Komisija atbalsta Saeimas pakļaušanu Valsts kontrolei

Galvenais

• Valsts kontroles revīzija Saeimā: Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija konceptuāli atbalsta parlamenta pakļaušanu revīzijai un gatavos alternatīvu likumprojektu; strīds paliek par tvērumu — Gātere (PRO) un Liepiņa (LPV) atbalsta arī lietderības revīzijas, Čudars (JV) secinājumus par politisko lēmumu lietderību sauc par antikonstitucionāliem, Līdaka (AS) revīziju pēc būtības neatbalsta, bet Judins, Krasta (JV) un Kūtris (ZZS) par robežu izvirza politisko lēmumu neaizskaramību.
• Stepaņenko tēva dāvinājumi kļūst par iestāžu lietu: tieslietu ministrs Smiltēns (AS) vēršas KNAB, VDD, SAB un FID ar aicinājumu pārbaudīt 419 598 eiro dāvinājumu izcelsmi un iespējamu ārvalsts ietekmi, KNAB paziņo, ka informāciju vērtēs; Stepaņenko (SV-AJ) skaidrot atsakās, atsaucoties uz ģimenes privātumu, un norāda, ka dāvinājumi ir deklarēti; Kulbergs (AS), tvītā atbildot Smiltēnam, ministra rīcību sauc par «ļoti pareizu», bet Zeltīts (ASL), kandidātu nenosaucot, vecāku atrašanos Krievijā sauc par šantāžas instrumentu.
• Fon der Leienas drošības iniciatīvas — Dombrovskis par, NA eirodeputāti pret: no Eiropas Komisijas Dombrovskis (JV) jaunās drošības iniciatīvas — Eiropas Drošības padomi un ārkārtas drošības protokolu — sauc par īpaši nozīmīgām austrumu robežas valstīm un uzsver sinerģiju ar NATO, bet Eiropas Parlamentā Kols (NA) tajās saskata NATO dublēšanu un Zīle (NA) norāda, ka padome no NATO atšķirtos vien ar ASV neesamību; Vaidere (JV) runu kopumā salīdzina ar «Ziemassvētku eglīti», savukārt Staķis (PRO) sveic Kanādas asociēto dalību.
• Graudu tranzīts — likumprojekts ceturtdien: Kulbergs (AS) ziņo, ka «+300 %» infrastruktūras maksas likumprojekts steidzamības kārtā nonāks Saeimā jau ceturtdien, 17. septembrī, un ka ar Igaunijas un Lietuvas premjeriem panākta kopēja nostāja par vienotiem ierobežojumiem; Rokpelnis (ZZS) un Jurēvics (JV) tarifu atbalsta, pēdējais — kā īstermiņa soli pirms Baltijas risinājuma; LSM «Re:Check» blakus tam liek Ašeradena (JV) 2024. gada janvāra izteikumu, ka aizliegums nebūtu tiesisks.
• Bērnu veselības aprūpe — revīzija un demisijas prasība: Valsts kontrole secina, ka bērnu ambulatorā aprūpe ir prioritāte likumā, ne praksē — 69 % bērnu ārstu strādā Rīgā, reģionos piecās pārbaudītajās programmās 71 % gadījumu pakalpojums faktiski netika sniegts; veselības ministrs Abu Meri (JV) secinājumam nepiekrīt un par risinājumu sauc reģionu pediatru kapacitāti, bet uz LVSADA demisijas prasību atbild, ka demisija finansējuma trūkumu neatrisinātu.

Aktīvākie politiķi

Galvenās tēmas

Valsts pārvalde (12 pozīcijas)

Ārpus revīzijas strīda Burovs (GKR) norāda, ka premjers Kulbergs (AS) pusgada laikā ne reizi neesot ticies ar birokrātijas mazināšanas grupas vadītāju Endziņu, kamēr premjers pats TV24 birokrātijas mazināšanu sauc par vienu no nākamās Saeimas prioritātēm, ko viens bez koalīcijas partneru intereses paveikt nevar.

