Galvenais
- Elektrotīkli pēc vētras: Guntars Vītols (bezpartejisks) apgalvo, ka Latvijas elektrotīkli nav gatavi un nekad nav bijuši gatavi, un min savu dzīvesvietu Ādažu novadā, kur elektrība izslēdzoties aptuveni reizi mēnesī jau nepilnus 30 gadus.
- Rīgas vicemērs par vētras sekām: Edvards Ratnieks (NA) aicina rīdziniekus pirmdien, ja iespējams, strādāt attālināti un jo īpaši nedoties parkos, kapsētās un mežos, jo zeme ir slapja un koki var turpināt krist.
- airBaltic — 20. augusta sēdes ieraksti: satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis (JV) pamato Saeimas deleģējumu finanšu stabilizācijas likumam, bet Armands Krauze (ZZS) līdzšinējo valsts atbalstu aviokompānijai raksturo kā finanšu caurumu.
- «Zelta vīzas» 20. augustā: Agnese Krasta (JV) un Andris Sprūds (PRO) noraida termiņuzturēšanās atļaujas par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, kamēr Kristaps Krištopans (LPV), balsojot pret likumu kopumā, iebilst pret to, kurus trešo valstu pilsoņus Latvija izvēlas.
- Premjers par CSDD kiberdrošību: Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) 21. augustā norāda uz iespējamu interešu konfliktu CSDD sistēmu kiberdrošības uzraudzībā un uzsver, ka faktus pilnībā pārbaudīs prokuratūra.
Aktīvākie politiķi
| Politiķis | Partija | Pozīcijas | Galvenās tēmas |
|---|---|---|---|
| Kristaps Krištopans | Latvija Pirmajā Vietā | 2 | airBaltic, Imigrācija |
| Agnese Krasta | Jaunā Vienotība | 1 | Imigrācija |
| Aiva Vīksna | Apvienotais saraksts | 1 | airBaltic |
| Andris Kulbergs | Apvienotais saraksts | 1 | Korupcija un KNAB |
| Andris Sprūds | Progresīvie | 1 | Imigrācija |
| Armands Krauze | Zaļo un Zemnieku savienība | 1 | airBaltic |
| Atis Švinka | Progresīvie | 1 | airBaltic |
Galvenās tēmas
Degviela un enerģētika (1 pozīcija)
Vītols runā nevis par konkrētās vētras seku novēršanu, bet par tīkla gatavību kā ilgstošu stāvokli: viņa arguments ir gandrīz trīsdesmit gadu pieredze vienā novadā, ne šīs nakts bilance.
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Guntars Vītols | Bezpartejisks | Uzskata, ka Latvijas elektrotīkli nav gatavi un nekad nav bijuši gatavi, tāpēc iedzīvotājiem ar to jārēķinās un pašiem jāgatavojas; norāda, ka viņa dzīvesvietā Ādažu novadā elektrība izslēdzas aptuveni reizi mēnesī jau nepilnus 30 gadus un ka viņa un kaimiņu samaksātie tūkstoši par pieslēguma nodrošināšanu neko nemaina — uz savulaik uzdotu jautājumu Sadales tīkla vadītājam, kur aiziet nauda, viņš saņēmis atbildi, ko pats raksturo kā televizora retoriku. | x.com |
Imigrācija (4 pozīcijas)
Tendence (2026-08-20, «zelta vīzu» šķirtne neiet pa koalīcijas un opozīcijas robežu): 20. augusta Saeimas sēdē, kad Imigrācijas likums tika skatīts atkārtoti un pieņemts, nostājas abos blokos sadalījās pretējos virzienos. Koalīcijā ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) bija iesniedzis priekšlikumu atjaunot termiņuzturēšanās atļaujas par vismaz 300 000 eiro vērtu nekustamā īpašuma iegādi uz laiku līdz pieciem gadiem, atsevišķi paredzot, ka tas neattiektos uz Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem; deputātu vairākums priekšlikumu neatbalstīja. Tajā pašā sēdē Agnese Krasta (Jaunā Vienotība) pauda, ka viņas partija ir kategoriski pret šādām atļaujām, saucot tās par viltus ilūziju par investīcijām. Opozīcijā virzieni arī nesakrita: Andris Sprūds (Progresīvie) pauda, ka Progresīvie kopumā ir pret «zelta vīzu» tirgošanu un uzskata to par drošības apdraudējumu, bet Kristaps Krištopans (Latvija Pirmajā Vietā) iebilda tieši pret atteikšanos no atļaujām apmaiņā pret ieguldījumiem. Ko tas pievieno iepriekšējām šīs tēmas piezīmēm: 8. augusta piezīme fiksēja, ka koalīcijas nostājas atšķiras pēc tvēruma, ne pēc virziena, un piezīme par 20. augusta sēdi to aprakstīja no Nacionālās apvienības puses. Šīs pašas sēdes plašākais materiāls rāda, ka virziena šķirtne iet arī cauri koalīcijai — valdības ministrs formāli virzīja atjaunošanu, ko cita koalīcijas partija noraida principiāli —, un ka opozīcija šajā jautājumā nav vienota.
