Nedēļas asākās šķirtnes gāja koalīcijas iekšienē, ne starp blokiem

Nedēļas stāsts

Šī bija nedēļa, kurā Saeima atgriezās pie balsošanas. Iepriekšējā sēdes diena ar balsojumiem bija 23. jūlijā, un šoreiz deputāti balsoja vienā vienīgā dienā — ceturtdien, 20. augustā. Nedēļas balsojumu uzskaitē ir 61 ieraksts: 56 balsojumi un piecas deputātu klātbūtnes reģistrācijas. Gandrīz visa nedēļas politiskā runa bija sakārtota ap šo dienu — vispirms kā gatavošanās tai, pēc tam kā tās vērtējums.

Smaguma centrs bija «airBaltic»: 43 no 314 nedēļas pozīcijām, vairāk nekā jebkurai citai tēmai. Pirmdien aviokompānijas obligāciju turētāji atbalstīja procentu maksājumu kapitalizāciju, trešdien Saeimas Budžeta un finanšu komisija likumprojektu konceptuāli atbalstīja, un ceturtdien Saeima pieņēma «Air Baltic Corporation AS» finanšu stabilizācijas pasākumu likumu.

Balsojumu ķēde rāda, ka šķirtne negāja pa koalīcijas un opozīcijas robežu. Abos procedurālajos soļos — nodošanā komisijām (64 par, 7 pret) un steidzamības atzīšanā (68 par, 4 pret) — Zaļo un Zemnieku savienības frakcija balsoja par, bet pirmajā lasījumā (58 par, 22 pret, viens atturējās) tā pārgāja otrā pusē: 12 frakcijas deputāti balsoja pret un divi par. Opozīcijas Progresīvie visos trijos balsojumos bija par, bet «Latvija Pirmajā Vietā» frakcija nevienā no tiem nebalsoja.

Otrs nedēļas pavediens bija kiberuzbrukums Ceļu satiksmes drošības direkcijai un aptuveni 1,2 miljonu cilvēku datu noplūde. Otrdien vadības atkāpšanos prasīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība), trešdien atkāpās visa direkcijas valde un padome, un tajā pašā dienā jautājums pārgāja institūcijām: Rinkēvičs vērsās pie ģenerālprokurora, satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis (Jaunā Vienotība) dienesta pārbaudē lika vērtēt arī direkcijas līgumu ar SIA «Tet», bet Valainis ziņojumu pieprasīja no «Possessor» un «Tet». Nedēļas ierakstos direkcijas vadību neaizstāvēja neviens — atšķīrās tikai tas, kam un cik ātri adresēt atbildību.

Trešais pavediens atvērās nedēļas nogalē, un arī tas norisinājās koalīcijas iekšienē. Pirms budžeta sezonas Ministru prezidents Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) prasīja iesaldēt valdības un deputātu algu pieaugumu, Rīgas domes deputāte Elīna Treija (Nacionālā apvienība) šādus ikgadējus paziņojumus nosauca par populistiskiem izgājieniem un prasīja mainīt pašu atlīdzības likumu, bet Jaunās Vienotības premjera amata kandidāts Arvils Ašeradens publiskā sektora algu straujo kāpumu nosauca par makroekonomisku kļūdu, vienlaikus iebilstot pret mehānisku izdevumu samazināšanu.

Nedēļas pēdējā naktī Latviju plaši skāra vētra; svētdienas rītā elektroapgāde bija traucēta vairāk nekā 277 000 mājsaimniecību. Politiskajā runā tā vēl gandrīz neparādījās — divas pozīcijas —, taču tieši šī ir tā tēma, kas nedēļas robežu pārkāpj.

Nedēļa skaitļos

314pozīcijas

61balsojums

0pretrunas

airBaltictop tēma

Apvienotais sarakstsaktīvākā partija

Kas kustējās

Skaitlis = pozīciju skaits nedēļā · +/− = izmaiņa pret iepriekšējo nedēļu · «jauns» = iepriekšējā nedēļā nebija.

• Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) — 42 (↓7)
• Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) — 15 (↑7)
• Atis Švinka (Progresīvie) — 14 (↑4)
• Edgars Rinkēvičs (Bezpartejisks) — 12 (↑10)
• Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) — 12 (—)
• Jurģis Liepnieks (—) — 9 (↑5)

Aptuveni katra septītā nedēļas pozīcija joprojām pieder premjeram, bet lielākais pieaugums ir Valsts prezidentam un ekonomikas ministram — abus uz augšu cēla CSDD datu noplūde.

Nedēļas galvenās tēmas

airBaltic — 43 pozīcijas

Nedēļas sākumā Kulbergs pirmdienas obligāciju turētāju balsojumu vērtēja kā papildu laiku, kas galvenās problēmas neatrisina: par sarežģītāko posmu viņš sauca ilgtermiņa parāda restrukturizāciju, jo 380 miljonu eiro obligācijas ar 14,5 % likmi uzņēmumam rada ievērojamu slogu. Tajā pašā dienā viņš noraidīja publiskajā telpā izskanējušo, ka valsts jau būtu piekritusi jaunam 30 miljonu eiro aizdevumam, un uzsvēra, ka bez Saeimas valdība jaunas būtiskas saistības uzņemties nevar.

Trešdien komisijā atbalsta un iebildumu robeža gāja cauri koalīcijai. Jaunās Vienotības frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics un Apvienotā saraksta frakcijas vadītājs Juris Viļums paziņoja par savu frakciju atbalstu, Artūrs Butāns (Nacionālā apvienība) likumprojektu atbalstīja, un Aiva Vīksna (Apvienotais saraksts) noliedza, ka obligāciju kapitalizācija būtu naudas norakstīšana. Pretējā pusē abas iebildes nāca no vienas koalīcijas partijas: Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis iebilda pret likumprojekta sadaļu, kas valdībai ļautu ieguldīt vēl līdz 30 miljoniem eiro, bet Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienība) — pret ieguldīšanu, kamēr deputātiem nav pilnas informācijas par uzņēmuma finansēm.

Pēc ceturtdienas balsojuma Kulbergs Saeimas lēmumu raksturoja kā mandātu sarunām, nevis jaunas naudas piešķiršanu, un piektdien iepriekšējās valdības 2024. gada obligāciju darījumu ar 14,5 % likmi nosauca par kļūdu bez pārmaiņu plāna. Pirmajā lasījumā vienīgais, kas atturējās, bija Aleksandrs Kiršteins («Latvija Pirmajā Vietā»); šajā balsojumā viņš nav uzrādīts nevienā frakcijā. Tajā pašā ceturtdienā Atis Švinka (Progresīvie) debatēs uzsvēra uzņēmuma svaru tautsaimniecībā, Linda Liepiņa un Kristaps Krištopans (abi «Latvija Pirmajā Vietā») apšaubīja jaunā biznesa plāna izpildāmību, bet ārpus Saeimas Juris Pūce (Latvijas attīstībai) prasīja atklāti nosaukt perspektīvu, ka līdz gada beigām varētu vajadzēt vēl 50–100 miljonus eiro.

Piektdien Švinka nāca klajā ar apgalvojumu, ka ekonomikas ministrs par «airBaltic» publiski runā vienu, bet slēgtā sanāksmē piedāvājis apsvērt 600 miljonu eiro ieguldījumu kā reizi desmit gados izmantojamu risinājumu. Nedēļas ierakstos Valaiņa atbildes uz šo apgalvojumu nav. Fiksēta tomēr ir tā viņa nostājas puse, uz kuru apgalvojums atsaucas kā uz publisko: 17. augustā viņš prasīja ļoti stingru pamatojumu valsts iesaistei aviokompānijas finansēšanā un pirms balsojuma norādīja, ka nevar apgalvot, ka Zaļo un Zemnieku savienības frakcija ir gatava atbalstīt visu priekšā nolikto, bet 18. augustā uzstāja, ka frakcija, atrodoties valdībā, turpinās prasīt skaidras atbildes par uzņēmumā ieguldīto valsts naudu. Arī raksta autors, kurā apgalvojums publicēts, apšauba, ka ministrs 600 miljonus būtu minējis kā nopietnu priekšlikumu.