Visas pozīcijas un avoti

Politiķis	Partija	Pozīcija	Avots
Andris Kulbergs	Apvienotais saraksts	TV24 raidījumā «Runāsim atklāti!» pauž, ka grib «ravēt ārā» birokrātiju, bet viens to nevar paveikt, ja koalīcijas partneriem šis jautājums neinteresē; uzskata, ka birokrātijas mazināšanai jābūt vienai no nākamās Saeimas prioritātēm — caur Saeimu jāizdzen 200–300 likumu, jāizravē funkcijas, valsts pārvaldes vadībai jāuzņemas lielāka atbildība un jāievieš skaidri sasniedzamie rezultāti (KPI) ar iespēju atlaist; par Jāņa Endziņa darbu birokrātijas apkarošanā saka, ka tās esot ļoti labas mazas lietas, bet lielajam darbam nepieciešama reāla rīcība starp ministrijām; reitingi viņu neinteresējot.	la.lv
Oļegs Burovs	Gods kalpot Rīgai	Uzsver, ka birokrātiju var mazināt darot, nevis runājot: viņa vadītā komisija šogad veikusi izmaiņas vairākos likumos, mazinot birokrātiju, īpaši būvniecībā;pēc komisijas sēdē dzirdētā norāda, ka Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) pusgada laikā ne reizi neesot ticies ar birokrātijas mazināšanas grupas vadītāju Jāni Endziņu.	x.com
Māris Kučinskis	Apvienotais saraksts	Norāda, ka pēc viņa iniciatīvas sagatavots noteikumu projekts, kas paredz, ka viens pasūtītājs vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs gada laikā e-katalogā varēs pirkt programmatūras izstrādes pakalpojumus par summu, kas nepārsniedz 140 000 eiro, — kā soli iepirkumu sistēmas sakārtošanā.	x.com
Andrejs Judins	Jaunā Vienotība	Atbalsta mērķi pakļaut Saeimu Valsts kontroles revīzijai, bet uzsver, ka likumprojektos skaidri jāizslēdz iespēja vērtēt politiskus lēmumus: atzīst, ka Valsts kontrole teorētiski varētu veikt revīziju Saeimā, taču ne visiem jautājumiem esot piemērojami lietderības principi (piemēram, sadarbības ar tālu valsti lietderību nevarētu vērtēt tikai pēc izmaksām);norāda, ka vispirms jāizvērtē, vai jautājums vispār ir virzāms, un aicina sagatavot alternatīvu likumprojektu ar precīzi definētiem ierobežojumiem.	leta.lv
Raimonds Čudars	Jaunā Vienotība	Neatbalsta Valsts kontroles lietderības revīzijas Saeimā — uzskata, ka Saeima saskaņā ar Satversmi ir atbildīga vēlētāju, nevis Valsts kontroles priekšā, un revidējošās iestādes secinājumi par parlamenta politisko lēmumu lietderību būtu antikonstitucionāli;pieļauj, ka Valsts kontrole varētu veikt finanšu revīzijas un noteiktā apjomā pārbaudīt, vai Saeimas administrācija ievēro normatīvos aktus (piemēram, Publisko iepirkumu likumu), un uzskata, ka likumā skaidri jānosaka Saeimā pieļaujamo revīziju robežas.	lsm.lv
Liene Gātere	Progresīvie	Saeimas komisijas sēdē par ieceri pakļaut parlamentu Valsts kontroles revīzijai pauž, ka «Progresīvo» frakcija atbalsta dažādu revīziju, tostarp lietderības revīziju, veikšanu Saeimā, lai pārliecinātos, ka nodokļu maksātāju nauda tiek izmantota efektīvi;uzsver, ka Valsts kontroles ieteikumiem ir rekomendējošs raksturs un tie nav politiski vai populistiski paziņojumi, un pauž pārliecību, ka revīzijas neattiektos uz likumdošanas procesu vai politisko lēmumu izvērtēšanu;atgādina, ka vairākās citās valstīs līdzīgas revīzijas tiek veiktas, un pauž neizpratni, kādēļ Latvijā tas līdz šim nav noticis.	leta.lv
Linda Liepiņa	Latvija Pirmajā Vietā	Saeimas komisijas sēdē par ieceri pakļaut parlamentu Valsts kontroles revīzijai pauž atbalstu lietderības revīziju veikšanai Saeimā un norāda, ka būtu lietderīgi vērtēt arī deputātu komandējumus un citus izdevumus;viņas ieskatā Valsts kontrole līdz šim ir apliecinājusi objektivitāti savos vērtējumos.	leta.lv
Agnese Krasta	Jaunā Vienotība	Saeimas komisijas sēdē pauž atbalstu Valsts kontroles revīziju veikšanai parlamentā, vienlaikus akcentējot, ka tām nevajadzētu skart politisko lēmumu izvērtēšanu.	leta.lv
Gunārs Kūtris	Zaļo un Zemnieku savienība	Saeimas komisijas sēdē par ieceri pakļaut parlamentu Valsts kontroles revīzijai atzīst, ka sabiedrībā regulāri izskan aicinājumi pēc neatkarīga vērtējuma par Saeimas tēriņiem, tomēr uzsver, ka nedrīkst pieļaut iejaukšanos jautājumos, kas saistīti ar deputātu pieņemtajiem politiskajiem lēmumiem.	leta.lv
Ingmārs Līdaka	Apvienotais saraksts	Saeimas komisijas sēdē par Valsts kontroles tiesībām revidēt Saeimu atkārtoti uzsver, ka Valsts kontroles revīzijas Saeimā pēc būtības neatbalsta: nebaidās no pašas pārbaudes, bet bažījas, ka Valsts kontroles vadītājs nākotnē revīzijas varētu izmantot politiskās karjeras veidošanai un pārvērst tās priekšvēlēšanu kampaņā;skaidro, ka iepriekš balsojis par jautājuma tālāku virzību tikai tāpēc, lai komisija sagatavotu alternatīvu likumprojektu.	lsm.lv
Andrejs Ceļapīters	Zaļo un Zemnieku savienība	Saeimas komisijas sēdē par Valsts kontroles tiesībām revidēt Saeimu rosina jautājumu nesarežģīt un Valsts kontroles likumā vienkārši noteikt, ka tās revīzijām ir pakļauta arī Saeima;uzskata, ka parlamentam jābūt līdzvērtīgā situācijā ar citām valsts un pašvaldību institūcijām, tāpēc Saeimas kārtības rullī nebūtu atsevišķi jānosaka, ko Valsts kontrole drīkst un ko nedrīkst pārbaudīt;pašreizējie parlamenta kontroles mehānismi vienlaikus saglabājami.	lsm.lv
Atis Švinka	Progresīvie	Saeimas komisijas sēdē par Valsts kontroles tiesībām revidēt Saeimu rosina no likuma svītrot Saeimai noteikto izņēmumu, vienlaikus saglabājot parlamenta pašreizējo iekšējās kontroles sistēmu: Valsts kontrole pati atbilstoši risku izvērtējumam izraudzītos pārbaudāmos jautājumus, un tās ieteikumiem būtu rekomendējošs raksturs;uzsver, ka sabiedrībai ir tiesības zināt Valsts kontroles secinājumus arī tad, ja pēc revīzijas nekādi politiski lēmumi neseko.	lsm.lv

Imigrācija (6 pozīcijas)

Hermanis (MMN) atsaka TV24 debates, premjeram pārmetot «imigrācijas lobēšanu»; Kulbergs (AS) atbild, ka migrācijas politikas valstij trūkst, un Dombrava (NA) plānu sola nākamnedēļ.

• Alvis Hermanis (MMN) — vēstulē TV24 atsaka dalību priekšvēlēšanu debatēs: pēc tā, ko viņš sauc par premjera «imigrācijas lobēšanu», viņam pārgājusi vēlēšanās diskutēt ar LDDK un LTRK vadītājiem, kurus dēvē par galvenajiem migrantu importētājiem
• Andris Kulbergs (AS) — atbild, ka valstij trūkst migrācijas politikas un tās izstrāde uzdota Dombravam; saukt to par lobēšanu esot «ļoti dīvaini»
• Jānis Dombrava (NA) — visaptverošs imigrācijas ierobežošanas plāns Ministru kabineta darba kārtībā nākamnedēļ; PMLP uzņēmumam «Blueberry land» piespriedusi 25 administratīvos sodus
• Rihards Kols (NA) — fon der Leienas runai migrācijā pietrūka konkrētā; ārējās robežas jāstiprina, lai situācija neizietu no kontroles
• Andris Velps (ASL) — ja izdotos iegūt pārsvaru, masu deportācijas un piešķirtās pilsonības atņemšana; iedzīvotāju grupu nenosauc