Visas šīs sadaļas pozīcijas izskanēja 20. augusta Saeimas sēdē, kurā likums tika caurlūkots otrreiz un pieņemts, nevis šodien. Šķirtne neiet pa koalīcijas un opozīcijas robežu: koalīcijā Krasta noraida to, ko Valainis bija piedāvājis atjaunot, bet opozīcijā Sprūds un Krištopans stāv pretējās pusēs.
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Kristaps Krištopans | Latvija Pirmajā Vietā | Balsojot pret jauno Imigrācijas likumu kopumā, iebilst pret to, ka Latvija, viņaprāt, izvēlas trešo valstu pilsoņus bez naudas, nevis tos, kuriem nauda ir; aicina deputātus apdomāties un iepazīties ar nozares vēsturi. | lsm.lv |
| Andris Sprūds | Progresīvie | Pauž, ka Progresīvie kopumā ir pret «zelta vīzu» tirgošanu — termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu apmaiņā pret ieguldījumiem —, un uzskata to par drošības apdraudējumu. | lsm.lv |
| Agnese Krasta | Jaunā Vienotība | Pauž, ka Jaunā Vienotība ir kategoriski pret termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu apmaiņā pret ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, nosaucot to par viltus ilūziju par investīcijām un norādot, ka sabiedrotajiem jau tagad nav šķēršļu ieguldīt Latvijas ekonomikā. | lsm.lv |
| Viktors Valainis | Zaļo un Zemnieku savienība | Ir iesniedzis priekšlikumu atjaunot termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā — uz laiku līdz pieciem gadiem, ja Latvijā iegādāts īpašums vismaz 300 000 eiro vērtībā —, atsevišķi precizējot, ka šie nosacījumi neattiektos uz Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem; Saeimas deputātu vairākums priekšlikumu neatbalstīja. | lsm.lv |
airBaltic (5 pozīcijas)
Saeima 20. augustā piekrita «airBaltic» valsts aizdevuma atmaksas termiņa pagarināšanai un papildu obligāciju iegādei, pieņemot finanšu stabilizācijas pasākumu likumu. Debates skāra gan valsts līdzdalības apjomu — 25 % plus viena akcija —, gan to, cik lielā mērā jaunais biznesa plāns balstās uz privātā kapitāla piesaisti. Zemāk apkopotās pozīcijas ir no 20. augusta, nevis no šīs dienas. Četras izskanēja Saeimas sēdē; Švinkas vērtējums nāk no tās pašas dienas rīta publikācijas portālā la.lv, kas iznāca pirms galīgā balsojuma.
Arī airBaltic pozīcijas nāk no 20. augusta, nevis no šīs dienas. Atbalsta un noraidījuma robeža iet cauri koalīcijai: Kozlovskis un Vīksna pamato likumu, kamēr Krauze prasa aviokompānijai strādāt bez valsts papildu atbalsta. Opozīcijā Švinka pārmet vilcināšanos ar lēmumiem, bet Krištopans šaubās par plāna izpildāmību un vienlaikus atzīst, ka bez Saeimas atbalsta kompānija izbeigtos.
