Datu avoti: VID amatpersonu deklarācijas (2 095 deklarācijas pēc datu attīrīšanas, 2002–2025) · Valsts kases pārskats "Valsts budžeta maksājumi biedrībām un nodibinājumiem" (76 819 maksājumu rindas, 2024. gada janvāris – 2026. gada 15. jūlijs; sk. mūsu NVO finansējuma kopainas lapu) | Metode un ierobežojumi: lapas beigās

Ko mēs darījām

Katra valsts amatpersona deklarācijā uzrāda amatus un ienākumu avotus ar organizāciju reģistrācijas numuriem. Valsts kase publicē, kurām biedrībām un nodibinājumiem valsts budžets maksā — arī ar reģistrācijas numuriem. Mēs šīs divas kopas sasaistījām pēc reģistrācijas numura: 165 gadījumos mūsu uzskaitīta politiķa deklarācijā parādās organizācija, kas 2024.–2026. gadā saņēmusi valsts naudu.

Lielākā daļa pārklājumu izrādās nevainīgi, un to ir svarīgi pateikt uzreiz: sporta federāciju un pašvaldību savienību amatos politiķi sēž pēc amata; autoratlīdzību pārvaldnieki (AKKA/LAA) izmaksā honorārus tūkstošiem autoru; liela daļa "valsts naudas" ir ES fondu plūsma ar konkursu un noteiktām likmēm, kur ministra paraksts neko neizšķir. Pārbaudot izceltos gadījumus pret pirmavotiem — pašām deklarācijām, maksājumu ekonomiskās klasifikācijas (EKK) kodiem un normatīvajiem aktiem — no 165 pārklājumiem paliek daži, kuros amats, nauda un lēmumu vara atrodas pietiekami tuvu, lai par tiem jautātu. Par tiem ir šī lapa.

Kur naudai seko lēmums, nevis formula

Lielākā daļa valsts naudas biedrībām plūst pa ceļiem, kuros atsevišķs politiķis neko nevar izšķirt: ES fondu projektus atlasa pēc kritērijiem, subsīdijas aprēķina pēc likmēm, kas ierakstītas noteikumos, dotācijas sadala konkursos ar vērtēšanas komisijām. Katram maksājumam grāmatvedībā ir izdevumu kods, kas pasaka, pa kuru ceļu nauda gājusi — un, kad mēs šos kodus pārbaudījām, lielākā daļa sākotnējo aizdomu izira: lēmēja tur vienkārši nav.

Palika divi ceļi, kuros lēmumu pieņem konkrēti cilvēki, nevis formula. Neviens no tiem nav aizliegts — bet tieši tāpēc tajos ir vērts skatīties visrūpīgāk.

1. Ministrijas pašas maksājumi bez konkursa. Daļu budžeta ministrija tērē "savas nozares vadībai", un no šīs kabatas tā var samaksāt arī biedrībai, neizsludinot konkursu. Grāmatvedībā šos maksājumus atpazīst pēc izdevumu koda 2231 ministrijas pašas darbības programmās. Tieši šādā veidā Ārlietu ministrija 2025. gadā maksāja biedrībai "Sievietes drošībai" (3. gadījums zemāk).

2. Valdības rezerve "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Naudu no tās piešķir ar atsevišķu Ministru kabineta rīkojumu — katrs piešķīrums ir atsevišķs valdības lēmums bez konkursa un bez formulas. Latvijas Paralimpiskā komiteja pa šo ceļu 2024.–2026. gadā saņēma 1,32 miljonus eiro — 37,9 % no visa tās valsts finansējuma; Latvijas Šaušanas federācija — 73 276 eiro divos decembra maksājumos. Ticamākais skaidrojums abos gadījumos ir sportistu naudas balvas, taču tieši šiem maksājumiem publiski redzamais pamatojums ir visīsākais: rīkojums, un viss.

Seši gadījumi

1. Rīgas mērs un Samariešu apvienība

Viesturs Kleinbergs (Progresīvie) gandrīz desmit gadus vadīja "Latvijas Samariešu apvienības" dienestu "Samariešu atbalsts mājās". Deklarācijas rāda algu no apvienības vēl 2024. gadā (5 812 eiro; 2021.–2023. gadā — 20–25 tūkstoši gadā). Tajā pašā laikā viņš bija Rīgas domes deputāts — 2021.–2022. gadā ar komisijas vadības amatu, un 2022. gadā — domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs — pilsētā, kas ir viens no lielākajiem sociālo pakalpojumu pircējiem valstī. Par šo amatu savienošanu pēc Neatkarīgās publikācijas (2023) KNAB paziņoja, ka izvērtēs deputāta rīcības atbilstību likumam; vai izvērtēšana notika un ar kādu iznākumu — publiski nav zināms. Kopš 2025. gada jūnija Kleinbergs ir Rīgas mērs; jaunākajā deklarācijā viņš joprojām uzrāda amatu Latvijas "Aprūpe mājās" asociācijā — nozares organizācijā, kuras biedri ir Rīgas Labklājības departamenta pakalpojumu sniedzēju sarakstā.

