Galvenais
- Pirmsbudžeta atalgojuma strīds atveras koalīcijas iekšienē: premjers Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) prasa iesaldēt valdības un Saeimas deputātu algu palielinājumu un saka, ka par to «nav vietas pat diskusijām»; Rīgas domes deputāte Elīna Treija (Nacionālā apvienība) tieši šādus ikgadējus pirmsbudžeta paziņojumus sauc par populistiskiem izgājieniem un prasa mainīt atlīdzības likumu; demisionējušais finanšu ministrs Arvils Ašeradens (Jaunā Vienotība) publiskā sektora algu kāpumu vērtē kā makroekonomisku kļūdu, bet iebilst pret mehānisku izdevumu samazināšanu.
- Vēstules Spānijai lieta atgriežas pēc oficiāla noslēguma: iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) saka, ka vēstuli rakstītu atkārtoti un ka negatīva reakcija no Spānijas puses nav saņemta; Valsts prezidents šo jautājumu 5. augustā bija nosaucis par slēdzamu.
- Strīds par ārpolitikas ierāmējumu, ne par notikumu: politiskais stratēģis Jurģis Liepnieks noraida formulējumu, ka Latvija sargā Eiropu vai ka kāds Latvijai būtu parādā, un to piedēvē premjeram.
- Jānis Patmalnieks (Jaunā Vienotība) vēršas pie trim institūcijām: iesniegumi Patērētāju tiesību aizsardzības centram, Latvijas Zvērinātu advokātu padomei un Ģenerālprokuratūrai par obligātā iepirkuma komponentes atgūšanas kampaņā iesaistīto advokātu rīcību.
Aktīvākie politiķi
| Politiķis | Partija | Pozīcijas | Galvenās tēmas |
|---|---|---|---|
| Andris Kulbergs | Apvienotais saraksts | 2 | airBaltic, Budžets un finanses |
| Arvils Ašeradens | Jaunā Vienotība | 2 | Budžets un finanses, Valsts pārvalde |
| Edvards Ratnieks | Nacionālā apvienība | 2 | Pašvaldības |
| Jānis Dombrava | Nacionālā apvienība | 2 | Ārpolitika, Imigrācija |
| Jānis Hermanis | MMN | 2 | Budžets un finanses, Veselības aprūpe |
| Andris Velps | Austošā Saule Latvijai | 1 | Tieslietas |
| Atis Švinka | Progresīvie | 1 | Budžets un finanses |
Galvenās tēmas
Ārpolitika (2 pozīcijas)
Tendence (2026-08-22, vēstules Spānijai lieta atgriežas pēc tam, kad tā tika pasludināta par slēgtu): 5. augustā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs kopīgā preses konferencē ar premjeru paziņoja, ka jautājums par iekšlietu ministra vēstuli ir slēdzams. Šodien TV24 raidījumā Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) to atver no jauna: viņš saka, ka vēstuli rakstītu atkārtoti, ka ap to izveidojusies mākslīgi saasināta ažiotāža un ka negatīva reakcija no Spānijas puses nav saņemta. Vienlaikus viņš pārceļ smaguma centru no paša incidenta uz Eiropas solidaritātes mehānismu, kura izpildes progresu vērtē kā nepietiekamu. Tajā pašā dienā otrā ass atveras ap ierāmējumu, nevis ap vēstuli: politiskais stratēģis Jurģis Liepnieks noraida apgalvojumu, ka Latvija sargājot Eiropu vai ka kāds Latvijai būtu parādā, un šo formulējumu piedēvē premjeram. Abas līnijas attiecas uz vienu jautājumu — kā Latvija apraksta savu vietu attiecībās ar Eiropas partneriem —, bet to adresāti ir dažādi.
Abas pozīcijas skar vienu jautājumu — kā Latvija apraksta savas attiecības ar Eiropas partneriem —, bet no pretējiem galiem. Dombrava aizstāv konkrētu rīcību un vaino Eiropas solidaritātes mehānismu lēnumā; Liepnieks noraida pašu ierāmējumu, ka Latvija Eiropai kaut ko nodrošina un ka kāds Latvijai būtu parādā. Koalīcijai šajā tēmā šodien ir viena balss, un otra nāk no cilvēka, kurš nepārstāv nevienu partiju.