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Rihards Kozlovskis | Jaunā Vienotība | Kā satiksmes ministrs pamato Saeimas deleģējuma nepieciešamību «airBaltic» finanšu stabilizācijas likumam: biznesa plāns gatavots, saglabājot valsts līdzdalību 25 % plus viena akcija, nosakot Rīgu par galveno bāzes vietu un ekonomiski pamatotu savienojamību, un tas balstās galvenokārt uz privātā kapitāla piesaisti — valsts varot piedalīties līdzvērtīgi privātajam partnerim. | nra.lv |
| Atis Švinka | Progresīvie | Uzskata, ka valdība pārāk ilgi vilcinājusies ar būtiskiem lēmumiem par «airBaltic» finanšu situāciju: viņaprāt, jau jūnija pirmajās nedēļās vajadzēja detalizēti iepazīties ar uzņēmuma biznesa plānu, pārskatīt gaidu vēstulē noteiktās valsts prasības un savlaicīgi lemt par investoru piesaisti, akcionāru līgumu un iespējamo valsts prasījumu kapitalizāciju, jo sākotnējais akciju publiskais piedāvājums vairs neesot iespējams. | la.lv |
| Aiva Vīksna | Apvienotais saraksts | Atbalsta «airBaltic» finanšu stabilizācijas likumu kā sarežģītu, bet nepieciešamu risinājumu, lai nepieļautu nekontrolētu krīzi un saglabātu lidojumu sasniedzamību un darbavietas; uzsver, ka tas nav kārtējais glābšanas riņķis bez nosacījumiem, un prasa caurskatāmību, profesionālu pārvaldību un katras amatpersonas atbildību par saviem lēmumiem. | lsm.lv |
| Armands Krauze | Zaļo un Zemnieku savienība | Kritizē līdzšinējo valsts atbalstu «airBaltic», ko raksturo kā vienu lielu finanšu caurumu un faktiski finanšu piramīdu; atbalsta to, ka «airBaltic» lido un ka Latvijai ir sava nacionālā aviokompānija, taču uzskata, ka tai jāturpina strādāt bez valsts papildu atbalsta. | lsm.lv |
| Kristaps Krištopans | Latvija Pirmajā Vietā | Uzskata, ka varbūtība, ka valstij atkal vajadzēs ieguldīt naudu «airBaltic», ir daudz augstāka nekā tā, ka aviokompānijas biznesa plāns tiks veiksmīgi īstenots; vienlaikus atzīst, ka bez Saeimas atbalsta likumprojektam kompānija izbeigtos. | lsm.lv |
Pašvaldības (2 pozīcijas)
Naktī uz svētdienu, 23. augustu, Latviju pāršalca vētra; svētdienas rītā elektroapgāde bija traucēta vairāk nekā 277 000 mājsaimniecību, bet glābēji nepilnas diennakts laikā bija saņēmuši gandrīz 1900 pieteikumu par vēja postījumiem, visvairāk Rīgā (lsm.lv, diena.lv). Otra šīs tēmas pozīcija ar vētru nav saistīta: tā nāk no 20. augusta Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejas sēdes, kurā izskanēja domstarpības par Vecāķu–Carnikavas veloceliņa savienojumu.
Abas pozīcijas šajā tēmā runā par dažādām dienām: Ratnieka aicinājums ir šodienas reakcija uz vētras sekām, bet Kleinberga atbilde par veloceliņu nāk no 20. augusta Rīgas domes komitejas sēdes. Abi ieņem amatus Rīgas domes vadībā, taču kopīga jautājuma šajās divās pozīcijās nav.
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Edvards Ratnieks | Nacionālā apvienība | Vētras seku dēļ aicina rīdziniekus nākamajā dienā, ja tas iespējams, izvēlēties strādāt attālināti, un jo īpaši aicina nedoties pilsētas parkos, kapsētās un mežos, jo zeme ir slapja un koki var turpināt krist. | x.com |
| Viesturs Kleinbergs | Progresīvie | Komentējot kritiku par nepabeigto Vecāķu–Carnikavas veloceliņa savienojumu, norāda, ka par komunikāciju ar Pierīgas pašvaldībām atbildīgs ir Rīgas vicemērs Māris Sprindžuks un ka šajā gadījumā Ādažu novada pašvaldība neesot laikus informējusi Rīgas pašvaldību par veloceliņa izbūves plāniem. | nra.lv |
Valsts pārvalde (1 pozīcija)
Mieriņas uzruna 21. augustā, kad Saeima svinīgā sēdē atzīmēja 35 gadus kopš neatkarības de facto atjaunošanas, formulē atklātību kā valsts pārvaldes principu, nevis reaģē uz konkrētu lēmumu.
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Daiga Mieriņa | Zaļo un Zemnieku savienība | Uzsver, ka atklātība ir demokrātiskas valsts spēks un ka tai jākļūst par veidu, kā skaidrot sarežģītus lēmumus sabiedrībai; norāda uz nepieciešamību domāt par Latvijas attīstību ilgtermiņā, stiprināt valsts drošību un veselības aprūpi un veidot efektīvu valsts pārvaldi. | lsm.lv |
Korupcija un KNAB (1 pozīcija)
Kulberga 21. augusta izteikums ir formulēts kā faktu uzskaitījums, nevis kā apsūdzība — viņš pats norāda, ka situācija pilnībā jāpārbauda un to darīs prokuratūra.