Godīgai kopainai jāpasaka arī pretējais: valsts budžets apvienībai 2024.–2026. gadā pārskaitīja 6,42 miljonus eiro, taču vairāk nekā trešdaļa ir klientu pensiju un pabalstu caurplūde, un finansējuma straujais kāpums (0,27 → 2,07 miljoni gadā) notika pēc Kleinberga aiziešanas, to nes Atveseļošanas fonda projekts. Arī KNAB publiski formulētais tests — alga no pašvaldības naudas ir pieļaujama, ja pamatā ir atklāts konkurss vai deleģējums — apvienības gadījumā, spriežot pēc iepirkumu un deleģēšanas līgumu ķēdes, visticamāk runā viņam par labu. Paliek secība: pakalpojumu sniedzēja algots vadītājs → pircēja komitejas priekšsēdētājs → pircēja pilsētas mērs, un KNAB paziņojums bez publiskota turpinājuma pa vidu.

2. Premjers un divas nozares organizācijas

Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) kļuva par Ministru prezidentu 2026. gada 28. maijā. "Auto asociācijas" valdes locekļa amatu viņš deklarēja nepārtraukti no 2022. līdz 2025. gadam, un no valdes izstājās tikai 2026. gada 27. jūnijā — mēnesi pēc stāšanās premjera amatā. Asociācija 2025. gadā saņēma 54 000 eiro no IZM — pēc maksājumu struktūras tā ir Erasmus+ (ES) projektu nauda bez politiskas rīcības brīvības, tāpēc naudas stāsta te nav. Ir cits: kā rakstīja Diena, darbu asociācijas valdē turpina Krišs Lipšāns — premjera ārštata padomnieks juridiskajos jautājumos.

Otrs pavediens ir retorika. 2026. gada 10. jūlijā premjers publiski minēja LDDK, LTRK un Auto asociāciju kā organizācijas, kas darbojas, "saglabājot neatkarību no valsts budžeta piefinansējuma". Re:Baltica jūlijā konstatēja, ka LDDK valsts naudu saņem; Valsts kases dati rāda kopainu — LDDK 2024.–2026. gadā saņēma 1,05 miljonus eiro, no kuriem aptuveni 397 tūkstoši nav ES fondu nauda. Augusta sākumā premjers formulējumu mainīja. Kulbergs pats LDDK padomes locekļa amatu bija deklarējis tikai 2022. gada amata sākuma deklarācijā; pašreizējā LDDK padomē viņa nav.

3. Ārlietu ministre un pašas dibinātā biedrība

Baiba Braže (Jaunā Vienotība) ir biedrības "Sievietes drošībai" dibinātāja un deklarēja valdes locekles amatu gan par 2023., gan par 2024. gadu. Pieejamie reģistra dati liecina, ka no valdes viņa izstājās 2024. gada aprīlī — dienās ap stāšanos ministres amatā — un šodien biedrības valdē viņas nav; pirmais lielais maksājums notika vairāk nekā gadu vēlāk. 2025. gadā Ārlietu ministrija biedrībai izmaksāja 21 826 eiro, un maksājumu forma ir šī gadījuma kodols: tie grāmatoti ar EKK 2231 ministrijas pašas apakšprogrammā "Nozaru vadība un politikas plānošana" — ne kā dotācija, ne caur ministrijas izsludinātu grantu konkursu. Abi lielākie maksājumi laika ziņā aptver ĀM un biedrības kopīgi rīkoto starptautisko apmācību Rīgā 2025. gada maijā, kuru saskaņā ar pasākuma pieteikumu bija paredzēts atklāt pašai ministrei. Ienākumu no biedrības deklarācijās nav nevienā gadā.

4. Kultūras ministre, SIF padome un divas biedrības

Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) ir lielākais NVO projektu finansētājs. Pēc SIF likuma 9. panta kultūras ministrs ir fonda padomes loceklis pēc amata, un padome pēc 10. panta lemj par konkursu nolikumu prasībām un fondam piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu. Agnese Lāce (kultūras ministre no 2024. gada jūnija līdz 2026. gada maijam) pirms politikas bija domnīcas PROVIDUS vadošā migrācijas un integrācijas pētniece. Viņas pilnvaru laikā PROVIDUS no SIF saņēma 371 tūkstoti eiro, bet biedrība "Gribu palīdzēt bēgļiem", kuras biedres statusu Lāce pati bija norādījusi deklarācijas brīvprātīgajā sadaļā, — 156 tūkstošus. Deklarācijā par 2024. gadu šī brīvprātīgā sadaļa ir tukša.

