Pretrunas tiek konstatētas automātiski, salīdzinot publiskās pozīcijas laika gaitā.
Iespējami arī alternatīvi skaidrojumi — pozīcija evoluējusi, dažādas auditorijas,
formulējuma maiņa. Iepazīstieties ar avotiem un izvērtējiet paši.
2021. gada martā, paziņojot par atgriešanos politikā, Šlesers žurnālistiem sacīja, ka nepretendēšot uz Ministru prezidenta amatu, bet esot gatavs kļūt par satiksmes ministru; 2026. gada maijā viņš paziņo: “Esmu gatavs kļūt par jaunās valdības premjeru”, vienlaikus aicinot Valsts prezidentu izteikt neuzticību premjerei Siliņai. (Konteksts: piecu gadu starpība, kuras laikā Šlesers nodibināja un vada partiju “Latvija pirmajā vietā” — ambīciju maiņu daļēji skaidro statusa maiņa, taču personiskā atteikšanās no premjera amata ir tieši apvērsta. 2021. gada izteikums ir TVNET atstāsts, ne tiešs citāts.)
Apņemas startēt nākamajās Saeimas vēlēšanās ar gatavu pilnu Ministru kabineta sastāvu; pats nepretendētu uz premjera amatu, bet būtu gatavs kļūt par satiksmes ministru un vadīt valsti bez algas.
Startējot vēlēšanās, Šlesers piedāvāšot pilnu Ministru kabineta sastāvu, nevis sākumā sagaidīšot ievēlēšanu un tikai tad meklēšot cilvēkus.
Pasludina sevi par gatavu kļūt par jaunās valdības premjeru un atkārtoti aicina Valsts prezidentu izteikt premjerei Siliņai neuzticību; jaunā valdība jāveido bez Vienotības un Progresīvās partijas.
Aicinu Valsts prezidentu izteikt premjerei Siliņai neuzticību! Latvijai ir vajadzīga rīcībspējīga valdība! Esmu gatavs kļūt par jaunās valdības premjeru! Jauno valdību ir jāveido bez Vienotības un Progresīvās partijas!
18.03.2026 (X): Kulbergs (AS) JV pretošanos Rail Baltica atbildības uzdevumiem nosauca par „apzinātu projekta sabotāžu” un kritizēja JV vadīto Finanšu ministriju par izvairīšanos no atbildības par finansējumu. 25.05.2026 (jauns.lv) Kulbergs kā topošais premjers pamato Satiksmes ministrijas (kuras pārziņā ir Rail Baltica) atstāšanu JV pārziņā ar to, ka JV ir bijusi „vairāk klātesošā” gan finanšu viedoklī, gan lēmumu pieņemšanā nekā jebkurš cits politiskais spēks. Vienlaikus norāda, ka Rail Baltica turpmāk uzraudzīs premjers (nevis tikai SatMin). Pretrunīgums starp marta retoriku un maija portfeļu sadalījuma pamatojumu.
Satiksmes ministrijas uzticējumu „Jaunajai vienotībai” (nevis AS) pamato ar to, ka neviens cits politiskais spēks šajā jomā neesot bijis vairāk klātesošs gan no finanšu viedokļa, gan lēmumu pieņemšanā kā JV.
neviens cits neesot bijis vairāk klātesošs gan no finanšu viedokļa, gan lēmumu pieņemšanā kā JV
14.05 piedāvāja jaunās valdības kodolu veidot no AS, NA un, iespējams, ZZS; JV pieļāva tikai kā ceturto partneri ar nosacījumu, ka tā 'vairs nav Evika Siliņa'. 15.05 pēc tikšanās ar prezidentu Rinkēviču pauda, ka partneru izvēlē nevajadzētu 'vilkt sarkanās līnijas', bet meklēt 'zaļās' — Siliņas-nomaiņas nosacījums vairs netiek pieprasīts, JV iesaiste atvērti apsverama.
