Galvenais
- Graudu tranzīta ierobežojums kļūst par likumu: Saeima Dzelzceļa likuma grozījumus izskata abos lasījumos vienā sēdē un galīgajā balsojumā pieņem ar 53 balsīm pret 12; NA priekšlikumu par pilnu Krievijas graudu tranzīta aizliegumu noraida — Smiltēns (AS) grozījumus sauc par soli uz pilnīgu pārtraukšanu, Butāns un Eglīts (NA) uzstāj uz aizliegumu.
- Tarifa ceļu kritizē no dažādām pusēm: Krištopans (LPV) brīdina, ka sadārdzinājums skars Rīgas pārkraušanas uzņēmumus un jau noslēgtos līgumus, Liepnieks raksta, ka maksa celta tikai «skatam», Šuvajevs (PRO) saka, ka pozīcijas par aizliegumu ir «ārkārtīgi neskaidras».
- ASV sankcijas un nevēlamās personas: Braže, Dombrovskis (JV) un Kols (NA) atzinīgi vērtē ASV Pārstāvju palātā pieņemto Grehema sankciju likumu, Švinka (PRO) prasa sankcijām izmērāmu mērķi; ārlietu ministre tajā pašā dienā Ovečkinu un Kremļovu iekļauj Latvijai nevēlamo personu sarakstā.
- Satversmes 110. pants: Šlesers (LPV) nākamajā dienā pēc Šuvajeva (PRO) izteikuma par gatavību virzīt viendzimuma laulību jautājumu paziņo, ka LPV 110. panta grozījumus neatbalstīs; Saeima LPV lēmuma projektu par Saeimas viedokli Satversmes tiesai darba kārtībā neiekļauj, un Mežals (LPV) jautā AS un NA, kāpēc tās to neatbalstīja.
- Ātro kredītu uzraudzība Latvijas Bankai: Saeima galīgajā lasījumā nebanku kreditētāju uzraudzību no 2027. gada nodod Latvijas Bankai; Kučinskis (AS) un Švinka (PRO) soli atbalsta, ZZS un LPV frakcijas balso pret.
Aktīvākie politiķi
| Politiķis | Partija | Pozīcijas | Galvenās tēmas |
|---|---|---|---|
| Baiba Braže | Jaunā Vienotība | 4 | Imigrācija, Ukraina un Krievija, Aizsardzība un drošība |
| Andris Kulbergs | Apvienotais saraksts | 3 | Digitālā politika, Aizsardzība un drošība, Budžets un finanses |
| Ivars Ijabs | Latvijas attīstībai | 3 | Digitālā politika, ES politika, Aizsardzība un drošība |
| Andris Velps | Austošā Saule Latvijai | 3 | airBaltic, Sabiedriskie mediji, Imigrācija |
| Māris Mežals | Latvija Pirmajā Vietā | 3 | airBaltic, Degviela un enerģētika, Sociālā politika |
| Atis Švinka | Progresīvie | 3 | Budžets un finanses, Ukraina un Krievija, ES politika |
| Jūlija Stepaņenko | Suverēnā vara/Jaunlatvieši | 2 | Ārpolitika, Ukraina un Krievija |
Galvenās tēmas
Ukraina un Krievija (18 pozīcijas)
Konteksts
No likumprojekta uz likumu vienā dienā · 17.09.2026
Pēc 16. septembra solījuma par steidzamību Saeima 17. septembrī Dzelzceļa likuma grozījumus pieņem septiņu balsojumu ķēdē (galīgajā lasījumā 53 par, 12 pret), bet NA priekšlikumu par pilnu aizliegumu noraida (12 par, 27 pret, 24 atturas; par NA un PRO, pret ZZS, LPV un daļa AS, JV atturas). Pozīcijas:
- Edvards Smiltēns (AS) — juridiski pamatots solis uz pilnīgu pārtraukšanu
- Artūrs Butāns (NA) — 300 % likumā nav; mērķis ir pilnīgs aizliegums
- Edmunds Jurēvics (JV) — maksas ienākumus novirzīt Ukrainai
- Andris Šuvajevs (PRO) — par tarifu vienprātība, par aizliegumu ne
- Kristaps Krištopans (LPV) — pret, cietīs Rīgas pārkraušanas uzņēmumi
- Jurģis Liepnieks — maksa celta «skatam»
Maksas apmēru likums nenosaka — to noteiks pārvaldītājs.
Ārpus tranzīta lietas Kalniete (JV) Eiropas Parlamenta debatēs Krieviju sauc par teroristisku valsti, un Staķis (PRO) pretēji Trampa prasībai aicina Ukrainu turpināt uzbrukumus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām.
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Baiba Braže | Jaunā Vienotība | Latvijas vārdā atzinīgi vērtē to, ka ASV Pārstāvju palāta pieņēmusi Lindsija Grehema likumu par sankcijām pret Krieviju un Irānu (Sanctioning Russia and Iran Act);uzskata, ka tikai maksimāls spiediens uz agresoru var nest ilgstošu mieru. | x.com |
| Valdis Dombrovskis | Jaunā Vienotība | Atzinīgi vērtē ASV Pārstāvju palātā pieņemto Lindsija O. Grehema (Lindsey O. Graham) aktu, kas paredzētu papildu sankcijas pret Krieviju;pauž, ka Krievija eskalē agresiju pret Ukrainu un tās civiliedzīvotāju bombardēšana ir nežēlīga un nerimstoša, un uzsver, ka spiediens uz Krieviju jāpalielina tagad, jo tas ir vienīgais veids, kā izbeigt karu. | x.com |
| Jurģis Liepnieks | Asi kritizē Kulberga valdības lēmumus Krievijas graudu tranzīta lietā: pēc viņa vērtējuma valdība faktiski lēmusi nodrošināt netraucētu tranzītu caur Latvijas ostām Krievijas graudiem un graudiem, ko viņš dēvē par Ukrainā zagtiem, tikai «skatam» palielinot vienu no nenozīmīgākajām tranzīta izmaksu pozīcijām, kas, viņaprāt, ļaus arī Latvijai nedaudz nopelnīt šajā biznesā ar Krieviju;secina, ka graudu tranzīts netiks apturēts un ka Latvija tā palīdz Krievijai apzagt Ukrainu un iegūt naudu karam. | x.com | |
| Jānis Patmalnieks | Jaunā Vienotība | Ierakstā «Šodien Saeimā» ar atzīmi ✅ atzinīgi uzskaita lielākus tarifus Krievijas graudu tranzītam kā Saeimas dienas rezultātu. | x.com |
| Atis Švinka | Progresīvie | Komentējot ASV Kongresa apstiprinātās plašākās sankcijas pret Krieviju, uzskata, ka sankciju mērķim jābūt izmērāmam — samazināt Krievijas ienākumus, nevis tikai papildināt sankcionēto personu sarakstus;par būtiskāko jauno instrumentu nosauc iespēju ASV prezidentam noteikt tarifus līdz 100 % lielākajām Krievijas naftas un gāzes importētājvalstīm, taču par atklātu uzskata jautājumu, vai jaunās pilnvaras patiešām tiks izmantotas pret ēnu floti, finanšu starpniekiem un lielākajiem energoresursu pircējiem. | x.com |
| Reinis Pozņaks | Apvienotais saraksts | Ar bakteriālās infekcijas un nepietiekamas antibiotiku devas salīdzinājumu pauž, ka «gumijas stiepšana» palielina Latvijas apdraudējumu, jo stiprina Krieviju: ja «devu» nepalielina līdz vajadzīgajam apjomam, infekcija atnākšot līdz mums un daudz stiprāka. | x.com |