Arī šeit skaitļiem vajag mērogu: aptuveni divas trešdaļas SIF maksājumu PROVIDUS ir ES instrumentu (Atveseļošanas fonda, PMIF) plūsma, kur padomes rīcības brīvības nav; padomes pārraudzītajā nacionālajā NVO fonda programmā PROVIDUS viņas pilnvaru laikā saņēma 116 tūkstošus. Viņas vadītā Kultūras ministrija PROVIDUS nesamaksāja neko, konkursus vērtē komisijas, un ienākumu no abām biedrībām Lāces deklarācijās nav. Jautājums ir par caurskatāmību padomes locekles pusē — biedra statusa norāde, kas vienā gadā ir un nākamajā pazūd, lēmumu ķēdi neļauj izvērtēt no malas.

5. Aizsardzības ministrs un ārpolitikas domnīca

Andris Sprūds (Progresīvie) desmit gadus (2011–2021) bija Latvijas Ārpolitikas institūta direktors — pēdējos pilnajos darbības gados ar 24–27 tūkstošu eiro gada ienākumiem no institūta (alga un honorāri kopā; ienākumi no institūta beidzās 2021. gadā). Kopš 2022. gada viņš ir institūta konsultatīvajā padomē — amats, kas, spriežot pēc deklarācijām, ir bez atlīdzības. Institūta valsts finansējums 2024.–2026. gadā — 136 640 eiro — pilnībā nāk no Ārlietu ministrijas, t. i., no valdības, kurā Sprūds no 2023. gada septembra līdz 2026. gada maijam sēdēja kā aizsardzības ministrs. Maksātājs nav viņa vadītā ministrija, un tieši tāpēc šis gadījums lapā ir kā tipveida ilustrācija: Latvijas domnīcu ekosistēma ir tik maza, ka ministru un pētniecības iestāžu personālijas regulāri pārklājas — tas nav pārkāpums, bet tā ir struktūra, kuru vērts redzēt.

6. Deputāte, iepirkuma komisija un neizskaidrota ienākumu rinda

Zane Skujiņa-Rubene (Jaunā Vienotība) pirms ievēlēšanas Saeimā strādāja Latvijas Paralimpiskajā komitejā un bija tās iepirkuma komisijas priekšsēdētājas vietniece. Amata beigu deklarācijā (darbs beigts 2021. gada decembrī) viņa uzrādīja no komitejas saņemtus 50 577 eiro pozīcijā "citi ienākumi" — deklarācijas paskaidrojumu sadaļa ir tukša, un summa aptuveni trīs reizes pārsniedz viņas gada algu komitejā (2019.–2021. gadā 14–16 tūkstoši). Ticamākais nevainīgais skaidrojums ir paralimpiskās delegācijas izdevumu vai balvu administrēšanas caurplūde — līdzīgas, mazākas "citu ienākumu" rindas viņas deklarācijās ir arī agrāk —, taču apstiprinājuma tam nav. Komitejas valsts finansējums 2024.–2026. gadā ir 3,47 miljoni eiro, tostarp 1,32 miljoni pa MK rīkojumu kanālu (sk. augstāk). Deklarācija ir publiska un summa tajā ir pašas deputātes uzrādīta; atklātais jautājums ir viens — par ko šis maksājums bija.

Durvis, pa kurām staigā abos virzienos

Šī sadaļa nav par maksājumiem, bet par cilvēkiem: nozares organizāciju vadītāji kļūst par tās pašas nozares politikas veidotājiem — un dažkārt tur amatus abās pusēs vienlaikus.

Lauksaimniecības nozare rāda modeli visskaidrāk:

  • Armands Krauze vadīja Latvijas Biškopības biedrību līdz pat 2023. gada septembrim (algu no biedrības gan pēdējoreiz deklarējis par 2020. gadu) — un tieši tajā mēnesī kļuva par zemkopības ministru, nozares augstāko amatpersonu.
  • Kaspars Melnis pirms politikas vadīja Lopkopības saimniecību asociāciju un bija Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdē; vēlāk kļuva par klimata un enerģētikas ministru, bet tagad vada Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisiju — to, kas uzrauga valsts naudas izlietojumu.
  • Edgars Putra 2023. gadā vienlaikus bija Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs un lauksaimnieku interešu organizācijas "Zemnieku saeima" valdes loceklis.
  • Jānis Grasbergs ir Saeimas deputāts un vienlaikus Holšteinas šķirnes audzētāju asociācijas valdē — organizācijā, kas saņem ciltsdarba subsīdijas.