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Andris Kulbergs | Apvienotais saraksts | Norāda uz iespējamu interešu konfliktu CSDD sistēmu kiberdrošības uzraudzībā: pēc viņa rīcībā nonākušās informācijas kāda persona strādājusi vienlaikus gan par informācijas tehnoloģiju kiberdrošību atbildīgā amatā CSDD, gan uzņēmumā, kas nodrošināja CSDD serveru pakalpojumus. Vienlaikus uzsver, ka par šo situāciju neko neapgalvo, bet nosauc faktus, kas pilnībā jāpārbauda, un to darīšot prokuratūra. | diena.lv |
Papildu konteksts
Tendence (2026-08-23, sadales tīkla gatavība kļūst par patstāvīgu enerģētikas jautājumu): naktī uz 23. augustu Latviju plaši skāra vētra — «Augstsprieguma tīkls» to nosauca par plašākajiem elektroapgādes traucējumiem pēdējo 20 gadu laikā, vissmagāk skarot valsts austrumu un centrālo daļu, un elektroapgāde bija traucēta vairāk nekā 277 000 mājsaimniecību. Tajā pašā dienā finanšu ministra biroja ekonomists Guntars Vītols (bezpartejisks) publiski apgalvo, ka Latvijas elektrotīkli nav gatavi un nekad nav bijuši gatavi, tāpēc iedzīvotājiem ar to jārēķinās un jāgatavojas pašiem; kā piemēru viņš min Ādažu novadu, kur elektrība izslēdzoties aptuveni reizi mēnesī jau nepilnus 30 gadus, un norāda, ka viņa un kaimiņu samaksātie tūkstoši par pieslēguma nodrošināšanu neko nav mainījuši. Kāpēc tas ir pagrieziens: šīs tēmas augusta nostājas līdz šim gandrīz pilnībā skāra cenas (degviela, granulas, siltuma tarifi) un ražošanas jautājumus (vēja parki, kodolenerģija) — tīkla izturība pret laikapstākļiem kā patstāvīgs politisks jautājums šajā uzskaitē neparādījās. Saikni ar vētru Vītols formulē pats, nevis tā ir tikai laika sakritība: viņš raksta, ka šī nakts ir «tāds kā kārtējais gadījums» un ka «šoreiz mazliet stiprāk pūš, saucas vētra, tāpēc 1/3 Latvijas elektroapgādes traucējumi». Pārbaudāms nākamajās dienās: vai vētras sekas ievelk jautājumā par tīkla noturību arī atbildīgo resoru un partijas, vai arī tas paliek viena cilvēka vērtējums.
Koalīcija vs Opozīcija
| Bloks | Pozīcijas | Partijas | Galvenie runātāji | Dominējošās tēmas |
|---|---|---|---|---|
| Koalīcija | 8 | ZZS, JV, AS, NA | Krasta (1), Vīksna (1), Kulbergs (1) | airBaltic, Imigrācija, Pašvaldības |
| Opozīcija | 5 | PRO, LPV | Krištopans (2), Sprūds (1), Švinka (1) | airBaltic, Imigrācija, Pašvaldības |
| Neitrāli | 1 | — | Vītols (1) | Degviela un enerģētika |
Bloku sadalījums šodien maz pasaka par nostājām, jo lielākā daļa pozīciju nāk no 20. augusta sēdēm, kurās abas puses dalījās iekšēji: valsts naudas robeža «airBaltic» jautājumā šķīra koalīcijas partijas savā starpā, bet «zelta vīzu» jautājums šķīra opozīciju. Ārpus blokiem stāv Vītola vērtējums par elektrotīkliem; kopā ar Ratnieka aicinājumu rīdziniekiem tas ir šodien izteiktais, kamēr pārējais nāk no 20. un 21. augusta.
