām, ja tās ierobežo stratēģiskās nozares un paaugstina dzīves dārdzību.

Apgalvo, ka Zaļais kurss kropļo tirgu, un kritizē ES klimatneitralitātes normu izpildei ieviestās elektroauto iegādes subsīdijas (3000–9000 eiro jauna auto iegādei, ja bāzes komplektācijas cena nepārsniedz 45 000 eiro bez PVN): uzskata, ka tās izmanto tie, kas auto varētu atļauties arī bez atbalsta, bet par tām, viņaprāt, samaksās veco iekšdedzes auto īpašnieki, jo no 2027. gada arī degvielu apliks ar CO2 emisiju kvotu nodokli, ko ieskaitīs Sociālajā klimata fondā; ierosinātu šo 40 miljonu eiro subsīdiju novirzīt demogrāfijas atbalsta mehānismiem, piemēram, nodokļu atlaidēm.

Uzskata, ka pielāgošanās klimata pārmaiņām vairs nav tikai vides politika, bet arī infrastruktūras, lauksaimniecības, veselības aprūpes un valsts budžeta aizsardzība; atbalsta Spānijas rosināto kopīgo ES klimata noturības fondu, jo mazām valstīm vienām būs grūti segt pieaugošās pielāgošanās izmaksas, un aicina uz godīgu diskusiju par to, vai izmaksas sedz visi nodokļu maksātāji, fosilās enerģijas uzņēmumi vai abas puses.

Uzskata, ka ES zaļais kurss kaitē pašas Eiropas ekonomikai, jo Ķīna un ASV nav ieviesušas līdzvērtīgus ražošanas standartus; apgalvo, ka Eiropa ir spiesta savu zaļo kursu pamazām atcelt, lai izturētu starptautisko konkurenci.

Atzinīgi vērtē zinātnieku un Latvijas Bankas ekspertu darbu, pētot bioloģiskās daudzveidības, klimata pārmaiņu un citu risku ietekmi uz ekonomiku, kā arī viņu ieteikumus bankām vērtēt ilgtspējas riskus

Aicina Zemkopības ministriju, Klimata ministriju un VARAM sagatavot Latvijas priekšlikumu Eiropadomei atcelt ES zaļā kursa ierobežojumus mežsaimniecībai, lauksaimniecībai un kūdras ražošanai.

Norāda, ka LU izstrādātā NAP scenāriju metodoloģija parāda, ka politisks lēmums virzīt Zaļo kursu var radīt 1–1,5% IKP samazinājumu katru gadu, un uzskata, ka šāda ietekme politiķiem jāredz pirms lēmumu pieņemšanas.

Uzskata, ka Klimata un enerģētikas ministrija novērsusies no pamatuzdevumiem, kuru dēļ tā izveidota (atslēgšanās no Krievijas energoapgādes loka, drošības risku novēršana energoapgādē), un kļuvusi „gaisīga”, fokusējoties uz klimata mērķiem 2050. gadā; savā pilnvaru laikā vēlas ministriju „nolikt uz zemes”, balstot tās atbalsta programmas uz sabiedrības un pašvaldību interesēm un drošības risinājumiem.