«Apvienotais saraksts» vienojas veidot valdību ar Nacionālo apvienību

Pirmdien, 9. novembrī, otrajā sarunu kārtā Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS), kuram uzticēta arī jaunās valdības veidošana, tikās ar JV, «Progresīvajiem» un NA. No JV un «Progresīvajiem» viņš bija gaidījis konkrētākus taupības priekšlikumus, bet NA uzslavēja (lsm.lv). Jautāts, cik partneru būs koalīcijā, viņš atbildēja: «Viens vai divi, vai trīs, vai neviens» (delfi.lv). NA vadītāja, izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone aģentūrai LETA sacīja, ka trešdien nosūtījusi AS sadarbības priekšlikumus un NA uzstāj, lai iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (NA) paliktu amatā (tvnet.lv).

Piektdien, 13. novembrī, vienošanās vēl nebija:

  • AS frakcijas vadītājs, finanšu ministrs Māris Kučinskis pēc tikšanās ar prezidentu sacīja: «mēs esam diezgan tuvu pie finiša» (lsm.lv).
  • LPV līderis Ainārs Šlesers tajā pašā dienā teica, ka LPV «būs grūti atbalstīt valdību, kurā Dombrava ir ministrs», bet individuāls atbalsts Kulbergam iespējams (lsm.lv).
  • NA frakcijas vadītājs Artūrs Butāns X rakstīja, ka «nacionālās drošības intereses ir svarīgākas par opozīcijas partijas viedokli», tāpēc NA virzīs Dombravu iekšlietu ministra amatam (Butāns).

Svētdien Kulbergs paziņoja: «Valdība tiks veidota kopā ar Nacionālo apvienību». Aizsardzības ministru Raivi Melni (bezpartejisks) viņš aicināja turpināt darbu, un iekšlietās «strādās arī Dombrava kungs» (Kulbergs). AS un NA Saeimā kopā ir 51 balss. NA bija aicināta pirmdien, 16. novembrī, izvirzīt kandidātus iekšlietu, labklājības un kultūras ministru amatiem (leta.lv).

Kulbergs rosina taupīt trīs miljardus, JV un «Progresīvie» iebilst pret daļu ieceru

Otrdien, 10. novembrī, Kulbergs preses konferencē sacīja, ka nekavējoties jāpārskata 600 miljoni eiro budžeta līdzekļu, bet četros gados jāietaupa trīs miljardi eiro. Lielāko ietaupījumu, ap 900 miljoniem eiro, viņš saskata valsts pārvaldē. Viņš rosina pārskatīt vairāk nekā 200 nodokļu atvieglojumus, atvaļināšanās pabalstu un atbalstu cilvēkiem ar invaliditāti. Solījums līdz 2030. gadam panākt budžetu bez deficīta, viņš atzina, vairs nav izpildāms (lsm.lv).

Trešdien Kulbergs rakstīja, ka virsraksti par atbalsta atņemšanu mazāk aizsargātajām grupām «ir izrauti no konteksta un nav patiesība», jo tas bijis viens no Valsts kontroles piemēriem (Kulbergs). Ceturtdien bijusī Ministru prezidente, JV deputāte Evika Siliņa rakstīja: «iebildīšu pret pabalstu samazināšanu un bezmaksas braukšanas atcelšanu cilvēkiem ar invaliditāti» (Siliņa). «Progresīvo» frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs TV24 raidījumā «Ziņu TOP» iebilda pret ieceri no 2028. gada uz trim gadiem iesaldēt neapliekamo minimumu, jo tas «būtiski palielinātu nevienlīdzību sabiedrībā» (la.lv).

Paziņojot par vienošanos ar NA, Kulbergs sacīja, ka viņam nav pārliecības, ka partijas, kas bijušas līdzšinējās sistēmas galvenās veidotājas, ir gatavas to pēc būtības mainīt. Pirmām kārtām tas attiecoties uz JV (lsm.lv).

Ārlietu ministrija iesniedz graudu tranzīta aizlieguma projektu, valdība vēl nav lēmusi

Otrdien, 10. novembrī, Kulbergs pēc valdības sēdes pauda cerību, ka Zemkopības ministrijas likumprojekts par Krievijas graudu tranzīta aizliegšanu valdībā nonāks nākamajā nedēļā. Vēl jāsagaida ārlietu un satiksmes ministru vērtējums. Sestdien, 7. novembrī, protesta dalībniekiem viņš bija solījis likumprojektu, kas liegtu slēgt jaunus tranzīta līgumus (diena.lv). Ceturtdien EP deputāts Rihards Kols (NA) rakstīja, ka iepriekšējā dienā jautājis Eiropas Komisijai, vai dalībvalsts drīkst tranzītu aizliegt sabiedriskās drošības dēļ (Kols).

Piektdien ārlietu ministre Baiba Braže (JV) paziņoja, ka ministrija iesniegusi MK noteikumu projektu par Krievijas un Baltkrievijas graudu tranzīta aizliegumu: «Riski ir apzināti un vadāmi, tagad nepieciešams valdības lēmums» (Braže). Projekts balstās nacionālo sankciju mehānismā, jo ES līmeņa aizliegumam, pēc ĀM vērtējuma, pašlaik nav pietiekama dalībvalstu atbalsta (lsm.lv). Svētdien TV3 «Nekā personīga» vēstīja, ka arī tad, ja valdība aizliegs jaunus līgumus, noslēgtie turpināsies. Pēc raidījuma ziņām, Liepājas lielākajam graudu terminālim šādi līgumi ir spēkā līdz 1. februārim, dažiem «LDz Cargo» līgumiem līdz 2028. gada beigām. Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš raidījumam teica, ka piedāvātajā Ministru kabineta projektā esošajiem līgumiem paredzēts pārejas periods (delfi.lv).