Piedāvā jaunās valdības kodolu veidot no Apvienotā saraksta, Nacionālās apvienības un, iespējams, ZZS
Jaunās valdības kodolā varētu būt patlaban Saeimas opozīcijā esošie Apvienotais saraksts (AS) un Nacionālā apvienība (NA) un, iespējams, arī esošās koalīcijas partneris Zaļo un zemnieku savienība (ZZS)
Pieļauj mazākuma valdības veidošanas iespēju, ja partijas nevienojas par plašāku koalīciju; vienlaikus aicina partneru izvēlē „nevilkt sarkanās līnijas”, bet meklēt „zaļās līnijas” — pauž atvērtību iespējami plašākai partneru lokei (raksts piemin arī JV iesaisti).
Partijām nevienojoties, pastāv iespējas, ka tiek veidota mazākuma valdība … attiecībā uz partneru izvēli koalīcijas izveidei patlaban nevajadzētu "vilkt sarkanās līnijas", bet tā vietā mēģināt atrast "zaļās līnijas"
8. maijā Latgales dronu incidenta kontekstā Šuvajevs LETA paziņoja: „Pēc dronu incidenta svarīgāka ir kļūdu analīze, nevis atbildīgā meklēšana” (#18030). Četras dienas vēlāk, 12. maijā pēc Sprūda atkāpšanās un Siliņas ultimāta, viņš aktīvi virza atbildību uz VUGD, apgalvojot: „NBS bija izsūtījis šādu prasību, bet tas nenotika” (#18263), un kritizē Siliņu, ka tā „nepamatoti meklē vainīgos tikai Aizsardzības ministrijā” (#18265, atbalsta klāims). Šuvajeva 8. maijā deklarētais princips — kļūdu analīze, nevis atbildības meklēšana — 12. maija retorikā tika apvērsts pretēji. Konteksts: starp izteikumiem notika Sprūda atkāpšanās 10. maijā, kas politiski mudināja PRO frakciju mainīt retoriku no neitrālas analīzes uz aktīvu atbildības pārvirzīšanu. Šuvajeva otrdien (12.05) plkst. 10:51 izteikto apgalvojumu tās pašas dienas vēlāk publicētajā LETA dokumentā (plkst. 11:13) noliedza gan NBS („tādi gadījumi nav bijuši”), gan VUGD („līdz šim nevienai atbildīgajai iestādei nevienu reizi nav atteicis”), publicējot 7. maija šūnu apraides hronoloģiju — izsūtīts plkst. 04:09 un 04:43 pēc divpakāpju verifikācijas. Iestāžu noliegums ir atsevišķs jautājums; šī pretruna fokusējas uz paša Šuvajeva principa apvēršanu četru dienu logā.
Apgalvo, ka NBS bija izsūtījis VUGD prasību par šūnu apraides paziņojuma izsūtīšanu 7. maijā, bet tā netika izpildīta — atbildība par novēloto brīdinājumu nedrīkst tikt virzīta tikai uz Aizsardzības ministriju.
17.04.2026 Šuvajevs TV3 raidījuma '900 sekundes' intervijā noraidīja pieņēmumu par valdības paralīzi un apgalvoja, ka Siliņas valdībai atlikušajos 5 mēnešos līdz vēlēšanām ir iespējas paveikt diezgan daudz. 24 dienas vēlāk (11.05.2026), divas dienas pēc Sprūda atkāpšanās krīzes un viņa paša apsūdzības Siliņai melošanā par procesa komunikāciju (#18092), Šuvajevs LTV raidījuma 'Rīta panorāma' intervijā paziņoja, ka premjere faktiski izmetusi miskastē koalīcijas līgumu. Konteksta piezīme: PRO 11.05 paziņoja, ka koalīciju NEPAMET (LSM a646512 'aicina Siliņu uz sarunu un koalīciju nepamet') — Šuvajeva retorika ir double-track (kritisks publiski, paliek valdībā). Reversal ir Siliņas kompetences NOVĒRTĒJUMĀ, ne PRO koalīcijas līdzdalībā. Avota piezīme: abi Diena.lv claims balstās uz RSS ledēm (248 + 315 zīmes); pilnās TV intervijas nav DB.
