Avoti: Saeima (likumprojektu lietas, balsojumi, stenogrammas), «Latvijas Vēstnesis», Pilsonības likums, Satversme, LSM, LETA | Dati uz: 2026. gada 1. novembri (balsojumi — līdz 22. oktobrim, Saeimas sēdes — līdz 29. oktobrim)

Divi Saeimas ceļi

Viens no veidiem, kā iegūt Latvijas pilsonību, ir naturalizācija: jānodzīvo Latvijā noteikts laiks un jānokārto latviešu valodas un vēstures pārbaude. Šajā rakstā aplūkojam divus citus ceļus, kuros Saeima lemj par konkrētu cilvēku.

  • Lēmums par īpašiem nopelniem (Pilsonības likuma 13. pants). Valodas pārbaude un dzīves ilgums Latvijā nav jāpierāda, no citas pilsonības nav jāatsakās. Lēmuma projektu var iesniegt vismaz desmit deputāti vai komisija. 14. Saeima šo ceļu izmantoja vienu reizi — kinorežisoram Vitālijam Manskim 2025. gadā.
  • Atsevišķs likums «Par … atzīšanu par Latvijas pilsoni». Pilsonības likumā šāda ceļa nav. Tas balstās uz Saeimas tiesībām pieņemt likumus. Pirmo šādu likumu 7. Saeima pieņēma 1999. gadā. Komisijas vēsturē rakstīts, ka šo ceļu izvēlējās, jo cilvēkiem veidojās dubultpilsonība, ko Pilsonības likums toreiz neatļāva (komisijas apkopojums). Kopš 2013. gada 1. oktobra dubultpilsonība ir atļauta arī lēmuma ceļā. 14. Saeimā atsevišķa likuma ceļš izmantots 10 reizes; anotācijās ir pamatojums katram cilvēkam, bet nav paskaidrots, kāpēc izvēlēts likums, nevis lēmums.

Atšķirība ir svarīga vienā vietā. Likumu izsludina Valsts prezidents, un viņš var prasīt Saeimai to caurlūkot vēlreiz. Ja Saeima likumu atzīst par steidzamu ar vismaz divu trešdaļu balsu vairākumu, prezidents šīs tiesības zaudē (Satversmes 75. pants). Saeimas lēmumu prezidents neizsludina.

11 akti 14. Saeimā

Saucējs: visi 14. Saeimas likumi «par atzīšanu par Latvijas pilsoni» (10) un lēmumi par uzņemšanu pilsonībā par īpašiem nopelniem (1). Saeimas likumprojektu (1–1588/Lp14) un lēmumu (1–1140/Lm14) reģistrus pārlūkojām 2026. gada 20. oktobrī, numerācijā robu nebija; vēlākie 1590.–1592. likumprojekti ir par Višvanatas likuma atcelšanu (1589. — par Filmu likumu). Datums — akta pieņemšanas diena; balsojums — galīgais.

Datums Persona Joma Kas ieteica Par : pret : atturas
14.09.2023 Kanans Višvanats uzņēmējdarbība (farmācija) LZA vadība 91 : 0 : 0
15.02.2024 Jeva Bilokrinicka sports (iejāde) Latvijas Jātnieku federācija, biedrība «Barratt Equestian» 78 : 0 : 0
18.09.2025 Eduards Cibuļa sports (taekvondo) LOK, Latvijas Taekvondo federācija, sporta klubs 77 : 0 : 0
27.11.2025 Daņiils Kargins ķīmijas olimpiādes Latvijas Organiskās sintēzes institūts 79 : 0 : 0
27.11.2025 Muhammads Alismails darbs uzņēmumā; Sīrijas iestādes neizsniedz atļauju atteikties no pilsonības (pēc anotācijas) darba devējs SIA «Innovative Travel Solutions» 76 : 0 : 1
18.12.2025 Vitālijs Manskis (lēmums) dokumentālais kino kultūras un sabiedrības personības 67 : 8 : 1
18.12.2025 Fedirs Kuļišs sports (daiļslidošana) LOK, Latvijas Slidošanas asociācija 74 : 0 : 5
21.05.2026 Felipi Gabriels dus Santuss-Šaviers sabiedrība, sports, kultūra «vairākas sporta federācijas, sabiedriskās organizācijas» 70 : 3 : 1
21.05.2026 Jūlija Kabicina kino, pilsoniskā sabiedrība «vairākas institūcijas un sabiedrībā zināmas personas» 74 : 5 : 5
15.10.2026 Danilo Mičuda sports (kanoe) Latvijas Kanoe federācija, LOK 80 : 3 : 0
15.10.2026 Divja Kanana Višvanata mākslīgais intelekts, farmācijas pētniecība LZA vadība 69 : 6 : 8 — atcelts 22.10.2026