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Jurģis Liepnieks | Noraida apgalvojumu, ka Latvija sargā Eiropu vai ka kāds Latvijai kaut ko ir parādā; uzskata, ka Spānija, Vācija un citas valstis Latvijai palīdz morālu un solidaritātes, nevis pragmatisku apsvērumu dēļ. | x.com | |
| Jānis Dombrava | Nacionālā apvienība | Aizstāv savu vēstuli Spānijas nozares ministram: norāda, ka to rakstītu atkārtoti, jo, viņaprāt, ap vēstuli izveidojusies mākslīgi saasināta ažiotāža; uzsver, ka negatīva reakcija no Spānijas puses nav saņemta un ka šāda saziņa starp dažādu valstu nozares ministriem ir ierasta prakse. | la.lv |
Valsts pārvalde (2 pozīcijas)
Tendence (2026-08-22, pirmsbudžeta atalgojuma strīds atveras ar trim atšķirīgiem ierāmējumiem vienā dienā): premjers Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) paziņo, ka mehāniskā valdības un Saeimas deputātu algu palielināšana ir jāiesaldē un ka par to «nav vietas pat diskusijām». Tajā pašā dienā Rīgas domes deputāte Elīna Treija (Nacionālā apvienība) tieši šādus ikgadējus pirmsbudžeta paziņojumus sauc par populistiskiem izgājieniem un prasa mainīt pašu Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, koeficientus un bāzes mēnešalgas aprēķinu; vārdā viņa nevienu nenosauc. Trešo slāni pievieno demisionējušais finanšu ministrs Arvils Ašeradens (Jaunā Vienotība), kurš publiskā sektora atalgojuma ilgstoši straujāku pieaugumu nekā privātajā sektorā vērtē kā makroekonomisku kļūdu, vienlaikus iebilstot pret mehānisku budžeta izdevumu samazināšanu bez katra pakalpojuma izmaksu un rezultāta izvērtējuma. Visi trīs runātāji ir koalīcijas partiju pārstāvji, un nesaskaņa ir par metodi — vienreizējs iesaldējums pret sistēmisku atlīdzības regulējuma pārskatīšanu.
Strīds nešķir blokus, bet norit vienlaikus trijās koalīcijas partijās, un tas ir par metodi. Kulbergs prasa iesaldēt algu palielinājumu, Treija — pārrakstīt pašu atlīdzības regulējumu, jo ikgadējie paziņojumi, viņasprāt, problēmu neatrisina, bet Ašeradens uzstāj, ka izdevumus nedrīkst samazināt, pirms novērtēts katra pakalpojuma rezultāts. Treija vienīgā runā no pašvaldības, ne valdības līmeņa, un vārdā nevienu nenosauc.
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Elīna Treija | Nacionālā apvienība | Ikgadējos paziņojumus pirms budžeta par savu algu iesaldēšanu raksturo kā populistiskus izgājienus; uzskata, ka jāmaina Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums, koeficienti un bāzes mēnešalgas aprēķins. | x.com |
| Arvils Ašeradens | Jaunā Vienotība | Iebilst pret mehānisku budžeta izdevumu samazināšanu — pēc viņa domām, pirms lēmumu pieņemšanas valstij būtu jāizvērtē katra publiskā pakalpojuma izmaksas un sasniegtais rezultāts, un valsts pārvaldē nepieciešama plašāka efektivitātes izvērtēšana un modernizācija. | tvnet.lv |
airBaltic (1 pozīcija)
Tendence (2026-08-21, finansējuma debate pāriet vēstures vērtējuma fāzē): premjers Kulbergs vairākkārt raksturo Siliņas valdības 2024. gada airBaltic 14,5% obligāciju darījumu kā kļūdu bez pārmaiņu plāna un apzīmē nosacījumus jebkurai turpmākai valsts naudai — restrukturizācija, kreditoru līdzdalība, privātais/stratēģiskais investors; Saeimas 20. augusta lēmums tiek rāmēts kā "mandāts sarunām", ne jauns finansējums.