Visas pozīcijas un avoti

Politiķis	Partija	Pozīcija	Avots
Andris Velps	Austošā Saule Latvijai	Uzskata, ka gadījumā, ja izdotos iegūt pārsvaru, būtu jāsāk masu deportācijas, atņemot piešķirto pilsonību; tvītā nav nosaukts, uz kuru iedzīvotāju grupu tas attiecas.	x.com
Jānis Dombrava	Nacionālā apvienība	Paziņo, ka nākamnedēļ Ministru kabineta darba kārtībā būs «mūsu izstrādātais» visaptverošais imigrācijas ierobežošanas plāns.	x.com
Jānis Dombrava	Nacionālā apvienība	Informē, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) piespriedusi 25 administratīvos sodus uzņēmumam «Blueberry land» un šobrīd turpina izskatīt jautājumu par lieguma noteikšanu uzņēmumam uzaicināt ārzemniekus.	x.com
Rihards Kols	Nacionālā apvienība	Uzskata, ka migrācija bija joma, kurā runai par stāvokli Savienībā vajadzēja kaut ko konkrētu, bet tā nebija;uzskata, ka Seūtas notikumi nebūtu notikuši, ja ES ārējās robežas būtu pietiekami stipras;piedāvāto jauno ārkārtas reaģēšanas mehānismu, kas ļauj elastīgāk atkāpties no patvēruma procedūrām, kad situācija jau izgājusi no kontroles, atzīst par vajadzīgu, bet vismaz tikpat vajadzīgi, viņaprāt, ir risinājumi, kas neļautu situācijai iziet no kontroles.	x.com
Alvis Hermanis	MMN	Vēstulē TV24 atsaka dalību raidījumā «Priekšvēlēšanu debates. Cīņa par Latviju»: redzot, kā attīstās tas, ko viņš raksturo kā imigrācijas lobēšanu no premjera Kulberga puses, viņam esot pārgājusi vēlēšanās diskutēt ar LDDK un LTRK vadītājiem, kuri raidījumā paredzēti kā eksperti un pratinātāji, jo tieši viņi, viņa vārdiem, šobrīd ir galvenie migrantu importētāji Latvijā.	la.lv
Andris Kulbergs	Apvienotais saraksts	Atbildot TV24 priekšvēlēšanu debatēs uz Alvja Hermaņa (MMN) vēstulē pausto pārmetumu par, Hermaņa vārdiem, «imigrācijas lobēšanu» no Kulberga puses, uzsver, ka valstij trūkst migrācijas politikas un tās izstrāde uzdota Jānim Dombravam (NA), lai beidzot būtu sakārtots jautājums, kāda ir valsts migrācijas politika;norāda, ka tās neesamības rezultātā ir haoss un problēmas, un nosaukt to par lobēšanu viņam šķiet ļoti dīvaini.	la.lv

Aizsardzība un drošība (6 pozīcijas)

Ārpus institūciju šķirtnes Vaidere (JV) papildus uzskata, ka vajadzīga daudz nopietnāka pretizlūkošana pret sabotāžu un ārvalstu ietekmi, bet Zeltīts (ASL), kandidātu nenosaucot, vecāku atrašanos Krievijā sauc par šantāžas instrumentu (skatīt sadaļu «Korupcija un KNAB»).

Visas pozīcijas un avoti

Politiķis	Partija	Pozīcija	Avots
Raivis Zeltīts	Austošā Saule Latvijai	Uzskata, ka kandidāta vecāku atrašanās Krievijā kā minimums ir šantāžas instruments, jo Krievija ir totalitāra valsts;vērtē, ka tas, ko viņš raksturo kā Latvijas valsts varas gļēvumu, ļāvis kandidātam (vārdā nenosauktam) saņemt pusmiljonu no Krievijas pilsoņa, un ka pēdējie četri gadi izniekoti — valsts pamati nav sakārtoti, tāpēc šīs vēlēšanas ir cīņa par pašsaprotamā nosargāšanu, nevis par Latvijas izaugsmi.	x.com
Roberts Zīle	Nacionālā apvienība	Skeptiski vērtē EK priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas piedāvājumu izveidot jaunu ES Drošības padomi: pēc viņa domām, iespējams, vienīgā atšķirība no NATO šādā padomē būtu ASV neesamība, un tieši tāpēc, ne tāpēc, ka ES drošība nebūtu prioritāte, aplausi EP zālē pieklusuši;vienlaikus norāda, ka hibrīdkarā vārds «hibrīds» pamazām izzūd.	x.com
Rihards Kols	Nacionālā apvienība	Iebilst pret runā par stāvokli Savienībā pieteiktajām ES drošības struktūrām, kas dublē NATO: uzskata, ka «Eiropas 4. pants» jau pastāv — tas ir NATO, un tas strādā —, ka paralēla ES versija spējas nepalielina un atturēšanu nestiprina, ka Eiropas Drošības padome būtu tikai vēl viens diskusiju formāts, bet par jauno ārkārtas drošības protokolu norāda, ka sanāksmes dalībvalstis var sasaukt jau tagad un nosodījums Krieviju nav apturējis;vienlaikus atbalsta ar NATO saskaņotu Eiropas stratēģisko atbalsta spēju instrumentu (stratēģiskā aviopārvadāšana, degvielas uzpilde gaisā), pretraķešu aizsardzības projektu «Freyja» ar Ukrainu un kopīgus projektus ar Ukrainas uzņēmumiem no SAFE atlikumiem.	x.com
Valdis Dombrovskis	Jaunā Vienotība	Pauž, ka Krievija pastiprina centienus pārbaudīt, zondēt un iebiedēt Eiropu un ka ar jauno ES ārkārtas drošības protokolu Eiropa atturēs draudus un kopīgi reaģēs uz agresijas aktiem;uzsver, ka uzbrukums vienai dalībvalstij ir uzbrukums visai Savienībai.	x.com
Valdis Dombrovskis	Jaunā Vienotība	Uzskata, ka EK priekšsēdētājas fon der Leienas runā par stāvokli ES pieteiktās drošības iniciatīvas — Eiropas Drošības padomes izveide, ES ārkārtas drošības protokols un jauns Eiropas instruments stratēģisko aizsardzības spēju attīstīšanai — ir būtiskas un īpaši nozīmīgas ES austrumu robežas valstīm, un pie to praktiskas izstrādes būs jāstrādā tuvākajos mēnešos;norāda, ka protokols attiektos uz visām 27 dalībvalstīm un konkretizētu ES līgumā jau paredzēto drošības mehānismu, un uzsver, ka ES aizsardzības jomā strādā sinerģijā ar NATO, nevis dublējot alianses darbu vai konkurējot ar to.	diena.lv
Inese Vaidere	Jaunā Vienotība	Atzinīgi vērtē, ka uzrunā par stāvokli ES konkrēti runāts par hibrīduzbrukumiem, sabotāžu un teroraktiem, taču uzskata, ka ar to vien nepietiek — vajadzīga daudz nopietnāka pretizlūkošana, lai novērstu sabotāžu un ārvalstu ietekmi.	x.com

Veselības aprūpe (5 pozīcijas)

Papildus: Abu Meri neizslēdz iespēju pats piedalīties mediķu piketā, un no opozīcijas šajā tēmā dienā neizsakās neviens.