Naudu šīs organizācijas saņem galvenokārt pēc ES noteikumiem un normatīvām likmēm — atsevišķu maksājumu ministrs neizšķir. Modeļa būtība ir cita: cilvēks, kurš vakar vadīja organizāciju, šodien veido politiku, kurā tā darbojas, un zina, kuras durvis ministrijā ver kurš.

Otrs modelis — viena biedrība, vairāki augsta ranga politiķi. "Eiropas Kustības Latvijā" valdē nepārtraukti kopš 2013. gada ir Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica (amats deklarēts arī par 2025. gadu); pēc pašu deklarācijām valdē ilgstoši bijuši arī Sandra Kalniete (2008–2010) un Rihards Kols (2015–2024). Biedrību galvenokārt finansē SIF konkursi (60 tūkstoši 2024.–2026. gadā), bet viena maksājumu rinda nāk no pašas Saeimas administratīvā budžeta — iestādes, kuras vadībā šobrīd ir viena no valdes loceklēm.

Ko šie dati NEPIERĀDA

Šī sadaļa ir tikpat svarīga kā iepriekšējās. Neviens no aprakstītajiem gadījumiem nepierāda likuma pārkāpumu: amats biedrībā valsts amatpersonai pats par sevi ir likumīgs un deklarējams — un tieši deklarēšana ir tas, kāpēc mēs to vispār redzam. Vairums naudas plūsmu iet caur konkursiem, normatīvām likmēm vai ES fondiem, kur atsevišķa politiķa ietekmes nav. Mēs neapgalvojam, ka kāds ir lēmis par labu savai organizācijai; mēs rādām, kur amati, nauda un lēmumu vara atrodas pietiekami tuvu, lai sabiedrībai būtu pamats prasīt paskaidrojumus — un kur (KNAB paziņojuma turpinājums Kleinberga gadījumā, maksājuma mērķis Skujiņas-Rubenes gadījumā) atbildes šobrīd publiski nav.

Metode

  1. Sasaiste pēc reģistrācijas numura (ne nosaukuma — bez vārdabrāļu trokšņa): VID deklarāciju amatu, ienākumu, uzkrājumu un kapitāldaļu sadaļas pret Valsts kases maksājumu saņēmējiem (141 pāris), papildus pilnteksta skenēšana pa deklarāciju oriģināliem, kas parsēšanas robu dēļ pievienoja vēl 24 pārus. Kopā 165 unikāli (politiķis, organizācija) pāri.
  2. Katra maksājuma juridiskā daba pēc EKK koda un budžeta programmas: dotācija / pakalpojuma pirkums / normatīva likme / ES fondu plūsma / iestādes pašas izdevums. Šis tests izslēdza aptuveni pusi sākotnēji aizdomīgo gadījumu.
  3. Pirmavotu pārlase izceltajiem gadījumiem: oriģinālās deklarācijas (ne kopsavilkumi), organizāciju publiskās lapas, normatīvie akti, prese. Datu kvalitātes pārbaudē atklājām, ka VID portāla vārda meklēšana sešiem politiķiem bija piesaistījusi citu vārdabrāļu deklarācijas; pēc sasaistīšanas šīs 72 rindas identificējām pēc īpašumu pēctecības un no datu kopas izņēmām (tāpēc deklarāciju kopskaits ir 2 095, ne sākotnēji ielasītās 2 167).
  4. Ierobežojumi: Valsts kases dati sedz tikai valsts budžetu (pašvaldību līgumi nav redzami); dati līdz 2026. gada 15. jūlijam. Amatu fakti šajā lapā balstās pašu amatpersonu iesniegtajās VID deklarācijās un organizāciju publiskajās lapās — ne Uzņēmumu reģistra izrakstos (tie ir maksas dokumenti, un mēs tos apzināti nepirkām). Praktiskā nozīme: ja amatpersona amatu deklarācijā nav uzrādījusi vai organizācijas lapa ir novecojusi, mēs to neredzam; pretējā virzienā kļūdīties ir grūtāk — deklarācija ir pašas amatpersonas parakstīts dokuments ar likumā noteiktu atbildību par saturu. Ja kāds no aprakstītajiem amatiem reģistrā izrādās citāds, sakiet — izlabosim.

Avoti

Atmiņa nepieraksta vērtējumu, bet secību: datums, pozīcija, avots. Ja pamanāt kļūdu — sakiet, izlabosim.