Spriedzes
| Tips | Avots | Mērķis | Tēma | Apraksts | Saite |
|---|---|---|---|---|---|
| spriedze | Viesturs Kleinbergs (Progresīvie) | Māris Sprindžuks (Apvienotais saraksts) | Pašvaldības | 20. augustā Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejas sēdē vicemērs Māris Sprindžuks (AS) aicināja atbildīgos pašvaldības darbiniekus aktīvāk komunicēt par Vecāķu–Carnikavas veloceliņa savienojumu; savukārt mērs Viesturs Kleinbergs (PRO) norādīja, ka tieši Sprindžuks ir atbildīgs par komunikāciju ar Pierīgas pašvaldībām, un piebilda, ka šajā gadījumā Ādažu novada pašvaldība neesot laikus informējusi Rīgas pašvaldību par veloceliņa izbūves plāniem. Mērs vicemēru nosauc vārdā; abi ir vienas Rīgas domes vadības sastāvā, un izteikums ir par atbildības sadalījumu, nevis apgalvojums par pārkāpumu. | nra.lv |
| spriedze | Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienība) | Rihards Kozlovskis (Jaunā Vienotība) | airBaltic | 20. augusta Saeimas sēdē, skatot «airBaltic» finanšu stabilizācijas pasākumu likumu, satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis (JV) pamatoja Saeimas deleģējuma nepieciešamību un uzsvēra, ka jaunais biznesa plāns balstās galvenokārt uz privātā kapitāla piesaisti, bet valsts tajā varētu piedalīties līdzvērtīgi privātajam partnerim. Savukārt koalīcijā esošās ZZS deputāts Armands Krauze tajās pašās debatēs līdzšinējo valsts atbalstu aviokompānijai nosauca par vienu lielu finanšu caurumu un faktiski finanšu piramīdu un pauda, ka «airBaltic» jāturpina strādāt bez valsts papildu atbalsta. Krauze ministru vārdā nenosauc — nesaskaņa ir starp divu koalīcijas partiju pieejām valsts iesaistei, ne starp personām. | lsm.lv |
| spriedze | Agnese Krasta (Jaunā Vienotība) | Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) | Imigrācija | 20. augustā, Saeimai otrreiz caurlūkojot Imigrācijas likumu, plašākās debates izvērtās par ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) priekšlikumu piešķirt termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem par vismaz 300 000 eiro vērta nekustamā īpašuma iegādi Latvijā. Jaunās Vienotības deputāte Agnese Krasta tam iebilda, nosaucot ideju par viltus ilūziju par investīcijām un uzsverot, ka partija ir kategoriski pret; pieņemtajā likumā šī norma netika iekļauta. Krasta priekšlikuma iesniedzēju vārdā nenosauc, un abas partijas ir koalīcijā — nesaskaņa ir koalīcijas iekšēja un par konkrētu likuma normu. | lsm.lv |
| spriedze | Andris Sprūds (Progresīvie) | Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) | Imigrācija | 20. augustā, Saeimai otrreiz caurlūkojot Imigrācijas likumu, bijušais aizsardzības ministrs, opozīcijā esošo Progresīvo deputāts Andris Sprūds iebilda pret ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) priekšlikumu piešķirt termiņuzturēšanās atļaujas par vismaz 300 000 eiro vērta nekustamā īpašuma iegādi, sakot, ka Progresīvie kopumā ir pret «zelta vīzu» tirgošanu un ka tas ir drošības apdraudējums. Sprūds priekšlikuma iesniedzēju vārdā nenosauc; pieņemtajā likumā šī norma netika iekļauta. | lsm.lv |
| uzbrukums | Agnese Krasta (Jaunā Vienotība) | Ainārs Šlesers (Latvija Pirmajā Vietā) | Imigrācija | 20. augusta debatēs par Imigrācijas likuma otrreizēju caurlūkošanu Jaunās Vienotības deputāte Agnese Krasta priekšlikumu piešķirt termiņuzturēšanās atļaujas par nekustamā īpašuma iegādi nosauca par bēdīgi slavenās Šlesera idejas reinkarnāciju un norādīja, ka šo iespēju savulaik izmantojuši Krievijas oligarhi un ar Kremli saistītā elite. Ainārs Šlesers (LPV) avotā nav citēts — tā ir vienpusēja atsauce uz viņu kā agrākās «zelta vīzu» politikas autoru. | lsm.lv |
| uzbrukums | Atis Švinka (Progresīvie) | Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) | airBaltic | 20. augusta Saeimas debatēs par «airBaltic» finanšu stabilizācijas pasākumu likumu bijušais satiksmes ministrs Atis Švinka (PRO) apgalvoja, ka ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) publiski runājot vienu, bet aiz slēgtām durvīm piedāvājot aviokompānijā ieguldīt 600 miljonus eiro nodokļu maksātāju naudas; šādu rīcību Švinka nosauca par liekulību. Valaiņa atbilde avotā nav fiksēta, un raksta autors pats šo raksturojumu apšauba, norādot, ka ministrs 600 miljonus, visticamāk, minējis kā iespēju, kas patiesībā nav iespēja. | nra.lv |
Šodien fiksētās spriedzes iet abos virzienos: daļa vērsta pāri koalīcijas un opozīcijas robežai, daļa paliek koalīcijas iekšienē, un viena ir par atbildības sadalījumu Rīgas domes vadībā. Visas fiksētas pēc 20. augusta sēdēm un domes komitejas, nevis pēc šīs dienas notikumiem.