Tēmu nes viens runātājs, un tā ir turpinājuma, ne jauna posma diena: premjers atkārto nosacījumus, ar kādiem valsts nauda vispār nonāktu līdz aviokompānijai, un notur lasījumu, ka Saeimas lēmums ir mandāts sarunām. Ne koalīcijas partneri, ne opozīcija šodien pretēju vai atbalstošu pozīciju nepauž.
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Andris Kulbergs | Apvienotais saraksts | Bez privātiem investoriem valsts nedrīkst dot airBaltic jaunu naudu; bez stratēģiskā aviācijas investora uzņēmums ilgtermiņā nespēs pastāvēt. Šodienas Saeimas lēmums nav jaunas naudas piešķiršana, tikai mandāts sarunām. | x.com |
Koalīcija un partijas (1 pozīcija)
Austošā Saule Latvijai nav pārstāvēta Saeimā, un tās publiskā līnija pret Latviju Pirmajā Vietā ir atkārtota: jau 21. augustā Matīss Žuravļevs Jūrmalas darījuma un Saeimas balsojuma kontekstā vērsās pret Aināru Šleseru un viņa partiju. Šodienas ieraksts to pastiprina līdz tiešam apzīmējumam. Pamatojums — kāda cita lietotāja izteikums — pašā dokumentā nav redzams, tāpēc pārbaudīt to pret pirmavotu nav iespējams.
Apmaiņa notiek pilnībā ārpus valdības: vērtējuma avots ir ārpusparlamentāra partija, adresāts — opozīcijas partija, un neviena koalīcijas partija tajā šodien neiesaistās.
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Matīss Žuravļevs | Austošā Saule Latvijai | Raksturo partiju «Latvija Pirmajā Vietā» kā prokrievisku, par iemeslu šādam vērtējumam nosaucot kāda cita lietotāja izteikumu, kuru dēvē par apkaunojošu; pats izteikums dokumentā nav redzams. | x.com |
Imigrācija (1 pozīcija)
Tendence (2026-08-21, robežas retorika asākā formulējumā): Šlesers izvirza apsūdzības dikotomiju iepriekšējām valdībām — "vai kontrabanda, vai neapsargāta robeža", balstot iknedēļas tunēļu atradumos; turpina #477 līniju.
Vienīgā šodienas pozīcija šajā tēmā nenāk no robežas, bet no Eiropas mehānisma: iekšlietu ministrs vērtē solidaritātes principa praktisko īstenošanu kā nepietiekamu. Tā izskan tajā pašā intervijā, kurā viņš aizstāv savu vēstuli Spānijas nozares ministram, tāpēc migrācijas un ārpolitikas līnija šodien saplūst vienā runātājā. Vakardienas asāko robežas retoriku šodien neviens neturpina.
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Jānis Dombrava | Nacionālā apvienība | Pauž neapmierinātību ar Eiropas solidaritātes mehānisma līdzšinējo progresu: viņaprāt, vairāki jautājumi, par kuriem iepriekš tika apgalvots, ka tie ir atrisināti, joprojām nav sakārtoti; īpaši tas attiecoties uz vienošanos panākšanu starp valstīm par solidaritātes principa praktisku īstenošanu. | la.lv |
Budžets un finanses (4 pozīcijas)
Amatpersonu atalgojuma jautājums nav sācies šodien: jau 21. augustā Jāzeps Baško (MMN) aicināja mainīt noteikumus, lai izbeigtu deputātu un amatpersonu algu automātisko indeksāciju. Šodien tas pats jautājums pārceļas uz valdības un koalīcijas partiju līmeni. Pārējās šīs tēmas pozīcijas ar atalgojumu nav saistītas — pirmsbudžeta periodā šeit vienlaikus sanāk arī tautsaimniecības struktūras vērtējumi.