Visas pozīcijas un avoti

Politiķis	Partija	Pozīcija	Avots
Valsts kontrole		Revīzijā secina, ka bērnu ambulatorā veselības aprūpe Latvijā ir prioritāte likumā, taču praksē bērniem nav vienlīdzīgas un savlaicīgas pieejas pakalpojumiem: piecās pārbaudītajās bērnu pakalpojumu programmās reģionos 71 % gadījumu ārstniecības iestādes pakalpojumu faktiski nesniedza, 69 % bērnu ārstu strādā Rīgā, pediatri ambulatorajā aprūpē iesaistīti par maz, un atsevišķās jomās ārstu kompetences noteiktas pārāk šauri.	x.com
Valsts kontrole		Pēc revīzijas par bērnu ambulatoro veselības aprūpi secina, ka nav izlemts, kurās Latvijas vietās kādiem pakalpojumiem jābūt, un bērniem Rīgā un reģionos ir nevienlīdzīgas iespējas saņemt palīdzību. Iesaka reģionos palielināt pediatru pieejamību (pediatram jābūt pirmajam ārstam pēc ģimenes ārsta), noteikt medicīnas jomas, kurās bērnu ārstiem arī reģionos jābūt pieejamiem pastāvīgi vai plānotos izbraukumos, un pārskatīt kompetenču sadalījumu starp oftalmologiem un optometristiem, kā arī ortodontiem un zobārstiem, uzskatot, ka ārstu specialitāšu iedalījuma pamatā drīkst būt tikai medicīnas zinātne un akadēmiskā sagatavotība kontekstā ar Latvijas sociālo realitāti.	delfi.lv
Hosams Abu Meri	Jaunā Vienotība	Pēc LVSADA lēmuma pieprasīt viņa demisiju uzskata, ka demisija neveicinātu arodbiedrības 2027. gada budžetam izvirzīto prasību izpildi un neatrisinātu nozares finansējuma trūkumu;sola atbilstoši budžeta iespējām darīt visu iespējamo, lai paaugstinātu atalgojumu, īpaši zemāk un vidēji atalgotajām ārstniecības personu grupām, un neizslēdz iespēju pats piedalīties mediķu piketā.	lsm.lv
Hosams Abu Meri	Jaunā Vienotība	Nepiekrīt Valsts kontroles secinājumam, ka bērnu veselības aprūpe ir prioritāte tikai uz papīra;par vienu no risinājumiem uzskata reģionos esošo, pēc viņa vērtējuma neizmantoto pediatru kapacitāti, kurai jānovirza vairāk finansējuma.	lsm.lv
Edmunds Jurēvics	Jaunā Vienotība	LTV raidījumā «Kas notiek Latvijā?» apgalvo, ka Hosama Abu Meri veselības ministra amata laikā veselības aprūpes finansējums pieaudzis par 400 miljoniem eiro (LSM «Re:Check» aprēķinā faktiskais pieaugums ir aptuveni 200 miljoni eiro).	lsm.lv

ES politika (8 pozīcijas)

Runas par stāvokli Savienībā ekonomisko daļu Dombrovskis no Komisijas vērtē atzinīgi, EP deputāti — no sveiciena līdz atrunām; Kulbergs atsevišķi ziņo par Austrumu flanga vienošanos.

• Valdis Dombrovskis (JV, Eiropas Komisija) — vienotā tirgus pārveide līdz 2027. gada beigām, pakts pret papildu nacionālajām prasībām («gold-plating»), Kanādas asociētā dalība kā «jauna ēra»
• Inese Vaidere (JV, EP) — Kanādas iespēju vērtē pozitīvi, bet runa kopumā ir «Ziemassvētku eglīte» ar paziņojumiem katrai grupai; svarīgākais — panākt rīcību
• Rihards Kols (NA, EP) — runa «arhitektūras» bagāta, satura nabadzīga; Kanādas statusam vajadzīgs juridisks risinājums, ne «paplašināts tirdzniecības nolīgums ar glītāku nosaukumu»
• Mārtiņš Staķis (PRO, EP) — sveic Kanādu un Kārniju par asociēto dalību
• Andris Kulbergs (AS) — Eiropas Arktikas samitā panākta vienošanās ar Austrumu flanga valstīm par ES investīcijām pierobežā; par nākamo ES budžetu šogad jāpieņem «smagi lēmumi»

Visas pozīcijas un avoti

Politiķis	Partija	Pozīcija	Avots
Mārtiņš Staķis	Progresīvie	Sveic Kanādu un Marku Kārniju un atzinīgi vērtē to, ka Kanāda kļūs par Eiropas Savienības asociēto locekli — soli, ko Eiropas Komisijas prezidente piedāvāja ikgadējā uzrunā.	x.com
Rihards Kols	Nacionālā apvienība	Fon der Leienas 2026. gada runu par stāvokli Savienībā vērtē kā vīziju un «arhitektūras» bagātu, bet satura nabadzīgu — jauna padome, jauns protokols un gandrīz neviens konkrēts likumdošanas priekšlikums;uzskata, ka diagnozes lielākoties ir pareizas, bet receptes vājākas, un ka Eiropas problēma ir tā, ka izpratne nepārtop darbībā;par Kanādas kā «asociētās dalībvalsts» ideju norāda, ka tai nepieciešams reāls juridisks risinājums vai ES līgumu grozījumi, un pirms aplaudēt vēlas zināt, vai tas nav tikai paplašināts tirdzniecības nolīgums ar glītāku nosaukumu.	x.com
Andris Kulbergs	Apvienotais saraksts	Pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču norāda, ka Eiropas Arktikas samitā panācis vienošanos ar Austrumu flanga valstīm par to, ka nepieciešamas ES investīcijas pierobežā, jo šo valstu atrašanās blakus agresoram nozīmē zaudētas investīcijas un ietekmētu ekonomisko aktivitāti, kamēr vienlaikus tām jāvelta lielākie izdevumi aizsardzībai;uzskata, ka bez stipras ekonomikas un ekonomiski stipra Austrumu flanga ilgtermiņā nebūs arī stipras aizsardzības, Krieviju nosauc par ilgtermiņa draudu gan Arktikas, gan Austrumu flanga reģionam, tāpēc Eiropai jāiegulda vairāk drošībā, un par nākamo ES budžetu saka, ka šogad jāpieņem smagi lēmumi.	lsm.lv
Valdis Dombrovskis	Jaunā Vienotība	Atzinīgi vērtē EK priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas aicinājumu līdz 2027. gada beigām pabeigt vienotā tirgus vēsturisko pārveidi, balstoties uz ceļvedi «Viena Eiropa, viens tirgus»;uzsver, ka ekonomikas iekustināšana paliek Eiropas Komisijas pirmā prioritāte un ka konkurētspējīgākas Eiropas veidošanā daudz jau paveikts, bet vēl vairāk darāms.	x.com
Valdis Dombrovskis	Jaunā Vienotība	Uzskata, ka regulējuma vienkāršošana ir eksistenciāli nepieciešama Eiropas uzņēmumiem, īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem;pievienojas aicinājumam ES dalībvalstīm rīkoties aktīvāk un atzinīgi vērtē paziņojumu par paktu pret papildu nacionālo prasību noteikšanu pāri ES tiesību aktiem (gold-plating);pauž, ka jaunā banku pakete, kas vērsta uz vienkāršošanu un sadrumstalotības mazināšanu, palielinās nozares konkurētspēju.	x.com
Valdis Dombrovskis	Jaunā Vienotība	Uzskata, ka Kanādas asociētā dalība Eiropas Savienībā iezīmētu jaunu ēru un stiprinātu un padziļinātu ES un Kanādas sadarbību kopīgas labklājības un ekonomiskās drošības veidošanai;ES un Kanādu raksturo kā draugus, partnerus un sabiedrotos, ko ilgstoši vieno kopīgas vērtības un kopīgi izaicinājumi.	x.com
Valdis Dombrovskis	Jaunā Vienotība	Eiropas Parlamenta plenārsēdē aicina izbeigt papildu nacionālo prasību noteikšanu pāri ES tiesību aktiem (gold-plating) un sākt atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus: ES tiesību akti jāīsteno, nevis jāaprok zem papildu nacionāliem noteikumiem, ziņošanas prasībām un birokrātijas, jo katrs nevajadzīgs slogs nozīmē augstākas izmaksas, mazāk investīciju un mazāk izaugsmes iespēju.	x.com
Inese Vaidere	Jaunā Vienotība	Pozitīvi vērtē Kanādas iespēju kļūt par pirmo ES asociēto dalībvalsti, jo Kanāda ir ļoti tuvs partneris un sadarbība ar to Latvijai ir būtiska, taču norāda, ka vēl jāredz, kā partnerība darbosies praksē;fon der Leienas uzrunu par stāvokli ES kopumā salīdzina ar «Ziemassvētku eglīti» — daudz paziņojumu, lai katra politiskā grupa un dalībvalsts tajā atrastu kaut ko sev — un uzskata, ka svarīgākais tagad ir panākt, lai šie paziņojumi pārtop konkrētā rīcībā.	x.com