| Kristaps Krištopans | Latvija Pirmajā Vietā | Saeimas sēdē iebilst pret dzelzceļa infrastruktūras maksas paaugstināšanu Krievijas graudu tranzītam: uzskata, ka no sadārdzinājuma cietīs nevis Krievija, bet Latvijas uzņēmēji — Rīgā septiņi uzņēmumi pārkrauj šos graudus, viens no tiem valsts budžetā samaksā piecus miljonus, un jau noslēgtie līgumi būs jāpārskata, iespējams, ar soda sankcijām;LSM pārstāstā brīdina, ka kravas tiks novirzītas uz citu valstu ostām, bet Latvija zaudēs nodokļu ieņēmumus un darbvietas;norāda, ka, atskaitot Krievijas iebrukumu Ukrainā, nekur pasaulē lauksaimniecības preces netiek sankcionētas un šos graudus pērk arī valstis, kur ir bads;uzskata, ka jautājumu nebūtu, ja kravas būtu sankcionētas visā Eiropā, bet tā nav;lēmumu raksturo kā priekšvēlēšanu laika politiku, ko sauc par nejēdzīgu. | lsm.lv |
| Rihards Kols | Nacionālā apvienība | Atzinīgi vērtē ASV Pārstāvju palātas balsojumu, kas vērsts pret Krievijas kara finansēšanu: uzskata, ka vēršanās pret trešo valstu starpniekiem, kuri finansē Krievijas agresiju, tieši skar Kremļa finansējuma pamatavotu, un sauc lēmumu par ļoti gaidītu un nozīmīgu;norāda, ka autokrāti rīkojas kā integrēta ass, tāpēc arī atbildei jābūt tikpat saskaņotai, lai Kremlim liegtu resursus. | x.com |
| Sandra Kalniete | Jaunā Vienotība | Eiropas Parlamenta debatēs uzsver, ka Krievija ir teroristiska valsts, ko, pēc viņas vārdiem, pierāda gan Leipcigas incidents, gan simtiem citu hibrīduzbrukumu Eiropā;uzskata, ka jāatbalsta Ukraina un jāpalielina spiediens pret Krieviju, un aicina ES dalībvalstis sniegt lielāku atbalstu Kijivai. | x.com |
| Edvards Smiltēns | Apvienotais saraksts | Atbalsta Saeimas 17. septembrī pieņemtos likuma grozījumus, kas ļaus būtiski palielināt dzelzceļa infrastruktūras maksu un sadārdzināt Krievijas un Baltkrievijas graudu tranzītu, līdz Latvijas ostas Krievijai vairs nebūs ekonomiski izdevīgas, un nosauc to par juridiski pamatotu un praktiski īstenojamu soli ceļā uz pilnīgu tranzīta pārtraukšanu;norāda, ka sadarbībā ar Ukrainu, Lielbritāniju un Franciju tiek veidots graudu izcelsmes noteikšanas mehānisms, un uzskata, ka Latvijai ir pienākums izmantot visus tiesiskos instrumentus, lai tā nekļūtu par Krievijas kara finansēšanas tranzīta koridoru. | x.com |
| Jūlija Stepaņenko | Suverēnā vara/Jaunlatvieši | Atsakās vērtēt, vai Krievija pašlaik apdraud Latviju, un nekomentē bijušā Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva izteikumus par Baltijas valstīm;uzsver, ka apvienība iestājas par brīvu un neatkarīgu Latviju un nosoda karu un agresiju, bet atsakās vērtēt, vai Ukraina izprovocēja Krievijas pilna mēroga uzbrukumu. | diena.lv |
| Mārtiņš Staķis | Progresīvie | Pretēji Donalda Trampa prasībai, lai Ukraina pārstāj uzbrukt Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, aicina Ukrainu šos uzbrukumus turpināt. | x.com |
| Artūrs Butāns | Nacionālā apvienība | Kā NA Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks norāda, ka partija atbalsta ikvienu soli Krievijas tranzīta apgrūtināšanai, bet saglabā skepsi par valdības virzītajiem Dzelzceļa likuma grozījumiem, jo likumprojekts pats nenosaka 300 % maksu, bet tikai ļauj to pārskatīt paātrināti;uzskata, ka mērķim jābūt pilnīgam tranzīta aizliegumam, nevis tarifam, ar kuru valsts nopelnītu trīsreiz vairāk uz Krievijas tranzītu, un norāda, ka NA iesniegusi likumprojektu par pilnīgu liegumu;Krievijas graudu tranzīta galvenā artērija ejot caur Latviju, kas neesot signāls, ko dot NATO sabiedrotajiem un Ukrainai. | lsm.lv |
| Jānis Eglīts | Nacionālā apvienība | Skaidrojot Nacionālās apvienības likumprojektu, kas aizliegtu Krievijas un Baltkrievijas graudu tranzītu caur Latviju, uzskata, ka valstij ir tiesības atteikties no tranzīta, pamatojoties uz tiesībām aizsargāt savu un reģiona drošību, un ka nedrīkst pieļaut «starptautisko kaunu», vārdos atbalstot Ukrainu, bet darbos darot ko citu. | lsm.lv |
| Jānis Slaidiņš | TV24 raidījumā akcentē, ka Krievijas dronu gaisa triecieni Ukrainas rietumu rajoniem vadīti, izmantojot retranslācijas stacijas Baltkrievijā (kopumā runa esot par sešiem šādiem objektiem), un ka tā Aleksandrs Lukašenko turpina atbalstīt Krieviju;par vienu no iespējamām versijām uzskata, ka šī aktivitāte varētu būt saistīta arī ar Krievijas drona nonākšanu Lietuvas teritorijā — «ļoti iespējams, ka tas arī bija iemesls» —, dronam novirzoties no mērķa. | la.lv | |
| Jānis Slaidiņš | TV24 raidījumā vērtē Ukrainas spēku ofensīvu Limanas sektorā — operāciju «Vivaldi» —, kuras galvenais mērķis esot sasniegt Čornajas Žerebecas upes krastu un likvidēt Krievijas spēku izveidoto izliekumu frontē, kas Krievijas armijai varētu būt nozīmīgs turpmākai ofensīvai Limanas virzienā;rezumē, ka «labas ziņas ir gaidāmas», vienlaikus atgādinot, ka publiskajā telpā informācija par operācijas norisi nonāk ar nedēļas vai divu nokavēšanos. | la.lv | |
| Andris Šuvajevs | Progresīvie | LSM rakstā par Saeimas atbalstu paātrinātai infrastruktūras maksas celšanai Krievijas labības tranzītam vērtē, ka par 300 % tarifa uzlikšanu atbalsts ir vienprātīgs, bet, tiklīdz runa ir par graudu tranzīta aizliegumu, pozīcijas — viņa vārdiem — ir «ārkārtīgi neskaidras». | lsm.lv |
| Edmunds Jurēvics | Jaunā Vienotība | Saeimas debatēs par Dzelzceļa likuma grozījumiem, kas ļauj paātrināti celt infrastruktūras maksu Krievijas labības tranzītam, pauž, ka šādi gūtie papildu ienākumi jānovirza Ukrainas atbalstam: ja Krievijas graudi — ko viņš raksturo kā «asiņainus» — tomēr ies caur Latviju, tad krievi paši finansēs to, ka ukraiņi var aizstāvēt savu valsti. | lsm.lv |
Budžets un finanses (8 pozīcijas)
Konteksts
Ātro kredītu uzraudzība pāriet uz Latvijas Banku · 17.09.2026
Saeima trešajā lasījumā pieņem 13 likumu paketi, ar ko nebanku patēriņa kreditētāju uzraudzību no 2027. gada 1. janvāra nodod Latvijas Bankai — Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumi ar 50 balsīm par un 24 pret; pret balsoja ZZS un LPV; Krištopana (LPV) priekšlikumu nodošanu atlikt līdz 2028. gadam Saeima noraidīja (24 par, 47 pret). Pozīcijas:
- Latvijas Banka (Santa Purgaile) — segments strauji aug, riski jāuzrauga integrētā modelī kā vairumā ES valstu
- Māris Kučinskis (AS, finanšu ministrs) — pēc neatlaidīga darba panākts solis cilvēku tiesību aizsardzībai
- Atis Švinka (PRO) — pozitīvs un loģisks solis
- Jānis Patmalnieks (JV) — labāka ātro kredītu uzraudzība kā Saeimas dienas rezultāts
Uzraudzības maiņa stājas spēkā pēc vēlēšanām.