Pauž pārliecību, ka pašreizējai Siliņas valdībai atlikušajos piecos mēnešos līdz 15. Saeimas vēlēšanām ir iespējas paveikt diezgan daudz — noraida pieņēmumu par paralīzi priekšvēlēšanu periodā
Šai valdībai nākamajos piecos mēnešos ir iespējas paveikt diezgan daudz
03.03.2026 Indriksone (NA līdere) publiski prognozēja: Siliņas valdība 'spēs nesagāzties un nostrādās līdz termiņa beigām' — neskatoties uz savstarpējiem strīdiem koalīcijā un nespēju pieņemt būtiskus lēmumus. 69 dienas vēlāk (11.05.2026), pēc Sprūda atkāpšanās 10.05, Indriksone pieprasīja Siliņas valdības atkāpšanos un pasludināja gatavību veidot nacionālās drošības valdību. Lai gan Sprūda krīze ir kontekstuāls trigeris, 03.03 Indriksone jau bija paredzējusi 'reakciju uz krīzēm' scenāriju un tomēr prognozēja valdības izdzīvošanu — tāpēc 11.05 pozīcija ir kvalitatīva reversal: no prognozes par stabilitāti uz aktīvu pieprasījumu krišanai. Modalitātes piezīme: 03.03 izteikums ir prognoze (funkcionāli implicīts pieļāvums), nevis kategorisks atbalsts.
Pieprasa pašreizējās Siliņas valdības atkāpšanos un pauž gatavību veidot nacionālās drošības valdību kopā ar Apvienoto sarakstu, ZZS un Jauno Vienotību
Valdībai ir jāatkāpjas. Esmu gatava veidot nacionālās drošības valdību. Mēs aicināsim uz sarunu AS, ZZS un JV, lai lemtu par iespējām izveidot rīcībspējīgu valdību.
2025. gada decembrī premjere apgalvoja, ka 'valdības krišanai nav pamata' un definēja savu uzdevumu kā 'šīs ļoti dažādās partijas trīs gadus novadīt un saturēt kopā', pamatojot stabilitāti ar Baltijā augstāko kredītreitingu. 2026. gada 10. maijā, komentējot Progresīvo iespējamo izstāšanos pēc Sprūda demisijas pieprasījuma, viņa sacīja 'koalīcijas nāk un iet', tādējādi distancējoties no atbildības par koalīcijas saglabāšanu, kuru iepriekš pati definēja kā centrālo uzdevumu. Retorika no aktīvas koalīcijas-saturēšanas pārejusi uz pasīvu pieņemšanu, ka koalīcija var sabrukt.
Apgalvo, ka valdības krišanai nav pamata un valdības gāšana nav Latvijas iedzīvotāju interesēs — definē savu uzdevumu kā 'šīs ļoti dažādās partijas trīs gadus novadīt un saturēt kopā'; pamato ar to, ka Latvijai piešķirts Baltijā augstākais kredītreitings tieši stabilas politiskās situācijas dēļ.
Valdības krišanai nav pamata. (..) Skaidrs, ka mēs esam demokrātiska sabiedrība un ir trīs dažādas partijas un dažādas vēlētāju intereses.
Komentējot Progresīvo iespējamo izstāšanos no koalīcijas pēc Sprūda demisijas pieprasījuma, atzīst, ka tas ir Progresīvo lēmums un piebilst, ka 'koalīcijas nāk un iet' — distancējas no atbildības par koalīcijas saglabāšanu.
16.04. pēc airBaltic krīzes Siliņa publiski paziņoja, ka koalīcijas partneri vienojušies turpināt darbu valdībā. 10.05. pēc vienpusējā Sprūda demisijas pieprasījuma viņa LTV intervijā formulē 'koalīcijas nāk un iet' — gan toņa, gan procedūras maiņa pret partneriem (PRO un Lāce uzzināja no X).