Ukraina un Krievija (7 pozīcijas)

Ārpus graudu jautājuma Vaiderei (JV) fon der Leienas runā pietrūka jaunu iniciatīvu un iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanas Ukrainas labā, bet Kols (NA) uzsvaru uz esošo sankciju izpildi, ne dzīšanos pēc nākamās pakotnes, sauc par pragmatisku izvēli.

Visas pozīcijas un avoti

Politiķis	Partija	Pozīcija	Avots
Andris Kulbergs	Apvienotais saraksts	Ierakstā par 80. dienu premjera amatā ziņo, ka valdība (AS, NA, JV, ZZS) vienbalsīgi lēmusi ierobežot Krievijas graudu tranzītu ar «+300 %» maksu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, ko raksturo arī kā atbildes soli uz Krievijas kopš 1. jūnija vienpusēji ieviesto dzelzceļa tarifa dubultošanu;likumprojekts steidzamības kārtā tiek virzīts uz Saeimu jau šo ceturtdien, un pēc tā spēkā stāšanās «LatRailNet» mainīšot tarifus, kam vajadzēšot līdz aptuveni divām nedēļām;paziņo, ka ar Igaunijas un Lietuvas premjeriem panākta kopēja pozīcija par vienotu ierobežojumu ieviešanu Krievijas graudiem, un apņemas graudu jautājumu virzīt maksimāli ātrā iespējamā tempā.	x.com
Rihards Kols	Nacionālā apvienība	Fon der Leienas runā pieteikto uzsvaru uz esošo sankciju izpildi un to apiešanas novēršanu — nevis dzīšanos pēc simboliskas nākamās sankciju pakotnes — atzīst par pragmatisku izvēli.	x.com
Valdis Dombrovskis	Jaunā Vienotība	Uzskata, ka ASV prezidents Donalds Tramps «sludina nepareizajā baznīcā» — miera iniciatīvās nav gatava iesaistīties nevis Ukraina, bet Krievija;Euronews, kuras intervijas fragmentu viņš retvītojis, to ierāmē kā kritiku par Trampa aicinājumiem Kijivai pārtraukt uzbrukumus Krievijas enerģētikas infrastruktūrai.	x.com
Inese Vaidere	Jaunā Vienotība	Vērtē, ka fon der Leienas uzrunā par stāvokli ES atbalsts Ukrainai pausts skaidri un nelokāmi, taču pietrūka jaunu konkrētu iniciatīvu un netika izmantota iespēja runāt par iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu Ukrainas labā;uzskata, ka sankcijas jāievieš efektīvāk un vajadzīgas arī jaunas, un ka vīzu izsniegšana Krievijas pilsoņiem stingri jāierobežo, jo ekonomiskās intereses nedrīkst stāties augstāk par drošības interesēm.	x.com
Harijs Rokpelnis	Zaļo un Zemnieku savienība	Atbalsta Krievijas un Baltkrievijas graudu tranzīta ierobežošanu caur Latviju: septembra sākumā aģentūrai LETA teicis, ka ar koalīcijas kolēģiem pārrunāts, ka jārod risinājums, kā pasargāt vietējos pārtikas ražotājus un liegt iespēju pelnīt naudu, caur Latviju vedot potenciāli Krievijā vai okupētajā Ukrainas teritorijā audzētu labību, kas, viņa vārdiem, finansē teroristus;«Re:Check» intervijā to sauc par nākamo soli un norāda uz Latvijas lauksaimnieku sūdzībām, ka Austrumu graudu plūsma apgrūtina viņu piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai, ko uzskata par absolūti nepieņemamu;tranzīta aizliegumu ES līmenī, viņaprāt, nevar panākt uzreiz, bet darbs būtu jāsāk, un atbalsta arī piedāvāto infrastruktūras tarifa palielinājumu kā ātrāku, lai gan ne tūlītēju risinājumu.	lsm.lv
Edmunds Jurēvics	Jaunā Vienotība	LTV raidījumā «Kas notiek Latvijā?» pilnībā atbalsta tarifa noteikšanu Krievijas graudu tranzītam, bet sauc to par īstermiņa risinājumu: tuvāko mēnešu risinājumam jābūt kopā ar Baltijas valstīm vai, ja tās nevienojas, Latvijai pašai, jo Krievijas graudus — ko viņš raksturo kā «asiņainus» — nevajag laist cauri Latvijai;LSM «Re:Check» jautāts, kāpēc «Jaunā Vienotība» šajā jautājumā mainījusi domas, to noliedz un norāda uz panākto importa aizliegumu un papildu tarifiem Eiropas līmenī, kā arī uz to, ka tranzītam uzmanība pievērsta tagad, jo Latvijā ienāk lielāka graudu plūsma.	lsm.lv
Arvils Ašeradens	Jaunā Vienotība	2024. gada janvārī kā finanšu ministrs LTV raidījumā «Šodienas jautājums» teica, ka Latvija Krievijas graudu tranzītu nevar aizliegt, jo šāds lēmums nebūtu tiesisks: Latvija ir maza valsts, un tās vienīgā iespēja, lai starptautiski ar to rēķinātos, ir rīkoties tiesiski (izteikums retrospektīvi citēts LSM «Re:Check» rakstā 2026. gada 16. septembrī).	lsm.lv

Korupcija un KNAB (3 pozīcijas)

Smiltēna aicinājumam ir arī otrs slānis — ja finansējums partijai novirzīts pastarpināti, viņš saskata pamatu vērtēt arī kriminālatbildību —, kamēr Kulberga tvīts pats ne Stepaņenko, ne pārbaudes priekšmetu nenosauc.