Avots: Saeimas likumprojektu lietas un anotācijas (saites — sadaļā «Avoti»); balsojumi — Saeimas balsošanas rezultāti. «Joma» ir mūsu īss apkopojums pēc anotācijas, nevis pārbaudīts fakts.

Kas iesniedz. Visus 10 likumprojektus iesniedza Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija. Pavadvēstules paraksta komisijas priekšsēdētājs komisijas vārdā; nevienā lietā iesniedzējs nav deputātu grupa. Manska lēmuma projektu iesniedza tā pati komisija. No 2023. gada 27. septembra komisiju vada Gunārs Kūtris (ZZS); pirms viņa — Ingmārs Līdaka (AS), kura laikā sagatavots pirmais no šiem likumiem (Saeimas faktu lapa Nr. 24).

Kas ieteica. Anotācijās un stenogrammās kā atbalstītāji minēti: sporta federācijas (četriem sportistiem, vispārīgi arī dus Santusam-Šavieram) un Latvijas Olimpiskā komiteja (trim), LZA vadība (abiem Višvanatiem), zinātnes institūts, darba devējs, kultūras un sabiedrības personības. 1355. un 1356. likumprojekta anotācijās atbalstītāji nav nosaukti vārdā.

Ko pārbauda. Kopš 2026. gada 23. februāra iesniegumus izskata pēc Saeimas Prezidija apstiprinātas kārtības (pilsoniba.saeima.lv). Tā attiecas uz abiem ceļiem. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) pārbauda, vai nav Pilsonības likuma 11. pantā noteikto ierobežojumu — piemēram, draudu valsts drošībai vai sodāmības — un vai cilvēks var naturalizēties parastajā kārtībā; ja var, iesniegumu nevirza (20.–22. punkts). Abos ceļos komisija vērtē iesniegtos dokumentus, personību un apstākļus (17. punkts).

Kārtība īpaši prasa norādīt un vērtēt nopelnus tikai lēmuma ceļā (9., 12. un 18. punkts). Atsevišķas procedūras, kā neatkarīgi pārbaudīt iesniegumā minētos sasniegumus, kārtībā nav. Komisijas priekšsēdētājs Kūtris 19. oktobrī LSM teica: «Mēs pamatā paļaujamies uz to, ka cilvēks, kas iesniedz dokumentus, par to atbild. […] Mēs ļoti paļaujamies arī uz institūcijām, kas rekomendē» (LSM). Aģentūrai LETA viņš skaidroja, ka komisija pārbauda ziņas, kuras var pārbaudīt, bet neveic izmeklēšanu un padziļinātu izpēti ārvalstīs (LETA, press.lv).

Kā likumu pieņem: steidzami, vienā sēdē

Visos 10 gadījumos vienā sēdē bija trīs pieņemšanas balsojumi: par steidzamību, pirmajā lasījumā un otrajā, galīgajā, lasījumā. Dažreiz tajā pašā sēdē atsevišķi balsoja arī par nodošanu komisijai vai darba kārtību. No steidzamības balsojuma līdz galīgajam balsojumam pagāja no 58 sekundēm līdz 3 minūtēm 35 sekundēm. Šis laiks neietver komisijas ziņojumu pirms steidzamības balsojuma un darbu komisijā.