Tēma šodien aptver četrus atšķirīgus jautājumus. Atalgojuma asī abi koalīcijas runātāji publiskā sektora algu kāpumu vērtē kā problēmu, bet risinājumu formulē atšķirīgi: Kulbergs prasa iesaldēšanu, Ašeradens brīdina, ka izdevumus nedrīkst samazināt mehāniski. Blakus tam Hermanis norāda uz ienākošā tūrisma atpalicību no kaimiņvalstīm, bet Švinka — uz ekonomikas atkarību no banku kreditēšanas un vajadzību pēc dziļāka Eiropas kapitāla tirgus; Švinkas pozīcija ir vienīgā, ko šodien pauž opozīcijas politiķis.
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Jānis Hermanis | MMN | Norāda, ka ienākošais tūrisms Latvijā atpaliek no kaimiņvalstīm: šī gada pirmajos sešos mēnešos ārzemnieku pavadīto nakšu skaits Igaunijā un Lietuvā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu ir palielinājies, bet Latvijā — samazinājies. | x.com |
| Atis Švinka | Progresīvie | Norāda, ka Latvijas ekonomikas finansēšana joprojām ir ļoti atkarīga no banku kreditēšanas, un uzskata, ka Latvijas interesēs ir gan attīstīt savu kapitāla tirgu, gan veidot patiesi vienotu Eiropas kapitāla un finanšu tirgu; ilgākā perspektīvā Eiropai, viņaprāt, nepieciešama arī lielāka kopīga fiskālā kapacitāte investīcijām aizsardzībā, enerģētikā un infrastruktūrā, un dziļāks Eiropas kapitāla tirgus un kopīga investīciju kapacitāte mazai un atvērtai ekonomikai nav drauds suverenitātei. | x.com |
| Arvils Ašeradens | Jaunā Vienotība | Atzīst, ka publiskā sektora atalgojuma ilgstoši straujāks pieaugums nekā privātajā sektorā bijis makroekonomiska kļūda, jo valsts sāk konkurēt ar uzņēmējiem par darbaspēku, un tas veicinājis vienu no būtiskākajām Latvijas uzņēmējdarbības problēmām — darbaspēka trūkumu. | tvnet.lv |
| Andris Kulbergs | Apvienotais saraksts | Uzskata, ka mehāniskā valdības un Saeimas deputātu algu palielināšana ir jāiesaldē: kamēr budžetam trūkst līdzekļu, par šo algu kāpumu nevar būt runas un šajā jautājumā nav vietas pat diskusijām. | x.com |
Tieslietas (2 pozīcijas)
Obligātā iepirkuma komponente (OIK) datubāzē līdz šim ir parādījusies kā politiska strīda tēma — 22. jūlijā Ēriks Stendzenieks (Latvija Pirmajā Vietā) prasīja valdības politisku lēmumu par līdzekļu izšķērdēšanu OIK jautājumā. Šodien tēma atgriežas citā plaknē: nevis par pašu komponenti, bet par juridiskajiem pakalpojumiem, ko iedzīvotājiem piedāvā tās atgūšanai. Otra dienas tieslietu pozīcija ar šo lietu nav saistīta.
Abas pozīcijas skar tiesību sistēmu, bet nav savstarpēji saistītas. Patmalnieka solis ir procesuāls un ar konkrētiem adresātiem — trīs uzraudzības un tiesībsargājošās institūcijas —, un tas vēršas pret juridisko pakalpojumu sniedzēju rīcību, nevis pret pašu OIK regulējumu. Velpa apgalvojums ir vispārīgs vērtējums par Eiropas tiesu motivāciju un nenorāda ne uz vienu konkrētu lietu vai spriedumu.