Visas pozīcijas un avoti

Politiķis	Partija	Pozīcija	Avots
Edvards Smiltēns	Apvienotais saraksts	Vērsies KNAB, VDD, SAB un FID ar aicinājumu pārbaudīt Jūlijas Stepaņenko deklarēto tēva dāvinājumu (419 598,05 eiro no Krievijā dzīvojošā tēva) izcelsmi, iespējamu ārvalsts ietekmi un to, vai nauda nav izmantota partijas darbības vai priekšvēlēšanu aģitācijas finansēšanai;uzskata, ka Ministru prezidenta amata kandidātam nedrīkst būt neskaidras izcelsmes līdzekļi no Krievijas, un ja finansējums partijai novirzīts pastarpināti, ir pamats vērtēt arī iespējamu kriminālatbildību.	x.com
Andris Kulbergs	Apvienotais saraksts	Atzinīgi vērtē tieslietu ministra Edvarda Smiltēna (AS) rīcību un pauž, ka «šitāda situācija» vēlēšanās nav pieļaujama;tvīts ir reakcija uz Smiltēna tās pašas dienas ierakstu, kurā ministrs paziņo par vēršanos KNAB, VDD, SAB un FID ar lūgumu pārbaudīt Jūlijas Stepaņenko no Krievijā dzīvojošā tēva saņemto deklarēto dāvinājumu izcelsmi — pats Kulbergs tvītā ne Stepaņenko, ne pārbaudes priekšmetu nenosauc.	x.com
Jūlija Stepaņenko	Suverēnā vara/Jaunlatvieši	Atsakās skaidrot Krievijā dzīvojošā tēva dāvināto līdzekļu izcelsmi (amatpersonas deklarācijās divi dāvinājumi kopā 419 598 eiro vērtībā), atsaucoties uz tiesībām uz ģimenes privātumu un uz dāvinājumu saņemšanu no tuviniekiem;apstiprina, ka tēvs dzīvo Krievijā un palīdz viņas ģimenei, norāda, ka dāvinājumi ir deklarēti, un ka gadījumā, ja ir aizdomas par līdzekļu izcelsmi, var vērsties tiesībsargājošās iestādēs.	nra.lv

Budžets un finanses (5 pozīcijas)

Tēmā nav viena strīda — piecas savstarpēji nesaistītas nostājas no izaugsmes tempa līdz skaidrai naudai.

• Evika Siliņa (JV) — ekonomika aug 3 % apmērā, tāpēc stagnācijas runātājiem, tostarp Šleseram, «visticamāk, nebūs taisnība»; augšupeju nedrīkst sabojāt ar jaunu birokrātiju
• Ilze Indriksone (NA) — turpināt Lielo investīciju programmu, vienkāršāks nodokļu režīms un mazāk birokrātijas mazajiem uzņēmumiem
• Viktors Valainis (ZZS, ekonomikas ministrs) — memorands ar Vācijas tirdzniecības kamerām paver Latvijas uzņēmumiem kontaktus vairāk nekā 90 valstīs
• Jūlija Stepaņenko (SV-AJ) — skaidras naudas aprites saglabāšana kā vēlēšanu solījums, ko viņa atsaista no saviem deklarētajiem uzkrājumiem
• Guntars Vītols (Finanšu ministra biroja ekonomists) — mantojuma nodoklis šķiet taisnīgs, bet ekonomiski darbojas destruktīvi

Visas pozīcijas un avoti

Politiķis	Partija	Pozīcija	Avots
Evika Siliņa	Jaunā Vienotība	Uzskata, ka Šleseram un citām partijām, kas runā par ekonomikas stagnāciju Latvijā, visticamāk, nebūs taisnība, jo ekonomika aug 3 % apmērā;uzsver, ka šo augšupeju tagad svarīgi nesabojāt ar jaunu vai vecu birokrātiju, kā piemēru minot Arhitektūras likumprojektu un tamlīdzīgas lietas.	x.com
Guntars Vītols		Uzskata, ka mantojuma nodoklis, lai gan šķiet taisnīgs, ekonomiski darbojas destruktīvi: ja cilvēks zina, ka uzkrāto atņems, tas veicinot tērēšanas kultūru, valstī uzkrājoties mazāk nacionālā kapitāla un kapitāls aizejot citur, kas esot viens no būtiskākajiem ekonomiskās atpalicības faktoriem;izvēli raksturo kā dilemmu starp taisnīgo un prātīgo. Piemin, ka Progresīvie, pēc viņa teiktā, aicinājuši atņemt pat pusi uzkrātā.	x.com
Viktors Valainis	Zaļo un Zemnieku savienība	Kā ekonomikas ministrs pozitīvi vērtē LIAA, Vācijas Rūpniecības un tirdzniecības kameru asociācijas (DIHK) un Vācijas–Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) 16. septembrī Berlīnē parakstīto saprašanās memorandu, kas Latvijas uzņēmumiem paver piekļuvi Vācijas ārējās tirdzniecības kameru tīkla zināšanām un kontaktiem vairāk nekā 90 valstīs: uzskata, ka Latvijas uzņēmumiem ārvalstu tirgos vajadzīgi vietējie kontakti un precīza informācija par tirgus prasībām, un memorands Latvijai nozīmē plašākas eksporta iespējas un jaunus tirgus precēm, pakalpojumiem un tehnoloģijām.	nra.lv
Jūlija Stepaņenko	Suverēnā vara/Jaunlatvieši	Skaidras naudas aprites saglabāšanu kā vienu no saviem vēlēšanu solījumiem pamato ar personas brīvību un iespēju norēķināties elektrības pārrāvumu laikā;noraida šā politiskā piedāvājuma sasaistīšanu ar saviem deklarētajiem uzkrājumiem skaidrā naudā.	nra.lv
Ilze Indriksone	Nacionālā apvienība	Uzskata, ka Latvijai vajag uzņēmumus, kas ne tikai saražo vairāk, bet spēj saražot vērtīgāk un maksāt cilvēkiem lielākas algas;pauž Nacionālās apvienības piedāvājumu turpināt Lielo investīciju programmu, ieviest vienkāršāku nodokļu režīmu un samazināt birokrātiju mazākiem uzņēmumiem.	x.com

Pārējās tēmas (19 pozīcijas 14 tēmās)

