Likumprojekti

Par steidzamības atcelšanu likumprojektam “Grozījumi Pilsonības likumā” (Nr.1580/Lp14)

zemkopības ministram Uldim Augulim 'Par gandrīz 400 gadus vecā Rucavas apkaimes meža nociršanas nenovēršanu, lai gan bija izteikti brīdinājumi par ciršanas nepieļaujamību, kā arī Meža pētīšanas stacijas un Valsts meža dienesta tiesiskas pārvaldības meža apsaimniekošanas jomā nenodrošināšanu'

Desmit deputātu, tostarp Janas Simanovskas, pieprasījums zemkopības ministram Uldim Augulim par gandrīz 400 gadus veca meža nociršanu Rucavas pagastā, lai gan bija iesniegts mikrolieguma pieteikums. Deputāti prasa paskaidrot, kāpēc ministrija, Valsts meža dienests un Meža pētīšanas stacija ciršanu neapturēja, kas par to atbild un kā nodrošināt ES dabas atjaunošanas regulas ievērošanu un ātrāku mikroliegumu izveidi.

satiksmes ministram Rihardam Kozlovskim 'Par reģionālo pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu un sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamību reģionālajos maršrutos'

Desmit Saeimas deputātu, tostarp Viktorijas Pleškānes un Ričarda Šlesera, pieprasījums satiksmes ministram Rihardam Kozlovskim par reģionālo autobusu pārvadājumu finansēšanu pēc pārvadātāju 2026. gada 16. septembra protesta. Iesniedzēji prasa paskaidrot, kā ministrija grozīs vai izbeigs ilgtermiņa līgumus ar pārvadātājiem, vai ieviesīs regulāru izmaksu indeksāciju, vai septembrī piešķirtā nauda ir ilgtermiņa risinājums un vai 2027. gadā tiks garantēts finansējums, lai nesamazinātu maršrutu un reisu skaitu.

Par Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas 2026. gada 14. oktobra slēgtās sēdes materiālu publiskošanu

Par 10 161 Latvijas pilsoņa kolektīvā iesnieguma “Par ManaBalss.lv turpmāku pastāvēšanu” turpmāko virzību

Grozījumi Filmu likumā

Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā

Grozījumi Nacionālās drošības likumā

Ministru kabineta iesniegtie grozījumi Nacionālās drošības likumā (izstrādāja Ekonomikas ministrija) vienkāršo atļauju saņemšanu ietekmes iegūšanai nacionālajai drošībai nozīmīgās kapitālsabiedrībās. Ja persona vienlaikus iegūst tiešu un netiešu ietekmi, pietiks ar vienu pieteikumu Ministru kabinetam; atļauja nebūs vajadzīga reorganizācijā vai darījumā, kurā nemainās patiesā labuma guvējs, un termiņa pagarinājumu lems Ministru kabineta noteikta institūcija.

Grozījumi Ostu likumā

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegtie grozījumi Ostu likumā (sagatavoja Satiksmes ministrija) ostu teritoriju iedala pamatdarbības un industriālajā daļā un precizē, kāda valsts un pašvaldību zeme ir ostu pārvalžu valdījumā un kad pašvaldība to var atgūt. Ostas padomes locekļus un pārvaldnieku turpmāk atlasīs atklātā konkursā pēc kvalifikācijas un reputācijas prasībām; līdzšinējās amatpersonas pārejas periodā strādās ne ilgāk kā piecus gadus.

Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā

Ministru kabineta iesniegtie grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (izstrādāja Labklājības ministrija) ļauj Sociālās integrācijas valsts aģentūrai profesionālajā rehabilitācijā un izglītības programmās izmantot ar ES Atveseļošanas un noturības mehānisma investīciju izveidotā kompetenču attīstības centra resursus. Tiek arī noteikts, kādus datus, tostarp veselības datus, apstrādā Profesionālās rehabilitācijas informācijas sistēmā un ar kurām valsts sistēmām tos salīdzina.

Grozījums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā

Deputātu iesniegts grozījums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā par pastāvīgās uzturēšanās atļaujām. Ukrainas civiliedzīvotāji ar pagaidu aizsardzību un tikai Ukrainas pilsonību varētu to pieprasīt, ja ienākumi sasniedz minimālo algu (bērnam 30 % no tās), bet vīriešiem būtu jāiesniedz Ukrainas apliecinājums par atbrīvojumu no mobilizācijas. Iesniedzēji norāda, ka jaunais Imigrācijas likums šādu atļauju citādi liegtu.

Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā

Ministru kabineta (izstrādājusi Finanšu ministrija) likumprojekts groza Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumu. Brokeriem nosaka minimālo pašu kapitālu 14 000 eiro, apdrošināšanas aģentiem ļauj strādāt ar vairākiem apdrošinātājiem arī ārpus vienas grupas, ja produkti savstarpēji nekonkurē, un precizē reģistrācijas un apmācību prasības. Iesniedzējs norāda, ka mērķis ir veicināt konkurenci un brokeru finansiālo stabilitāti.

Grozījumi Augstskolu likumā

Ministru kabineta iesniegtie grozījumi Augstskolu likumā pastiprina ārvalstu studentu uzraudzību. Augstskolai 20 dienu laikā būs jāizslēdz students ar uzturēšanās atļauju studijām, ja viņš piecas dienas pēc kārtas nav piedalījies studijās un nav sasniedzams vai mēnesī apmeklējis mazāk nekā 80 procentus nodarbību, izņemot attaisnotus gadījumus. Iesniedzējs norāda, ka mērķis ir novērst studiju izmantošanu negodprātīgai ekonomiskai imigrācijai.

Par likuma “Par Divjas Kananas Višvanatas (Divya Kannan Vishwanath) atzīšanu par Latvijas pilsoni” atcelšanu

Par likuma “Par Divjas Kananas Višvanatas (Divya Kannan Vishwanath) atzīšanu par Latvijas pilsoni” atzīšanu par spēkā neesošu

Grozījumi Bāriņtiesu likumā

Ministru kabineta iesniegtie grozījumi Bāriņtiesu likumā maina prasības bāriņtiesu darbiniekiem: amatā varēs būt tikai pilsoņi, darba devējs vismaz reizi gadā pārbaudīs ziņas par sodāmību, un tiek ieviesta vienota darba novērtēšana. Bāriņtiesas varēs plašāk pieprasīt datus, rūpīgāk pārbaudīs aizbildņus un aizgādņus, un tiek precizēts, kura bāriņtiesa lemj, ja persona maina dzīvesvietu.

Grozījumi Farmācijas likumā

Ministru kabineta iesniegtie grozījumi Farmācijas likumā ļauj vispārējā tipa aptiekām un slimnīcām ar slēgta tipa aptieku pašām iegādāties zāles, arī nereģistrētas, citā ES vai EEZ valstī, ja Latvijā tās nav pieejamas vajadzīgajā apjomā vai termiņā. Tās varēs arī nodot zāles citai aptiekai vai slimnīcai, kurai tās nav pieejamas, un ārvalstu lieltirgotavām, kas piegādā zāles tieši, noteikti informēšanas pienākumi. Iesniedzējs norāda, ka mērķis ir uzlabot zāļu pieejamību.

Grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā

Ministru kabineta likumprojekts groza Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumu un vienkāršo dzimšanas fakta pārreģistrēšanu, arī nepilngadīga bērna vārda vai uzvārda maiņai, ja bērna dzimšana reģistrēta ārvalstī. Pēc adopcijas pārreģistrēšanu varēs lūgt jebkurā dzimtsarakstu nodaļā, ne tikai Rīgā; ārzemniekam, piesakot laulību, būs jāuzrāda derīga vīza vai uzturēšanās atļauja, bet dzimtsarakstu nodaļas vadītāja amata zīmes paraugu apstiprinās tieslietu ministrs.

Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā

Ministru kabineta grozījumi Advokatūras likumā paredz, ka zvērināta advokāta palīgu varēs uzņemt par zvērinātu advokātu pēc trim gadiem līdzšinējo piecu vietā, patrona tiesības advokāts iegūs pēc pieciem gadiem septiņu vietā un vienlaikus varēs uzņemt ne vairāk kā divus palīgus. Pirmajos sešos mēnešos palīgi nevarēs vest krimināllietas un noteiktas civillietas, nevis visas lietas pirmo gadu kā līdz šim; valdība mērķi saista ar advokātu pieejamību, īpaši reģionos.

Zemes likumiskās lietošanas maksas kompensācijas likums

Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts paredz valsts kompensāciju zemes īpašniekiem, kuru zeme ir citas personas būves likumiskajā lietošanā, ja kopš 2025. gada 1. janvāra lietošanas maksa ir mazāka par nekustamā īpašuma nodokli par šo zemi. Kompensācija būs starpība starp nodokli, kas aprēķināts pēc pamatlikmes, un lietošanas maksu; iesniegumu Valsts zemes dienestam var iesniegt līdz 2026. gada 30. novembrim. Valsts un pašvaldību iestādes un kapitālsabiedrības to nesaņem.

Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā

Ministru kabineta (izstrādājusi Kultūras ministrija) likumprojekts groza Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu, lai ieviestu Eiropas Mediju brīvības aktu. Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupas (ERGA) vietā likumā min tās pēcteci – Eiropas Mediju pakalpojumu padomi, un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes kompetenci papildina ar valsts regulatīvās iestādes funkcijām, kas paredzētas likumā «Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem».

Grozījumi Fizisko personu reģistra likumā

Ministru kabineta iesniegtie grozījumi Fizisko personu reģistra likumā paredz reģistrā iekļaut ziņas par personām, kas Latvijas pārstāvniecībās ārvalstīs pieprasa vīzu ar tiesībām strādāt Latvijā, kā arī ziņas par ārzemnieku akreditāciju. Iestādes un notāri varēs reģistrā atzīmēt kontaktadreses anulēšanu, ja persona tajā nav sasniedzama, bet ziņu pieprasīšanas pierakstus glabās 10 gadus. Iesniedzēji norāda, ka iestādēm šādu personu identificēšanai trūkst vienota identifikatora.

Grozījums Valsts ieņēmumu dienesta likumā

Ministru kabineta (izstrādājusi Finanšu ministrija) likumprojekts no jauna izsaka Valsts ieņēmumu dienesta likuma 13. pantu par automatizētiem individuāliem lēmumiem un personas datu profilēšanu VID informācijas sistēmās, nodalot šīs abas datu apstrādes darbības. Lēmuma adresāts varēs rakstveidā pieprasīt paskaidrojumu, apstrīdētu automatizētu lēmumu izskatīs VID amatpersona, nevis tikai automatizēta apstrāde, un VID savā tīmekļvietnē publicēs, kādus datus un vērtēšanas kritērijus šādos lēmumos izmanto.

Grozījumi Saeimas kārtības rullī

Juridiskās komisijas izstrādātie grozījumi Saeimas kārtības rullī izslēdz 14. pantu par deputātu izdevumu kompensācijām un svītro atsauces uz to 19. pantā, jo kompensācijas paredzēts regulēt Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā; šīs izmaiņas stāsies spēkā vienlaikus ar grozījumiem tajā. Ja Prezidija locekļa amatam izvirzīts viens kandidāts, balsošana ar vēlēšanu zīmēm vairs nenotiks; šī norma stāsies spēkā līdz ar 15. Saeimas sanākšanu.

Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā

Deputātu likumprojekts groza Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumu, nosakot Latvijas Radio un Latvijas Televīziju par nacionāli nozīmīgām vēsturiskām sabiedrisko mediju identitātēm. Sabiedriskajam medijam šie nosaukumi būs jāsaglabā visā komunikācijā arī reorganizācijas gadījumā, bet valdībai līdz 2027. gada 31. decembrim jāiesniedz likumprojekts par nacionāli nozīmīgu vēsturisko publisko institucionālo identitāšu statusu un aizsardzību.

Grozījumi Elektronisko sakaru likumā

Ministru kabineta iesniegti grozījumi Elektronisko sakaru likumā par mobilajiem sakariem krīzē. Pēc krīzes vadības uzdevuma operatoriem būs jānodrošina nacionālā viesabonēšana zvaniem un īsziņām, lai bojāta tīkla lietotāji varētu izmantot cita operatora tīklu; savstarpējā maksa nepārsniegs ES vairumtirdzniecības maksas, un normas stāsies spēkā 2027. gada 1. jūlijā. Tāpat precizēts, ka paziņojums regulatoram jāsūta tikai publisko tīklu nodrošinātājiem.

Grozījums Enerģētikas likumā

Ministru kabineta iesniegtais grozījums Enerģētikas likumā maina valsts naftas produktu drošības rezervju iegādes kārtību. Pašlaik pārvaldītājam katru gadu valsts īpašumā jāiegādājas vismaz 15 % no vajadzīgā rezervju apjoma; grozījums šo ikgadējo prasību atceļ, bet saglabā pienākumu līdz 2028. gada 31. decembrim iegādāties visas rezerves (izņemot aviācijas nozares rezerves). Iesniedzējs norāda, ka tā varēs elastīgāk ņemt vērā ģeopolitisko un tirgus situāciju.

Grozījumi Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā

Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts groza Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumu, lai pārņemtu ES direktīvu 2026/470, kas atvieglo uzņēmumu ilgtspējas ziņošanas prasības. Sākot ar 2027. pārskata gadu ilgtspējas ziņojums būs jāsagatavo tikai komercsabiedrībām un koncernu mātes sabiedrībām, kuru neto apgrozījums pārsniedz 450 miljonus eiro un vidējais darbinieku skaits pārsniedz 1000. Paplašinātas arī iespējas neatklāt komercnoslēpumus.

Par Rīgas rajona tiesas tiesneša Raimonda Bula atbrīvošanu no tiesneša amata

Par Latgales rajona tiesas tiesneses Katrīnas Dališevskas atbrīvošanu no tiesneša amata

Par Zemgales rajona tiesas tiesneša Dzintara Melbārža atbrīvošanu no tiesneša amata

Par Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu nama tiesneses Solvitas Sērdienes atbrīvošanu no tiesneša amata

Par likuma “Par Divjas Kananas Višvanatas (Divya Kannan Vishwanath) atzīšanu par Latvijas pilsoni” atzīšanu par spēku zaudējušu

Grozījumi Pilsonības likumā

Juridiskā komisija šos grozījumus Pilsonības likumā izstrādājusi kā alternatīvu likumprojektam Nr. 1401/Lp14. Latvijas pilsonības atņemšanu atliks, ja persona ir veikusi darbības, lai atteiktos no citas valsts pilsonības; ja cita valsts nepamatoti nepieņem atteikšanos vai trīs gadu laikā to neizlemj, persona varēs lūgt Ministru kabineta atļauju saglabāt Latvijas pilsonību. Pilsonību varēs atņemt, ja persona vēlāk ar darbībām apliecina vēlmi citu pilsonību saglabāt.

Par 13 594 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Atcelt Saeimas deputātu transporta un dzīvojamās telpas īres (viesnīcas) izdevumu kompensācijas” turpmāko virzību

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sagatavotais lēmuma projekts paredz, ka Saeima nodod 13 594 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu «Atcelt Saeimas deputātu transporta un dzīvojamās telpas īres (viesnīcas) izdevumu kompensācijas» Juridiskajai komisijai turpmākai izvērtēšanai. Komisija iesniegumu izskatīja 2026. gada 7. oktobrī.

Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas misijā Irākā (NATO Mission Iraq)

Ministru kabineta iesniegtais un Aizsardzības ministrijas izstrādātais lēmuma projekts paredz pagarināt Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalību NATO apmācību un padomdošanas misijā Irākā (NATO Mission Iraq) līdz 2028. gada 1. novembrim. Anotācijā norādīts, ka Latvija misijā piedalās kopš 2020. gada novembra ar trim karavīriem, kuri 2026. gada martā drošības situācijas dēļ atgriezās Latvijā; turpmāko iesaisti plānos atbilstoši misijas vajadzībām un drošības situācijai.

Preču un pakalpojumu trūkumu atbildības likums

Ministru kabineta likumprojekts aizstās likumu «Par atbildību par preces un pakalpojuma trūkumiem», pārņemot jauno ES direktīvu par defektīviem produktiem. Par preci tiks uzskatīta arī programmatūra un digitālās izgatavošanas datnes, noteiktos gadījumos atbildēs arī tiešsaistes platformas, un cietušajam būs vieglāk pierādīt prasību: tiesa varēs prezumēt trūkumu vai cēloņsakarību. Likums stāsies spēkā 2026. gada 9. decembrī.

Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā

Ministru kabineta (izstrādājusi Ekonomikas ministrija) likumprojekts groza Patērētāju tiesību aizsardzības likumu, pārņemot ES direktīvu 2024/1799, kas veicina preču remontēšanu. Ražotājiem pēc pieprasījuma būs jāremontē preces ar ES noteiktām remontējamības prasībām un par saprātīgu cenu jāpiedāvā rezerves daļas; ja patērētājs neatbilstošai precei izvēlas remontu, atbilstības laikposms pagarināsies par gadu. Ievieš arī remonta informācijas veidlapu un remonta platformu.

Grozījums Valsts kontroles likumā

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādātais grozījums Valsts kontroles likumā paredz, ka Valsts kontrole drīkstēs revidēt Saeimas gada pārskata pareizību; pašlaik likums noteic, ka Valsts kontrole Saeimā revīziju neveic. Lietderības un atbilstības revīzijas Saeimā arī turpmāk nav paredzētas. Iesniedzēji norāda, ka Saeima ir vienīgā valsts institūcija, kuras līdzekļu izlietojumu Valsts kontrole nerevidē, lai gan to finansē no valsts budžeta.

Grozījumi Ceļu satiksmes likumā

Ministru kabineta iesniegtie grozījumi Ceļu satiksmes likumā (izstrādājusi Iekšlietu ministrija) pārskata, kad autovadītājam pēc ceļu satiksmes negadījuma obligāti jāziņo Valsts policijai, piemēram, ja cietusi persona, iesaistīti vairāk nekā divi transportlīdzekļi vai ir aizdomas par reibumu. Saskaņoto paziņojumu varēs aizpildīt arī tad, ja iesaistīti vairāk nekā divi transportlīdzekļi, dažos gadījumos arī vienpersoniski, un policija attālināti lems, vai jābrauc uz notikuma vietu.