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Jānis Patmalnieks | Jaunā Vienotība | Vērsies Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, Latvijas Zvērinātu advokātu padomē un Ģenerālprokuratūrā par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atgūšanas kampaņā iesaistīto advokātu rīcību, ko raksturo kā iedzīvotāju maldināšanu un Advokatūras likuma un ētikas normu pārkāpumus; uzskata par savu pienākumu arī turpmāk aizstāvēt iedzīvotāju intereses pret negodīgu un neētisku rīcību. | x.com |
| Andris Velps | Austošā Saule Latvijai | Apgalvo, ka Eiropas tiesas savus lēmumus balsta nevis uz likumu, bet uz ideoloģiju. | x.com |
Pārējās tēmas (7 pozīcijas 6 tēmās)
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Tēma | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|---|
| Raivis Zeltīts | Austošā Saule Latvijai | Aizsardzība un drošība | Uzskata, ka Eiropas drošības izpratne vispirms prasa vērsties pret to, ko viņš dēvē par neomarksismu — pasaules uzskatu, kas, viņaprāt, pielīdzina patriotismu nacismam, bet neierobežotu bēgļu uzņemšanu un piekāpšanos krievu imperiālismam pasniedz kā morālu pārākumu; kā tā sekas min to, ka britu flotē ir vairāk admirāļu nekā kara kuģu un ka Vācija nespēj industriālo potenciālu pārvērst militārajā, bet par vienīgo pretlīdzekli Putina un islāmistu radītajiem draudiem nosauc veselīgu identitāti, pašcieņu un spēku. | x.com |
| Jānis Hermanis | MMN | Veselības aprūpe | Norāda, ka vidējais veselīgā mūža ilgums Latvijā ir tikai 52,5 gadi (vīriešiem — 51 gads), kas ir par aptuveni 13 gadiem mazāk nekā pašreizējais pensionēšanās vecums, un vērtē to, ka liela daļa iedzīvotāju jau krietni pirms pensijas vecuma nespēj pilnvērtīgi strādāt, kā ievērojamus zaudējumus Latvijas darba tirgum un ekonomikai. | x.com |
| Jānis Slaidiņš | Ukraina un Krievija | Vērtē Ukrainas uzbrukuma operāciju Zaporižjas apgabalā kā apliecinājumu tam, ka Ukrainas spēki spēj ne tikai aizstāvēties, bet arī veikt uzbrukuma operācijas — ar nelielām, detalizēti koordinētām trieciengrupām un nocietināto pozīciju apiešanu, nevis frontālu triecienu; vienlaikus brīdina nenovērtēt Krievijas pretestību, jo krievu pozīcijas nav bijušas vājas. | la.lv | |
| Edvards Ratnieks | Nacionālā apvienība | Pašvaldības | Uzdevis Rīgas pilsētas dienestiem nepieciešamības gadījumā izveidot operatīvo štābu darbu koordinācijai — līdzīgi kā vētras «Kirstija» laikā — un apliecina, ka pilsēta ir gatava reaģēt. | x.com |
| Edvards Ratnieks | Nacionālā apvienība | Pašvaldības | Vērtē, ka Rīga lietusgāzes pagaidām pārcietusi salīdzinoši mierīgi: līdz tam brīdim reģistrēti 76 incidenti, pārsvarā applūdušas brauktuves. Norāda, ka pilsēta gatavojas gaidāmajai vētrai. | x.com |
| Viktors Valainis | Zaļo un Zemnieku savienība | Pilsētvide | Kritizē, ka gadiem pastāvošā «kanalizācijas ezeru» problēma tiek pilnībā ignorēta, un norāda, ka ir salikti tikai stabiņi. | x.com |
| Maija Krastiņa | Vide | Norāda, ka iedzīvotāji, kuri sūdzas par dzeltenā konteinera neizvešanu vai to, ka tas vienmēr ir pilns, paši var lūgt mājas apsaimniekotājam biežāku izvešanu — tam pietiek ar vienu e-pastu. | x.com |
Papildu konteksts
Tendence (2026-08-21, CSDD noplūde pāriet institucionālās sekundārās kārtībā): Kozlovskis ierosina paātrinātu dienesta izmeklēšanu, skarot arī CSDD–Tet līgumu; Valainis pēc Tet izmeklēšanas ziņojuma uzsver kiberaizsardzību kā valsts prioritāti un norāda uz uzbrukuma avotu CSDD pašas lietotnē; Liepnieks kritizē deklarāciju pieejamības ierobežošanu kā proporcionālu.