Kučinskis: AS apsver apvienot Klimata ministriju, kuras izveidi viņš 2022. gadā atbalstīja

LSM ceturtdien publicētajā LETA intervijā Kučinskis sacīja, ka AS sliecas apvienot VARAM, Klimata un enerģētikas ministriju (KEM) un Ekonomikas ministriju. Bijušā premjera Krišjāņa Kariņa lēmums izveidot KEM, viņaprāt, bija «diezgan dīvains gājiens». Fiskālais efekts būtu salīdzinoši mazs, viņš atzina (lsm.lv).

Saeima 2022. gada 1. decembrī pieņēma likuma grozījumus, ar kuriem izveidoja KEM. Kučinskis balsoja «Par» visos četros balsojumos par likumprojektu, bet «Pret» 11 grozījumu priekšlikumiem. Šā gada jūnijā viņš teica: «mēs, piemēram, no paša sākuma bijām pret, ka tiek izveidota KEM ministrija» (Kučinskis).

Svētdien LTV «De facto» rādītajā sižetā vēstīts, ka KEM rezervēs atrasti 50 miljoni eiro. Ap 20 miljoniem četros gados plānots novirzīt sportam, 10 miljonus mājokļa pabalstiem. Kučinskis sacīja: «Tā nav KEM tiešā nauda». Klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) teica: «Vai varēja saglabāt visu – droši vien, ka nē» (lsm.lv).

Kulbergs sauc ziņu virsrakstus par maldinošiem, LPV un MMN politiķi kritizē LSM

Pēc otrdienas preses konferences Kulbergs X rakstīja: «Ziņu virsraksti tevi maldina». Viņaprāt, top «aplami, sagrozīti, nepatiesi virsraksti» (Kulbergs). Šuvajevs trešdien atbildēja, ka apgalvojumi par maldinošām mediju ziņām «ir ārkārtīgi bīstami» (Šuvajevs). Latvijas Žurnālistu asociācija aicināja premjeru nosaukt konkrēto publikāciju un kļūdu. AS politiķis Kārlis Seržants «Facebook» rakstīja, ka LSM esot nostājies «uz atklātas kara takas» (la.lv).

Svētdien Šlesers rakstīja, ka LSM valdes priekšsēdētāja saņemot lielāku algu nekā prezidents un premjers, un jautāja, «vai tāds LSM Latvijai ir vispār vajadzīgs?» (Šlesers). LPV politiķis Ēriks Stendzenieks rakstīja: «LSM: 70 miljoni nodokļu naudas gadā» (Stendzenieks). MMN valdes loceklis Jāzeps Baško ironizēja, ka Čehijā pusmiljons izgājis ielās, lai tādu finansēšanas modeli neieviestu (Baško).

Īsumā

  • Saeimas deputāts Atis Švinka («Progresīvie») 21. jūlijā noraidīja JV ideju par nepilnas slodzes vadību «Rail Baltica» ieviesēja valdē, bet 23. jūlijā balsoja «Par» amatu savienošanu, debatēs saucot to par izņēmumu (Švinka).
  • Saeimas pagaidu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija 11. novembrī nolēma izteikt deputātam Andrejam Pagoram (SV/AJ) rakstisku brīdinājumu par krieviski publicētu «TikTok» video; Pagors pamatu ētikas lietai nesaskata (lsm.lv).
  • Naktī uz 11. novembri Latvijas gaisa telpā ielidoja trīs droni; NBS paziņoja, ka NATO iznīcinātāju pavadīto dronu notriekt nevarēja, jo nebija izveidojušies «atbilstoši operatīvie apstākļi» (leta.lv).
  • Valsts kanceleja paziņoja, ka naktī uz 14. novembri Igaunijā aizturēti astoņi Latvijas valstspiederīgie, kas mēģinājuši aizdedzināt aizsardzības nozares uzņēmuma ēku, un sabotāžu novērst palīdzējis Valsts drošības dienests (delfi.lv).

Ko gaidīt

  • Ceturtdien, 26. novembrī, Zinātņu akadēmijas rudens pilnsapulce lems par prezidenta Ivara Kalviņa atsaukšanu no amata, ko viņš pats lūdzis; to 10. novembrī nolēma LZA Senāts (lsm.lv).

Nedēļa skaitļos

462pozīcijas
0balsojumi
2pretrunas
Koalīcija un partijastop tēma
Apvienotais sarakstsaktīvākā partija

Kas kustējās

  1. Andris KulbergsAS64 +34
  2. Guntars VītolsAS26 +11
  3. Andris VelpsASL21 +10
  4. Ansis PūpolsNA16 +4
  5. Baiba BražeJV15 −3
  6. Ēriks StendzenieksLPV15 +10
Koalīcija 277Opozīcija 72

Skaitlis = pozīciju skaits nedēļā · +/− = izmaiņa pret iepriekšējo nedēļu · «jauns» = iepriekšējā nedēļā nebija.

Dienu pārskati: P. · O. · T. · C. · Pk. · S. · Sv.