Grozījumi Elektronisko sakaru likumā

Ministru kabineta iesniegtie grozījumi Elektronisko sakaru likumā ievieš ES e-pierādījumu regulu un Konvencijas par kibernoziegumiem otro papildprotokolu. Elektronisko sakaru un domēnu vārdu reģistrācijas pakalpojumu sniedzējiem būs jāizpilda ārvalstu tiesību aizsardzības iestāžu pieprasījumi kriminālprocesā. Ja šie vai IP adrešu piešķiršanas pakalpojumu sniedzēji neizpildīs e-pierādījumu rīkojumu vai nenodrošinās tā konfidencialitāti, draudēs sods līdz 2 % no gada apgrozījuma visā pasaulē.

Grozījumi Kriminālprocesa likumā

Ministru kabineta iesniegtie grozījumi Kriminālprocesa likumā ievieš ES direktīvu par aktīvu atgūšanu un konfiskāciju. Arestētās mantas glabāšanu aizstāj ar pārvaldību, lai saglabātu tās vērtību, un atsevišķi regulē arestētu kapitāla daļu, akciju un finanšu instrumentu nodošanu pārvaldniekam ar izmeklēšanas tiesneša apstiprinājumu. Arestu varēs uzlikt arī noziedzīga nodarījuma izdarīšanas priekšmetam, un īpašnieks varēs lūgt arestēto mantu aizstāt ar naudu tās vērtībā.

Grozījumi Kriminālprocesa likumā

Ministru kabineta iesniegtie grozījumi Kriminālprocesa likumā papildina to ar jaunu nodaļu par Eiropas e-pierādījumu sniegšanas un saglabāšanas rīkojumiem (ES regula Nr. 2023/1543), nosakot, kas tos izdod un apstiprina, un pienākumu informēt personu, kuras dati tiek pieprasīti. Procesa virzītājs varēs arī tieši pieprasīt ārvalsts pakalpojumu sniedzējiem domēna vārda reģistrētāja datus un lietotāju datus. Grozījumi ir daļa no likumprojektu paketes Konvencijas par kibernoziegumiem otrā papildu protokola ieviešanai.

Grozījums Transporta enerģijas likumā

Deputātu A. Krauzes, H. Rokpeļņa, G. Kūtra, A. Brigmaņa un L. Kozlovskas iesniegtais grozījums Transporta enerģijas likumā atbrīvo no obligātā biodegvielas piejaukuma marķēto lauksaimniecības un zivsaimniecības dīzeļdegvielu, kā arī arktiskos un bargos ziemas apstākļos izmantojamu dīzeļdegvielu, ko visu gadu vairumtirdzniecībā pārdod Nacionālo bruņoto spēku un sabiedroto rezervēm. Iesniedzēji norāda, ka zem –5 °C degviela ar piejaukumu duļķojas un sprosto militārās tehnikas degvielas sistēmu.

Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā

Valdības grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā ievieš ES e-pierādījumu regulu un Konvencijas par kibernoziegumiem otro papildu protokolu. Pakalpojumu sniedzējiem ar lietotāju datiem starptautiskajos tiesību aktos noteiktajos gadījumos būs jāizpilda ārvalstu tiesību aizsardzības iestāžu pieprasījumi kriminālprocesā, bet saziņas un datu glabāšanas pakalpojumu sniedzējiem – arī Eiropas e-pierādījumu rīkojumi. Par šo rīkojumu neizpildi vai datu konfidencialitātes, slepenības vai integritātes nenodrošināšanu – naudas sods līdz 2 % no gada apgrozījuma pasaulē.

Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā

Ministru kabineta iesniegtie grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā paredz atteikties no atsevišķa Ministru kabineta vai pašvaldības lēmuma par īpašuma atsavināšanu. Turpmāk institūcijas lēmums par atlīdzības apmēru vienlaikus būs arī lēmums ierosināt īpašuma atsavināšanu par noteikto atlīdzību. Iesniedzējs norāda, ka tas mazinās birokrātiju un saīsinās atsavināšanas procesu valstij būtiskos projektos.

Grozījumi Krimināllikumā

Deputātu iesniegtie grozījumi Krimināllikumā palielina sodus par personu nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai, par nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijā un par ļaunprātīgu nodrošināšanu ar iespēju iegūt uzturēšanās tiesības. Pamatsastāvam paredzēta brīvības atņemšana līdz sešiem gadiem, bet kvalificētajos sastāvos maksimālie termiņi pieaug no sešiem līdz astoņiem, no astoņiem līdz desmit un 285. panta 3.1 daļā no desmit līdz divpadsmit gadiem; iesniedzēji to pamato ar kriminālprocesu skaita pieaugumu.

Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā

Deputātu iesniegti grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā par to, cik daudz fonds izmaksā bērnam, ja vecāks uzturlīdzekļus nemaksā. Fonds izmaksātu Ministru kabineta noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kas pienākas no katra vecāka, nevis atsevišķu, mazāku valsts garantēto apmēru; izmaiņas stātos spēkā 2027. gada 1. janvārī. Iesniedzēji norāda, ka kopš 2020. gada pastāvošie divi apmēri ir netaisnīgi.

Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā

Ministru kabineta iesniegtie grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā aktualizē dienesta personāla regulējumu. Tie apvieno normas par atlasi, Atestācijas komisiju un rangu piešķiršanu vienā pantā, pārskata amatu un diplomātisko rangu sarakstu (arī Aizsardzības ministrijas specializētajiem atašejiem), precizē, kuras uz citām iestādēm pārceltas personas pilda diplomātisko dienestu, un paredz, ka amatus, ko var ieņemt personas, kas nav ierēdņi, nosaka ārlietu ministrs, nevis Ministru kabinets.

Par izstāšanos no Enerģētikas hartas nolīguma

Ministru kabineta iesniegtais likums paredz Latvijas izstāšanos no 1994. gada Enerģētikas hartas nolīguma: Ārlietu ministrija par to rakstiski paziņo hartas sekretariātam, un līdz ar izstāšanos spēku zaudē likumi par šo nolīgumu un tā protokolu par energoefektivitāti. Iesniedzēji norāda, ka ES jau ir izstājusies no nolīguma, Eiropas Komisija pret Latviju uzsākusi pārkāpuma procedūru un nolīguma pārvaldībā ir būtiskas administratīvas grūtības.

Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā

Paredz alternatīvu kārtību sabiedriskas nozīmes struktūru revīzijas komitejas ievēlēšanai, lai to nebūtu jāievēl tikai kapitālsabiedrības akcionāru sapulcē.

Grozījumi Civillikumā

Saeimas Juridiskās komisijas izstrādātie grozījumi Civillikumā paredz 841. pantā noteikt, ka dzīvnieki nav lietas un lietu tiesību noteikumi tiem piemērojami tiktāl, ciktāl tie savienojami ar dzīvnieku dabu vai to aizsardzībai paredzētajiem likumiem. Normās par atlīdzību, kas saistīta ar dzīvniekiem, vārdu «zaudējums» aizstāj ar «kaitējums», lai tās aptvertu arī nemantisko kaitējumu. Iesniedzēji norāda, ka dzīvnieka kā civiltiesību objekta statuss netiek mainīts.

Grozījumi Kredītiestāžu likumā

Ministru kabineta iesniegtie grozījumi Kredītiestāžu likumā ļauj kredītiestādēm pēc pašvaldības sociālā dienesta pieprasījuma nodot tam fiziskās personas kontu izrakstu par pēdējiem trim līdz 12 pilniem kalendāra mēnešiem un kontu atlikumu perioda sākumā un beigās sociālās palīdzības funkciju īstenošanai. Šī norma jāsāk piemērot ne vēlāk kā 2027. gada 1. jūlijā. Iesniedzēji norāda, ka tagad klientiem bankas izraksti jāiesniedz pašiem, kas ir laikietilpīgi un maksā naudu.

Latgales vēstniecības GORS likums

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas alternatīvs likumprojekts Ministru kabineta iesniegtajam (Nr. 1266/Lp14) nosaka īpašu regulējumu kultūras centram Latgales vēstniecība GORS Rēzeknē. Pašvaldībai aizliegts tā īpašumu atsavināt, ieķīlāt vai citādi apgrūtināt, izņemot, ja atsavināšanai piekrīt Ministru kabinets vai Saeima ar likumu to atsavina valstij. Centru pārvalda pašvaldības SIA «Austrumlatvijas koncertzāle», bet Kultūras ministrija to uzrauga un saskaņo valdes locekļa iecelšanu, deleģēšanas līgumu, plānus un budžetu.

Par Konvencijas par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā Otro protokolu

Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts paredz pieņemt un apstiprināt 1954. gada Hāgas konvencijas par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā 1999. gada Otro protokolu, ar ko Latvija pievienotos šim protokolam; tā saistību izpildi koordinētu Kultūras ministrija un Aizsardzības ministrija. Protokols paredz pastiprinātas aizsardzības sistēmu īpaši nozīmīgām kultūras vērtībām un pastiprina atbildību par pārkāpumiem. Iesniedzējs norāda, ka dalība ļaus Latvijai virzīt savas kultūras vērtības iekļaušanai šajā sistēmā.

Par Līgumu par draudzību un sadarbību Dienvidaustrumu Āzijā

Ministru kabineta likumprojekts paredz Latvijas pievienošanos 1976. gada Līgumam par draudzību un sadarbību Dienvidaustrumu Āzijā un tā 1987., 1998. un 2010. gada protokoliem; saistību izpildi koordinē Ārlietu ministrija. Līguma principi ietver neiejaukšanos iekšējās lietās, strīdu miermīlīgu noregulēšanu un atteikšanos no spēka draudiem vai spēka lietošanas. Iesniedzēji norāda, ka tas dos ietvaru ciešākam dialogam un sadarbībai ar ASEAN un tās dalībvalstīm.

Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”

Deputātu J. Viļuma, L. Matisones, J. Eglīta, H. Rokpeļņa un E. Jurēvica likumprojekts paredz, ka lēmumus pieņemtu Uzņēmumu reģistrs, nevis tā valsts notārs, daļu – automatizēti, bet labvēlīgus lēmumus paziņotu tīmekļvietnē, neizdodot rakstveidā. Pieteikumus iesniegtu elektroniski. Darbības izbeigšanas, likvidācijas un izslēgšanas pieteikumus pa pastu varētu sūtīt līdz 2030. gada 30. jūnijam, bet biedrību un nodibinājumu reģistrā un vēl četros reģistros līdz 2027. gada 6. janvārim ierakstītie subjekti jebkuru pieteikumu – līdz 2029. gada 31. decembrim.

Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”

Deputātu grozījumi likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» ļauj ieguldījumu kontā turēt kriptoaktīvus un kontu piedāvāt arī licencētiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem. Rezidenti varētu brīvprātīgi deklarēt kriptoaktīvus uz 2026. gada 31. decembri un samaksāt 10 % no to tirgus vērtības, tā izpildot nodokļu saistības par tiem. Izņēmums — valsts amatpersonas un tie, pret kuriem par kriptoaktīvu ienākumiem sākts kriminālprocess, nodokļu audits, kontrole vai administratīvā pārkāpuma process.

Grozījumi Nacionālās drošības likumā

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegtie grozījumi Nacionālās drošības likumā attiecina uz šīs komisijas locekļiem prasību saņemt pirmās kategorijas speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, kāda jau ir Nacionālās drošības komisijas locekļiem, un nosaka komisijas uzdevumus, tostarp Militāro draudu analīzes izvērtēšanu. Šīs normas stātos spēkā ar 15. Saeimas sanākšanu, un Saeima ne retāk kā reizi trijos gados izvērtētu atļaujas nepieciešamību.

Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”

Sociālo un darba lietu komisijas grozījumi likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu» no 2027. gada 1. oktobra ļaus brīvprātīgi veikt iemaksas pensiju un bezdarba apdrošināšanas stāžam par 1991.–1995. gadu Latvijā: par mācībām pēc vidējās izglītības, pēcdiploma izglītību un kvalifikācijas paaugstināšanu, laiku, kad māte audzināja bērnu līdz 8 gadiem, un personas ar I grupas invaliditāti, bērna ar invaliditāti līdz 16 gadiem vai vismaz 80 gadus vecas personas kopšanu. Par katru šā perioda mēnesi iemaksa ir 1 % no iemaksas gadā spēkā esošās minimālās algas.

Grozījums Satversmes tiesas likumā

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas likumprojekts groza Satversmes tiesas likuma 17. pantu, paredzot, ka pašvaldības dome var vērsties Satversmes tiesā arī par tāda Ministru kabineta lēmuma atbilstību likumam, ar kuru apturēta pašvaldības teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma darbība. Iesniedzēji norāda, ka pēc Teritorijas attīstības plānošanas likuma grozījumiem plānojumu apturēšana ir Ministru kabineta, nevis ministra ziņā, un grozījums saskaņo abus likumus.

Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā

Ministru kabineta (Finanšu ministrijas izstrādātais) likumprojekts groza OCTA likumu: Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vietā nosauc Latvijas Banku, nosaka Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus, Finanšu ministrijas pārraudzību, prasības valdes locekļiem un tiesības aizņemties Garantijas fondam, ja tajā pietrūkst līdzekļu atlīdzībām. Precizē arī, kurus evakuācijas un stāvvietas izdevumus ieskaita zaudējumos, svītrojot norādi uz Latvijas teritoriju.

Par Divjas Kananas Višvanatas (Divya Kannan Vishwanath) atzīšanu par Latvijas pilsoni

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas izstrādāts likumprojekts par Indijas pilsones Divjas Kananas Višvanatas atzīšanu par Latvijas pilsoni. Viņa ir datorzinātņu doktore, kopš 2019. gada saistīta ar Latviju un Latvijas Zinātņu akadēmiju un vada mākslīgā intelekta laboratoriju farmācijas uzņēmumā. Komisija norāda, ka viņas darbība veicina inovācijas, pētniecības rezultātu izmantošanu un Latvijas konkurētspēju, un viņu atbalsta Zinātņu akadēmijas vadība.

Par Danilo Mičudas (Danylo Michuda) atzīšanu par Latvijas pilsoni

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas izstrādāts likumprojekts par Ukrainas pilsoņa, kanoe airētāja Danilo Mičudas atzīšanu par Latvijas pilsoni, saglabājot viņam Ukrainas pilsonību. Viņš Latvijā dzīvo kopš 2022. gada un trenējas Limbažu novada Sporta skolā; komisija norāda, ka viņu atbalsta Latvijas Kanoe federācija un Latvijas Olimpiskā komiteja, un viņš vēlas pārstāvēt Latviju starptautiskās sacensībās un olimpiskajās spēlēs.

Par Vadima Terentjeva apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi

Juridiskās komisijas virzītais lēmuma projekts paredz, ka Saeima apstiprina Vadimu Terentjevu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Komisija projektu atbalstīja 2026. gada 6. oktobra sēdē; atsauksmes par tiesneša darbu ir ierobežotas pieejamības informācija, ar kuru deputāti var iepazīties Juridiskajā komisijā.

Par Jāņa Kucenko apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi

Juridiskās komisijas virzītais lēmuma projekts paredz, ka Saeima apstiprina Jāni Kucenko par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Komisija projektu atbalstīja 2026. gada 6. oktobra sēdē; atsauksmes par tiesneša darbu ir ierobežotas pieejamības informācija, ar kuru deputāti var iepazīties Juridiskajā komisijā.

Grozījumi Administratīvās atbildības likumā

Ministru kabineta grozījumi Administratīvās atbildības likumā ļauj likumā noteikt atšķirīgu naudas soda veidu, apmēru vai tā noteikšanas kārtību, ja to prasa Latvijai saistošās ES vai starptautiskās tiesības, un tiešā tekstā paredz liecinieka un cietušā tiesības neliecināt pret partneri. Ja kompetenta amatpersona vai iestāde nevar lemt par naudas soda izpildes nodrošinājumu, to varēs cita AAL 115. pantā minēta iestāde; e-lietas portāla normu pārejas laiks pagarināts līdz 2029. gada beigām.

Par citas cirtes regulējuma un uzraudzības pilnveidošanu

Desmit deputātu (S. Ābramas, J. Simanovskas u. c.) Saeimas lēmuma projekts uzdod Ministru kabinetam līdz 2027. gada 1. aprīlim sagatavot likumprojektus un grozīt noteikumus, lai citas cirtes nepieciešamību, novietojumu, platību, ietekmi u. tml. vērtētu pēc pārbaudāmiem nosacījumiem, prasītu pamatojumu un digitālas robežas, noteiktu atjaunošanas pienākumus un krasta kāpu aizsargjoslā prasītu DAP atzinumu, ja cirte skar ES nozīmes biotopu vai īpaši aizsargājamas sugas dzīvotni.

Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”

Ministru kabineta iesniegtie grozījumi (izstrādāja Tieslietu ministrija) izpilda Satversmes tiesas spriedumu par maksu, ko būves īpašnieks maksā par likumiskajā lietošanā esošu svešu zemi. Līdzšinējā maksa — četri procenti no zemes kadastrālās vērtības gadā, bet ne mazāk par 50 euro — kļūst par minimālo, un puses rakstveidā var vienoties par citu; tā būs spēkā līdz 2031. gada beigām, un būves īpašniekam būs jākompensē arī zemes nekustamā īpašuma nodoklis.

Grozījums Enerģētikas likumā

Deputātu A. Krauzes, H. Rokpeļņa, G. Kūtra, A. Brigmaņa un L. Kozlovskas iesniegtais grozījums Enerģētikas likumā nosaka, ka līdz 2026. gada 31. decembrim netiek piemērota naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma maksa, ko tirgotāji ietver degvielas cenā; no 2027. gada maksa atsākas. Iesniedzēji norāda, ka tas pirms apkures sezonas samazinās degvielas cenu, bet valsts obligātās rezerves netiks samazinātas.

Par Saeimas viedokli saistībā ar 2026. gada 31. augustā Satversmes tiesā rosināto lietu Nr. 2026-15-0103

Saeimas deputātu iesniegts Saeimas paziņojuma projekts par Satversmes tiesā ierosināto lietu Nr. 2026-15-0103, kas skar to, vai bērna dzimšanas reģistrā blakus bioloģiskajai mātei var ierakstīt arī otru personu kā māti, pamatojoties uz partnerattiecībām. Paziņojumā Saeima paustu, ka laulība ir vīrieša un sievietes savienība, ko var mainīt tikai Satversmes grozīšanas kārtībā, ka partnerības regulējums nav pielīdzināms laulībai un ka šādi jautājumi ir likumdevēja, nevis Satversmes tiesas ziņā.

Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegti grozījumi Vēlētāju reģistra likumā saīsina datu apstrādes termiņus pašvaldību vēlēšanās: datus no Fizisko personu reģistra pārņemtu 45 dienas (līdz šim 90) pirms vēlēšanām, sākotnējo vēlētāju sarakstu veidotu ne vēlāk kā 36 dienas (līdz šim 75) pirms tām, bet vēlēšanu apgabala noskaidrošanas un maiņas termiņš būtu 35 dienas (līdz šim 70). Tas saskaņo reģistru ar likumprojektu Nr. 1403/Lp14; mainīts arī reģistra uzturētāja nosaukums uz Iekšlietu digitālo centru.

Grozījumi Filmu likumā

Ministru kabineta likumprojekts groza Filmu likumu kopā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozījumiem, kas paredz pakalpojumu pēc pieprasījuma sniedzēju ieguldījumu Latvijas filmās. Filmas jēdzienu attiecina arī uz daudzsēriju filmām jeb seriāliem, šo sniedzēju iemaksas Nacionālā kino centra budžetā ieskaita publiskajā finansējumā, un centram uzdod kontrolēt iemaksu veikšanu.

Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā

Ministru kabineta likumprojekts groza Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu: pakalpojumu pēc pieprasījuma sniedzējiem, arī citu ES valstu sniedzējiem ar mērķauditoriju Latvijā, katru gadu būs jāiegulda 3,5 % no Latvijā gūtajiem ieņēmumiem Latvijas audiovizuālajos darbos, licenču iegādē vai Nacionālā kino centra budžetā. Līdz 2030. gada beigām to var aizstāt ar 300 000 eiro gadā. Šādu pienākumu ES Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva dalībvalstīm ļauj, bet neliek noteikt.

Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”

Ministru kabineta iesniegtie grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" nosaka: ja Valsts ieņēmumu dienests darba devējam pagarinājis sociālo iemaksu samaksas termiņu, pensiju apdrošināšanas iemaksas 23,91 % apmērā tomēr jāveic par darbiniekiem, kuri beiguši darba attiecības, sasnieguši pensijas vecumu vai kuriem līdz tam atlikuši ne vairāk kā pieci gadi. Mērķis ir pasargāt darbinieku pensijas; norma stāsies spēkā 2027. gada 1. jūlijā.

Grozījumi Valsts civildienesta likumā

Ministru kabineta iesniegtie grozījumi Valsts civildienesta likumā maina ierēdņu atstādināšanas kārtību. Iestādes vadītājs varēs atstādināt ierēdni un apturēt algas izmaksu jau tad, kad viņš atzīts par aizdomās turēto, nevis tikai pēc kriminālvajāšanas sākuma, bet atstādināšana reibuma vai citu risku dēļ varēs ilgt līdz trim mēnešiem, nevis mēnesi. Ar ierēdņa piekrišanu viņu uz šo laiku varēs pārcelt citā amatā ar tam atbilstošu algu.

Grozījumi Autortiesību likumā

Ministru kabineta grozījumi Autortiesību likumā nosaka, ka skatuves mākslas darba autori ir dramaturgs, režisors, scenogrāfs, kostīmu mākslinieks, horeogrāfs, darbam radītās mūzikas autors un citas personas, kas devušas radošu ieguldījumu. Tiesību turētājs varēs rakstveidā brīdināt pārkāpēju, un tiesa no labticīga pārkāpēja pēc viņa lūguma noteiktos gadījumos varēs piedzīt naudas kompensāciju pienākumrīkojuma un nelikumīgo eksemplāru izņemšanas vai iznīcināšanas vietā.

Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegtais lēmuma projekts lūdz Saeimas piekrišanu pārdalīt 2026. gada valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas. No Finanšu ministrijas dotācijas VAS «Valsts nekustamie īpašumi» kontroles dienestu infrastruktūrai Uriekstes ielā 42B Rīgā 272 022 euro paredzēts novirzīt mēbelēm un aprīkojumam: 133 202 euro Valsts robežsardzei un 138 820 euro Pārtikas un veterinārajam dienestam.

Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegtajā lēmuma projektā Saeima lemj piekrist 787 760 eiro pārdalei no Izglītības un zinātnes ministrijas apakšprogrammas «Dotācija privātajām mācību iestādēm» uz mērķdotācijām pašvaldībām pedagogu darba samaksai: 387 916 eiro skolu pedagogiem un 399 844 eiro pedagogiem, kas izglīto bērnus no piecu gadu vecuma. Iemesls ir izglītojamo skaita izmaiņas un modeļa «Programma skolā» ieviešana.

Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegtajā lēmuma projektā Saeima lemj piekrist 2026. gada valsts budžeta apropriācijas pārdalei: 12 344 850 eiro no ministriju un citu centrālo valsts iestāžu programmām pārceļ uz programmu «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem». Lielākās summas nāk no Prokuratūras (5 452 538 eiro), Izglītības un zinātnes ministrijas (2 592 884 eiro) un Ekonomikas ministrijas (1 863 000 eiro) budžeta.

Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”

Ministru kabineta grozījumi likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» nosaka, ka atvieglojumu par apgādībā esošu personu piemēros tikai tad, ja tās deklarētā dzīvesvieta ir Latvijā, citā ES vai EEZ valstī, vai arī persona mācās ārvalstīs un pirms aizbraukšanas vismaz sešus mēnešus dzīvoja Latvijā, ES vai EEZ. Lojalitātes programmu naudas atmaksas pircējiem neuzskatīs par ienākumu, no nodokļa atbrīvos reliģisko organizāciju garīgā personāla izdevumu kompensācijas līdz neapliekamajam minimumam un dāvanas no laulātā pirmās pakāpes radiniekiem un pirmās pakāpes radinieku laulātajiem.

Grozījums Veselības aprūpes finansēšanas likumā

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāts grozījums Veselības aprūpes finansēšanas likuma pārejas noteikumos. Tas pagarina līdz 2027. gada beigām laiku, kurā vēl nepiemēro tā saucamo divu veselības aprūpes pakalpojumu grozu sistēmu (veselības aprūpes minimums un pilnā valsts obligātā veselības apdrošināšana). Komisija norāda, ka citādi šī sistēma stātos spēkā 2027. gada 1. janvārī, jo plašākie grozījumi likumā Saeimā vēl nav izskatīti.

Grozījumi Pilsonības likumā

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas iesniegtie grozījumi Pilsonības likumā skar pilsoņus, kuriem līdz 25 gadu vecumam jāatsakās no citas valsts pilsonības. Ja persona līdz šim vecumam atteikšanās procesu uzsākusi, bet no sevis neatkarīgu iemeslu dēļ nav pabeigusi, tā iesniedz apliecinājumu un Latvijas pilsonību saglabā, reizi gadā informējot par procesa virzību. Ja process pārtraukts, otras valsts pilsonības zaudēšana atteikta vai persona neinformē, tai 30 dienu laikā jāatsakās no Latvijas pilsonības.

Latvijas austrumu teritorijas attīstības likums

Izveido īpašu tiesisko regulējumu un attīstības atbalsta fondu Latvijas austrumu pierobežai (Latgales plānošanas reģions un Alūksnes novads), nodrošinot tai prioritāru piekļuvi ES finansējumam, paaugstinātu atbalsta intensitāti, nodokļu atvieglojumus un mērķētus pasākumus depopulācijas un drošības risku mazināšanai.

Grozījums Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likumā

Deputātu iesniegts grozījums Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likumā attiecina likumā noteikto aizliegumu izbraukt uz Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku arī uz pašvaldību deputātiem; pašlaik tas attiecas uz virkni valsts pārvaldes amatpersonu un darbinieku un Saeimas deputātiem. Iesniedzēji norāda, ka pašvaldību deputātiem ir pieejama informācija par kritisko infrastruktūru un civilās aizsardzības plāniem, tāpēc viņu braucieni uz agresorvalstīm rada drošības riskus.

Grozījumi Valsts aizsardzības dienesta likumā

Ministru kabineta likumprojekts groza Valsts aizsardzības dienesta likumu, ņemot vērā pieredzi iepriekšējos iesaukumos. Brīvprātīgi pieteikties dienestam varēs jau 17 gadu vecumā, iesaucamie līdz veselības pārbaužu beigām varēs mainīt izvēlēto dienesta veidu, ārvalstīs dzīvojošajiem kompensēs ceļa un viesnīcas izdevumus, bet karavīriem, kas pēc šī dienesta slēdz profesionālā dienesta līgumu, atvaļinājumam ieskaitīs nodienēto laiku.

Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā

Ministru kabineta iesniegtie grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā pārņem ES prasības par Eiropas vienoto piekļuves punktu (ESAP). Informācija par grupas iekšējo finansiālo atbalstu un pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībām būs vienlaikus jāiesniedz Latvijas Bankai, kas to un savus noregulējuma lēmumus no 2030. gada 10. janvāra nodos ESAP. Banka arī noteiks pārskatu apjomu likvidējamām vienībām.

Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā

Ministru kabineta iesniegtie grozījumi Privāto pensiju fondu likumā pārņem ES prasības par Eiropas vienoto piekļuves punktu (ESAP) finanšu informācijai. Pensiju fondiem publiskotā informācija, piemēram, par ieguldījumu politiku un līgumiem ar līdzekļu pārvaldītājiem, būs vienlaikus jāiesniedz Latvijas Bankai, kas to kopā ar ziņām par piemērotajiem sodiem nodos ESAP. Jaunās normas piemēros no 2030. gada 10. janvāra.

Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā

Ministru kabineta iesniegtie grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā pārņem ES prasības par Eiropas vienoto piekļuves punktu (ESAP) finanšu informācijai. Latvijas Banka kļūs par informācijas vākšanas struktūru un noteiktā formātā nodos ESAP savā tīmekļvietnē publiskoto informāciju par sankcijām un pasākumiem, kas piemēroti par šā likuma pārkāpumiem. Jaunās normas piemēros no 2030. gada 10. janvāra.

Grozījumi Segto obligāciju likumā

Ministru kabineta iesniegtie grozījumi Segto obligāciju likumā pārņem ES prasības par Eiropas vienoto piekļuves punktu (ESAP) finanšu informācijai. Latvijas Banka kļūs par informācijas vākšanas struktūru un nodos ESAP emitentu un segto obligāciju programmu sarakstu un citu publiskoto informāciju, bet emitentiem informācija par segto obligāciju programmu būs vienlaikus jāiesniedz arī Latvijas Bankai. Jaunās prasības piemēros no 2030. gada 10. janvāra.

Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā

Ministru kabineta iesniegtie grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā pārņem ES prasības par Eiropas vienoto piekļuves punktu (ESAP) finanšu informācijai. Apdrošinātājiem ziņojumi par savu un grupas maksātspēju un finansiālo stāvokli, kā arī informācija par ieguldījumu stratēģiju un līgumiem ar aktīvu pārvaldītājiem būs vienlaikus jāiesniedz Latvijas Bankai, kas to nodos ESAP. Jaunās prasības piemēros no 2030. gada 10. janvāra.

Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā

Ministru kabineta iesniegtie grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā pārņem ES direktīvu prasības. Latvijas Banka nodos Eiropas vienotajam piekļuves punktam (ESAP) informāciju par licencēm, fondu prospektiem, gada pārskatiem, pamatinformāciju ieguldītājiem un sankcijām. Tiek arī precizēti fondu ieguldījumu ierobežojumi darījumiem ar atvasinātajiem instrumentiem, kuru tīrvērti neveic caur centrālo darījumu partneri, lai mazinātu koncentrācijas risku.

Grozījumi Kredītiestāžu likumā

Ministru kabineta iesniegtie grozījumi Kredītiestāžu likumā pārņem ES direktīvu prasības. Kredītiestādēm būs jāizstrādā plāni un kvantificējami mērķi koncentrācijas riska mazināšanai darījumos ar centrālajiem darījumu partneriem, un Latvijas Banka šo praksi novērtēs un pārraudzīs. Latvijas Banka arī nodos Eiropas vienotajam piekļuves punktam (ESAP) publisko informāciju, tostarp par sistēmiski nozīmīgām iestādēm un piemērotajām sankcijām.

Grozījumi Akciju atpirkšanas likumā

Ministru kabineta iesniegtie grozījumi Akciju atpirkšanas likumā pārņem ES direktīvas prasības par Eiropas vienoto piekļuves punktu (ESAP). Informācija par atļauju vai atteikumu izteikt akciju atpirkšanas piedāvājumu būs jāsniedz noteiktā datu formātā, un Latvijas Banka kā informācijas vākšanas struktūra to nodos ESAP, lai tā būtu centralizēti publiski pieejama.

Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā

Ministru kabineta iesniegtie grozījumi Finanšu konglomerātu likumā pārņem ES direktīvas prasības par Eiropas vienoto piekļuves punktu (ESAP). Finanšu konglomerāta vadošajai sabiedrībai, kuras koordinators ir Latvijas Banka, ne retāk kā reizi gadā publiskojot ziņas par konglomerāta juridisko, pārvaldes un organizatorisko struktūru, tās vienlaikus būs jāiesniedz Latvijas Bankai noteiktā formātā, un Latvijas Banka tās nodos ESAP.

Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā

Ministru kabineta iesniegtie grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā pārņem ES direktīvu prasības. Brokeru sabiedrībām būs jāuzrauga un jāmazina koncentrācijas risks no darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem, izstrādājot plānus un kvantificējamus mērķus, bet Latvijas Banka varēs prasīt samazināt riska darījumus ar konkrētu partneri. Paredzēta arī informācijas nodošana Eiropas vienotajam piekļuves punktam (ESAP).

Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā

Ministru kabineta iesniegtie grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā pārņem ES direktīvu prasības: emitentu un brokeru publiskā informācija caur Latvijas Banku nonāks Eiropas vienotajā piekļuves punktā (ESAP), tiek atcelts «oficiālā saraksta» jēdziens un precizēta prospektu apstiprināšana Latvijas Bankā. Tiek regulēti emitenta apmaksāti ieguldījumu pētījumi un ieviesti mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmes tirgus segmenti; iesniedzēji norāda mērķi dot uzņēmumiem alternatīvu banku finansējumam.

Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā

Ministru kabineta iesniegtie grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā pārņem ES direktīvas 2025/1 prasības. Tie nosaka informācijas apmaiņu ar apdrošināšanas uzraudzības un noregulējuma iestādēm un to dalību noregulējuma kolēģijās, ja banka vai tās grupa ir daļa no finanšu konglomerāta, kā arī paredz, ka noregulējuma laikā nav jāizsaka obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums.

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likums

Ministru kabineta iesniegtais jaunais likums pārņem ES direktīvu 2025/1 un ievieš apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma režīmu. Sabiedrībām būs jāizstrādā preventīvi darbības atjaunošanas plāni, bet Latvijas Banka kā noregulējuma iestāde grūtībās nonākušai sabiedrībai varēs piemērot uzņēmuma pārdošanu, pagaidu sabiedrību vai saistību norakstīšanu. Anotācijā norādītais mērķis ir finanšu stabilitāte un apdrošināto aizsardzība.

Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā

Ministru kabineta likumprojekts groza Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumu, pārņemot ES direktīvu 2024/927, kas skar fondu darbības deleģēšanu, likviditātes riska pārvaldību un uzraudzības pārskatus. Sabiedrības drīkstēs sniegt citām personām tās pašas darbības, ko veic fondu pārvaldē, vismaz divām amatpersonām būs jāstrādā uz pilnu slodzi un jādzīvo dalībvalstī, bet valsts fondēto pensiju pārvaldītāji nedrīkstēs deleģēt risku pārvaldību.

Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā

Ministru kabineta iesniegtie grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā pārņem ES direktīvas prasības. Tiek ieviesti noteikumi fondiem, kas izsniedz aizdevumus: sviras finansējuma griesti (175 % atvērtiem un 300 % slēgtiem fondiem), aizliegums aizdot pārvaldniekam un tā darbiniekiem un pienākums paturēt 5 % no tālāk nodotajiem aizdevumiem. Grozījumi arī precizē funkciju deleģēšanu, turētājbanku pakalpojumus un likviditātes pārvaldības instrumentus.

Grozījumi likumā “Par aviāciju”

Ministru kabineta iesniegtie grozījumi likumā «Par aviāciju» ievieš ES regulas Nr. 2023/2405 prasības ilgtspējīgu aviācijas degvielu izmantošanai. Civilās aviācijas aģentūra kļūs par kompetento iestādi, kas uzraudzīs, kā gaisa kuģu ekspluatanti, lidostas un aviācijas degvielas piegādātāji pilda regulas prasības, un likumā noteiks administratīvo atbildību un naudas sodus par šo prasību pārkāpumiem.

Grozījumi Administratīvā procesa likumā

Ministru kabineta iesniegtie grozījumi Administratīvā procesa likumā ļaus tiesai par tiesību negodprātīgu izmantošanu vai lietas novilcināšanu uzlikt piespiedu naudu līdz 300 euro, bet par necieņu pret tiesu – līdz 500 euro. Tie nosaka kārtību, kādā Augstākā tiesa var lūgt Eiropas Cilvēktiesību tiesas konsultatīvu atzinumu. Tiesas sēdes ierakstīšanu sašaurina: ar tiesas atļauju to varēs veikt žurnālisti, bet citas personas, kas nav procesa dalībnieki, – tikai sabiedriski nozīmīgās lietās.

Grozījums Krimināllikumā

Deputātu iesniegts likumprojekts papildina Krimināllikumu ar jaunu 230.² pantu, kas paredz kriminālatbildību par dzīvnieku seksuālu izmantošanu – seksuāla rakstura darbībām fiziskā saskarē ar dzīvnieku – ar brīvības atņemšanu līdz četriem gadiem, bet personu grupai līdz pieciem gadiem, kā arī tiesību turēt dzīvniekus atņemšanu. Iesniedzēji norāda, ka spēkā esošais 230. pants aptver tikai gadījumus ar dzīvnieka sakropļošanu, nāvi vai spīdzināšanu.