Komentējot Progresīvo iespējamo izstāšanos no koalīcijas pēc Sprūda demisijas pieprasījuma, atzīst, ka tas ir Progresīvo lēmums un piebilst, ka 'koalīcijas nāk un iet' — distancējas no atbildības par koalīcijas saglabāšanu.
Siliņas pozīcijas eskalācija par Sprūdu (5 nedēļās): 1. aprīlī viņas vadītā koalīcija Saeimā kā vienots bloks noraidīja LPV ierosināto demisijas pieprasījumu (50:43; LSM rakstā tiešs Siliņas aizstāvības citāts nav fiksēts, koalīcijas balsi debatēs aizstāvēja Šuvajevs no Progresīvajiem). Pēc 7. maija Rēzeknes drona incidenta Siliņa publiski pauda neapmierinātību (7.05 LETA), 8.05 izsauca Sprūdu uz sarunu, un 10.05 X tvītā formāli pieprasīja viņa demisiju. Eskalācija notika uz dokumentētiem jauniem faktiem (drona incidents, šūnapraides kavēšanās), tāpēc framing ir „pakāpeniska uzticības zaudēšana”, ne ass apvērsiens.
Pieprasa aizsardzības ministra Andra Sprūda demisiju pēc dronu incidenta Latgalē — uzskata, ka aizsardzības nozares politiskā vadība nav spējusi pildīt solījumu par drošām debesīm un nozarei nepieciešama jauna, profesionāla pieeja.
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds ir zaudējis manu un sabiedrības uzticību. Esmu pieņēmusi lēmumu pieprasīt aizsardzības ministra Andra Sprūda demisiju.
Hormuza šauruma pozīcijas evolūcija: 17.03 Sprūds iebilda pret Latvijas spēku iesaisti (prioritāte – austrumu flangs); 09.05 LETA intervijā jau pauž nosacītu gatavību iesaistīties ar pretmīnu speciālistiem un sprādzienbīstamo priekšmetu iznīcināšanas komandām pēc kopīgas vienošanās par operācijas tehniskajiem parametriem. Pavērsiens sakrīt ar Francijas, Lielbritānijas un ASV iniciatīvu parādīšanos. Iepriekšējais 'nav darba kārtībā' formulējums vairs netiek atkārtots — pozīcija pāriet no atturīga noraidījuma uz nosacītu, operacionāli specifisku iesaistes piedāvājumu.
Iebilst pret Latvijas spēku iesaisti iespējamā operācijā Hormuza šaurumā; prioritāte ir austrumu flanga drošība un esošās misijas
Latvijas primārais uzdevums ir nodrošināt drošību austrumu flangā, īstenot esošās misijas, stiprināt sadarbību NATO ietvaros, tajā skaitā ar ASV Latvijā
Latvija pēc kopīgi panāktas vienošanās par operācijas tehniskajiem parametriem būtu gatava iesaistīties militārajā operācijā Hormuza šaurumā ar pretmīnu speciālistiem un sprādzienbīstamo priekšmetu iznīcināšanas komandām (zemūdens specializācijā); par konkrētu iesaisti lemtu Ministru kabinets un, ja vajadzīgs, Saeima. Atzinīgi vērtē Francijas, Lielbritānijas un ASV iniciatīvas.
Latvijas nacionālā drošība ir prioritāte, tādēļ rūpīgi izvērtējam iespējamo ieguldījumu, nesamazinot valsts aizsardzības spējas. Latvijai ir pieejams ierobežots spēku apjoms, tāpēc to pielietojums jāvērtē stratēģiski.
28. aprīlī Pūpols nostiprināja nostāju, ka Ģertrūdes apļa projektā vairs nemeklē kompromisu un projektu jāatstāj plauktā. 29. aprīlī viņš tomēr atbalsta jauno koalīcijas vienošanos par pārveidotu projektu (atteikšanās no reversās braukšanas asimetrijas, puķupodu un betona filtru izņemšana, rīdzinieku balsojums). Pamata uzstādījums (klausīties uzņēmējus, oponēt asimetriskajam dizainam) ir saglabājies, bet retorika pāriet no projekta apturēšanas uz tā pārveides atbalstu.