Ārpus Saeimas darba Vītols (Finanšu ministra biroja ekonomists) un Jānis Hermanis (MMN) vienā nra.lv publikācijā brīdina par negatīvu fiskālo telpu un akcīzes ieņēmumu neizpildi, bet Kulbergs (AS) premjera kandidātu debatēs uzsvaru liek uz ekonomiku, kas spēj pelnīt.
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Andris Kulbergs | Apvienotais saraksts | Ārvalstu tirdzniecības kameru (AmCham u. c.) rīkotajās Ministru prezidenta kandidātu debatēs galveno uzsvaru liek uz ekonomiku, sabalansētu budžetu un Latvijas spēju pelnīt vairāk;kā savu formulu min, ka stipra ekonomika nozīmē stipru aizsardzību un attīstību, jaunas naudas piesaisti, eksportu, tostarp militārās industrijas eksportu, un mazāk pārmērīgas piesardzības un ierobežojumu banku sektorā;uzskata, ka Latvijai vajadzīga ekonomika, kas ne tikai sadala esošo naudu, bet spēj radīt un piesaistīt jaunu. | x.com |
| Latvijas Banka | Latvijas Banka norāda, ka aktuālajam inflācijas kāpumam ir nevis monetāri, bet ģeopolitiski iemesli (konflikti Tuvajos Austrumos u.c.) un monetārā politika to slāpē;vienlaikus precizē, ka LB gan emitē eiro banknotes un monētas, gan piedalās to drukāšanā, ko eirozonas valstis dara solidāri un koordinējoties, sadalot izmaksas. | x.com | |
| Latvijas Banka | Latvijas Banka (prezidenta vietniece Santa Purgaile) pamato nebanku patēriņa kreditētāju uzraudzības nodošanu Latvijas Bankai no 2027. gada 1. janvāra: segments strauji aug, tāpēc nākotnē pieaugs arī riski, kas prasmīgi jāuzrauga un jāvada;lielākajā daļā Eiropas valstu ir integrēts un centralizēts uzraudzības modelis (17 valstīs to veic finanšu sektora uzraugs), un LB īstenos sistēmisku pieeju, nevis fokusēsies uz sūdzībām un pārkāpumiem, kad tie jau notikuši. | lsm.lv | |
| Jānis Hermanis | MMN | Uzskata, ka valsts ar akcīzes likmēm kaitīgajām precēm ir «pārāk pievilkusi skrūves» — cerētie ieņēmumi neparādās, jo mainās patērētāju uzvedība un preces pērk internetā vai atved no ārzemēm;likmes, nosacījumi un aizliegumi jāsinhronizē ar Lietuvu un Igauniju, likmes jāceļ pakāpeniski, pirms aizliegumiem jākonsultējas ar iesaistītajām pusēm un pēc pusgada jāizvērtē sekas. Brīdina, ka 2030. gadā fiskālā telpa būs viens miljards eiro mīnusā (2 % no IKP), un, ja izdevumus nesamazinās, būs jāceļ nodokļi — vispirms PVN. | nra.lv |
| Jānis Patmalnieks | Jaunā Vienotība | Tajā pašā ierakstā «Šodien Saeimā» ar atzīmi ✅ atzinīgi uzskaita, ka būs labāka ātro kredītu uzraudzība un vienkāršāka nodokļu nomaksa mazajiem uzņēmējiem. | x.com |
| Atis Švinka | Progresīvie | Atzinīgi vērtē Saeimas galīgajā lasījumā atbalstīto ātro kredītu sektora uzraudzības funkcijas nodošanu Latvijas Bankai, nosaucot to par pozitīvu un loģisku soli. | x.com |
| Māris Kučinskis | Apvienotais saraksts | Atbalsta nebanku kreditētāju uzraudzības nodošanu Latvijas Bankai — pauž, ka pēc neatlaidīga darba beidzot izdevies panākt šo pārmaiņu, un ierāmē to kā soli, lai cilvēku tiesības būtu labāk pasargātas. | x.com |
| Guntars Vītols | Brīdina, ka nākamos četrus gadus fiskālā telpa būs negatīva — tēriņus vairs nevar audzēt, jāsāk ekonomēt un fiskālās disciplīnas rāmjus nedrīkst pārkāpt, citādi draudot disciplinārlietai un reitinga samazināšanai;kā vienu no pamatiemesliem min lēmumu aizsardzības izdevumus celt no 2 % līdz 5 % no IKP un uzskata, ka lielākām reformām logs ir tikai pirmais gads pēc Saeimas vēlēšanām. Vienlaikus norāda, ka cigarešu akcīzes nodoklis nepildās un tā tālāka straujā celšana diez vai ilgstoši nesīs rezultātus, jo veicina pāreju uz nelegālo tirgu;jautājums esot nevis pārtraukt celšanu, bet vai kāpums nav jāsabremzē, ja kopējie ieņēmumi krīt pret prognozēto — sola šim jautājumam pievērsties nākamā budžeta skatīšanā. | nra.lv |
Aizsardzība un drošība (8 pozīcijas)
Konteksts
Vēlēšanu drošība no gaisa telpas līdz aptiekām · 17.09.2026
Aizsardzības ministrs Melnis paziņo, ka pēc viņa lūguma NATO sabiedrotie 15. Saeimas vēlēšanu laikā stiprinās Latvijas gaisa telpas aizsardzību — četri Vācijas «Eurofighter» Lielvārdē no septembra beigām —, bet pēc vētras LSM jautā par obligāto darbu krīzē un patvertnēm. Pozīcijas:
- Raivis Melnis (aizsardzības ministrs) — sabiedroto solidaritāte un tiesības droši balsot
- Baiba Braže (JV) — pateicība Vācijai par iznīcinātājiem
- Jurģis Liepnieks — poļi un somi brīdina, NATO izlūkošanas aktivitāte augsta
- Hosams Abu Meri (JV) — aptiekām pašām jānodrošina ģeneratori vai UPS
- Jānis Tutins (Rēzeknes domes priekšsēdētājs) — ERAF patvertņu projekts atsaukts 60 % līdzfinansējuma dēļ
Gaisa telpu sedz sabiedrotie, civilā gatavība paliek pašvaldību un uzņēmēju ziņā.