Avoti: nra.lv · tvnet.lv · diena.lv · lsm.lv · x.com · nra.lv

Digitālā politika — 28 pozīcijas

Kiberuzbrukums Ceļu satiksmes drošības direkcijai nedēļas laikā pārgāja no politiskiem aicinājumiem uz institucionāliem soļiem. Otrdien Rinkēvičs pauda, ka direkcijas vadība nedrīkst turpināt darbu, jo noplūde ir būtisks nacionālās drošības apdraudējums; Valainis to pašu prasīja, notikušo raksturojot kā skaidri redzamu nolaidību; Kozlovskis ierosināja dienesta pārbaudi ar rezultātiem septembra sākumā. Kulbergs otrdien prasīja stingrākas prasības regulējumā — uzdeva Aizsardzības ministrijai grozīt Ministru kabineta noteikumus, lai «Cert.lv» pakalpojums kļūtu obligāts visai kritiskajai infrastruktūrai un lai tiktu izveidots diennakts kiberdrošības centrs —, bet trešdien aicināja valdi un padomi atkāpties pašiem.

Trešdien, kad valde un padome bija atkāpusies, Rinkēvičs vērsās pie ģenerālprokurora, norādot, ka iestāžu atteikšanās no «Cert.lv» atbalsta labu laiku tikusi slēpta. Piektdien Valainis pēc «Tet» ziņojuma precizēja, ka ielaušanās notikusi caur pašas direkcijas pārziņā esošu lietotni, kuras uzraudzība nav bijusi «Tet» pārziņā, un aicināja kiberaizsardzību izvirzīt par valsts prioritāti.

Blakus atbildības jautājumam atvērās otra līnija — vai pēc noplūdes drīkst ierobežot pieeju amatpersonu deklarācijām. Kulbergs iestājās par publiskuma saglabāšanu ar piekļuvi pēc autentificēšanās; Rinkēvičs atzina, ka skaidra risinājuma vēl nav, un uzsvēra, ka pilna pieeja jāsaglabā žurnālistiem; politiskais stratēģis Jurģis Liepnieks pašu pamatojumu nosauca par absurdu.

Avoti: x.com · diena.lv · lsm.lv · tvnet.lv

Aizsardzība un drošība — 24 pozīcijas

Tēma nedēļas laikā turējās uz trim atsevišķiem slāņiem, kas savā starpā nesadūrās. Infrastruktūras slānī Rinkēvičs pirmdien uzsvēra, ka līdz gada beigām Latvijas–Baltkrievijas robeža būs pilnībā aprīkota ar sensoriem un videonovērošanu, taču bez robežsargiem, kas spēj ātri reaģēt, ieguldījumiem nebūs reālas atdeves; iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) trešdien ziņoja, ka Robežsardzei nodrošināta videonovērošanas kameru redzamība 108 kilometros gar Latvijas–Baltkrievijas robežu.

Sabiedroto klātbūtnes slānī aizsardzības ministrs Raivis Melnis (bezpartejisks) piektdien Turcijas iznīcinātāju klātbūtni vērtēja kā praktisku NATO gatavības apliecinājumu, bet Evika Siliņa (Jaunā Vienotība) tajā pašā dienā drošību formulēja kā sakaru nepārtrauktības jautājumu, uzsverot satelītsakaru integrāciju ar mobilajiem tīkliem.

Trešais slānis ir institucionāls. Kulbergs trešdien prasīja mainīt bruņoto spēku iepirkumu kārtību, rīkojot konkursus par spējām, nevis iekārtām; Švinka piektdien aizsardzības budžetu gribēja pārvērst arī par rūpniecības un eksporta politiku; bet Raivis Zeltīts («Austošā Saule Latvijai») jau pirmdien atbalstīja savas partijas programmas punktu par bruņoto spēku komandiera neatkarību no ministrijas politiskās vadības.

Avoti: lsm.lv · x.com · x.com · x.com

Imigrācija — 23 pozīcijas

Tēma sadalījās divās daļās, kurām ir maz kopīga. Robežas izpildes pusē runāja gandrīz tikai Nacionālā apvienība: Dombrava nedēļas laikā šajā tēmā pauda septiņas pozīcijas — par tuneļu meklēšanu, par mērķi samazināt nelegālo imigrāciju līdz nullei un par gatavību aizstāvēt robežsargus, ja tie pielieto lielu spēku, neizslēdzot arī letāla ieroča izmantošanu pierobežas joslā. Opozīcijas pusē Ainārs Šlesers («Latvija Pirmajā Vietā») tos pašus tuneļus izmantoja apsūdzībai, ka iepriekšējās valdības vai nu nodarbojušās ar nelegālo bēgļu kontrabandu, vai nav apsargājušas austrumu robežu, bet Nacionālie bruņotie spēki aprakstīja pāreju no lineāras aizsardzības pie robežlīnijas uz darbību dziļumā.