Grozījumi Ārstniecības likumā

Ministru kabineta iesniegtie grozījumi Ārstniecības likumā paredz, ka visas ārstniecības iestādes neatkarīgi no apmaksātāja sniedz pacientu datus veselības informācijas sistēmai, un nosaka SIA «Latvijas Digitālās veselības centrs» uzdevumus un pacientu datu sistēmu licencēšanu. NVD līgumos ar ārstniecības iestādēm un aptiekām jāparedz līgumsods; uzņēmumi, kuru veselības pakalpojumi nav ārstniecība, nosaukumā, izkārtnē un tīmekļvietnē nedrīkstēs lietot apzīmējumus, kas maldina par ārstniecību.

Grozījumi Nacionālās drošības likumā

Ministru kabineta iesniegtie grozījumi Nacionālās drošības likumā aizliedz Krievijai vai Baltkrievijai piederīgām personām iegūt būtisku līdzdalību vai izšķirošu ietekmi D kategorijas kritiskās infrastruktūras subjektos un būt to patiesie labuma guvēji. Nacionālajai drošībai nozīmīgo subjektu loku sašaurina: kritiskās infrastruktūras datu kopu apstrādātāju vietā tie būs tikai šai infrastruktūrai nozīmīgu IT pakalpojumu vai risinājumu sniedzēji, kurus tādus atzinis Ministru kabinets.

Grozījumi Aizsargjoslu likumā

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas likumprojekts groza Aizsargjoslu likumu: 110 kilovoltu gaisvadu elektrolīnijām mežu teritorijās no kokiem un krūmiem brīvi uzturamā trase tiktu paplašināta no 13 līdz 18 metriem no līnijas ass uz katru pusi, nemainot 35 metru aizsargjoslu. Par šādi radušos zemes lietošanas ierobežojumu pie jau ierīkotām līnijām energoapgādes komersants izmaksātu īpašniekam atlīdzību Enerģētikas likumā noteiktajā kārtībā. Iesniedzēji to pamato ar koku krišanas radītajiem elektroapgādes traucējumiem.

Arhitektūras likums

Ministru kabineta iesniegtais jaunais Arhitektūras likums (izstrādājusi Kultūras ministrija) vienā likumā regulē arhitektūras nozari: nosaka atbildīgās institūcijas, arhitekta un ainavu arhitekta profesionālo darbību, kā arī arhitektūras, ainavu arhitektūras un pilsētplānošanas konkursus. Tas izveido Latvijas Sertificētu arhitektu kolēģiju – neatkarīgu profesijas pašpārvaldi, kas uzraudzīs sertificētu arhitektu praksi. Likumam paredzēts stāties spēkā 2027. gada 1. janvārī.

Grozījums Muzeju likumā

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas izstrādāts grozījums Muzeju likumā. Tas paplašina valsts garantētās apdrošināšanas tvērumu: līdz šim to starptautisku izstāžu rīkošanai varēja saņemt tikai akreditēti valsts muzeji, bet turpmāk arī akreditēti pašvaldību muzeji. Komisija norāda, ka eksponātu komerciālā apdrošināšana ir dārga un kavē pašvaldību muzeju starptautiskos izstāžu projektus.

Grozījumi Meža likumā

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādāti grozījumi Meža likumā. Tie dod meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam tiesības 15 metru platā joslā katrā pusē ārpus 110 kV un 330 kV gaisvadu elektrolīniju aizsargjoslas cirst kokus mežaudzē, kas var apdraudēt līnijas, arī samazinot šķērslaukumu zem kritiskā; apdraudoša ir mežaudze, kuras augstums pārsniedz attālumu no līnijas ass līdz trases malai. Komisija atsaucas uz 2026. gada augusta vētras bojājumiem.

Ministru prezidentam Andrim Kulbergam "Par bankrota aizsardzības (Chapter 11) jeb maksātnespējas procesa uzsākšanu ASV pret Latvijas nacionālo aviokompāniju AS Air Baltic Corporation"

Deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Andrim Kulbergam par to, ka AS «Air Baltic Corporation» 2026. gada 14. septembrī ASV bankrota tiesā pieteikusi aizsardzību pret kreditoriem (Chapter 11). Iesniedzēji norāda uz valsts iestāžu un kapitālsabiedrību prasījumiem pret aviokompāniju un prasa paskaidrot, kad valdība tika informēta, vai lēmums bija saskaņots ar Ministru kabinetu, kāpēc pieļauta parādu uzkrāšanās un vai tiks vērtēta atbildīgo amatpersonu atbildība. Iesniedzēji — 10 deputāti, tostarp Linda Liepiņa.

Par Ditas Rembergas ievēlēšanu par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli

Lēmuma projektu iesniegusi Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Ar to Saeima lemj par Ditas Rembergas ievēlēšanu par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli. Komisija lūgusi iekļaut šo jautājumu Saeimas 2026. gada 8. oktobra sēdes darba kārtībā.

Grozījumi Izglītības likumā

Deputātu I. Stobovas, R. Šlesera, J. Drelingas, V. Pleškānes un M. Jencīša grozījumi Izglītības likumā paredz, ka pamatizglītību, arī 1.–6. klasē, un vidējo izglītību pēc vecāku vai pilngadīgā skolēna izvēles var apgūt tālmācībā vai ģimenē, ja rezultāti ir sekmīgi, un svītro normas, ko iesniedzēji sauc par 2026. gada februāra ierobežojumiem. Ja drošības apdraudējuma, arī dronu, dēļ klātienes mācības ir traucētas, skolēns varēs mācīties akreditētā tālmācības programmā vai ģimenē.

izglītības un zinātnes ministrei Ilzei Indriksonei 'Par ģimenes veselības mācības ieviešanas nepilnībām un satura neatbilstību vispārējās izglītības programmā'

Vienpadsmit deputātu, tostarp Antoņinas Ņenaševas un Andra Šuvajeva, pieprasījums izglītības un zinātnes ministrei Ilzei Indriksonei par ģimenes veselības mācības ieviešanu skolās. Iesniedzēji uzskata, ka ministrijas piedāvātais saturs nav zinātniski pamatots, neietver seksuālo un reproduktīvo veselību un neatbilst Saeimas 2026. gada 18. jūnija lēmumam par veselības mācību. Ministrei lūgts paskaidrot, uz kādiem pētījumiem saturs balstīts, kas to izstrādāja un kāpēc saskaņošana notika steigā.

Par steidzamības atcelšanu likumprojektam “Grozījumi Filmu likumā” (Nr.1455/Lp14)

Deputātu grupas iesniegtais lēmuma projekts paredz, ka Saeima atceļ steidzamību likumprojektam «Grozījumi Filmu likumā» (Nr. 1455/Lp14). Iesniedzēji norāda, ka deputātu rīcībā nonākusi papildu informācija par šo likumprojektu, kas līdz šim nav pilnvērtīgi izvērtēta, tāpēc tā atkārtoti jāizskata un jāapspriež atbildīgajā komisijā.

Par steidzamības atcelšanu likumprojektam “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr.1454/Lp14)

Deputātu grupas iesniegtais lēmuma projekts paredz, ka Saeima atceļ steidzamību likumprojektam «Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā» (Nr. 1454/Lp14). Iesniedzēji norāda, ka deputātu rīcībā nonākusi papildu informācija par šo likumprojektu, kas līdz šim nav pilnvērtīgi izvērtēta, tāpēc tā atkārtoti jāizskata un jāapspriež atbildīgajā komisijā.

Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā

Deputātu iesniegtie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā izslēdz maksātnespējas procesa administratorus no likuma subjektu loka, tāpēc viņiem vairs nebūs jāveic klientu izpēte un jāuztur iekšējās kontroles sistēma. Iesniedzēji norāda, ka sektora risks ir vidēji zems un uzraudzības pārņemšana Tieslietu ministrijā pēc Maksātnespējas kontroles dienesta likvidācijas nebūtu samērīga.

Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā

Deputātu iesniegtie grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā atceļ maksātnespējas procesa administratoriem īpašo sankciju riska pārvaldības un uzraudzības režīmu, ko līdz šim īstenoja Maksātnespējas kontroles dienests. Pārsūdzētajās dienesta lietās pēc tā likvidācijas tiesības pārņems Tieslietu ministrija. Iesniedzēji norāda, ka sektora risks ir vidēji zems un pienākums ievērot sankcijas administratoriem saglabājas.

Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā

Ministru kabineta iesniegtie grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā pārskata tonnāžas nodokļa režīmu kuģniecības uzņēmumiem, lai tas atbilstu ES valsts atbalsta prasībām un to varētu piemērot arī pēc 2027. gada 1. janvāra. Tiek definēti attiecināmie jūras transporta kuģi, mainītas nodokļa likmes pēc tonnāžas, ierobežota kuģu fraktēšana un papilddarbības, kā arī prasīts, lai vismaz 25 % kuģu būtu reģistrēti Latvijā, citā ES vai EEZ valstī.

Grozījumi likumā “Par tiesu varu”

Stiprina tiesu varas pašnoteikšanos ar tiesnešu karjeru un tiesu budžetu saistītos jautājumos, daļu Tiesu administrācijas funkciju nododot tiesu varai, lai vairotu tiesu neatkarību un sabiedrības uzticēšanos.

Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegtie grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā paredz, ka pašvaldībā var vēlēt tie, kas tajā deklarējuši dzīvesvietu 45, nevis 90 dienas pirms vēlēšanām, un balsošanai pa pastu var pieteikties no 35., nevis 50. dienas pirms vēlēšanām. Drošības naudu par kandidātu sarakstu iemaksā bezskaidrā naudā, un tās apmēru piesaista minimālajai mēnešalgai. Jaunievēlētās domes pirmā sēde visās pašvaldībās notiktu jūlija pirmajā ceturtdienā.

Kriminālsodu izpildes likums

Jauns likums, kas aizstāj 1971. gada Latvijas Sodu izpildes kodeksu un nosaka mūsdienīgu, starptautiskajām cilvēktiesību prasībām atbilstošu kriminālsodu izpildes kārtību; paredzēts spēkā no 2027. gada.

Grozījums Arhīvu likumā

Piecu deputātu (G. Liepiņš, A. Rancāne, J. Patmalnieks, M. Daģis, U. Rotbergs) iesniegts grozījums Arhīvu likumā. Tas papildina arhīva dokumentu pieejamības ierobežojumus ar jaunu punktu: dokumentiem, kuri satur tautas skaitīšanā iegūtu informāciju, pieejamību ierobežo uz 70 gadiem pēc dokumenta radīšanas.

Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”

Ministru kabineta iesniegtie grozījumi likumā «Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību» ir daļa no ES vides krimināltiesiskās aizsardzības direktīvas ieviešanas. Tie nosaka, kādos gadījumos iestājas atbildība par nodarījumu pret dabas vidi, ar kuru radīts būtisks kaitējums, un kritērijus kaitējuma novērtēšanai (piemēram, īpatņu skaits, vides atjaunošanas izmaksas, vielas bīstamība), kā arī paredz, ka atbildība par Krimināllikuma 109.1 pantā paredzēto nodarījumu iestājas, ja pārkāpts ES atmežošanas regulas aizliegums.

Grozījumi Krimināllikumā

Ministru kabineta iesniegtie grozījumi Krimināllikumā pārņem ES direktīvu par vides krimināltiesisko aizsardzību. Tie papildina likumu ar jauniem noziedzīgiem nodarījumiem, piemēram, par kuģu pārstrādes noteikumu pārkāpšanu, darbībām ar invazīvām svešzemju sugām un fluorētām siltumnīcefekta gāzēm un darbībām bez ietekmes uz vidi novērtējuma. Vairākos pantos ievieš bargāku sodu, ja iznīcināta ievērojama lieluma vai vides vērtības ekosistēma vai dzīvotne aizsargājamā teritorijā.

Grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā

Ministru kabineta iesniegtie grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā pārņem ES direktīvas par ēku energosniegumu un energoefektivitāti: likumā ievieš terminus «energosniegums» un «bezemisiju ēka» un precizē izņēmumus. Publiskā sektora ēkām nosaka pienākumu katru gadu ministrijas vai pašvaldības līmenī atjaunot vismaz trīs procentus no kopējās lietderīgās platības, un šo ēku sarakstu uzturēs Būvniecības valsts kontroles birojs.

Grozījumi Kriminālprocesa likumā

Ministru kabineta iesniegtie grozījumi Kriminālprocesa likumā pielāgo to ES regulai Nr. 2024/3011, kas regulē tiesvedības nodošanu krimināllietās. Aizdomās turētais un cietušais varēs lūgt nodot kriminālprocesu citai ES dalībvalstij, likums noteiks iestādes, kas pieprasa un saņem šādus pieprasījumus, un procesa dalībnieki varēs pārsūdzēt piekrišanu pārņemt procesu Latvijā rajona (pilsētas) tiesā, kuras tiesneša lēmums nav pārsūdzams.

Saeimas deputātu svinīgā apņemšanās par dabisko ģimenes pamatu un bioloģisko dzimumu nostiprināšanu Satversmē

Deputātu, tostarp Lindas Liepiņas, Ričarda Šlesera un Viktorijas Pleškānes, iesniegts Saeimas paziņojuma projekts. Ar to deputāti apņemtos 15. Saeimā atbalstīt Satversmes grozījumus, nosakot, ka pastāv tikai divi bioloģiskie dzimumi un bērnam var būt tikai viens tēvs (vīrietis) un viena māte (sieviete). Paziņojumā arī teikts, ka deputāts, kurš to atbalstījis, bet pēc ievēlēšanas rīkosies pretēji, būs apzināti maldinājis vēlētājus.

Par tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) tiesās un apgabaltiesās

Juridiskās komisijas iesniegts Saeimas lēmuma projekts par tiesnešu skaitu rajonu (pilsētu) tiesās un apgabaltiesās. Tas nosaka, ka rajonu (pilsētu) tiesās ir 371 tiesnesis un apgabaltiesās – 135 tiesneši; lēmumam jāstājas spēkā 2027. gada 1. janvārī. Šādu skaitu ierosināja Tieslietu padome, kas norāda, ka budžeta līdzekļus no 40 neaizpildītām tiesneša amata vietām tiesās paredzēts novirzīt tiesu atbalsta personāla sistēmas reformai.

Par tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas Republikas Augstākajā tiesā

Juridiskās komisijas iesniegts Saeimas lēmuma projekts par tiesnešu skaitu Augstākajā tiesā. Tas nosaka, ka Senātā ir 36 senatori; lēmumam jāstājas spēkā 2027. gada 1. janvārī. Šādu skaitu Saeimai ierosināja Tieslietu padome, kas norāda, ka budžeta līdzekļus no 40 neaizpildītām tiesneša amata vietām tiesās paredzēts novirzīt tiesu atbalsta personāla sistēmas reformai.

Par Rīgas apgabaltiesas tiesneses Dainas Treijas atbrīvošanu no tiesneša amata

Juridiskās komisijas iesniegts Saeimas lēmuma projekts par Rīgas apgabaltiesas tiesneses Dainas Treijas atbrīvošanu no tiesneša amata. Tas paredz atbrīvot tiesnesi ar 2026. gada 30. novembri pēc pašas vēlēšanās. Jautājumu ierosināja tieslietu ministrs, pamatojoties uz likumu «Par tiesu varu», un tiesnese savā iesniegumā norāda, ka dodas izdienas pensijā.

Grozījumi Pilsonības likumā

Deputātu iesniegti grozījumi Pilsonības likumā, kas noteiktu, ka Latvijas pilsonim nav pieļaujama dubultā pilsonība ar Krievijas Federāciju; norma stātos spēkā 2028. gada 1. oktobrī. Iesniedzēji, atsaucoties uz Iekšlietu ministrijas datiem par 2436 Latvijā dzīvojošiem Latvijas un Krievijas dubultpilsoņiem, norāda, ka šāda dubultpilsonība saspringtajā ģeopolitiskajā situācijā var radīt riskus valsts drošībai.

Sejas aizsegšanas aizlieguma likums

Deputātu iesniegts jauns likums, kas aizliegtu aizsegt seju publiskās vietās; dievnami un telpas, kurās notiek reliģiska darbība, par publiskām vietām netiktu uzskatīti. Izņēmumi paredzēti normatīvo aktu prasību, sporta, mākslas un svētku pasākumu, laika apstākļu un veselības iemeslu dēļ, bet par pārkāpumu būtu administratīvā atbildība. Iesniedzēji norāda, ka mērķis ir vienota sabiedrība, atvērta saziņa un uzticēšanās.

Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”

Ministru kabineta iesniegti grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”, lai to saskaņotu ar ES patvēruma regulējumu. Kvalifikāciju atzīs arī patvēruma meklētājiem, bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu: ja nav ārvalstu izglītības dokumentu, varēs iesniegt rakstisku apliecinājumu, un lēmums būs jāpieņem četros mēnešos. Kvalifikācijai no valstīm ārpus ES un EBTA varēs prasīt apgūt izglītības programmu vai tās daļu.

Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā

Deputātu iesniegti grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredz noteikt medicīniski pamatotu veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas termiņu. Ja valsts apmaksātu pakalpojumu šajā termiņā nevar saņemt, Nacionālais veselības dienests nodrošina iespēju to saņemt citā ārstniecības iestādē, un pacientam nav jāmaksā vairāk par noteikto līdzmaksājumu; termiņus un kārtību noteiktu Ministru kabinets. Iesniedzēji norāda, ka tas mazinātu rindas un nevienlīdzību starp pacientiem ar dažādām finansiālajām iespējām.

Dabas stihiju izraisītu meža postījumu seku likvidēšanas likums

Deputātu iesniegtais jaunā likuma projekts ļautu Ministru kabinetam pēc plaša mēroga dabas stihijas noteikt īpašu meža postījumu seku likvidēšanas režīmu, kurā zemes īpašnieks drīkst novākt, izvest un pārdot bojātos kokus arī tur, kur bija noteikts mežsaimnieciskās darbības aizliegums, bet nebojātus kokus drīkst cirst tikai izņēmuma gadījumos. Stihijā iegūtās koksnes piegādēm paredzēta 0 procentu PVN likme un valsts atbalsts īpašnieku izmaksu daļējai segšanai, un režīmu piemērotu arī 2026. gada vētras postījumiem.