Papildus tam Ijabs (LA) ES aizsardzības «Omnibus» paketi atbalsta kā soli pareizā virzienā, bet Kulbergs (AS) «The Riga Conference» forumā par mērķi nosauc 30–40 % aizsardzības naudas atgriešanu Latvijas ekonomikā.
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Baiba Braže | Jaunā Vienotība | Pateicas Vācijas sabiedrotajiem par to, ka Latvijā tiks izvietoti četri Eurofighter iznīcinātāji. | x.com |
| Andris Kulbergs | Apvienotais saraksts | «The Riga Conference» uzņēmēju forumā uzsver, ka stipra drošība iespējama tikai kopā ar stipru ekonomiku;norāda, ka Latvija aizsardzībā ik gadu investē aptuveni 2 miljardus eiro, un par savu mērķi nosauc to, lai 30–40 % no šīs naudas atgrieztos Latvijas ekonomikā, attīstot pašu aizsardzības industriju, tehnoloģijas, ražošanu un eksportu;piebilst, ka droša pierobeža nevar pastāvēt bez spēcīgas ekonomikas. | x.com |
| Juris Pūce | Latvijas attīstībai | TV24 priekšvēlēšanu debatēs pauž, ka Latvijai nav iespējams ceļš caur neitralitāti. | x.com |
| Ivars Ijabs | Latvijas attīstībai | Atbalsta ES «Omnibus» paketi aizsardzības jomā kā soli ļoti pareizā virzienā, norādot, ka 80 % aizsardzības iepirkumu joprojām ir tīri nacionāli un licencēšana ir pārlieku birokrātiska;uzskata, ka tagad jāpanāk tās ieviešana un jāraugās, lai nākamajā ES daudzgadu budžetā būtu pietiekami daudz naudas kopīgiem iepirkumiem. | x.com |
| Jurģis Liepnieks | Norāda, ka gan poļi, gan somi brīdina par to, ka Krievija kaut ko gatavo, un, lai gan nav skaidrs, ko tieši un kur, visapkārt saskata ļoti augstu NATO izlūkošanas tehnikas aktivitāti un tehnikas pārvietošanu (arī četrus vācu «Eurofighter» uz Latviju);ASV «Tomahawk» izvietošanu Norvēģijā uzskata par īpašu notikumu un secina, ka «kaut ko mēs nezinām, kaut kas nav labi». | x.com | |
| Hosams Abu Meri | Jaunā Vienotība | Uzskata, ka privātajam biznesam, tai skaitā aptiekām, būtu jāspēj nodrošināt darbību krīzes apstākļos — tā kā aptiekas strādā ar medikamentiem līdzīgi kā pārtikas veikali, tām, pēc viņa vārdiem, loģiski būtu jābūt ģeneratoriem vai, ja tāda nav, akumulatoram vai UPS; norāda, ka nevar visu prasīt no valsts. | lsm.lv |
| Jānis Tutins | Kopā Latvijai | Kā Rēzeknes domes priekšsēdētājs skaidro, ka tieši pirmais dronu uzlidojums pašvaldībai devis, viņa vārdiem, «spērienu pa pēcpusi» aktīvi ķerties pie patvertņu vietu galīgās izvērtēšanas;Rēzeknes atteikšanos no vienīgā iesniegtā ERAF patvertņu projekta pamato ar to, ka pašvaldībai būtu jālīdzfinansē 60 %, ko pašvaldības budžets nevar atļauties;uzskata, ka patvertņu pieejamības paplašināšanai jāiesaista privātie īpašnieki — tad patvertnes varētu nodrošināt vietu vairāk nekā pusei pilsētnieku —, taču pašvaldībai šobrīd nav naudas, lai privātos finansiāli motivētu. | lsm.lv |
| Raivis Melnis | Bezpartejisks | Pēc savas iniciatīvas vērsies pie NATO sabiedrotajiem ar aicinājumu 15. Saeimas vēlēšanu laikā stiprināt Latvijas gaisa telpas aizsardzību un reaģēšanas spējas;Vācijas, Itālijas un Turcijas atsaucību (četri Vācijas «Eurofighter» iznīcinātāji Lielvārdē no septembra beigām) vērtē kā praktisku sabiedroto solidaritātes apliecinājumu un uzskata, ka valsts pienākums ir aizsargāt ikviena iedzīvotāja tiesības droši piedalīties brīvās un godīgās vēlēšanās;pēdējo mēnešu dronu incidentus NATO austrumu flangā min kā apliecinājumu, ka jābūt gataviem ātri reaģēt uz jebkuru apdraudējumu. | tvnet.lv |
Sociālā politika (4 pozīcijas)
Konteksts
Satversmes 110. pants atgriežas kampaņā · 17.09.2026
Pēc Šuvajeva 16. septembra izteikuma Delfi raidījumā LPV 17. septembrī atbild ar paziņojumu un Saeimas balsojumu — LPV lēmuma projektu par Saeimas viedokli Satversmes tiesai divu māšu lietā darba kārtībā neiekļauj (30 par, 24 pret, 7 atturas; par ZZS un LPV, pret JV un PRO, AS atturas, NA nebalso — viens NA deputāts par). Pozīcijas:
- Andris Šuvajevs (PRO) — Progresīvie gatavi virzīt viendzimuma laulību jautājumu
- Ainārs Šlesers (LPV) — LPV neatbalstīs 110. panta grozījumus
- Māris Mežals (LPV) — jautā AS un NA, kā balsojums saskan ar solījumiem par ģimenes vērtībām
- Andrejs Judins (JV) — GREVIO ziņojumā nav «vecāku Nr. 1 un Nr. 2», ir ieteikumi pret vardarbību
Balsojums šķīra tikai darba kārtību, ne būtību.