Otra daļa ir ceturtdienas balsojums par Imigrācijas likumu otrreizējā caurlūkošanā, kurā šķirtne gāja cauri abiem blokiem. Koalīcijā Valainis bija iesniedzis priekšlikumu atjaunot termiņuzturēšanās atļaujas par vismaz 300 000 eiro vērtu nekustamā īpašuma iegādi, izņemot Krievijas un Baltkrievijas pilsoņus, taču deputātu vairākums to neatbalstīja; Agnese Krasta (Jaunā Vienotība) un Edvīns Šnore (Nacionālā apvienība) šādām atļaujām iebilda principiāli. Opozīcijā virzieni arī nesakrita: Andris Sprūds (Progresīvie) «zelta vīzas» nosauca par drošības apdraudējumu, bet Kristaps Krištopans («Latvija Pirmajā Vietā») iebilda tieši pret atteikšanos no tām. Likumu kopumā Saeima pieņēma ar 60 balsīm par un 26 pret; pret balsoja abas opozīcijas frakcijas, par — visas četras koalīcijas frakcijas.

Avoti: nra.lv · x.com · x.com · lsm.lv

Budžets un finanses — 18 pozīcijas

Nedēļas nogalē tēmu pārņēma amatpersonu atalgojums, un strīds norit nevis starp blokiem, bet par metodi. Kulbergs piektdien konceptuāli atbalstīja valdības algu iesaldēšanu un sestdien to formulēja kategoriski — kamēr budžetam trūkst līdzekļu, par algu kāpumu «nav vietas pat diskusijām». Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (Zaļo un Zemnieku savienība) jau otrdien bija paziņojis, ka ir gatavs atteikties no nākamgad plānotā ministra algas pieauguma.

Pārējie runātāji vienreizēju iesaldējumu par risinājumu neuzskata. Treija sestdien prasīja pārrakstīt Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, koeficientus un bāzes mēnešalgas aprēķinu; Jāzeps Baško («Mēs mainām noteikumus») piektdien aicināja izbeigt algu automātisko indeksāciju, atsaistot bāzes mēnešalgu no statistiskā aprēķina; Švinka ceturtdien iebilda pret automātisku pieaugumu un solīja Progresīvo priekšlikumus par reprezentācijas piemaksām un deputātu kompensāciju sistēmu; Ašeradens sestdien brīdināja, ka izdevumus nedrīkst samazināt, pirms izvērtēts katra pakalpojuma rezultāts.

Avoti: x.com · diena.lv · x.com · tvnet.lv · x.com

Ukraina un Krievija — 17 pozīcijas

Nedēļas skaidrākā starppartiju sakritība radās ceturtdien ap sarakstu ar 171 Latvijas uzņēmumu, kas joprojām veic darījumus ar Krieviju un Baltkrieviju. Valainis skaitli nosauca par pārāk lielu un tekstila uzņēmumu klātbūtni eksportētāju vidū — par īpaši dīvainu; Eiropas Parlamenta deputāts Rihards Kols (Nacionālā apvienība) atbalstīja saraksta publiskošanu, lai katrs varētu pieņemt informētu lēmumu par sadarbību; Aivis Ceriņš (Apvienotais saraksts) pilna saraksta publicēšanu vērtēja atzinīgi un sadarbību ar Krieviju nosauca par morāles jautājumu. Trīs partijas un viens instruments — nedēļā tā ir reta sakritība.

Tajā pašā dienā ārlietu ministre Baiba Braže (Jaunā Vienotība) tēmu turēja ārējā plaknē, uzsverot Ukrainai steidzami nepieciešamo pretgaisa aizsardzību un prasību sankcionēt Krievijas raķešu ražošanas ekosistēmu. Piektdien, neatkarības de facto atjaunošanas gadadienā, tēma pieskārās arī valstiskumam: Kulbergs pauda, ka brīvība nav pašsaprotama un ka to atgādina Krievijas karš pret Ukrainu, savukārt Rinkēvičs un Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) atgādināja par 1991. gada 21. augusta lēmumu.