Pēc koalīcijas vienošanās cietina nostāju — vairs nemeklē kompromisu Ģertrūdes laukuma projektā, aicina projektu atstāt mierā un nelauzt seno bruģi; uzsver, ka projekts pārvērstu apkaimi par būvlaukumu
Nav vairs jāmeklē kompromiss ar tiem, kas satiksmi ap Ģertrūdes baznīcu grib slēgt. Liksim šo projektu mierā, nelauzīsim seno bruģi un baznīcas apkaimi nepārvērtīsim par būvlaukumu
Atbalsta jauno koalīcijas vienošanos par Ģertrūdes apļa rekonstrukciju — atteikties no reversās braukšanas kalambūra (vai nu visā aplī braukt, vai slēgt), izņemt puķupodus un betona modulāros filtrus, nodrošināt operatīvo dienestu caurbraukšanu, saskaņot labiekārtojumu ar baznīcas senatnīgo stilu un rīkot rīdzinieku balsojumu par galīgo risinājumu
Jaunā vienošanās par Ģertrūdes apļa rekonstrukciju paredz vairs neveidot ačgārnu reversās braukšanas kalambūru ap baznīcu, bet vai nu visā aplī braukšanu atļaut, vai slēgt.
7. aprīlī Valainis kritizēja airBaltic stratēģiju, kas „balstās uz valsts finansējumu”, uzskatot to par „nepieļaujamu”, un pieprasīja skaidru redzējumu finanšu problēmu risināšanai. 14. aprīlī paziņoja, ka ZZS ir gatava pārņemt airBaltic pārvaldību un nodrošināt izaugsmi „pēc Latvenergo modeļa” — taču Latvenergo ir 100% valsts kapitālā. Vienā nedēļā no valsts finansējuma kritikas līdz valsts akcionāra modeļa piedāvājumam.
18. martā Šuvajevs publiski piedāvāja sešus rīcības virzienus iedzīvotāju aizsardzībai no dzīves dārdzības kāpuma. 26. martā Saeimā balsoja pret grozījumiem Nekustamā īpašuma nodokļa likumā (1280/Lp14), kas paredzēja atcelt NĪN par primāro dzīvesvietu. Retorika par iedzīvotāju aizsardzību pretrunā ar balsojumu pret konkrētu nodokļu atvieglojumu.
Iebilst pret: paredz atcelt nekustamā īpašuma nodokli par primāro dzīvesvietu, argumentējot, ka NĪN ir nodoklis par eksistenci, kas skar katru Latvijas ģimeni.
Citāts nav pieejams — parafrāze no avota
Likumprojekts
Paredz atcelt nekustamā īpašuma nodokli par primāro dzīvesvietu, argumentējot, ka NĪN ir nodoklis par eksistenci, kas skar katru Latvijas ģimeni.
23. martā Jurēvics publiski paziņoja, ka JV atbalsta manuālu balsu skaitīšanu Saeimas vēlēšanās. 26. martā Saeimā balsoja pret otru vēlēšanu reformas likumprojektu (1279/Lp14), kas paredzēja manuālu balsu skaitīšanu visos 2026. gada vēlēšanu iecirkņos un vēlēšanu zīmju uzglabāšanas termiņa pagarināšanu. Retoriskais atbalsts atkārtoti pretrunā ar balsojumu.
Iebilst pret: paredz pagarināt vēlēšanu zīmju uzglabāšanas termiņu līdz tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienai un noteikt manuālu balsu skaitīšanu visos 2026. gada Saeimas vēlēšanu iecirkņos bez tehnisku palīglīdzekļu starpniecības.
Citāts nav pieejams — parafrāze no avota
Likumprojekts
Paredz pagarināt vēlēšanu zīmju uzglabāšanas termiņu līdz tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienai un noteikt manuālu balsu skaitīšanu visos 2026. gada Saeimas vēlēšanu iecirkņos bez tehnisku palīglīdzekļu starpniecības.