Visas pozīcijas un avoti

Politiķis	Partija	Tēma	Pozīcija	Avots
Inese Vaidere	Jaunā Vienotība	Droni	Uzskata, ka kopš pagājušā gada uzrunas par stāvokli ES joprojām nav izdarīts pietiekami daudz dronu sienas izveidei — dronu pārtveršanā joprojām ir problēmas, turklāt tā notiek ar dārgiem iznīcinātājiem — un ka vajadzīgs kopīgs Eiropas risinājums, jo viena dalībvalsts šo problēmu viena pati praktiski nevar atrisināt.	x.com
Andris Kulbergs	Apvienotais saraksts	Rail Baltica	Uzsver, ka «Rail Baltica» jautājumā Baltijas valstīm jārunā vienā balsī un ka Latvija, Lietuva un Igaunija turpmāk rīkosies kopīgi, jo atsevišķi tās esot vājas;izmaksu samazināšanu nosauc par vienu no priekšnoteikumiem veiksmīgākām sarunām ar Briseli par turpmāko finansējumu un sola pirmdien atklāt piecus galvenos soļus, kas ļautu projekta izmaksas samazināt par vairākiem miljardiem eiro, uzskatot, ka arī par šo plānu visām trim Baltijas valstīm jābūt vienotām.	lsm.lv
Inese Vaidere	Jaunā Vienotība	Degviela un enerģētika	Atzinīgi vērtē uzrunā uzsvērto atteikšanos no Krievijas gāzes, taču uzskata, ka atteikšanās no Krievijas enerģijas vēl nenozīmē enerģētisko neatkarību un saules un vēja enerģija nav universāla atbilde — paātrinātas atļaujas, pavirša izstrāde un nepietiekama sabiedrības iesaiste var radīt problēmas, ko redz arī Latvijā;uzskata, ka kodolenerģija ir perspektīvs virziens un ka arī Latvijai nākotnē būtu jādomā par mazajiem modulārajiem kodolreaktoriem.	x.com
Jānis Vitenbergs	Nacionālā apvienība	Degviela un enerģētika	Prognozē, ka siltumenerģijas tarifi šajā apkures sezonā varētu būt vidēji par 5–15 % lielāki nekā pērn: lielākajā daļā uzņēmumu pieaugums būšot mērens, bet atsevišķās pašvaldībās tarifa kāpums varētu būt būtisks;norāda, ka centralizēto siltumapgādi Latvijā nodrošina ap 60 uzņēmumu ar cenu no aptuveni 60 eiro par megavatstundu (piemēram, Balvos) līdz 140–150 eiro citviet.	diena.lv
Andris Velps	Austošā Saule Latvijai	Sociālā politika	Reaģējot uz tvītā nenosauktu gadījumu, saista Stambulas konvenciju ar to, ka persona, ko viņš dēvē par «mataino čali», drīkst atrasties vienā tualetē ar meitenēm: apgalvo, ka bez konvencijas tas nebūtu atļauts un ka šīs personas vēlme būt sieviešu tualetē tiek vērtēta augstāk par meiteņu drošību.	x.com
Elīna Treija	Nacionālā apvienība	Sociālā politika	Uzskata, ka atbalsts ģimenēm tiek greizi pretnostatīts jautājumam, kur ņemt naudu: nacionālai valstij un latviešiem pozitīva demogrāfija un augoša dzimstība ir tikpat svarīga kā drošības stiprināšana, tāpēc budžeta tēriņu ambīcijām jābūt līdzvērtīgām — 5 % no IKP.	x.com
Alvis Hermanis	MMN	Vēlēšanas	Aizstāv MMN kandidātu Ainaru Mielavu: cilvēki viņu vecumā esot jāvērtē visa mūža kontekstā, kļūdas pagātnē esot pieļāvuši visi;Mielavs, kuru viņš pazīst 30 gadus, esot Latvijas patriots un to pierādījis visas dzīves garumā. Atzīst, ka arī viņam pašam pagātnē bijušas ilūzijas, ka krievus varētu «pārvilkt mūsu pusē», kas kopumā beigušās ar lielu vilšanos.	x.com
Oļegs Burovs	Gods kalpot Rīgai	Vēlēšanas	Kā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs atbalsta grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, kas ārvalstīs dzīvojošos vēlētājus pieskaitītu tam vēlēšanu apgabalam, kurā bijusi viņu pēdējā deklarētā dzīvesvieta Latvijā (ja šādu ziņu nav — joprojām Rīgas apgabalam), pamatojot to ar taisnīgāku, faktiskajai situācijai atbilstošāku vēlētāju sadalījumu un līdzsvarotāku pārstāvniecību starp apgabaliem.	jauns.lv
Andris Kulbergs	Apvienotais saraksts	airBaltic	TV24 raidījumā «Runāsim atklāti!» pauž interesi tikties ar Polijas premjerministru Donaldu Tusku, no kura otrdienas vakarā saņēmis īsziņu ar piedāvājumu tikties «airBaltic» problēmu risināšanai, un politiski virzīt sadarbību ar poļiem;skaidro, kāpēc «airBaltic» varētu interesēt lielu aviācijas nozares spēlētāju kā stratēģisko investoru: «airBaltic» galvenajos maršrutos ir 75 % dominance, tai ir svaiga flote, pilotu skola un servisa centrs, un ar nelielām investīcijām Latvija varētu kļūt par trešo motoru garantijas remonta veicēju Eiropā šim lidmašīnu tipam;atzīst, ka «mēs vienkārši esam bijuši ļoti slikts saimnieks un īpašnieks».	la.lv
Guntars Vītols		airBaltic	Skaidro, ka airBaltic parāds LVĢMC par CO2 emisiju kvotām valsts budžetu nekādi neietekmē: uzņēmums nopērk sertifikātus pie brokera Eiropā un iesniedz tos LVĢMC, kas dzēš uzrēķināto parādu, — pēc viņa vārdiem, savā ziņā virtuāla transakcija, jo LVĢMC ES ETS sistēmā ir tikai administrators;savukārt parāds VID esot algu nodokļu parāds, ko uzņēmums nomaksās, jo turpina lidot.	x.com
Evika Siliņa	Jaunā Vienotība	Koalīcija un partijas	Intervijā «Nra.lv saruna» skaidro savu 2026. gada maija lēmumu nomainīt aizsardzības ministru Andri Sprūdu: pēc viņas vērtējuma, Sprūds faktiski nepildīja solīto un nebija ministrs, uz kuru var paļauties, un arī pēc sarunām ar «Jaunās Vienotības» un «Progresīvo» frakciju vadītājiem nekas būtiski nemainījās;uzskata, ka «Progresīvie» nav partija, kas gatava uzņemties atbildību un pati nomainīt savu ministru — kā piemēru min bijušo satiksmes ministru Kasparu Briškenu, kurš, viņasprāt, nebija gatavs pats uzņemties atbildību —, tāpēc viņai bijis jābūt gatavai ministru noņemt pašai;pārmet Sprūdam, ka viņš viņai nebija paziņojis par gatavību atkāpties.	nra.lv
Atis Švinka	Progresīvie	Transports	Reģionālo autobusu pārvadātāju protesta dienā, dienu pēc tam, kad valdība reģionālajiem pasažieru pārvadājumiem piešķīra papildu 9,85 miljonus eiro, uzskata, ka problēmu nevar atrisināt tikai ar ārkārtas finansējumu, jo tās pamatā ir neveiksmīgs desmit gadu līgumu modelis. Piedāvā trīs izmaiņas: pakāpeniski pāriet uz trīs gadu līgumiem (ja pārvadātājs nespēj pildīt esošo līgumu, valstij tiesiskā ceļā jāvienojas par tā izbeigšanu un jāizsludina jauns iepirkums);jaunajos līgumos paredzēt biežāku izmaksu indeksāciju un atsevišķu pārskatīšanas mehānismu būtisku degvielas cenu svārstību gadījumā;paredzēt valsts gatavību pašai iesaistīties reģionālo pārvadājumu nodrošināšanā tur, kur privātie uzņēmumi nespēj izpildīt savas saistības.	x.com
Edgars Rinkēvičs	Bezpartejisks	Digitālā politika	Pamatojoties uz Satversmes 45. pantu un Apžēlošanas likuma 4. pantu, 15. septembrī apžēlo izgudrotāju Raimondu Skurulu, kurš notiesāts par izspiešanu saistībā ar CSDD IT sistēmā atklātu drošības ievainojamību, — atbrīvo viņu no pamatsoda izciešanas un noņem sodāmību;neapšaubot tiesu nolēmumu tiesiskumu, uzskata, ka, ņemot vērā valsts informācijas sistēmu drošības nozīmi, sabiedrības intereses kiberdrošības jomā un centienus veicināt ievainojamību labticīgu atklāšanu, sabiedrības ieguvums no Skurula rīcības ir bijis ievērojami lielāks nekā viņa nodarījums.	lsm.lv
Inese Vaidere	Jaunā Vienotība	Digitālā politika	Uzskata par svarīgu, ka uzrunā pievērsta uzmanība bērnu aizsardzībai sociālajos tīklos — bērnu drošība internetā ir apdraudēta, un ir saprātīgi stingrāk kontrolēt TikTok un citu platformu saturu jauniešiem, lai bērni varētu augt bez sociālo tīklu ietekmes, nevis kļūt par algoritmu mērķauditoriju.	x.com
Edvarts Krusts	MMN	Klimats	Apgalvo, ka Zaļais kurss kropļo tirgu, un kritizē ES klimatneitralitātes normu izpildei ieviestās elektroauto iegādes subsīdijas (3000–9000 eiro jauna auto iegādei, ja bāzes komplektācijas cena nepārsniedz 45 000 eiro bez PVN): uzskata, ka tās izmanto tie, kas auto varētu atļauties arī bez atbalsta, bet par tām, viņaprāt, samaksās veco iekšdedzes auto īpašnieki, jo no 2027. gada arī degvielu apliks ar CO2 emisiju kvotu nodokli, ko ieskaitīs Sociālajā klimata fondā;ierosinātu šo 40 miljonu eiro subsīdiju novirzīt demogrāfijas atbalsta mehānismiem, piemēram, nodokļu atlaidēm.	x.com
Dace Lindberga	Austošā Saule Latvijai	Valodu politika	TV24 debatēs «Cīņa par Latviju» uzskata, ka publiskā telpa pieder valsts valodai un tur nav vietas manipulācijām, bet privātā telpā katrs runā, kā vēlas;partijas, ko viņa dēvē par «Kremļa partijām», pēc viņas vārdiem apzināti jauc galvu, savās interesēs stāstot par valodas aizliegumiem.	x.com
Česlavs Batņa	Apvienotais saraksts	Izglītība	Situāciju ar arodizglītības programmu piedāvājumu jauniešiem, kuri nav nokārtojuši 9. klases eksāmenus, vērtē kā «lielu haosu» — ministrija sakot vienu, darba devēji otru, profesionālās izglītības iestādes esot pa vidu —, apņemas atsevišķi tikties ar profesionālo izglītības iestāžu pārstāvjiem un konkrētāku sarunu par šo jauniešu iespējām sola pēc vēlēšanām.	lsm.lv
Edvards Smiltēns	Apvienotais saraksts	Tieslietas	Uzskata, ka stipra probācija nozīmē mazāk atkārtotu noziegumu un drošāku sabiedrību un ka valstij jādod cilvēkam reāla iespēja mainīties, nodrošinot ne tikai uzraudzību, bet arī atbalstu;par īpaši svarīgu uzskata agrīnu darbu ar bērniem un jauniešiem un aicina stiprināt Valsts probācijas dienestu — uzlabot darba organizāciju, piesaistīt jaunus speciālistus un turpināt procesu digitalizāciju, jo darbinieku noslodze pieaug.	x.com
Latvijas valsts meži (LVM)		Valsts kapitālsabiedrības	LVM padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe uzsver, ka valdei jaunā priekšsēdētāja Sanda Jansona vadībā būs jānodrošina līdzsvarota uzņēmuma attīstība, vienlaikus stiprinot gan finanšu rezultātus, gan ilgtspējīgu un sociāli atbildīgu valsts mežu apsaimniekošanu;padome no valdes sagaida mērķtiecīgu darbu efektivitātes paaugstināšanā, inovāciju un digitalizācijas attīstībā, par būtisku prioritāti nosaucot augstu korporatīvās pārvaldības standartu uzturēšanu, kiberdrošību, talantu attīstību un sabiedrības uzticēšanās stiprināšanu.	leta.lv