Joslu grafiks: visiem 10 likumiem steidzamību atbalstīja vairāk nekā divas trešdaļas balsojušo; pirmajiem pieciem 100 %, zemākais — 84 % Višvanatas likumam (71 : 8 : 6).

Skaitļi pa likumiem
Likums Steidzamība: par : pret : atturas «Par» daļa balsojušo No steidzamības līdz galīgajam balsojumam
Kanans Višvanats (2023) 93 : 0 : 0 100 % 1 min 21 s
Bilokrinicka (2024) 79 : 0 : 0 100 % 1 min 34 s
Cibuļa (2025) 71 : 0 : 0 100 % 1 min 19 s
Kargins (2025) 81 : 0 : 0 100 % 1 min 6 s
Alismails (2025) 75 : 0 : 0 100 % 3 min 10 s
Kuļišs (2025) 73 : 0 : 1 99 % 3 min 35 s
dus Santuss-Šaviers (2026) 72 : 4 : 0 95 % 58 s
Kabicina (2026) 74 : 5 : 0 94 % 2 min 23 s
Mičuda (2026) 82 : 3 : 0 96 % 1 min 9 s
D. K. Višvanata (2026) 71 : 8 : 6 84 % 1 min 10 s

Avots: Saeimas balsošanas rezultāti, laiks no balsojumu protokoliem. «Par» daļa = par / (par + pret + atturas). Ilgākos gadījumos starp balsojumiem bija debašu runa.

Steidzamību katru reizi atbalstīja vairāk nekā divas trešdaļas balsojušo — zemākais rādītājs bija 84 % (Višvanata). Tātad nevienu no šiem 10 likumiem Valsts prezidents nevarēja nodot otrreizējai caurlūkošanai.

Komisijas vārdā Kūtris 15. oktobrī steidzamību pamatoja ar tradīciju: šādus likumprojektus «tradicionāli […] izskata steidzamības kārtībā» (Mičuda) un «Ievērojot tradīciju, aicinu vispirms likumprojektam piešķirt steidzamību» (Višvanata) (sēdes stenogramma; arī «Latvijas Vēstnesī»).

15. oktobra sēde

Stenogramma rāda, kā abi oktobra likumi nonāca līdz pieņemšanai.

  • Sēdes sākumā komisija lūdza grozīt jau apstiprināto darba kārtību un iekļaut abus likumprojektus kā pirmos divus punktus sadaļā «Likumprojektu izskatīšana». Iebildumu nebija. Arī 2026. gada 21. maijā komisija lūdza iekļaut darba kārtībā dus Santusa-Šaviera un Kabicinas likumprojektus; Kabicinas likumprojekta iekļaušanu toreiz nobalsoja (75 : 2 : 0).
  • Tajā pašā sēdē abi likumprojekti nodoti komisijai, atzīti par steidzamiem un pieņemti abos lasījumos.
  • Abos gadījumos runāja tikai komisijas ziņotājs Kūtris. Neviens deputāts nepieteicās debatēs — arī tad, kad par Višvanatas likumu 6 deputāti balsoja pret un 8 atturējās.

No pieciem agrākajiem galīgajiem balsojumiem ar balsīm pret vai atturas četros debatēs runāja pa vienam deputātam: Jurģis Klotiņš (NA, Alismails), Juris Viļums (AS, Manskis), Nauris Puntulis (NA, Kuļišs) un Artūrs Butāns (NA, Kabicina). Šīs runas neizskaidro visu pret vai atturas balsojušo motīvus.

Kas balso pret

Līdz 2025. gada novembrim — neviena balss pret. Kopš 2025. gada decembra katrā galīgajā balsojumā ir balsis pret vai atturas (grafiks raksta sākumā).