2025. gada 31. oktobrī Siliņa publiski apsūdzēja ZZS par koalīcijas partneru „piekāpšanu” Stambulas konvencijas balsojumā. 2026. gada 30. martā paziņoja, ka neizslēdz sadarbību ar tiem pašiem koalīcijas partneriem arī pēc vēlēšanām, lai gan „negarantē”. No nodevības apsūdzības līdz atvērtām durvīm turpmākai sadarbībai.
26. martā Mieriņa Saeimā atturējās balsojumā par Ministru kabineta uzdevumu publicēt to Latvijas importētāju un eksportētāju sarakstu, kas turpina tirdzniecību ar Krieviju un Baltkrieviju. 31. martā Bučas samitā Kijivā publiski deklarēja, ka „kara noziegumiem nav noilguma un Krievijas pastrādātās zvērības nedrīkst aizmirst”. Darbībā — izvairās no caurspīdīguma par tirdzniecību ar agresorvalsti; vārdos — stingri nosoda.
Atturējās balsojumā par: uzdod Ministru kabinetam publicēt to importētāju un eksportētāju sarakstu, kuri turpina veikt darījumus ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku, lai nodrošinātu sabiedrības informētību par tirdzniecības sakaru uzturēšanu ar agresoru valstīm.
2. martā Armaņeva paziņoja, ka LPV iesniegusi likumprojektu par brīvprātīgu 2. pensiju līmeņa kapitāla izņemšanu pirms pensijas vecuma. 1. aprīlī Saeimā balsoja pret pilsoņu kolektīvo iesniegumu (11 391 paraksti) ar tieši to pašu prasību. Publiski aizstāv ideju, balsojumā bloķē pilsoņu virzīto versiju.
18. februārī Armaņeva apgalvoja, ka mediji apzināti maldina sabiedrību par 2. pensiju līmeni, un aizstāvēja cilvēku tiesības lemt par savu kapitālu. 1. aprīlī Saeimā balsoja pret pilsoņu kolektīvo iesniegumu (10 946 paraksti) par 2. pensiju līmeņa brīvprātīgumu un 6% zemākiem nodokļiem.
13. martā Šuvajevs paziņoja, ka jebkāda sankciju mīkstināšana pret Krieviju būtu „milzīga stratēģiska kļūda”. 26. martā Saeimā atturējās balsojumā par Ministru kabineta uzdevumu publicēt to Latvijas importētāju un eksportētāju sarakstu, kuri turpina darījumus ar Krieviju un Baltkrieviju. Pieprasa stingras sankcijas, bet neatbalsta caurspīdīgumu par tirdzniecības sakaru publiskošanu.
Atturējās balsojumā par: uzdod Ministru kabinetam publicēt to importētāju un eksportētāju sarakstu, kuri turpina veikt darījumus ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku, lai nodrošinātu sabiedrības informētību par tirdzniecības sakaru uzturēšanu ar agresoru valstīm.
Citāts nav pieejams — parafrāze no avota
Likumprojekts
Uzdod Ministru kabinetam publicēt to importētāju un eksportētāju sarakstu, kuri turpina veikt darījumus ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku, lai nodrošinātu sabiedrības informētību par tirdzniecības sakaru uzturēšanu ar agresoru valstīm.
23. martā Jurēvics publiski paziņoja, ka JV atbalsta manuālu balsu skaitīšanu Saeimas vēlēšanās, lai izslēgtu procesa apšaubāmības riskus. 1. aprīlī Saeimā balsoja pret LPV virzīto vēlēšanu reformas likumprojektu (1289/Lp14), kas ietvēra tieši manuālo skaitīšanu. Retoriskais atbalsts pretrunā ar balsojumu.
2025. gada 31. oktobrī Siliņa publiski apsūdzēja ZZS, ka koalīcijas partneri „pievīluši” Stambulas konvencijas balsojumā. 2026. gada 12. martā paziņoja, ka valdības darbs ir bijis pietiekams un „vienmēr var vairāk”. No nodevības apsūdzības līdz kopīgam apmierinošam vērtējumam.