Koalīcija vs Opozīcija

Bloki pēc partijas statusa Saeimā: «Opozīcija» — partijas ar Saeimas frakciju, kas nav valdībā; «Bez Saeimas frakcijas» — partijas, kurām pašreizējā Saeimā frakcijas nav, arī tad, ja tām ir atsevišķi deputāti; «Bezpartejiskie» — politiķi bez partijas; «Neitrāli» — komentētāji, analītiķi un organizācijas, ne politiķi.

Koalīcija dienā nav viens bloks, opozīcija runā tikai caur PRO un LPV, «Stabilitātei!» neizsakās.

• Koalīcija, Valsts kontroles revīzija — Ceļapīters (ZZS) par pakļautību bez atsevišķi noteiktām robežām; Judins, Krasta (JV) un Kūtris (ZZS) ar politisko lēmumu atrunu; Līdaka (AS) pret pēc būtības
• Koalīcija, fon der Leienas runa — Dombrovskis (JV) no Komisijas par sinerģiju ar NATO; no Parlamenta Kols (NA) par NATO dublēšanu, Zīle (NA) — padome no NATO atšķirtos vien ar ASV neesamību
• Opozīcija — Gātere (PRO) un Liepiņa (LPV) sakrīt par lietderības revīzijām Saeimā; Švinka (PRO) rosina svītrot Saeimas izņēmumu un atsevišķi piedāvā reģionālo autobusu līgumu modeļa maiņu

Spriedzes