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Māris Mežals | Latvija Pirmajā Vietā | Norāda, ka LPV rosināja Saeimā izskatīt jautājumu par divu māšu juridisku atzīšanu bērna dokumentos, lai katrs deputāts ar savu balsojumu parādītu, vai iestājas par ģimenes modeli «māte un tēvs» vai par divu māšu atzīšanu, bet jautājuma iekļaušana darba kārtībā netika atbalstīta;jautā Apvienotajam sarakstam un Nacionālajai apvienībai, kāpēc tās neatbalstīja jautājuma izskatīšanu un kā tas saskan ar to solījumiem aizstāvēt tradicionālās un kristīgās ģimenes vērtības. | x.com |
| Andrejs Judins | Jaunā Vienotība | Norāda, ka publicētajā GREVIO (Stambulas konvencijas uzraudzības ekspertu grupas) ziņojumā nav «vecāku Nr. 1 un Nr. 2», bet ir konkrēti ieteikumi vardarbības novēršanai un cietušo aizsardzībai, un apņemas tos apspriest Saeimas Juridiskās komisijas sēdē. | x.com |
| Ainārs Šlesers | Latvija Pirmajā Vietā | Paziņo, ka LPV neatbalstīs Satversmes 110. panta grozījumus, ar kuriem, pēc viņa teiktā, Progresīvie grib legalizēt viendzimuma laulības Latvijā;apstiprina, ka pašreizējā 110. panta redakcija («laulība — savienība starp vīrieti un sievieti») Saeimā pieņemta 2005. gada 15. decembrī pēc viņa partijas iniciatīvas. | x.com |
| Andris Šuvajevs | Progresīvie | Raidījumā «Nākamais, lūdzu!» (Delfi) kā «Progresīvo» premjera amata kandidāts apliecina, ka «Progresīvie» ir gatavi virzīt viendzimuma laulību jautājumu, un norāda, ka partija vienmēr ir uzskatījusi, ka nepieciešams mainīt Šlesera iestrādātās izmaiņas Satversmē. | x.com |
Ārpolitika (1 pozīcija)
Konteksts
ASV Kongresa sankcijas un Latvijas atbildes · 17.09.2026
ASV Pārstāvju palāta pieņēmusi Grehema sankciju likumu pret Krieviju un Irānu; 17. septembrī Latvijas politiķi to vērtē, un ārlietu ministre tajā pašā dienā Ovečkinu un Kremļovu iekļauj nevēlamo personu sarakstā. Pozīcijas:
- Baiba Braže (JV) — tikai maksimāls spiediens nes mieru; ieceļošanas aizliegums uz nenoteiktu laiku
- Valdis Dombrovskis (JV, EK komisārs) — spiediens uz Krieviju jāpalielina tagad
- Rihards Kols (NA, EP deputāts) — trieciens trešo valstu starpniekiem
- Atis Švinka (PRO) — sankciju mērķim jābūt izmērāmam ienākumu kritumam
- Sandra Kalniete (JV, EP deputāte) — Krievija ir teroristiska valsts
- Jūlija Stepaņenko (SV-AJ) — atsakās vērtēt Krievijas draudus, kritizē Bražes ārpolitiku
Atšķirīgo vērtējumu dienā dod tikai Stepaņenko.
Tēmas tabulā ir tikai Stepaņenko — pārējie konteksta blokā nosauktie runātāji dienā klasificēti sadaļās «Ukraina un Krievija» un «Imigrācija».
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Jūlija Stepaņenko | Suverēnā vara/Jaunlatvieši | Uzskata, ka Latvijai nepieciešama ļoti aktīva ārpolitika, lai neviens tai nedraudētu, un ģeopolitiskās attiecības jākārto ar diplomātijas palīdzību;kritizē ārlietu ministres Baibas Bražes (JV) rīcību, kura, pēc Stepaņenko domām, saasina attiecības ar visām valstīm. | diena.lv |
Imigrācija (4 pozīcijas)
Ārlietu ministres lēmumi un priekšvēlēšanu retorika par trešo valstu migrāciju tēmā iet paralēli un savstarpēji nesaskaras.
- Baiba Braže (JV) — Ovečkinu un Kremļovu iekļauj nevēlamo personu sarakstā uz Imigrācijas likuma pamata; sarakstu papildina ne pirmo reizi — Bočkarjovs 20. augustā (x.com), Moisejenko un Daņiļecs 17. jūlijā (x.com); pēc tikšanās ar ASV sūtni Koulu robežas drošību un nelegālās migrācijas apkarošanu nosauc par Latvijas un ASV kopīgu izaicinājumu
- Andris Velps (ASL) — pārējās partijas grib turpināt trešo valstu migrācijas politiku; ASL nostāja — migrāciju apturēt un veicināt izceļošanu
- Alvis Hermanis (MMN) — reitingos vadošās partijas atbalsta to, ko viņš dēvē par imigrantu savešanu; 3. oktobra vēlēšanas — latviešu pēdējā iespēja; vienīgais ceļš mazai tautai — Japānas imigrācijas modelis
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Baiba Braže | Jaunā Vienotība | Kā ārlietu ministre iekļauj Krievijas hokejistu Aleksandru Ovečkinu un Starptautiskās Boksa asociācijas (IBA) vadītāju Umaru Kremļovu Latvijai nevēlamo personu (persona non grata) sarakstā un uz nenoteiktu laiku aizliedz viņiem ieceļot Latvijā saskaņā ar Imigrācijas likuma 104. panta trešās daļas 1. punktu. | x.com |
| Baiba Braže | Jaunā Vienotība | Pēc tikšanās Rīgā ar ASV prezidenta īpašo sūtni Baltkrievijas jautājumos Džonu Koulu paziņo, ka Latvija un ASV vienojušās par praktiskiem soļiem NATO austrumu robežas stiprināšanai, par kopīgi saprastiem izaicinājumiem nosaucot robežas drošību un nelegālās migrācijas apkarošanu. | x.com |
| Andris Velps | Austošā Saule Latvijai | Reaģējot uz tvītā nenosauktu situāciju, apgalvo, ka Latvija tai ir «ļoti tuvu» un ka pārējās partijas grib turpināt trešo valstu migrācijas politiku;«Austošās Saules Latvijai» nostāju formulē kā šīs migrācijas apturēšanu un izceļošanas veicināšanu. | x.com |
| Alvis Hermanis | MMN | Apgalvo, ka visas reitingos vadošās partijas atbalsta to, ko viņš dēvē par imigrantu savešanu Latvijā, un 3. oktobra vēlēšanas raksturo kā latviešu pēdējo iespēju šajā jautājumā teikt savu vārdu, jo nākamā iespēja būšot tikai pēc četriem gadiem, kad viss jau būšot nokavēts;par vienīgo izdzīvošanas ceļu tik mazai tautai uzskata Japānas imigrācijas modeli, pārējos ceļus dēvējot par pašnāvību. | x.com |
ES politika (4 pozīcijas)
Konteksts
No runas par stāvokli Savienībā uz Kanādas jautājumu · 17.09.2026
16. septembra piezīme fiksēja Latvijas politiķu dalītos vērtējumus par fon der Leienas drošības iniciatīvām; 17. septembrī pēc Kārnija uzrunas Eiropas Parlamentā uzmanība pāriet uz Kanādas asociēto dalību un konkurētspēju. Pozīcijas:
- Rihards Kols (NA, EP deputāts) — sadarbība ar Kanādu loģiska, asociētā dalība rūpīgi jāizvērtē; saturs, ne nosaukums
- Atis Švinka (PRO) — Latvijai Kanādas asociētā dalība jāatbalsta, prasot konkrētu saturu
- Ivars Ijabs (LA, EP deputāts) — runā par maz par austrumu robežu, pretdroniem un iesaldētajiem aktīviem
- Valdis Dombrovskis (JV, EK komisārs) — vienkāršāks banku sektors, digitālais eiro, stiprāks eiro
Kols un Švinka prasa vienu un to pašu — saturu —, bet atbild dažādi par pašu statusu.