Kas balsoja pret un atturējās — pa frakcijām
Gadījums Pret Atturas Kas
Alismails (11.2025) 0 1 NA
Manskis (12.2025) 8 1 pret: 6 «Stabilitātei!», 2 NA; atturas: NA
Kuļišs (12.2025) 0 5 NA
dus Santuss-Šaviers (05.2026) 3 1 pret: 3 ārpus frakcijām*; atturas: NA
Kabicina (05.2026) 5 5 pret: 3 ārpus frakcijām*, 2 NA; atturas: NA
Mičuda (10.2026) 3 0 3 ārpus frakcijām*
D. K. Višvanata (10.2026) 6 8 pret: 3 ārpus frakcijām*, 3 NA; atturas: 8 NA

* Svetlana Čulkova, Nataļja Marčenko-Jodko un Vilis Sruoģis — ievēlēti no «Stabilitātei!». Šīs partijas frakcija Saeimā izjuka 2026. gada sākumā, kad to pameta vairāki deputāti, un frakcijai vairs nebija vajadzīgo piecu deputātu (LSM, 23.02.2026). Frakcija norādīta tāda, kāda tā bija katrā balsojumā.

Divi novērojumi:

  • Svetlana Čulkova, Nataļja Marčenko-Jodko un Vilis Sruoģis — ievēlēti no «Stabilitātei!», pēc frakcijas izjukšanas ārpus frakcijām — balsoja pret visos četros 2026. gada galīgajos balsojumos. Viņu iebildumu iemeslus no balsojumiem vien noteikt nevar.
  • Par Mičudas likumu visi 11 balsojušie Nacionālās apvienības deputāti balsoja par. Tajā pašā rītā par Višvanatas likumu neviens NA deputāts nebalsoja par: 3 pret, 8 atturas, 1 nebalsoja.

Salīdzinājumā ar iepriekšējām Saeimām

Saucējs: Saeimas likumprojektu un lēmumu reģistri 11.–14. Saeimai (pārlūkoti 2026. gada 20. oktobrī) un komisijas apkopojums par 1995.–2026. gadu.

Stabiņu grafiks pa Saeimām: visvairāk 6. Saeimā (149 lēmumi), 8. Saeimā 14 likumi, 10. un 11. Saeimā neviens; 14. Saeimā 11 akti (10 likumi, 1 lēmums), viens likums vēlāk atcelts.

Tabula: 11.–14. Saeima
Saeima Likumi Lēmumi par nopelniem Kopā Lielākais balsu «pret» skaits vienā balsojumā
11. (2011–2014) 0 0 0 —
12. (2014–2018) 0 7 7 3
13. (2018–2022) 6 2 8 0
14. (2022–) 10* 1 11 8 (Manska lēmums; likumiem — 6)

* Viens no tiem (Višvanata) 22.10.2026 atcelts; spēkā 9 likumi.

  • Agrāk šo ceļu izmantoja daudz biežāk: 6. Saeima pieņēma 149 lēmumus, 8. Saeima — 14 likumus. 14. Saeimas skaits ir lielākais kopš 8. Saeimas, bet ne rekords.
  • Laiks: 12. Saeimā 3 no 7 aktiem pieņemti 2018. gada janvārī–aprīlī, 13. Saeimā 4 no 8 — 2022. gada martā–jūlijā, 14. Saeimā 9 no 11 — kopš 2025. gada septembra.
  • Ceļš ir mainījies: 12. Saeima izmantoja tikai lēmumus, 14. Saeima — gandrīz tikai likumus (10 no 11).
  • Višvanatas likumu Saeima atcēla 2026. gada 22. oktobrī. Komisijas apkopojumā par 1995.–2026. gadu agrāku šādu gadījumu neatradām; citos avotos to neesam pārbaudījuši.

Nav zināms, cik iesniegumus komisija noraidījusi — tie plenārsēdē nenonāk. Kūtris LSM minēja, ka komisija gadā saņem ap 15–20 ierosinājumu (LSM, 16.10.2026).