Koalīcija vs Opozīcija
| Bloks | Pozīcijas | Partijas | Galvenie runātāji | Dominējošās tēmas |
|---|---|---|---|---|
| Koalīcija | 11 | NA, JV, AS, ZZS | Kulbergs (2), Ašeradens (2), Ratnieks (2) | Pašvaldības, Valsts pārvalde, Budžets un finanses |
| Opozīcija | 1 | PRO | Švinka (1) | Budžets un finanses |
| Bez Saeimas frakcijas | 5 | Austošā Saule Latvijai, MMN | Hermanis (2), Velps (1), Žuravļevs (1) | Budžets un finanses, Koalīcija un partijas, Tieslietas |
| Neitrāli | 3 | — | Liepnieks (1), Slaidiņš (1), Krastiņa (1) | Vide, Ārpolitika, Ukraina un Krievija |
Dienas galvenā nesaskaņa neiet starp blokiem, bet koalīcijas iekšienē: Kulbergs (Apvienotais saraksts), Treija (Nacionālā apvienība) un Ašeradens (Jaunā Vienotība) vienā dienā piedāvā trīs atšķirīgas pieejas publiskā sektora atalgojumam. Opozīcijas vienīgā balss — Švinka (Progresīvie) par kapitāla tirgu — ar šo strīdu nesaskaras, un Latvija Pirmajā Vietā šodien nepauž pozīciju nevienā no dienas tēmām. Zaļo un Zemnieku savienība koalīcijā parādās tikai ar Valaiņa pilsētvides kritiku, kamēr ārpus Saeimas esošās Austošā Saule Latvijai un MMN šodien ir manāmākas nekā parlamenta opozīcija.
Spriedzes
| Tips | Avots | Mērķis | Tēma | Apraksts | Saite |
|---|---|---|---|---|---|
| spriedze | Ainārs Šlesers (Latvija Pirmajā Vietā) | Evika Siliņa (Jaunā Vienotība) | Imigrācija | Šlesers apsūdz Siliņas/Kariņa valdības patveruma ieguvēju kontrabandā un neapsargātā robežā — "vai kontrabanda, vai atklāta robeža" dikotomija. | x.com |
| spriedze | Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) | Evika Siliņa (Jaunā Vienotība) | airBaltic | Kulbergs raksturo Siliņas valdības 14,5 % airBaltic obligāciju darījumu par kļūdu; valdības vadītājs kritizē priekšgājējas finansēšanas lēmumu. | x.com |
| spriedze | Matīss Žuravļevs (Austošā Saule Latvijai) | Ainārs Šlesers (Latvija Pirmajā Vietā) | Koalīcija un partijas | Žuravļevs pievienojas nostājai par Jūrmalas TUA pircējiem kā "mazo krieviju" un Sašlesera/JV/Pro sauc par "kremļa partijām", nosodot Saeimas balsojumu. | x.com |
| uzbrukums | Jurģis Liepnieks | Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) | Ārpolitika | Liepnieks vēršas pret premjera Kulberga formulējumu, ka Latvija sargājot Eiropu un ka citas valstis Latvijai esot parādā: viņš to sauc par nekompetenci un apgalvo, ka Spānija, Vācija un citas valstis Latvijai palīdz morālu un solidaritātes, nevis pragmatisku apsvērumu dēļ. Tvītā premjers nosaukts pēc amata, ne vārdā. | x.com |
| spriedze | Elīna Treija (Nacionālā apvienība) | Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) | Valsts pārvalde | Treija (NA) ikgadējos pirmsbudžeta paziņojumus par savu algu iesaldēšanu sauc par populistiskiem izgājieniem un prasa mainīt atlīdzības likumu, koeficientus un bāzes mēnešalgas aprēķinu; tajā pašā dienā premjers Kulbergs (AS) paziņo, ka valdības un Saeimas deputātu algu palielināšana ir jāiesaldē un ka par to nav vietas pat diskusijām. Treija nevienu nenosauc vārdā — nesaskaņa ir starp pieejām, ne personām, un abas puses ir koalīcijā. | x.com |
Premjers šodien reģistrētajās spriedzēs parādās abās lomās: pret viņu vēršas Liepnieks un — nenosaucot vārdā — Treija, bet pats viņš vērtē iepriekšējās valdības airBaltic darījumu. Neviena no šīm spriedzēm nav pārtapusi pretrunā — jaunas pretrunas šodien netika reģistrētas.