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Valdis Dombrovskis | Jaunā Vienotība | Eurofi forumā Dublinā pauž, ka suverēnai Eiropai nepieciešama konkurētspējīga finanšu sistēma, un kā trīs būtiskus virzienus nosauc vienkāršāku un konkurētspējīgāku banku sektoru, digitālo eiro un spēcīgāku eiro starptautisko lomu. | x.com |
| Ivars Ijabs | Latvijas attīstībai | Kopumā kritiski vērtē fon der Leienas runu par stāvokli Savienībā: tajā maz izskanējis par austrumu robežas aizsardzību un investīcijām, robežas stiprināšanas un pretdronu iniciatīvas nebija starp galvenajiem akcentiem, un netika skarts Krievijas iesaldēto aktīvu jautājums;uzsver, ka Baltijai tās nav sekundāras tēmas. | x.com |
| Atis Švinka | Progresīvie | Uzskata, ka Latvijai jāatbalsta Eiropas Komisijas prezidentes ierosinātā iecere par Kanādu kā pirmo ES asociēto dalībnieci, jo Kanādas ciešāka integrācija ar ES stiprinātu Eiropas drošību, ekonomisko noturību un spēju mazināt stratēģisko atkarību no autoritāriem režīmiem;vienlaikus prasa, lai jaunais statuss tiktu piepildīts ar konkrētām tiesībām, pienākumiem un kopīgiem projektiem, nevis paliktu tikai politisks nosaukums. | x.com |
| Rihards Kols | Nacionālā apvienība | Pēc Marka Kārnija uzrunas Eiropas Parlamentā Strasbūrā uzskata, ka ciešāka ES un Kanādas sadarbība ir gan loģiska, gan nepieciešama, jo abas puses vieno vienas intereses un riski (ekonomiskais spiediens, ievainojamas piegāžu ķēdes, apdraudējumi demokrātijai un suverenitātei), un kā sadarbības jomas nosauc enerģētiku, aizsardzības rūpniecību, kritisko izejvielu piegādes, tehnoloģijas un cilvēku mobilitāti;ideju par Kanādas asociēto dalību ES vērtē kā jaunu un politiski nozīmīgu, kas abām pusēm rūpīgi jāizvērtē — kādas jomas tā aptvertu, kā tiktu pieņemti lēmumi un cik ātri iecere pārvērstos kopīgā rīcībā —, un sagaida, ka konkrētas atbildes izskan jau Monreālas samitā;uzskata, ka partnerības vērtību noteiks saturs, nevis nosaukums. | x.com |
Pārējās tēmas (17 pozīcijas 13 tēmās)
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Tēma | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|---|
| Māris Mežals | Latvija Pirmajā Vietā | Degviela un enerģētika | Aicina Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču izmantot Satversmes 46. pantā piešķirtās pilnvaras — sasaukt un vadīt Ministru kabineta ārkārtas sēdi par energoresursu cenu pieaugumu un konkrētiem valsts pasākumiem tā radītā sloga mazināšanai —, jo, pēc viņa teiktā, AS, ZZS un NA negrib šīs problēmas risināt Saeimas ārkārtas sēdē;prasa, lai ministri no sēdes iznāk tikai ar pieņemtu lēmumu par to, ko, kā un kad darīs un kurš par to atbildēs. | x.com |
| Edvarts Krusts | MMN | Klimats | Aicina likvidēt Klimata un enerģētikas ministriju, bez kuras funkcijām Latvija, viņaprāt, var iztikt: iedzīvotāju skaits sarūk, bet valsts aparāts aug, un ministrijas galvenais uzdevums esot ES klimata politikas prasību izpilde ar likumprojektiem, kas sadārdzina saimniecisko darbību, dabas resursus, kurināmo un degvielu;uzskata, ka Latvijai jāatsakās no Zaļā kursa direktīvām, ja tās ierobežo stratēģiskās nozares un paaugstina dzīves dārdzību. | x.com |
| Māris Mežals | Latvija Pirmajā Vietā | airBaltic | Jautā valdībai, airBaltic vadībai un Valsts prezidentam, ko tie zināja par Krievijas Noguldījumu apdrošināšanas aģentūras prasību pret airBaltic (pēc viņa citētā InvestFuture ziņojuma — vairāk nekā 260,8 miljoni eiro; pēc airBaltic 2026. gada pirmā ceturkšņa pārskata — 203,15 miljoni eiro) un kāpēc par šo parāda piedziņu netika informēti Saeimas deputāti un sabiedrība;jautā, kāpēc premjeri un ministri neinformēja deputātus par šo Krievijas tiesvedību un tās iespējamām sekām, kad deputāti lēma par finansējuma piešķiršanu airBaltic. | x.com |
| Andris Velps | Austošā Saule Latvijai | airBaltic | Pēc LTV raidījuma «Kas notiek Latvijā?» par airBaltic nākotni vērtē, ka labākajā gadījumā valsts vienkārši zaudē kontroli pār uzņēmumu, vidēji sliktajā scenārijā valsts vēl piemaksā no savas kabatas, lai īstenotu šo pašu «labāko» variantu, bet reālākais un reizē sliktākais iznākums, viņaprāt, ir tāds, ka airBaltic faktiski ir, kā viņš raksta, «nolaists podā»;par to vaino līdzšinējās varas partijas un to gadiem ilgo saimniekošanu. | x.com |
| Andris Kulbergs | Apvienotais saraksts | Digitālā politika | Atklājot «Tet» datu centru DC7 Salaspilī, pauž, ka Latvijai jākļūst par ātruma līderi mākslīgā intelekta pielietošanā, un uzsver, ka tieši šādiem jābūt moderniem infrastruktūras projektiem — drošība, tehnoloģijas un energoefektivitāte vienā vietā;kā datu centra priekšrocības min datu glabāšanu Latvijā ar rezerves infrastruktūru Eiropā, Tier III sertifikāciju, dronu detekcijas spējas un atlikumsiltuma izmantošanu apkurei. | x.com |
| Ivars Ijabs | Latvijas attīstībai | Digitālā politika | Uzskata, ka mākslīgā intelekta jomā Eiropai vairāk jākoncentrējas uz industriāliem un ražošanas risinājumiem, nevis jāmēģina atkārtot ASV un Ķīnas lielo valodas modeļu ceļu;pozitīvi vērtē fon der Leienas runā par stāvokli Savienībā teikto par konkurētspēju un tehnoloģisko attīstību. | x.com |
| Jānis Dombrava | Nacionālā apvienība | Korupcija un KNAB | Uzskata, ka iespējami ātri jānoskaidro, vai agresorvalsts «šādā veidā» nefinansē vienu partiju, ko viņš raksturo kā prokremliski noskaņotu;norāda, ka pēc kolēģa iesniegumiem un sabiedrības spiediena vairākas institūcijas ir sākušas pārbaudes. | x.com |
| Uldis Augulis | Zaļo un Zemnieku savienība | Lauksaimniecība | Pēc zemkopības ministra amata pretendentu sarunas ar LOSP biedriem par tās būtību nosauc prasību, ka lauksaimnieku tiešmaksājumiem jābūt ES vidējā līmenī, un apgalvo, ka ZZS ne tikai zina, kas būs jādara, bet ir gatava šai «Eiropas līmeņa cīņai». | x.com |