Pēc 22. oktobra: ko piedāvā mainīt

Saeima 22. oktobrī Višvanatas likumu atcēla (68 : 10 : 1). Tajā pašā dienā tā nolēma publiskot komisijas 14. oktobra slēgtās sēdes materiālus (65 : 0 : 1) (sēdes stenogramma, «Latvijas Vēstnesis»). Kā tas notika — Višvanatu rakstā. Pēc tam izskanēja vairāki priekšlikumi:

  • Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs cer, ka nākamā Saeima šādus lēmumus vairs nepieņems steidzami (LSM, 23.10.2026). Pēc tikšanās ar Ministru prezidentu 28. oktobrī viņš aicināja atteikties no steidzamības, ja tai nav skaidra pamatojuma, un diskusijas padarīt atklātākas (LETA).
  • Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) tajā pašā tikšanās reizē teica, ka viena gadījuma dēļ no prakses nevajadzētu atteikties pilnībā. Viņaprāt, komisijas darbs bijis pārāk slepens, un būtu vajadzīgs dienestu atzinums (LETA).
  • Deputāts Česlavs Batņa (AS) rosina, lai šādus likumprojektus varētu iesniegt tikai Valsts prezidents un Ministru kabinets. Komisijas loceklis Artūrs Butāns (NA) uzskata, ka komisijas sēdēm un dokumentiem jābūt atklātiem (LSM, 27.10.2026).
  • Komisijas priekšsēdētājs Kūtris 28. oktobrī teica, ka kārtību var mainīt, vēršoties Saeimas Prezidijā, bet atklātas sēdes varētu kaitēt diskusijai, jo tajās runā par cilvēka privāto dzīvi. Sēžu atklātība, viņaprāt, visticamāk būs jāvērtē nākamajai Saeimai (LETA).

Līdz 29. oktobra sēdei (ieskaitot) Saeima par šiem priekšlikumiem nebalsoja.

Vienkāršiem vārdiem

Saeima var padarīt cilvēku par Latvijas pilsoni ar atsevišķu likumu. Šī Saeima tādus likumus pieņēma desmit reizes, vienu vēlāk atcēla.

Visus šos likumus sagatavoja viena komisija. Cilvēkus atbalstīja sporta federācijas, Zinātņu akadēmijas vadība un citi.

Katru reizi Saeima likumu pieņēma steidzami, vienā sēdē. No steidzamības balsojuma līdz galīgajam pagāja dažas minūtes. Tā kā steidzamību atbalstīja vairāk nekā divas trešdaļas balsojušo, Valsts prezidents nevarēja lūgt likumu pārskatīt.

Kopš 2025. gada beigām daļa deputātu balso pret vai atturas. Visvairāk — par Višvanatas likumu, bet debatēs par to neviens deputāts nepieteicās.

Ko mēs neapgalvojam

  • Mēs neapgalvojam, ka kādam no 11 cilvēkiem pilsonība piešķirta nepamatoti. Par Višvanatas likuma atcelšanu lēma Saeima; citus gadījumus mēs neesam pārbaudījuši pēc būtības.
  • Mēs neapgalvojam, ka steidzamība vai īsie intervāli starp balsojumiem neatbilst likumam. Kārtības rullis to atļauj, un komisija to sauc par tradīciju. Neapgalvojam arī, ka kāds steidzamību izvēlējās, lai prezidents nevarētu likumu pārskatīt.
  • Mēs neapgalvojam, ka komisijas priekšsēdētājs būtu personīgi virzījis kādu no gadījumiem. Likumprojektus iesniedz komisija kopumā.
  • Balsis pret vai atturas mēs neinterpretējam. No septiņiem šādiem galīgajiem balsojumiem debatēs runāja četros, un šīs runas neizskaidro visu deputātu balsojumu.
  • Nezinām, cik iesniegumu komisija noraidījusi, un nezinām, kas tiek runāts slēgtajās komisijas sēdēs, izņemot 14. oktobra sēdi, kuras stenogrammu Saeima publicēja 28. oktobrī.

Avoti