Avoti: x.com · x.com · x.com · lsm.lv

Izglītība — 10 pozīcijas

Trešdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē par valsts finansēto pētījumu lietderību izveidojās nedēļas otra netipiskā līnija — arī tā negāja pa bloku robežu. Komisijas priekšsēdētājs Kaspars Melnis (Zaļo un Zemnieku savienība) noraidīja, ka komisija norādītu zinātniekiem, ko pētīt, un skaidroja, ka atsevišķi pētījumu piemēri ņemti tāpēc, ka konkrēta diskusija iespējama tikai par konkrētiem piemēriem. Andrejs Ceļapīters (Zaļo un Zemnieku savienība) uzstāja, ka jebkuri publiskie izdevumi ir komisijas kompetencē, un Ilze Stobova («Latvija Pirmajā Vietā») komisijas iesaisti aizstāvēja ar to, ka nodokļu maksātājiem ir tiesības saprast, ko viņi par savu naudu iegūst.

Pretējā pusē nostājās opozīcijas deputāts: Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens (Progresīvie) atsevišķu fundamentālo pētījumu lietderības vērtēšanu Saeimā nosauca par zinātnes nozares diskreditēšanu un jautājuma politizēšanu, kas robežojas ar zinātnisku cenzūru. Ceturtdien Kulbergs piedāvāja vidusceļa formulējumu — zinātnisko programmu finansējumu vērtēt pēc tā, vai pētījums nedublē jau paveikto, vai tam ir izmērāmi mērķi un vai tas dod praktiski izmantojamu ieguvumu.

Avoti: lsm.lv · nra.lv · x.com

Koalīcija vs Opozīcija

Koalīcijas runas apjoms ir aptuveni četrarpus reizes lielāks nekā opozīcijas — 182 pozīcijas pret 40 —, un gandrīz ceturtā daļa no koalīcijas apjoma pieder vienam runātājam. Taču apjoms šoreiz maz pasaka par sadursmēm: visas trīs nedēļas asākās šķirtnes — «airBaltic» finansējums, amatpersonu algas un «zelta vīzas» — gāja koalīcijas iekšienē, nevis starp blokiem.

Opozīcija vienotu līniju neveidoja nevienā no tām. «airBaltic» likumprojektu Progresīvie atbalstīja, bet «Latvija Pirmajā Vietā» frakcija nebalsoja; Imigrācijas likuma balsojumā abas frakcijas balsoja pret, taču pretēju iemeslu dēļ. Ārpus partiju blokiem esošo runātāju — komentētāju, žurnālistu un organizāciju — apjoms nedēļā pārsniedz parlamentārās opozīcijas apjomu: 49 pozīcijas pret 40.

Pretrunas

Nedēļā nav apstiprināta neviena jauna pretruna. Reģistrētas 17 jaunas spriedzes starp politiķiem un komentētājiem, taču tās ir publiskas domstarpības, nevis pārbaudītas viena runātāja pozīcijas maiņas, un tāpēc šeit netiek uzskaitītas kā pretrunas.

Skats uz priekšu

Tuvākais pārbaudāmais solis ir vētras sekas: vai elektrotīkla noturība kļūst par nozares ministru un partiju jautājumu, vai paliek atsevišķu vērtējumu līmenī. Svētdien tīkla gatavību publiski apšaubīja tikai ekonomists Guntars Vītols, bet Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks (Nacionālā apvienība) aicināja rīdziniekus pirmdien pēc iespējas strādāt attālināti.

Otrs pavediens ir CSDD lietas iznākums: dienesta pārbaudes rezultāti solīti septembra sākumā, un premjers norādīja, ka «Cert.lv» jāinformē Ministru kabinets par to, kuras vēl iestādes atteikušās no agrās brīdināšanas sensoru sistēmas. Trešais ir «airBaltic» nākamais posms: pēc Saeimas mandāta priekšā ir ilgtermiņa parāda restrukturizācija un stratēģiskā investora meklējumi, ko Kulbergs pats nosauca par grūtāko daļu.