| Andris Velps | Austošā Saule Latvijai | Sabiedriskie mediji | Uzskata, ka tvītā citētā, avotam nepiedēvētā frāze «Lai palīdzētu vēlētājiem izdarīt kritisku un apzinātu izvēli 15. Saeimas vēlēšanās...» ir apzināti meli, ar ko vēlētājiem norāda, par kurām partijām tiem ir «tiesības» balsot;apgalvo, ka nodokļu maksātāju apmaksātie mediji apzināti filtrē, kam dot raidlaiku un ko izstumt, aizbildinoties ar, viņaprāt, izdomātiem kritērijiem, kurus kontrolē privāts kantoris, un tā daļu vēlēšanu iespēju noklusē;norāda, ka no 14 vēlēšanām reģistrētajām partijām «Austošā Saule Latvijai» ir vienīgā jaundibinātā, tai nav valsts finansējuma un tā pastāv tikai no biedru līdzekļiem, kamēr veco partiju reklāmu naudu nodrošina nodokļu maksātāji. | x.com |
| Jānis Hermanis | MMN | Valsts pārvalde | Aicina veikt publiskā sektora «ģenerāltīrīšanu»: pārskatīt publiskajā sektorā strādājošo skaitu (katra darba vieta valstij caurmērā izmaksā vismaz 30 tūkstošus eiro gadā, un publiskā sektora apjoms ir Skandināvijas līmenī, kamēr dzīves līmenis un veselības rādītāji — pēdējās vietās Eiropā), kā arī preču, pakalpojumu un iepirkumu izdevumus, mainot iepirkumu sliekšņus, lai varētu piedalīties vairāk pretendentu;«Mēs mainām noteikumus» uzstādījums ir mazināt valsts izdevumus. | nra.lv |
| Guntars Vītols | Valsts pārvalde | Norāda, ka Finanšu ministrija nākamajai koalīcijai gatavo sarakstu ar ietaupījumu iespējām, tostarp valsts pārvaldes samazināšanā — identificētas ministrijas un iestādes ar pārklājošām funkcijām un vairāki apvienošanas varianti —, bet konkrētus pasākumus pirms vēlēšanām nenosauc;vienlaikus brīdina, ka ministriju apvienošana nedod miljardos vērtus ietaupījumus (varbūt desmit miljonus) un budžetu tā neatrisina — galvenais esot saprast, no kā valsts var atteikties, nevis tikai novērst neefektivitāti. | nra.lv | |
| Guntars Vītols | Veselības aprūpe | Uzskata, ka prohibīcija nestrādā un ar veipu un smēķējamo šķidrumu aizliegumiem Latvija situāciju padarījusi vēl sliktāku — pa pastu ienāk liels daudzums pilnīgi nekontrolētu šķidrumu;ļoti vēlētos, lai politiķi pēc vēlēšanām apsvērtu modeli, kurā produkts ir atļauts, bet stingri kontrolēts, pirmkārt tā kvalitāte;galveno līdzekli pret jauniešu veipošanu redz nevis aizliegumos vai cenā, bet kampaņās, kas to padara nemodernu;norāda, ka aizliegt vai ierobežot Latvijā vairāk nekā citur ES vienotajā tirgū neko nepanāks. | nra.lv | |
| Vilnis Ķirsis | Jaunā Vienotība | Pašvaldības | Pamato, kāpēc Rīga neaptur «Zemnieku saeimas» apstrīdēto, gandrīz 27 miljonus eiro vērto skolu un bērnudārzu ēdināšanas iepirkumu: pašvaldībai aptuveni līdz decembrim ir tikai pagaidu risinājums, un, cīnoties par zemnieku interesēm, nedrīkst nonākt situācijā, kurā bērniem vienkārši nav ēdiena. | lsm.lv |
| Vilnis Ķirsis | Jaunā Vienotība | Pašvaldības | Pauž, ka Rīgas prioritāte ir, lai bērniem skolās un bērnudārzos būtu pieejama veselīga, vietējo zemnieku audzēta produkcija, taču iepirkumu procesā pašvaldība saskaras ar birokrātiskiem šķēršļiem;Rīga esot gatava sadarboties ar nozari, lai palīdzētu sakārtot šo sistēmu valsts līmenī. | x.com |
| Edvards Smiltēns | Apvienotais saraksts | Tieslietas | Atbalsta Saeimas galīgajā lasījumā pieņemto viņa priekšlikumu par kārtību, kādā rīkojas ar naudu, kas palikusi kontos, kurus kredītiestāde vai finanšu iestāde pēc savas iniciatīvas slēgusi augsta sadarbības riska dēļ: klientam būs pieci gadi līdzekļu pieprasīšanai, pēc tam noteiktos gadījumos tie kļūs piekritīgi valstij;uzsver, ka jaunā kārtība neattieksies uz fiziskām personām, kas ir Latvijas rezidenti, un pamato to ar vajadzību izbeigt naudas juridiski neskaidro stāvokli;potenciāli valstij piekritīgos līdzekļus rosinājis novirzīt tostarp Bērnu un jauniešu drošās mājas izveidei. | nra.lv |
| Dāvis Mārtiņš Daugavietis | Jaunā Vienotība | Sports | Pateicas ārlietu ministrei Bražei par lēmumu iekļaut Krievijas hokejistu Aleksandru Ovečkinu Latvijai nevēlamo personu sarakstā un atbalsta to kā kārtējo apliecinājumu starptautiskajai sabiedrībai, ka sports ir politika. | x.com |
| Jāzeps Baško | MMN | Koalīcija un partijas | Uzskata, ka esošā politiskā sistēma politiķus un partijas padara par «algota darba strādniekiem» un valsts pasūtījuma izpildītājiem, kuriem sava politika jāvirza pēc viņa vārdiem «kastrējoša» reglamenta un par nodokļu maksātāju naudu, kamēr tie, ko viņš dēvē par «īstajiem politiķiem» — mediji, žurnālisti, eksperti, tiesneši, ģenerālprokurori, uzņēmēji, valsts apmaksātas NVO un aktīvisti —, savu politiku var virzīt brīvi. | x.com |
Koalīcija vs Opozīcija
| Bloks | Pozīcijas | Partijas | Galvenie runātāji | Dominējošās tēmas |
|---|---|---|---|---|
| Koalīcija | 28 | JV, AS, NA, ZZS | Braže (4), Kulbergs (3), Smiltēns (2) | Ukraina un Krievija, Aizsardzība un drošība, Budžets un finanses |
| Opozīcija | 11 | PRO, LPV | Švinka (3), Mežals (3), Šuvajevs (2) | Ukraina un Krievija, Sociālā politika, airBaltic |
| Bez Saeimas frakcijas | 15 | MMN, LA, ASL, SV-AJ, KL | Velps (3), Ijabs (3), Jānis Hermanis (2) | Aizsardzība un drošība, Imigrācija, Koalīcija un partijas |
| Bezpartejiskie | 1 | Bezp. | Melnis (1) | Aizsardzība un drošība |
| Neitrāli | 9 | — | Vītols (3), Liepnieks (2), Slaidiņš (2) | Ukraina un Krievija, Budžets un finanses, Aizsardzība un drošība |
Bloki pēc partijas statusa Saeimā: «Opozīcija» — partijas ar Saeimas frakciju, kas nav valdībā; «Bez Saeimas frakcijas» — partijas, kurām pašreizējā Saeimā frakcijas nav, arī tad, ja tām ir atsevišķi deputāti; «Bezpartejiskie» — politiķi bez partijas; «Neitrāli» — komentētāji, analītiķi un organizācijas, ne politiķi.
Koalīcija dienā šķiras gan graudu tranzīta retorikā (AS un JV tarifa ceļu vērtē atzinīgi, NA prasa aizliegumu), gan Saeimas balsojumos; opozīcijā PRO un LPV graudu, slimnīcu un 110. panta balsojumos nostājas pretēji, «Stabilitātei!» neizsakās.
- Graudu tranzīts, priekšlikums par pilnu aizliegumu — koalīcijā par balso tikai NA, JV atturas, ZZS balso pret, AS dalās starp pret, atturas un nebalsoja; opozīcijā PRO par, LPV pret (titania.saeima.lv)
- Slimnīcu tīkla reforma — desmit ZZS deputātu lēmuma projektu atbalsta ZZS un LPV, JV balso pret, AS un lielākā daļa NA atturas, PRO lielākoties atturas; projekts noraidīts (titania.saeima.lv)
Spriedzes
| Tips | Avots | Mērķis | Tēma | Apraksts | Saite |
|---|---|---|---|---|---|
| spriedze | Edvards Smiltēns (Apvienotais saraksts) | Artūrs Butāns (Nacionālā apvienība) | Ukraina un Krievija | Tieslietu ministrs Smiltēns (AS) Saeimas 17. septembrī pieņemtos Dzelzceļa likuma grozījumus sauc par juridiski pamatotu un praktiski īstenojamu soli ceļā uz pilnīgu Krievijas graudu tranzīta pārtraukšanu;NA frakcijas vadītāja vietnieks Butāns (NA) tajā pašā dienā saglabā skepsi, jo likumprojekts pats 300 % maksu nenosaka, un uzstāj, ka mērķim jābūt pilnīgam aizliegumam, ko NA iesniegusi savā likumprojektā — Eglīta priekšlikumu par pilnu aizliegumu Saeima noraidīja ar 12 balsīm par, 27 pret un 24 atturoties. | x.com |
| politikas nostāju konflikts | Kristaps Krištopans (Latvija Pirmajā Vietā) | Edmunds Jurēvics (Jaunā Vienotība) | Ukraina un Krievija | Krištopans (LPV) Saeimas debatēs iebilst pret infrastruktūras maksas celšanu Krievijas graudu tranzītam — cietīšot septiņi Rīgas pārkraušanas uzņēmumi un jau noslēgtie līgumi, kravas aiziešot uz citu valstu ostām, un lauksaimniecības preces nekur pasaulē netiekot sankcionētas;Jurēvics (JV) tajās pašās debatēs prasa maksas papildu ienākumus novirzīt Ukrainas atbalstam, lai «asiņainie graudi», ja tie tomēr ies caur Latviju, finansētu ukraiņu aizsardzību;galīgajā balsojumā pret likumu bija tikai LPV un daļa pie frakcijām nepiederošo deputātu (53 par, 12 pret). | lsm.lv |
| uzbrukums | Jurģis Liepnieks | Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) | Ukraina un Krievija | Liepnieks asi kritizē Kulberga valdības lēmumu graudu tranzīta lietā — valdība, viņaprāt, faktiski nodrošinājusi netraucētu tranzītu, tikai «skatam» ceļot vienu no nenozīmīgākajām izmaksu pozīcijām, un tā Latvija palīdzot Krievijai gūt naudu karam;Ministru prezidents Kulbergs (AS) dienu iepriekš ziņoja, ka valdība vienbalsīgi lēmusi ierobežot tranzītu ar «+300 %» maksu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu. | x.com |
| politikas nostāju konflikts | Ainārs Šlesers (Latvija Pirmajā Vietā) | Andris Šuvajevs (Progresīvie) | Sociālā politika | Šlesers (LPV) paziņo, ka LPV neatbalstīs Satversmes 110. panta grozījumus, ar kuriem, pēc viņa teiktā, Progresīvie grib legalizēt viendzimuma laulības, un atgādina, ka pašreizējā redakcija 2005. gadā pieņemta pēc viņa partijas iniciatīvas;Šuvajevs (PRO) dienu iepriekš Delfi raidījumā «Nākamais, lūdzu!» apliecināja, ka Progresīvie ir gatavi virzīt viendzimuma laulību jautājumu un vienmēr uzskatījuši, ka Šlesera iestrādātās izmaiņas Satversmē jāmaina. | x.com |
| uzbrukums | Jūlija Stepaņenko (Suverēnā vara/Jaunlatvieši) | Baiba Braže (Jaunā Vienotība) | Ārpolitika | Stepaņenko (SV-AJ) «Dienas» pārstāstā prasa ļoti aktīvu ārpolitiku un diplomātiju, lai neviens Latvijai nedraudētu, un kritizē ārlietu ministres Bražes rīcību, kura, pēc Stepaņenko domām, saasina attiecības ar visām valstīm, vienlaikus atsakoties vērtēt, vai Krievija pašlaik apdraud Latviju;Braže (JV) tajā pašā dienā iekļauj Krievijas hokejistu Ovečkinu un IBA vadītāju Kremļovu nevēlamo personu sarakstā un atzinīgi vērtē ASV Pārstāvju palātā pieņemto Grehema sankciju likumu. | diena.lv |