Par cilvēktiesību aizsardzību pandēmiju laikā

Deputātu iesniegts lēmuma projekts, ar kuru Saeima aicinātu Ministru kabinetu turpmāko pandēmiju laikā ievērot augstus cilvēktiesību standartus un aizsargāt Satversmē noteiktās cilvēka pamattiesības pilnā apmērā ar pēc iespējas mazākiem ierobežojumiem, īpaši tiesības uz privāto dzīvi, nodarbošanos, izglītību un reliģiskās pārliecības brīvību. Projektā Saeima arī atvainotos par cilvēka pamattiesību pārkāpumiem, kas īstenoti COVID-19 pārmērīgo ierobežojumu laikā.

iekšlietu ministram Jānim Dombravam ''Par Pjotra Avena Latvijas pilsonības iegūšanas un saglabāšanas tiesiskuma pārbaudi un valsts drošības risku izvērtēšanu''

Frakcijas «PROGRESĪVIE» deputātu (Andris Šuvajevs, Antoņina Ņenaševa u. c.) pieprasījums iekšlietu ministram Jānim Dombravam prasa paskaidrot, kā pārbaudīts Pjotra Avena Latvijas pilsonības iegūšanas un saglabāšanas tiesiskums un vai pastāv Pilsonības likumā paredzētie pamati to atņemt. Deputāti jautā, vai Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ir pieprasījusi informāciju no drošības iestādēm, kādi dokumenti un fakti vērtēti, vai Avenam ir citas valsts pilsonība un vai ar viņu saistītas personas Latvijā nav izmantotas sankciju apiešanai.

Grozījums Pārtikas aprites uzraudzības likumā

Deputātu, tostarp Mairitas Lūses un Ervina Labanovska, iesniegts grozījums Pārtikas aprites uzraudzības likumā paredz, ka ēdināšanas vieta, kas pasniedz ēdienu patēriņam uz vietas un ir pieslēgta ūdensapgādes sistēmai, pēc patērētāja pieprasījuma nodrošina dzeramo krāna ūdeni un par šo iespēju informē ēdienkartē vai redzamā vietā. Iesniedzēji norāda, ka norma neprasa ūdeni dot bez maksas un tās mērķis ir mazināt saldināto dzērienu patēriņu un iepakojuma atkritumus.

Grozījumi Kriminālprocesa likumā

Juridiskās komisijas izstrādātie grozījumi Kriminālprocesa likumā ļauj tiesai izņēmuma gadījumā, to īpaši pamatojot, atstāt noziedzīgi iegūtu nekustamo īpašumu labticīgā ieguvēja īpašumā, ja atdošana cietušajam nedotu taisnīgu noregulējumu attiecībā uz šo ieguvēju un viņa īpašuma tiesības nostiprinātas publiskā reģistrā; līdz šim šāda manta bija jāatdod īpašniekam vai likumīgajam valdītājam. Tiek svītrots arī uzdevums Ministru kabinetam izstrādāt labticīgo ieguvēju aizsardzības regulējumu.

Grozījums Izglītības likumā

Deputātu iesniegtais grozījums Izglītības likumā nosaka, ka izglītības iestādes vadītājs speciālo vajadzību izvērtēšanu pirmsskolas izglītības programmā nodrošina katram bērnam jau no trīs gadu vecuma, nevis tikai obligātās izglītības sākumā. Vadītājam arī būs jāievada un regulāri jāaktualizē ziņas par izvērtēšanu Vienotajā risku analīzes un vadības informācijas sistēmā bērnu attīstības vajadzību atbalstam.

Grozījums Starptautisko skolu likumā

Deputātu iesniegtais grozījums Starptautisko skolu likumā nosaka, ka starptautiskā skola, ievērojot Ministru kabineta noteikto metodiku un izmantojot Vienoto risku analīzes un vadības informācijas sistēmu bērnu attīstības vajadzību atbalstam, veic speciālo vajadzību izvērtēšanu katram izglītojamam no trīs līdz sešu gadu vecumam un nodrošina atbalsta pasākumus. Iesniedzēji norāda, ka grozījums vajadzīgs, lai šāda izvērtēšana pirmsskolas vecuma bērniem būtu saistoša arī starptautiskajām skolām.

Grozījumi Pacientu tiesību likumā

Deputātu iesniegtie grozījumi Pacientu tiesību likumā paplašina to institūciju loku, kurām sniedz ziņas par pacientu un kuras drīkst apstrādāt veselības informācijas sistēmā uzkrātos pacientu datus. Tām pievieno izglītības iestādes (pirmsskolas izglītojamo speciālo vajadzību izvērtēšanai), Izglītības un zinātnes ministriju (iekļaujošās un speciālās izglītības politikai) un Valsts kanceleju (Vienotās risku analīzes un vadības informācijas sistēmas bērnu attīstības vajadzību atbalstam darbībai).

Grozījums Vispārējās izglītības likumā

Deputātu iesniegtais grozījums Vispārējās izglītības likumā nosaka, ka izglītības iestāde speciālo vajadzību izvērtēšanu pirmsskolas izglītības programmā veic katram izglītojamam jau no trīs gadu vecuma, nevis tikai obligātās izglītības sākumā. Izvērtēšanā iestāde izmantos arī Vienoto risku analīzes un vadības informācijas sistēmu bērnu attīstības vajadzību atbalstam, ko paredz saistītie grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā.

Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā

Deputātu iesniegtie grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā paredz, ka valsts un pašvaldība speciālo vajadzību izvērtējumu bērniem nodrošina jau no trīs gadu vecuma, nevis tikai obligātās izglītības sākumā. Valsts agrīnais attīstības izvērtējums aptvers vecumu no viena līdz sešiem gadiem, nevis no pusotra līdz trim gadiem. Valsts kanceleja izveidos Vienoto risku analīzes un vadības informācijas sistēmu bērnu attīstības vajadzību atbalstam ar datiem no valsts reģistriem.

Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā

Deputātu iesniegtie grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā izpilda Satversmes tiesas 2026. gada 30. marta spriedumu. Pienākumu veidot saturu mazākumtautību valodās aizstāj ar tiesībām, ievērojot samērīgumu, to darīt valodās, kas nav pašpietiekamas, bet pašpietiekamās valodās – tikai ārkārtējā situācijā, izņēmuma stāvoklī vai atspēkojot maldīgu informāciju, kas apdraud demokrātiju un valsti. Svešvalodu raidījumiem var atvēlēt tikai daļu vienas radio un vienas televīzijas programmas raidlaika.

Par Nolīgumu par Enerģētikas hartas nolīguma interpretāciju un piemērošanu

Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts paredz pieņemt un apstiprināt 2026. gada 18. februārī parakstīto Nolīgumu par Enerģētikas hartas nolīguma interpretāciju un piemērošanu, tā saistību izpildi koordinē Ārlietu ministrija. Nolīgumā ES un dalībvalstis apstiprina kopīgu izpratni, ka hartas 26. pants nevar un nekad nevarēja būt pamats šķīrējtiesas strīdiem starp ES dalībvalsti un citas dalībvalsts ieguldītāju un ka uz tiem neattiecas arī hartas turpināmības klauzula.

Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā

Ministru kabineta iesniegts grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā, ko izstrādājusi Zemkopības ministrija. Tas paplašina kopš 2024. gada marta spēkā esošo nacionālo importa aizliegumu Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības un lopbarības produktiem, attiecinot to arī uz pārtikas produktiem. Iesniedzējs norāda, ka imports no šīm valstīm turpinās, neraugoties uz ES paaugstinātajām ievedmuitām, un aizliegums palīdzēs saraut ekonomiskās saites ar agresorvalstīm.

Valsts sporta fonda likums

Ministru kabineta iesniegtais likums izveido Valsts sporta fondu – Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esošu publisku nodibinājumu, kas piesaistīs, pārvaldīs un sadalīs finansējumu sporta nozarei, arī konkursos un mērķprogrammās. Fondu vadīs deviņu locekļu padome (ministriju, pašvaldību biedrības, sporta organizāciju pārstāvji un neatkarīgi eksperti), ko ieceļ izglītības un zinātnes ministrs, un atklātā konkursā iecelts direktors. Iesniedzēji norāda, ka sporta nozarē līdz šim nav bijis specializēta finansēšanas mehānisma.

Ministru prezidentam Andrim Kulbergam "Par valsts civilās aizsardzības un kritisko pakalpojumu gatavību pēc 2026. gada augusta vētras"

Desmit deputātu, tostarp Andra Šuvajeva un Antoņinas Ņenaševas, pieprasījums Ministru prezidentam Andrim Kulbergam par civilās aizsardzības gatavību pēc 2026. gada augusta vētras. Viņi jautā, kāpēc Krīzes vadības centrs jau svētdien neierosināja valdības krīzes vadības sēdi; kad tieši tika aktivizēta centralizētā krīzes vadība un kas to vadīja; kura iestāde atbild par gatavības pārbaudi, vai paredzēts atbalsts ģeneratoru iegādei un kāpēc nav izpildīti Valsts kancelejai un centram dotie uzdevumi.

Par Annijas Mazapšas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi

Saeimas lēmuma projekts, ko virza Juridiskā komisija, par Annijas Mazapšas iecelšanu rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amatā. Saeima lemj, vai ar 2026. gada 28. septembri iecelt Anniju Mazapšu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi; komisija lūdza iekļaut lēmumprojektu Saeimas 2026. gada 24. septembra sēdes darba kārtībā.

Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā

Deputātu Janas Simanovskas, Andra Šuvajeva, Ata Švinkas, Lienes Gāteres un Leilas Rasimas iesniegtie grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā paredz, ka partija, kas kandidē vairāku pašvaldību vēlēšanās, aģitācijai vienā pašvaldībā nedrīkstēs tērēt vairāk par tai noteikto izdevumu limitu. Tas attieksies uz vietējo preses un vides reklāmu un labdarību konkrētajā pašvaldībā, un šie izdevumi deklarācijā būs jānorāda atsevišķi. Likumam paredzēts stāties spēkā 2027. gada 1. martā.

Grozījums Latvijas Republikas Satversmē

Saeimas deputātu iesniegtais grozījums Satversmē paredz papildināt tās ievadu ar teikumiem, ka valsts atzīst tikai divus dzimumus – vīrieti un sievieti –, aizsargā mātes un tēva statusu un ka laulība ir vīrieša un sievietes savienība, kurai nevar pielīdzināt citas juridiski nodibinātas attiecību formas. Iesniedzēji norāda, ka mērķis ir konstitucionālā līmenī nostiprināt, ka bērnam ir tēvs un māte, un nodrošināt civilstāvokļa reģistru ticamību.

Pedagogu izdienas pensiju likums

Deputātu iesniegtais jaunā likuma projekts paredz pedagogiem tiesības uz izdienas pensiju, ja viņi sasnieguši 60 gadu vecumu, viņu izdienas stāžs ir vismaz 35 gadi un viņi vairs nestrādā amatā, kas dod tiesības uz šo pensiju. Pensiju piešķirtu 90 procentu apmērā no vidējās mēneša darba samaksas par pēdējiem pieciem attiecīgajā amatā nostrādātajiem gadiem un izmaksātu no valsts pamatbudžeta. Iesniedzēji norāda, ka tas mazinātu pedagogu trūkumu un piesaistītu profesijai jaunus pedagogus.

Grozījums Enerģētikas likumā

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas likumprojekts papildina Enerģētikas likumu: sistēmas operatori, siltumenerģijas ražotāji un lielu HES vai koģenerācijas staciju elektroenerģijas ražotāji nosaka kritiskās amata vietas un apdraudējuma vai krīzes gadījumā nodrošina šo darbinieku gatavību un aizsardzības līdzekļus. Katastrofas seku novēršanai virsstundas drīkst pārsniegt Darba likuma robežu ar 100 % piemaksu, ja kopējais darba laiks nepārsniedz 60 stundas nedēļā.

Klīnisko universitātes slimnīcu likums

Sociālo un darba lietu komisijas izstrādātais likums paredz Paula Stradiņa, Rīgas Austrumu un Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu pārveidot no kapitālsabiedrībām par atvasinātām publiskām personām. Tas nosaka slimnīcu finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību, tostarp visām slimnīcām kopīgu padomi, ko apstiprina veselības ministrs, un sadarbību ar augstskolām. Iesniedzēji norāda, ka slimnīcu mērķis nav peļņa, tāpēc kapitālsabiedrības forma tām neder.

Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā

Paplašina valsts un pašvaldību atlīdzības likuma darbības jomu, iekļaujot klīniskās universitātes slimnīcas un to personālu saistībā ar slimnīcu pārveidi par atvasinātām publiskām personām; ļauj noteikt piemērotāku atlīdzību ārstniecības personām par papildu pienākumiem, piemēram, pētniecību un darbu ar rezidentiem.

Grozījumi Ārstniecības likumā

Ļauj ārstniecības iestādēm un ārstniecības personām vienoties par papildu apmaksātu virsstundu darbu, nosakot medicīnas nozarei atsevišķu virsstundu limitu — par astoņām stundām nedēļā lielāku nekā Darba likumā —, lai nodrošinātu nepārtrauktus pakalpojumus un pacientu drošību.

Par Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas graudu ievešanas Latvijā, tai skaitā tranzītā caur Latviju, nekavējošu pārtraukšanu un turpmāku nepieļaušanu

Desmit deputātu (pirmais parakstītājs Andris Šuvajevs) iesniegts lēmuma projekts, ar kuru Saeima aicina Ministru kabinetu izstrādāt regulējumu, lai nekavējoties pārtrauktu Krievijas un Baltkrievijas graudu ievešanu Latvijā, arī tranzītu, rosināt šādu aizliegumu Baltijas un ES līmenī un saukt pie atbildības pārkāpējus. Iesniedzēji atsaucas uz ziņām, ka caur Latviju tiek eksportēti arī Ukrainā nolaupīti graudi, un norāda uz drošību un godīgu konkurenci.

Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku dalību starptautiskajās operācijās Hormuza šaurumā

Ministru kabineta iesniegtais Saeimas lēmuma projekts (izstrādājusi Aizsardzības ministrija) paredz nosūtīt Nacionālo bruņoto spēku karavīrus dalībai divās Hormuza šauruma atbrīvošanas operācijās – ASV vadītās koalīcijas operācijā un Apvienotās Karalistes un Francijas vadītajā daudznacionālajā misijā – uz laiku līdz 2028. gada 1. septembrim. Iesniedzējs norāda, ka operāciju mērķis ir atjaunot kuģošanas brīvību šaurumā, un Latvija varētu palīdzēt tā atmīnēšanā.

Grozījums Dzīvnieku barības aprites likumā

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas likumprojekts papildina Dzīvnieku barības aprites likumu, pilnvarojot Ministru kabinetu noteikt, kurām dzīvnieku barības kravām no trešajām valstīm veicama robežkontrole, kā arī prasības un kārtību, kādā to veic Pārtikas un veterinārais dienests. Iesniedzēji norāda, ka kontrole, tostarp paraugu laboratoriska izmeklēšana, vajadzīga kravu deklarētās izcelsmes pārbaudei, arī ja ir aizdomas par izcelsmi no Ukrainas okupētajām teritorijām.

Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā

Ministru kabineta iesniegtie grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā (izstrādājusi Finanšu ministrija) paredz, ka Sabiedriskā labuma komisijas sastāvu turpmāk apstiprinās kultūras ministrs, nevis valdība. Iesniegumus par statusa piešķiršanu iesniegs VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā, VID savus lēmumus paziņos likumā «Par nodokļiem un nodevām» noteiktajā kārtībā, bet ziņas par organizācijas darbību iekļaus gada pārskata vadības ziņojumā. Iesniedzējs norāda, ka mērķis ir mazināt birokrātisko slogu.

Grozījumi Civilprocesa likumā

Ievieš jaunu Civilprocesa likuma nodaļu par kopīpašuma dalīšanas lietām tiesā, nosakot prasības pieteikuma saturu, piekritību un kārtību, kā arī paredz tiesas deponēto līdzekļu izmantošanu zemesgrāmatas un Valsts zemes dienesta izdevumu segšanai.

Cilvēku tirdzniecības upuru atpazīšanas un atbalsta likums

Ministru kabineta iesniegts jauns Cilvēku tirdzniecības upuru atpazīšanas un atbalsta likums, kas pārņem Direktīvas (ES) 2024/1712 prasības. Likums izveido nacionālo novirzīšanas mehānismu: iestāde, kas pirmā atpazīst iespējamu upuri, trīs darbdienu laikā ziņo Valsts policijai un novirza personu rehabilitācijai, bet upurim ārzemniekam var piešķirt nogaidīšanas periodu no 30 līdz 180 dienām un noteiktos gadījumos uzturēšanās atļauju.

Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā

Ministru kabineta iesniegtie grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā maina niršanas kārtību jūrā. Par katru niršanu jūrā vismaz 24 stundas iepriekš būs jāpaziņo Krasta apsardzei, niršanas atļaujas un ierobežotās teritorijas tiks atceltas, bet aizliegtās teritorijas noteiks ap bīstamiem vrakiem un svarīgu zemūdens infrastruktūru. Iesniedzējs norāda, ka tas uzlabos Latvijas ūdeņu kontroli; likums stātos spēkā 2026. gada 1. decembrī.

Grozījumi Ieroču aprites likumā

Nosaka tiešu aizliegumu izsniegt ieroču atļaujas Latvijas pilsoņiem, kuriem vienlaikus ir Krievijas vai Baltkrievijas pilsonība, un rada tiesisku pamatu jau izsniegto atļauju anulēšanai.

Grozījumi Zemesgrāmatu likumā

Papildina zemesgrāmatu tiesneša pienākumu regulējumu, paredzot daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas ierakstīšanu zemesgrāmatā vienlaikus ar dzīvokļu īpašumiem; saskaņots ar grozījumiem īpašuma ierakstīšanas likumā.

Grozījumi Būvniecības likumā

Precizē būvniecības ieceres iesnieguma (arī paziņojuma par būvniecību) tiesisko statusu jaunas būves būvniecībai un izmaiņām esošā būvē, kā arī nosaka pārejas kārtību iecerēm, kas ierosinātas līdz 2027. gada 7. janvārim.

Grozījums likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”

Nosaka, ka daudzdzīvokļu dzīvojamā māja zemesgrāmatā ierakstāma vienlaikus ar dzīvokļu īpašumiem — pamatojoties uz Būvniecības informācijas sistēmas un Kadastra datiem —, ja māja pieņemta ekspluatācijā un pilnībā sadalīta patstāvīgos dzīvokļu īpašumos.

Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”

Saeimas deputātu iesniegtais grozījums likumā «Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību» nosaka, kas ir «liels apmērs» jaunajā Krimināllikuma 211.1 pantā par aizliegtu vienošanos iepirkumā: atbildība iestājas, ja iepirkuma līgumcena (kopējā samaksa ar visiem nodokļiem, izņemot PVN) nav mazāka par 100 000 eiro. Iesniedzēji norāda, ka vispārējo liela apmēra kritēriju – 50 minimālās mēnešalgas – šim nodarījumam nevar piemērot.

Grozījumi Krimināllikumā

Saeimas deputātu iesniegtie grozījumi Krimināllikumā paredz kriminālatbildību par aizliegtu vienošanos iepirkumā lielā apmērā – piedāvājuma saskaņošanu ar citiem pretendentiem vai vienošanos par dalības noteikumiem vai piedāvājuma neiesniegšanu. Sods ir brīvības atņemšana līdz trim gadiem vai citi sodi, publiskā iepirkumā – līdz pieciem gadiem; to, kas pirmais labprātīgi ziņo un aktīvi palīdz atklāt nodarījumu, var atbrīvot no atbildības. Iesniedzēji norāda, ka līdz šim fiziskās personas par to netika sodītas.

Grozījumi Naftas produktu cenu pieauguma ierobežošanas likumā

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas likumprojekts groza Naftas produktu cenu pieauguma ierobežošanas likumu: dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa pagaidu likmi samazina no 396 uz 330 eiro par 1000 litriem un nosaka bezsvina benzīnam pagaidu likmi 490 eiro par 1000 litriem, abas izmaiņas piemērojot no 2026. gada 1. oktobra. Anotācijā norādīts, ka mērķis ir mazināt degvielas cenu kāpuma ietekmi un cena varētu samazināties par aptuveni 8 centiem litrā, ja tirgotāji pilnībā pārnes nodokļa samazinājumu.

Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādāts alternatīvs grozījums Saeimas vēlēšanu likumā paredz ārvalstīs dzīvojošos vēlētājus pieskaitīt tā vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitam, kurā bija viņu pēdējā deklarētā dzīvesvieta Latvijā, un Rīgas apgabalam — tikai tad, ja tādas nav. Līdz šim tos pieskaitīja Rīgas apgabalam. Komisija norāda, ka tas nodrošinātu faktiskajai situācijai atbilstošāku deputātu pārstāvniecības proporcionalitāti.

Grozījumi Teritorijas attīstības plānošanas likumā

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas likumprojekts groza Teritorijas attīstības plānošanas likumu. Lēmumu apturēt pašvaldības teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma darbību, ja konstatēti procedūras pārkāpumi vai neatbilstība normatīvajiem aktiem, līdzšinējā ministra rīkojuma vietā pieņemtu Ministru kabinets sešu mēnešu laikā pēc plānojuma stāšanās spēkā. Līdz valdības lēmumam plānojums nav piemērojams, bet pēc apturēšanas dome divu nedēļu laikā lemj par saistošo noteikumu atcelšanu vai vēršanos Satversmes tiesā.

Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā

Ministru kabineta iesniegtie grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā paredz, ka operatīvās darbības subjekti (izņemot valsts drošības iestādes) Valsts drošības dienestā sertificē speciālās ierīces un programmatūru, ja tās iegādātas valstī, kas nav ES, EEZ vai NATO dalībvalsts vai NATO Indijas un Klusā okeāna reģiona sadarbības valsts. Šie subjekti arī vismaz reizi gadā iesniedz dienestam savā rīcībā esošo speciālo ierīču un programmatūras sarakstu.

Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā

Sociālo un darba lietu komisijas likumprojekts paredz, ka no 2026. gada 1. novembra līdz 2027. gada 30. aprīlim pašvaldības mājokļa pabalstu aprēķina ar palielinātiem koeficientiem (no 1,7 līdz 2,5 atkarībā no mājsaimniecības veida) un piešķirtos pabalstus pārrēķina bez iesnieguma. Valsts papildus jau esošajiem 30 % sedz vēl 20 % no šī pabalsta, kopā 50 %, un pilnībā kompensē sociālo dienestu darbinieku piemaksas līdz 20 % no algas. Anotācijā to pamato ar gaidāmo apkures izmaksu pieaugumu.

Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā

Deputātu iesniegtie grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā paredz ārvalstīs dzīvojošos vēlētājus pieskaitīt tā vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitam, kurā bija viņu pēdējā deklarētā dzīvesvieta Latvijā, bet, ja tādas nav, – Rīgas apgabalam. Pa pastu balsojošie iesniegumā izvēlētos apgabalu, par kura kandidātiem balso, savukārt ārvalstu un kuģu iecirkņos joprojām balsotu par Rīgas apgabalā pieteiktajiem sarakstiem. Iesniedzēji norāda, ka tas stiprinātu saikni ar dzimto reģionu.

Grozījumi Valsts kontroles likumā

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādātie grozījumi Valsts kontroles likumā paredz samazināt Valsts kontroles padomes locekļu skaitu no sešiem uz pieciem (no 2027. gada 26. marta), izslēgt revidentu un sektoru vadītāju obligāto sertifikāciju un atestāciju un atcelt pensijas vecuma ierobežojumu kandidātiem uz valsts kontroliera, padomes locekļa un sektora vadītāja amatu. Padome varētu ar motivētu lēmumu neuzsākt vai izbeigt zaudējumu piedziņu, ja tā nav lietderīga vai ir acīmredzami nesamērīga.

Par Zemgales rajona tiesas tiesneses Irinas Freimanes atbrīvošanu no tiesneša amata

Juridiskās komisijas iesniegts Saeimas lēmuma projekts par Zemgales rajona tiesas tiesneses atbrīvošanu no amata. Saeima lemj, vai ar 2026. gada 31. decembri atbrīvot Irinu Freimani no tiesneša amata pēc viņas pašas vēlēšanās.

Par Alda Černija iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi

Juridiskās komisijas iesniegts Saeimas lēmuma projekts par tiesneša iecelšanu. Saeima lemj, vai ar 2026. gada 28. septembri iecelt Aldi Černiju par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Grozījums Ceļu satiksmes likumā

Deputātu iesniegts grozījums Ceļu satiksmes likumā paredz, ka fiziskā persona, kuras vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese un transportlīdzekļa numura zīme ir noplūduši kiberincidentā no CSDD pārziņā esošā Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra, kā daļēju kompensāciju vienu reizi var bez maksas veikt viena transportlīdzekļa tehniskās apskates pamatpārbaudi. Tas neierobežo tiesības prasīt kaitējuma atlīdzinājumu citā ceļā, un neizmantotu iespēju naudā neatlīdzina.

Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”

Deputātu iesniegti grozījumi likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» paredz papildināt maksātāja atvieglojumu sarakstu ar atvieglojumu personām, kas strādā pirmajā darbavietā, uz vienu gadu; atvieglojuma apmērs likumprojektā nav noteikts. Norma stātos spēkā 2027. gada 1. janvārī. Iesniedzēji norāda, ka mērķis ir veicināt to jauniešu nodarbinātību, kuri pirmo reizi sāk darba gaitas.

Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā

Deputātu iesniegti grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā paredz izslēgt no likuma normas par Klimata un enerģētikas ministriju un pievienot to Ekonomikas ministrijai; līdz grozījumiem citos aktos tās kompetenci īstenotu ekonomikas ministrs. Ministru kabinetam līdz 2027. gada 1. janvārim jāiesniedz Saeimai saistītie likumu grozījumi. Iesniedzēji norāda, ka ministrijas izveide bijusi dārga kļūda un tās darbs dublējas ar Ekonomikas ministriju un VARAM.

Par Sabiedrības integrācijas fonda likuma atzīšanu par spēku zaudējušu

Deputātu iesniegts likumprojekts paredz no 2026. gada 31. decembra atzīt Sabiedrības integrācijas fonda likumu par spēku zaudējušu un fondu likvidēt. Integrācijas programmas, NVO konkursus, mediju atbalsta fondu un saliedētības pētījumus pārņemtu Kultūras ministrija, diasporas programmas — Ārlietu ministrija sadarbībā ar Kultūras ministriju, bet ģimeņu, sociālās iekļaušanas un diskriminācijas mazināšanas projektus — Labklājības ministrija. Iesniedzēji norāda, ka tas mazinās izmaksas un funkciju dublēšanos.

Grozījumi Dzīvojamo telpu īres likumā

Deputātu iesniegti grozījumi Dzīvojamo telpu īres likumā par drošības naudu. Maksimālā drošības nauda samazināta no divu mēnešu līdz viena mēneša īres maksai, un to atdod ne vēlāk kā dienā, kad telpa atbrīvota, ja vien puses līgumā nav vienojušās par citu termiņu, kas nav ilgāks par vienu mēnesi; līdz šim līgumā varēja noteikt citādi bez ierobežojuma. Jaunā kārtība neattiecas uz līgumiem, kas noslēgti pirms grozījumu spēkā stāšanās.

Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”

Ļauj vienkāršoto nodokļa risinājumu izmantojošai fiziskajai personai, kas nav reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja, atvērt saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu kredītiestādē bez parastās pieteikšanās kārtības; banka paziņo Valsts ieņēmumu dienestam par konta atvēršanu un sāk ieturēt nodokli, ieskaitot to vienotajā nodokļu kontā.

Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”

Atļauj fiziskajai personai, kas sniedz pakalpojumus citai fiziskai personai ar apgrozījumu līdz 25 000 eiro gadā un izmanto vienkāršoto nodokļa risinājumu, nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējai; ja ieņēmumi sasniedz 25 000 eiro un darbību plāno turpināt, jāreģistrējas piecu darbdienu laikā.

Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā

Ievieš vienkāršotu nodokļa režīmu fiziskajām personām, kas sniedz pakalpojumus citām fiziskām personām un kuru apgrozījums nepārsniedz 25 000 eiro gadā — tās var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējas, un šādām personām nosaka mikrouzņēmumu nodokļa likmi 10 procentu apmērā, ko aprēķina un maksā caur saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu.

Grozījumi Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likumā

Ministru kabineta grozījumi Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likumā ir daļa no paketes, kas patērētāju aizsardzības uzraudzību finanšu jomā no PTAC nodod Latvijas Bankai. Šīs jomas patērētāju sūdzības turpmāk izskatīs Latvijas Banka, un ikviens varēs tai ziņot par pārkāpumiem. Likumā arī novecojušo Finanšu un kapitāla tirgus komisijas nosaukumu aizstāj ar Latvijas Banku un izslēdz pantu par sniedzēju maksājumiem Latvijas Bankai, jo to kārtību jau nosaka Latvijas Bankas likums.

Grozījumi Civilprocesa likumā

Ministru kabineta iesniegtie grozījumi Civilprocesa likumā ir daļa no likumprojektu paketes, ar kuru patērētāju tiesību aizsardzības uzraudzību finanšu sektorā no Patērētāju tiesību aizsardzības centra nodod Latvijas Bankai. Likumprojekts paredz, ka tiesai jāaptur tiesvedība patērētāju kolektīvās prasības lietā arī tad, ja saistīto pārkāpuma lietu izskata Latvijas Banka, un ka Latvijas Bankas spēkā stājušos lēmumā konstatēts pārkāpums kolektīvās prasības lietā no jauna nav jāpierāda.

Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā

Ministru kabineta iesniegtie grozījumi Privāto pensiju fondu likumā ir daļa no likumprojektu paketes, ar ko patērētāju tiesību aizsardzību finanšu pakalpojumu jomā no Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) nodod Latvijas Bankai. Patērētāji iesniegumus vai sūdzības par šā likuma un citu patērētāju tiesību aizsardzības normatīvo aktu pārkāpumiem turpmāk iesniegs Latvijas Bankai, nevis PTAC. Līdz 2026. gada 31. decembrim saņemtos iesniegumus un sūdzības izskatīs PTAC.

Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā

Ministru kabineta iesniegtie grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā ir daļa no likumprojektu paketes, ar ko patērētāju tiesību aizsardzību finanšu pakalpojumu jomā no Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) nodod Latvijas Bankai. No PTAC kompetences izslēdz uzraudzību pār to, kā licencēti patērētāju kreditētāji izpilda sankciju ierobežojumus; anotācijā norādīts, ka to turpmāk veiks Latvijas Banka. Līdz 2026. gada 31. decembrim uzsāktās lietas pabeigs PTAC.

Grozījumi Reklāmas likumā

Ministru kabineta iesniegtie grozījumi Reklāmas likumā ir daļa no likumprojektu paketes, ar ko patērētāju tiesību aizsardzību finanšu pakalpojumu jomā no Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) nodod Latvijas Bankai. Reklāmas likuma ievērošanu finanšu pakalpojumu jomā uzraudzīs Latvijas Banka, un papildu prasības finanšu pakalpojumu reklāmas saturam, noformējumam vai izplatīšanai Ministru kabineta vietā noteiks Latvijas Banka. Līdz 2026. gada 31. decembrim uzsāktās lietas pabeigs PTAC.

Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā

Ministru kabineta grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā ir daļa no paketes, kas patērētāju aizsardzības uzraudzību finanšu jomā no PTAC nodod Latvijas Bankai. Informāciju maksājumu kontu maksu salīdzināšanai turpmāk publicēs Latvijas Banka savā tīmekļvietnē, un tā izskatīs arī patērētāju sūdzības. Par pārkāpumiem ikviens varēs ziņot Latvijas Bankai, un tiek atcelts sniedzēju ikgadējais ziņojums ar ziņām, kas, pēc iesniedzēja teiktā, ir publiski pieejamas.

Grozījumi Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumā

Ministru kabineta iesniegtie grozījumi Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumā ir daļa no likumprojektu paketes, ar ko patērētāju tiesību aizsardzību finanšu pakalpojumu jomā no Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) nodod Latvijas Bankai. Finanšu pakalpojumu atbilstību piekļūstamības prasībām turpmāk uzraudzīs Latvijas Banka, nevis PTAC. Līdz 2026. gada 31. decembrim uzsāktās lietas par finanšu pakalpojumu atbilstību šim likumam pabeigs PTAC.

Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā

Ministru kabineta iesniegtie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā ir daļa no paketes, kas finanšu jomas patērētāju aizsardzību no Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) nodod Latvijas Bankai. Licencētu patērētāju kreditētāju uzraudzību šā likuma prasību izpildē PTAC vietā veiks Latvijas Banka, un PTAC vairs nebūs vispārēja pienākuma ziņot Eiropas Banku iestādei par piemērotajām sankcijām. Līdz 2026. gada 31. decembrim uzsāktās lietas pabeigs PTAC.

Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā

Ministru kabineta iesniegtie grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā ir daļa no likumprojektu paketes, ar ko patērētāju tiesību aizsardzību finanšu pakalpojumu jomā no Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) nodod Latvijas Bankai. Likumprojekts nosaka, ka finanšu pakalpojumu jomā šā likuma ievērošanu uzrauga Latvijas Banka. Lietas par negodīgu komercpraksi finanšu pakalpojumu jomā, kas uzsāktas līdz 2026. gada 31. decembrim, pabeigs PTAC.

Grozījumi Imigrācijas likumā

Deputātu iesniegtie grozījumi Imigrācijas likumā vērsti pret studiju izmantošanu negodprātīgai imigrācijai. Augstskolai, kuras darbībā konstatēti pārkāpumi ārvalstu studentu atlasē un uzraudzībā, varēs liegt uzaicināt ārzemniekus studēt, uzturēšanās atļauju studijām neizsniegs, ja to pieprasa pēc 31. oktobra vai 31. marta, un tā vairs neattieksies uz koledžu programmām. Par uzaicinātāja informēšanas pienākuma nepildīšanu paredzēts naudas sods.

Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā

Ministru kabineta iesniegtie grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā iekļauj augu augšanas substrātus mēslošanas līdzekļa definīcijā, atsakās no reģistrācijas apliecību izsniegšanas un atļauju vietā ievieš reģistrāciju uz noteiktu laiku. Uzņēmējiem vairs nebūs katru gadu jāiesniedz ziņas par saražotajiem un ievestajiem līdzekļiem, bet tiem, kas tos tirgo internetā, būs jāpaziņo dienestam tiešsaistes platforma. Prasības sprāgstvielu prekursoru apritei izdalītas atsevišķā pantā.

Grozījumi Ķīmisko vielu likumā

Ministru kabineta iesniegtie grozījumi Ķīmisko vielu likumā paredz, ka Aizsardzības ministrija uzrauga darbības ar ķīmiskajām vielām valsts aizsardzībai nozīmīgās militārajās ražotnēs un glabātavās, ja jāaizsargā valsts noslēpums. Informāciju par izstrādājumiem, ko piegādā Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, vairs nebūs jāsniedz publiski pieejamajā Eiropas Ķimikāliju aģentūras SCIP datubāzē. Ministru kabinetam līdz 2027. gada beigām jāizdod noteikumi par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanu šajās vietās.

Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”

Deputātu Andra Šuvajeva, Ata Švinkas, Lienes Gāteres, Antoņinas Ņenaševas un Leilas Rasimas iesniegti grozījumi likumā «Par maternitātes un slimības apdrošināšanu». Tie paredz, ka vecākam, kurš bērna kopšanas laikā strādā un nav bērna kopšanas atvaļinājumā vai gūst ienākumus kā pašnodarbinātais, vecāku pabalstu no 2027. gada 1. janvāra izmaksā 100 procentu apmērā, nevis procentuāli ierobežotā apmērā kā līdz šim.

Grozījumi Dzelzceļa likumā

Ministru kabineta iesniegti grozījumi Dzelzceļa likumā, ko izstrādājusi Satiksmes ministrija. Līdz 2026. gada 31. decembrim tie paredz paātrinātu kārtību dzelzceļa infrastruktūras maksas palielināšanai labības tranzīta pārvadājumiem, kuru nosūtīšanas stacija ir Krievijā, arī uz Latvijas ostām: infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs nedēļas laikā pārskata maksu, un lēmumu var publicēt divas nedēļas pirms jaunās maksas piemērošanas.

Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā

Ministru kabineta iesniegtie grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā ir daļa no likumprojektu paketes, ar ko patērētāju tiesību aizsardzību finanšu pakalpojumu jomā no Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) nodod Latvijas Bankai. Ieguldījumu fondu ieguldītāji, kas ir patērētāji, iesniegumus un sūdzības par pārkāpumiem saistībā ar ieguldījumu pārvaldes pakalpojumiem turpmāk iesniegs Latvijas Bankai, nevis PTAC. Līdz 2026. gada 31. decembrim saņemtos iesniegumus un sūdzības izskatīs PTAC.

Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā

Ministru kabineta iesniegtie grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā paredz, ka klienti, kas ir patērētāji, sūdzības par pārkāpumiem saistībā ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu iesniedz Latvijas Bankai, nevis Patērētāju tiesību aizsardzības centram. Līdz 2026. gada 31. decembrim saņemtās sūdzības centrs izskatīs pēc toreiz spēkā esošajām normām. Grozījumi ir daļa no paketes, ar ko patērētāju tiesību uzraudzību finanšu jomā nodod Latvijas Bankai.

Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā

Ministru kabineta iesniegtie grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā paredz, ka fondu ieguldītāji, kas ir patērētāji, iesniegumus un sūdzības par pārkāpumiem saistībā ar pārvaldnieka pakalpojumiem iesniedz Latvijas Bankai, nevis Patērētāju tiesību aizsardzības centram. Līdz 2026. gada 31. decembrim saņemtos iesniegumus centrs izskatīs pēc toreiz spēkā esošajām normām. Grozījumi ir daļa no paketes, ar ko patērētāju tiesību uzraudzību finanšu jomā nodod Latvijas Bankai.

Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā

Ministru kabineta iesniegtie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredz no Patērētāju tiesību aizsardzības centra nodot Latvijas Bankai patērētāju tiesību uzraudzību finanšu pakalpojumu jomā, arī patērētāju kreditētāju licencēšanu un kredīta starpnieku reģistrāciju. Vairākas prasības, ko līdz šim noteica Ministru kabinets, noteiks Latvijas Banka, un likums nosaka maksas tai, piemēram, 2500 eiro par licences dokumentu izskatīšanu. Iesniedzēji kā mērķi min vienotu uzraudzību un mazāku birokrātisko slogu.

Par Slimnīcu tīkla reformas turpmāko virzību un Fiskālās disciplīnas padomes konstatēto neatbilstību novēršanu

Deputātu lēmumprojekts uzdod valdībai līdz 2026. gada 22. septembrim atcelt slimnīcu tīkla reformas noteikumus Nr. 444 un nevirzīt tos atkārtoti, kamēr nav visaptveroši izvērtēta ietekme, nodrošināts finansējums vai iniciatīva apstiprināta budžeta prioritātēs un garantēts, ka tie nesamazina pakalpojumu pieejamību, neapdraud reģionālo un lokālo slimnīcu finanses un nerada neatgriezenisku ārstniecības profilu vai cilvēkresursu zudumu. Pamatā — Fiskālās disciplīnas padomes konstatētā neatbilstība.

Par 10 200 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Palielināt kopšanas pabalstu personām ar smagu invaliditāti un piesaistīt to minimālajai algai” turpmāko virzību

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas iesniegts lēmuma projekts par 10 200 pilsoņu kolektīvo iesniegumu, kurā prasīts palielināt kopšanas pabalstu personām ar smagu invaliditāti un piesaistīt to minimālajai algai. Saeima lemj nodot šo iesniegumu Sociālo un darba lietu komisijai turpmākai izvērtēšanai.

Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”

Ministru kabineta grozījumi likumā «Par ietekmes uz vidi novērtējumu» paredz, ka lēmumu par paredzētās darbības akceptēšanu līdzšinējo lēmēju, piemēram, pašvaldības vai Ministru kabineta, vietā pieņems kompetentā institūcija, iekļaujot tajā savu atzinumu; iesniedzējs norāda, ka process saīsināsies par 60 dienām. Novērtējumu nepiemēros darbībām, kuru vienīgais mērķis pēc Aizsardzības ministrijas atzinuma ir valsts aizsardzība vai nacionālā drošība un kuru īstenošanu novērtējums var nelabvēlīgi ietekmēt; tām Valsts vides dienests noteiks minimālās vides prasības.

Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas virzīts lēmums, ar kuru Saeima piekrīt 2026. gada valsts budžetā noteiktās apropriācijas pārdalei pēc finanšu ministra lūguma. Kopumā 263 217 euro no Tieslietu, Kultūras un Izglītības un zinātnes ministrijas programmām pārceļ uz Finanšu ministrijas apakšprogrammu «Budžeta izpilde», lai segtu Valsts kases saistības par pārcelto resoru darbinieku uzkrātajiem atvaļinājumiem līdz 2026. gada 1. janvārim.

Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas virzīts lēmums, ar kuru Saeima piekrīt 2026. gada valsts budžetā noteiktās apropriācijas pārdalei pēc finanšu ministra lūguma. 10 382 euro pārceļ no Ekonomikas ministrijas programmas «Statistiskās informācijas nodrošināšana» uz Tieslietu ministrijas apakšprogrammu «Fizisko personu datu aizsardzība», lai Datu valsts inspekcija regulāri pārbaudītu personas datu apstrādi Centrālās statistikas pārvaldes drošajā datu apstrādes vidē.

Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas virzīts lēmums, ar kuru Saeima piekrīt 2026. gada valsts budžetā noteiktās apropriācijas pārdalei pēc finanšu ministra lūguma. 14 082 euro pārceļ no Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas programmas «Valsts digitālās attīstības politikas īstenošana» uz Finanšu ministrijas Iepirkumu uzraudzības biroju, lai sniegtu tehnisko atbalstu centralizēto iepirkumu institūcijām e-pasūtījumu apakšsistēmā.

Par Andra Strazda ievēlēšanu par Latvijas Bankas prezidenta vietnieku

Saeimas lēmuma projekts paredz ievēlēt Andri Strazdu par Latvijas Bankas prezidenta vietnieku, un lēmumam paredzēts stāties spēkā 2026. gada 1. oktobrī. Projektu Saeimas izskatīšanai virzīja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija kopā ar lēmuma projektu par Māra Kāļa atbrīvošanu no šī amata.

Par Māra Kāļa atbrīvošanu no Latvijas Bankas prezidenta vietnieka amata

Saeimas lēmuma projekts paredz atbrīvot Māri Kāli no Latvijas Bankas prezidenta vietnieka amata, pamatojoties uz viņa iesniegumu par atkāpšanos no amata. Lēmumam paredzēts stāties spēkā 2026. gada 1. oktobrī. Projektu Saeimas izskatīšanai virzīja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, kas to atbalstīja 15. septembra sēdē.

Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegtie grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā nosaka, ka Fonda administrācija ir Tieslietu ministrijas funkcionālā pārraudzībā, un precizē datu apstrādi iesniedzēju un parādnieku reģistrā. Fonda administrācija no kredītinformācijas birojiem saņems arī kreditora nosaukumu un reģistrācijas numuru, nevis tikai ziņas par parādsaistību; iesniedzēja vai parādnieka vienošanās par maksājumu kārtību stāsies spēkā, kad Fonda administrācija apstiprinās ikmēneša maksājuma apmēru.

Grozījums likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegtais grozījums likumā «Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā» paredz, ka gadījumā, ja daļēji sagruvušas, bet atjaunojamas daudzdzīvokļu mājas vai tās daļas ekspluatācija ir pilnībā pārtraukta un to nevar atjaunot gada laikā, personu nodrošina ar pagaidu dzīvojamo telpu līdz ekspluatācijas atjaunošanai, bet ne ilgāk par pieciem gadiem. Pašlaik šis termiņš ir viens gads; iesniedzēji norāda, ka grozījums izstrādāts pēc 2026. gada 2. janvāra sprādziena mājā Bauskas ielā 15, Rīgā.

Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā

Ministru kabineta likumprojekts groza Apcietinājumā turēšanas kārtības likumu; iesniedzējs to vērš pret ieslodzīto neformālo hierarhiju, neatļautu priekšmetu apriti un neatļautu saziņu un atsaucas uz ECT spriedumu lietā «D. pret Latviju». Videosaziņas tiesības iegūs vairāk apcietināto, apmeklējumi tiks regulēti sīkāk, un bērnus kopā ar apcietināto māti cietumā varēs iemitināt līdz četru, nevis trīs gadu vecumam.

Grozījumi Aizsargjoslu likumā

Ministru kabineta iesniegtie grozījumi Aizsargjoslu likumā ļauj pilsētās un ciemos audzēt kokus un krūmus pazemes inženiertīklu aizsargjoslās, ja tas saskaņots ar tīkla īpašnieku un atbilst standartiem. Valsts vides dienests varēs likt zemes īpašniekam atjaunot nelikumīgi uzbērtu applūstošo teritoriju, ja vainīgais nav zināms, un kokus nebūs jāizcērt virs elektrokabeļiem, kas bez tranšejām ierīkoti dziļāk par trim metriem.

Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”

Ministru kabineta iesniegti grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām», ko izstrādājusi Ekonomikas ministrija. Tie paredz, ka VID savu informāciju ar kredītinformācijas biroja starpniecību varēs nodot arī fiziskajai personai par viņu pašu, ne tikai kreditētājiem, un ka skaidrās naudas darījumu ierobežojumi neattieksies arī uz licencētu patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju pakalpojumiem. Iesniedzējs norāda, ka mērķis ir ļaut cilvēkam savus kredītdatus saņemt vienuviet.

Par Eiropas Padomes Konvenciju par vides krimināltiesisko aizsardzību

Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts paredz pieņemt un apstiprināt 2025. gada 14. maija Eiropas Padomes Konvenciju par vides krimināltiesisko aizsardzību, kuras mērķis ir novērst un apkarot noziedzīgus nodarījumus pret vidi un veicināt starptautisko sadarbību. Saistību izpildi koordinēs Tieslietu ministrija, Klimata un enerģētikas ministrija un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija. Iesniedzējs norāda, ka atbilstību konvencijai nodrošinās paralēli izstrādātie grozījumi Krimināllikumā un tā spēkā stāšanās likumā.

izglītības un zinātnes ministrei Ilzei Indriksonei "Par būtisku izglītības nozares izmaiņu virzību īsi pirms mācību gada sākuma un nozares iesaistes nenodrošināšanu"

Deputātu pieprasījums izglītības un zinātnes ministrei Ilzei Indriksonei par vairākām izglītības izmaiņām, kas virzītas vienlaikus īsi pirms mācību gada sākuma, tostarp centralizēto eksāmenu procentu sliekšņa atcelšanu, jaunu dabaszinību eksāmenu, izmaiņām finansēšanas modelī «Programma skolā» un ģimenes veselības mācību. Iesniedzēji prasa paskaidrot izmaiņu pamatojumu, ietekmes izvērtējumu un saskaņošanu ar arodbiedrību, pašvaldībām un citiem nozares pārstāvjiem. Iesniedzēji — 10 deputāti, tostarp Antoņina Ņenaševa.

Ministru prezidentam Andrim Kulbergam, tieslietu ministram Edvardam Smiltēnam, finanšu ministram Mārim Kučinskim "Par administratīvo resursu izmantošanu politisko partiju apvienības priekšvēlēšanu aģitācijā un iespējamu interešu konfliktu"

Deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Andrim Kulbergam, tieslietu ministram Edvardam Smiltēnam un finanšu ministram Mārim Kučinskim par 7. augusta darba vizīti Kurzemē, kurā, pēc iesniedzēju teiktā, notika «Apvienotā saraksta» priekšvēlēšanu aģitācija. Iesniedzēji prasa paskaidrot, vai tika izmantoti administratīvie resursi, piemēram, ministrijas transports, kas vizīti organizēja un vai apmeklēto uzņēmumu īpašnieki ir atbalstījuši apvienību. Iesniedzēji — 10 deputāti, tostarp Andris Šuvajevs.

Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā

Saeimas deputātu iesniegtais grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā paredz no 2026. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim benzīnam, dīzeļdegvielai, petrolejai, naftas gāzēm un degvieleļļai piemērot samazināto PVN likmi 12 procentu apmērā 21 procenta vietā. Iesniedzēji to pamato ar straujo degvielas sadārdzinājumu un lēš, ka budžeta ieņēmumi trijos mēnešos samazināsies par 18 līdz 20 miljoniem eiro.

Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā

Deputātu J. Eglīta, A. Butāna, N. Dzintara, E. Šnores un J. Grasberga iesniegtie grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā papildus importa aizliegumam liedz Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības un lopbarības produktus vest tranzītā caur Latviju, glabāt brīvajās zonās un muitas noliktavās un sniegt ar tiem saistītus pakalpojumus, arī ostās. Iesniedzēji norāda, ka šis tranzīts pārslogo ostas un kavē Latvijas graudu eksportu.

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"” (Nr.947/Lp14) trešajam lasījumam līdz 2026. gada 9. oktobrim

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas virzītais Saeimas lēmuma projekts paredz pagarināt termiņu, līdz kuram var iesniegt priekšlikumus likumprojektam «Grozījumi likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"» (Nr. 947/Lp14) pirms tā galīgās izskatīšanas. Jaunais priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2026. gada 9. oktobris.

iekšlietu ministram Jānim Dombravam "Par cilvēktiesību ievērošanu migrācijas politikas īstenošanā"

Deputātu pieprasījums iekšlietu ministram Jānim Dombravam par 88 gadus vecās Krievijas pilsones Nadeždas Golomazovas lietu: PMLP viņai atteica pastāvīgās uzturēšanās atļauju, lai gan 2021. gadā humānu apsvērumu dēļ bija piešķirta termiņuzturēšanās atļauja. Iesniedzēji prasa paskaidrot atteikuma tiesisko pamatojumu, tā atbilstību cilvēktiesību normām, kā ministrija vērtē «humānus apsvērumus» un vai plāno mainīt migrācijas regulējumu. Iesniedzēji — 10 deputāti, tostarp Ramona Petraviča.

veselības ministram Hosamam Abu Meri "Par katastrofālo medicīniskās palīdzības un pakalpojumu pieejamības krīzi Latvijā pretstatā Satversmes 111. pantā garantētajam minimumam"

Desmit deputātu, tostarp Ramonas Petravičas un Ričarda Šlesera, pieprasījums veselības ministram Hosamam Abu Meri jautā, kāpēc insulta pacients no Liepājas vests uz Jelgavas slimnīcu, kā pamatot 30 mēnešu rindu pie bērnu oftalmologa BKUS un vai līdz trim gadiem ilga gaidīšana uz valsts apmaksātu fizioterapiju nepārkāpj Satversmes 111. pantu un Eiropas Sociālo hartu. Deputāti arī prasa pamatot Rīgas Dzemdību nama finansējuma samazinājumu par vairāk nekā 750 000 eiro.

Par Zemgales rajona tiesas tiesneses Sarmītes Daukštes atbrīvošanu no tiesneša amata

Juridiskās komisijas iesniegts lēmuma projekts, ar kuru Saeima lemj atbrīvot Zemgales rajona tiesas tiesnesi Sarmīti Daukšti no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās ar 2026. gada 30. novembri.

Par Latgales rajona tiesas tiesneses Elīnas Volikas atbrīvošanu no tiesneša amata

Juridiskās komisijas iesniegts lēmuma projekts, ar kuru Saeima lemj atbrīvot Latgales rajona tiesas tiesnesi Elīnu Voliku no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās ar 2026. gada 5. oktobri.

Par vēstures prioritāru mācīšanu

Deputātu iesniegts lēmuma projekts, ar kuru Saeima aicina Ministru kabinetu noteikt Latvijas un pasaules vēstures mācīšanu par prioritāru sociālajā un pilsoniskajā mācību jomā pamatizglītībā un vidējā izglītībā, līdz 2026. gada 1. novembrim grozot izglītības standartus un informējot Saeimu. Iesniedzēji norāda, ka kompetenču pieeja samazinājusi vēstures stundu skaitu no 14 līdz 6 vairumam skolēnu, un vēstures mācīšanu uzskata par nacionālās drošības jautājumu.

Latviešu komponista Raimonda Paula mūzikas mantojuma daiļrades aizsardzības likums

Deputātu iesniegtais jaunais likums atzītu komponista Raimonda Paula mūzikas mantojumu par valsts nozīmes kultūras vērtību un noteiktu, ka viņa darbus, to fonogrammas un publisko izmantošanu nevar pakļaut sankcijām arī tad, ja tās noteiktas viņa līdzautoriem vai izpildītājiem. Valsts kopā ar Kultūras ministriju un sabiedrisko mediju gādātu par šīs mūzikas pieejamību. Iesniedzēji kā piemēru min 2024. gadā no teātra izrādes izslēgtās dziesmas.

Grozījumi Imigrācijas likumā

Deputātu iesniegtie grozījumi Imigrācijas likumā izslēdz ārzemnieku tiesības saņemt termiņuzturēšanās atļauju līdz pieciem gadiem par vismaz 150 000 eiro ieguldījumu valsts izveidotā alternatīvo ieguldījumu fondā un 10 000 eiro iemaksu valsts budžetā. Iesniedzēji norāda, ka šāds uzturēšanās atļauju modelis rada nesamērīgus valsts drošības, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, sankciju apiešanas un reputācijas riskus.

Grozījumi Ārstniecības likumā

Saeimas deputātu iesniegtais likumprojekts papildina Ārstniecības likumu ar normu, ka ārstniecības laikā pacientam ir tiesības saņemt valsts apmaksātas medicīniski indicētas un izmaksu efektīvas zāles, ja nav pieejamas terapeitiski līdzvērtīgas alternatīvas ar zemākām izmaksām. Likumprojekts virzīts kopā ar grozījumiem Pacientu tiesību likumā; iesniedzēji norāda, ka pašlaik šādas tiesības normatīvi nav nostiprinātas un kompensējamo zāļu pieejamība bieži atkarīga no finansējuma.

Grozījumi Pacientu tiesību likumā

Saeimas deputātu iesniegtais likumprojekts papildina Pacientu tiesību likumu ar normu, ka pacientam ir tiesības saņemt valsts apmaksātas medicīniski indicētas un izmaksu efektīvas zāles, ja nav pieejamas terapeitiski līdzvērtīgas alternatīvas ar zemākām izmaksām. Iesniedzēji norāda, ka pašlaik šādas tiesības normatīvi nav nostiprinātas un zāļu kompensācija bieži atkarīga no pieejamā finansējuma, nevis medicīniskās nepieciešamības; likumprojekts virzīts kopā ar grozījumiem Ārstniecības likumā.

Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā

Saeimas deputātu iesniegtais likumprojekts papildina Valsts sociālo pabalstu likumu ar jaunu pabalstu vientuļam pensionāram, kurš dzīvo viens. To reizi gadā izmaksātu personai, kura sasniegusi pensijas vecumu, saņem valsts pensiju un saskaņā ar iedzīvotāju reģistru dzīvo viena un tai nav laulātā; apmēru katram gadam noteiktu Saeima, bet ne mazāku par minimālo vecuma pensiju. Izmaksas paredzēts sākt 2027. gada 1. septembrī; iesniedzēji norāda uz augsto senioru nabadzības risku.

Par neuzticības izteikšanu izglītības un zinātnes ministrei Ilzei Indriksonei

Lēmuma projekts, ko iesnieguši desmit Saeimas deputāti, tostarp Andris Šuvajevs, Antoņina Ņenaševa un Andris Sprūds, paredz izteikt neuzticību izglītības un zinātnes ministrei Ilzei Indriksonei. Anotācijā iesniedzēji pārmet ministrei sasteigtas izmaiņas mācību procesā, vērtēšanā, centralizētajos eksāmenos un mācību saturā jau mācību gada laikā, neraugoties uz nozares organizāciju iebildumiem, kā arī datos balstīta pamatojuma un izmaksu aprēķinu trūkumu.

Par neuzticības izteikšanu veselības ministram Hosamam Abu Meri

Saeimas deputātu iesniegts lēmuma projekts, ar kuru Saeima izteiktu neuzticību veselības ministram Hosamam Abu Meri. Anotācijā iesniedzēji atsaucas uz frakcijas «Latvija Pirmajā Vietā» deputātu pieprasījumu par medicīniskās palīdzības pieejamību un pauž, ka ministra atbilde liecina par sistēmisku krīzi nozarē: neatliekamajā medicīnā, garajās rindās uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem un Rīgas Dzemdību nama finansējuma samazināšanā.

Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā

Ministru kabineta iesniegtie grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā iestāžu sarakstā, kas iekļauj, labo un dzēš ziņojumus sistēmā, Valsts ieņēmumu dienestu aizstāj ar Nodokļu un muitas policiju un piešķir Nodokļu un muitas policijai piekļuvi sistēmā iekļautajai informācijai. Iesniedzējs norāda, ka tas vajadzīgs pēc Valsts ieņēmumu dienesta reorganizācijas, kurā Nodokļu un muitas policijas funkcijas nodotas atsevišķai iestādei.

Par neuzticības izteikšanu satiksmes ministram Rihardam Kozlovskim

Saeimas deputātu iesniegtais lēmuma projekts paredz, ka Saeima izsaka neuzticību satiksmes ministram Rihardam Kozlovskim. Iesniedzēji to pamato ar nepietiekamu ministra uzraudzību pār CSDD, kurā pēc 2026. gada augusta kiberuzbrukuma ar aptuveni 1,2 miljonu fizisko personu datu noplūdi atkāpās valde un padome, kā arī ar airBaltic zaudējumiem un atkarību no valsts finansējuma.

Grozījumi Notariāta likumā

Precizē un papildina zvērinātu notāru darbības regulējumu — tostarp eksāmena, kvalifikācijas pārbaužu un notāru iecelšanas, pārcelšanas un atbrīvošanas nosacījumus — atbilstoši praksē konstatētajām problēmām.

Grozījumi Krimināllikumā

Piecu deputātu (Andris Šuvajevs, Liene Gātere, Kaspars Briškens, Atis Švinka, Andris Sprūds) grozījumi Krimināllikumā atbrīvo no kriminālatbildības personu, kura atklājusi ievainojamību datu apstrādes sistēmā un ziņojusi par to sistēmas atbildīgajam. Atbrīvojums attiecas uz patvaļīgu piekļūšanu sistēmai un uz izspiešanu, ja lūgts samērīgs atalgojums, ja vien nav radīts kaitējums, nav cita noziedzīga nodarījuma sastāva un nav draudu ievainojamību izmantot ļaunprātīgi.

Par neuzticības izteikšanu iekšlietu ministram Jānim Dombravam

Saeimas deputātu iesniegtais lēmuma projekts paredz, ka Saeima izsaka neuzticību iekšlietu ministram Jānim Dombravam. Anotācijā frakcija «Latvija pirmajā vietā» to pamato ar ministra sankcionēto pēkšņo Pāternieku robežkontroles punkta darbības pārtraukšanu uz robežas ar Baltkrieviju, ko iesniedzēji vērtē kā politiski motivētu lēmumu, kas kaitē pārvadātājiem un Latvijas uzņēmējiem.

Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”

Juridiskās komisijas iesniegtais grozījums likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā» precizē izņēmumu, ka likuma 11. panta pirmās daļas ierobežojumi neattiecas uz Saeimas deputātiem, Ministru kabineta locekļiem, pašvaldību domes deputātiem un citām koleģiālu institūciju amatpersonām, kad tās saskaņā ar likumu piedalās lēmumā par savas atlīdzības noteikšanu vai sevis iecelšanu, ievēlēšanu vai apstiprināšanu amatā. Komisija norāda, ka pašreizējais regulējums nedod pietiekamu tiesisko skaidrību.

Grozījumi likumā “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu dzelzceļa līnijas 'Rail Baltica' izbūvei”

Ministru kabineta (izstrādājusi Satiksmes ministrija) likumprojekts papildina likumu par nekustamo īpašumu atsavināšanu «Rail Baltica» izbūvei ar vēl vienu atsavināmu zemes gabalu – 0,09 ha lielu daļu no trim nekustamajiem īpašumiem «Jaunkubas» Baldones pagastā, Ķekavas novadā. Likumam pievieno atsavināmās daļas robežu shēmu un aprakstu. Iesniedzējs norāda, ka daļa kopīpašnieku nepiekrīt labprātīgai atsavināšanai un noteiktajai atlīdzībai 1395 euro apmērā.

Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”

Deputātu iesniegtie grozījumi likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» paredz iekļaut attaisnotajos izdevumos ārstu un ārstniecības personu izrakstīto recepšu medikamentu iegādi, ja šie medikamenti nav iekļauti kompensējamo zāļu sarakstos, un grozījumu piemērot, sākot ar 2026. gada 31. decembri. Iesniedzēji norāda, ka mērķis ir mazināt finansiālo slogu ārstēšanā, īpaši senioriem, hronisko slimību pacientiem un ģimenēm ar bērniem.

Grozījumi Izglītības likumā

Nodod Izglītības un zinātnes ministra kompetencē (līdz šim Ministru kabineta) mācību gada un semestru sākuma un beigu, brīvdienu, kā arī valsts pārbaudes darbu norises laika noteikšanu, mazinot birokrātisko slogu.

Grozījumi Nacionālās drošības likumā

Ministru kabineta iesniegtie grozījumi Nacionālās drošības likumā paredz, ka Nacionālo bruņoto spēku komandieris vai viņa pilnvarota persona militāra apdraudējuma gadījumā var lemt par valsts, pašvaldību, fizisku un juridisku personu nekustamā īpašuma pārņemšanu bruņoto spēku turējumā uz laiku līdz 14 dienām, ko Ministru kabinets var pagarināt par 14 dienām. Iedzīvotājiem ir pienākums īpašumu nodot, un fiziskas un juridiskas personas var prasīt zaudējumu atlīdzību, izņemot atrauto peļņu; lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

Grozījums Profesionālās izglītības likumā

Atceļ Ministru kabineta pilnvarojumu noteikt vispārizglītojošo priekšmetu valsts noslēguma pārbaudījumu norises laiku profesionālās vidējās izglītības programmās, nododot šo kompetenci Izglītības un zinātnes ministram.

Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”

Deputātu iesniegtie grozījumi likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» paredz iekļaut attaisnotajos izdevumos ārstu un ārstniecības personu izrakstīto medicīnisko ierīču iegādi, ja šīs ierīces nav iekļautas kompensējamo medicīnisko ierīču sarakstos, un grozījumu piemērot, sākot ar 2026. gada 31. decembri. Iesniedzēji norāda, ka mērķis ir mazināt pacientu finansiālo slogu, piemēram, 1. tipa cukura diabēta pacientiem, kuri paši maksā par glikozes monitorēšanas sensoriem.

Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā

Deputātu iesniegtais grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā papildina gadījumus, kad personu apliecinošs dokuments ir lietošanai nederīgs: arī tad, ja pieņemts lēmums izsludināt meklēšanā dokumenta turētāju, kuram kriminālprocesā ir aizdomās turētā, apsūdzētā vai notiesātā statuss. Iesniedzēji norāda, ka mērķis ir ierobežot iespējas personām, kuras izvairās no izmeklēšanas, tiesas vai soda izpildes, izmantot dokumentus pakalpojumu saņemšanai un pārvietoties.

Grozījumi Vispārējās izglītības likumā

Atceļ Ministru kabineta pilnvarojumu noteikt mācību gada un semestru sākuma un beigu, kā arī brīvdienu laiku vispārējā izglītībā; šī funkcija tiek nodota Izglītības un zinātnes ministram (izskatīts kopā ar grozījumiem Izglītības likumā).

Grozījums Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā

Deputātu iesniegtais grozījums Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā papildina gadījumus, kad kvalificēts pakalpojuma sniedzējs nekavējoties izbeidz elektroniskās identifikācijas līdzekļa darbību: arī tad, ja no tiesas, prokuratūras vai izmeklēšanas iestādēm saņemta informācija, ka persona kriminālprocesā ir aizdomās turētā, apsūdzētā vai notiesātā un izsludināta meklēšanā. Iesniedzēji norāda, ka mērķis ir liegt personām, kuras izvairās no izmeklēšanas, tiesas vai soda izpildes, izmantot eID, eParakstu un e-pakalpojumus.

Grozījums Krimināllikumā

Piecu deputātu (Andris Šuvajevs, Liene Gātere, Jana Simanovska, Leila Rasima, Antoņina Ņenaševa) likumprojekts papildina Krimināllikuma 118. pantu par slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos ar femicīdu – tīšu sievietes noslepkavošanu viņas dzimuma dēļ vai ar dzimumu saistītu motīvu dēļ. Iesniedzēji norāda, ka Latvijā ilgstoši ir augstākais rādītājs ES attiecībā uz sievietēm, kuras nogalinājuši intīmie partneri vai ģimenes locekļi, un ka grozījums pastiprinātu atbildību un sieviešu aizsardzību.

Grozījumi Kredītinformācijas biroju likumā

Stiprina fizisko personu aizsardzību pret krāpšanu un kredītiem, kas ņemti personas vārdā pret tās gribu — persona varēs kontrolēt savu kredītinformāciju un tai būs pieejama patiesa un pilnīga informācija kredītinformācijas biroju sistēmā; pakete kopā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (1064/Lp14) grozījumiem.

Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā

Pārskata patērētāju kreditēšanas regulējumu — precizē kredīta devēja un kredīta starpnieka definīcijas, reglamentē kreditēšanas līgumu sasaistīšanas un komplektēšanas praksi un patērētājam maksājamās kopējās summas atklāšanu; Ekonomikas ministrijas pakete kopā ar Kredītinformācijas biroju likuma (1066/Lp14) grozījumiem.

Grozījumi Imigrācijas likumā

Maina ārzemnieku aizturēšanas termiņa pagarināšanas lietu piekritību — atsakās no piesaistes aizturētā faktiskajai atrašanās vietai, lai lietas vienmērīgāk sadalītu starp rajona (pilsētu) tiesām, un precizē aizturētā dalību tiesas procesā.

Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā

Deputātu grupas, tostarp Daigas Mieriņas, iesniegtie grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā papildina likuma pielikumu ar Carnikavas pilsētu, tādējādi piešķirot Carnikavai pilsētas statusu ar likumu. Iesniedzēji norāda, ka Carnikavā deklarēti 5305 iedzīvotāji, bet Ministru kabineta noteikumos paredzētā statusa piešķiršanas procedūra ir pārmērīgi sarežģīta un dārga, tāpēc jautājumu risina ar likuma grozījumu.

Grozījums Rail Baltica projekta īstenošanas likumā

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādātais grozījums Rail Baltica projekta īstenošanas likuma pārejas noteikumos ļauj projekta ieviesējas kapitālsabiedrības valdes loceklim līdz 2027. gada 31. jūlijam vienlaikus būt citas publiskas personas kapitālsabiedrības valdes loceklim, un uz viņu neattiecas interešu konflikta likuma amatu savienošanas ierobežojums. Komisija norāda, ka mērķis ir stabila un kompetenta valde.

Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā

Ministru kabineta iesniegtie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā pārņem ES prasības par patērētāju informēšanu un patēriņa kredītu reklāmu. Tirgotājiem jāatgādina par divu gadu likumisko garantiju un, ja ražotājs informāciju sniedz vai tā attiecināma, jāinformē par ilgizturības komercgarantiju, remontējamības indeksu vai rezerves daļām; kredītu reklāmas aizliegumu aizstāj ar prasībām, tostarp brīdinājumu «Aizņemšanās maksā naudu». Par cenas nenorādīšanu varēs piemērot arī brīdinājumu, ne tikai naudas sodu.

Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā

Sociālo un darba lietu komisijas izstrādātais grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā paredz, ka valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu apgādnieka zaudējuma gadījumā turpina maksāt arī tad, kad saņēmējs pilda 11 mēnešu valsts aizsardzības dienestu, nevis pārtrauc to tāpēc, ka viņš nemācās. Iesniedzēji norāda, ka personai nedrīkst rasties nelabvēlīgas sekas par valsts noteikta pienākuma izpildi. Grozījums stātos spēkā 2027. gada 1. janvārī.

Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”

Saeimas deputātu iesniegtie grozījumi likumā par politiski represētās personas statusa noteikšanu paplašina to personu loku, kurām var noteikt šo statusu, ar personām, kas bez tiesas nolēmuma nepamatoti ievietotas psihiatriskajās ārstniecības iestādēs. Statusa piešķiršanas pamats var būt arī lēmums par personas statusa atjaunošanu pēc likuma par Latvijas un PSRS psihiatriskajās iestādēs nepamatoti ievietotajām personām; iesniedzēji norāda, ka statusa piešķiršanas kārtību grozījumi nemaina.

Grozījums likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”

Sociālo un darba lietu komisijas izstrādātais grozījums likumā «Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām» paredz, ka bērns līdz 24 gadu vecumam saglabā atlīdzību par apgādnieka zaudējumu arī 11 mēnešu valsts aizsardzības dienesta laikā; pašlaik tās izmaksu dienesta laikā pārtrauc. Mācību nosacījumu formulējums tiek saskaņots ar likumu «Par valsts pensijām». Grozījums stātos spēkā 2027. gada 1. janvārī.

Grozījumi likumā “Par Latvijas un PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs laika posmā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1991.gada 21.augustam nepamatoti ievietotajām personām”

Deputātu iesniegtie grozījumi likumā par Latvijas un PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs no 1940. līdz 1991. gadam nepamatoti ievietotajām personām ļauj personas statusu atjaunot arī ar Saeimas lēmumu, ja to piešķirt likumā noteiktajā kārtībā traucē faktiski vai tiesiski šķēršļi. Iesniegumus izvērtē Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija, kas var pieaicināt ekspertus; Saeimas un komisijas lēmumi nav pārsūdzami, bet Saeimas lēmuma izpildi uzrauga prokuratūra.

Grozījums Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā

Sociālo un darba lietu komisijas izstrādātais grozījums Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un cietušo sociālās aizsardzības likumā paredz, ka mirušā likvidatora bērns līdz 24 gadu vecumam saglabā tiesības uz valsts sociālo pabalstu arī tad, kad pilda 11 mēnešu valsts aizsardzības dienestu. Vienlaikus mācību nosacījumu formulējums tiek saskaņots ar likumu «Par valsts pensijām». Grozījums stātos spēkā 2027. gada 1. janvārī.

Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā

Deputātu iesniegtais likumprojekts groza Administratīvo sodu likumu par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā, paaugstinot naudas sodus par vairākiem valsts valodas lietošanas pārkāpumiem. Pantu par necieņu pret valsts valodu paredzēts izteikt jaunā redakcijā: sodīt par klaju necieņas izrādīšanu pret valsts valodu un par darbībām, kas vērstas uz tās statusa un nozīmes noniecināšanu, ar naudas sodu no 20 līdz 400 naudas soda vienībām. Iesniedzēji norāda, ka spēkā esošie sodi noteikti 2020. gadā.

Grozījums likumā “Par valsts pensijām”

Sociālo un darba lietu komisija iesniedz šo grozījumu likumā «Par valsts pensijām» kā alternatīvu deputātu likumprojektam Nr. 1369/Lp14. Tas paredz, ka jaunietis līdz 24 gadu vecumam nezaudē apgādnieka zaudējuma pensiju, kamēr pilda 11 mēnešu valsts aizsardzības dienestu; pašlaik pensiju pārtrauc, jo dienesta laikā viņš nemācās. Grozījums stātos spēkā 2027. gada 1. janvārī; anotācijā aplēsts, ka tas skartu aptuveni 62 personas gadā.

Grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izstrādājusi grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā. Tie definē pārtikas piegādes prognozi, aizliedz pircējiem mainīt sortimentu bez rakstiska paziņojuma piegādātājam vismaz 30 dienas iepriekš (izņemot preču neatbilstību līgumam), nosaka, ka sankcijām jāattiecas arī uz pircējiem un tās nepiemēro, ja prognozes neizpilde nepārsniedz 10 procentus, un svītro iespēju vienoties par ilgāku nekā 20 dienu samaksas termiņu regulārām svaigu dārzeņu un ogu piegādēm.

Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”

Deputātu iesniegtie grozījumi likumā «Par valsts pensijām» paredz, ka apgādnieka zaudējuma pensijas izmaksa netiek pārtraukta personām, kuras studijas pārtraukušas, lai pildītu valsts aizsardzības dienestu. Pašlaik šo pensiju līdz 24 gadu vecumam saņem bērni, kas turpina mācīties vai studēt pilna laika klātienē, tāpēc dienestā iesauktais students to zaudē. Iesniedzēji, atsaucoties uz tiesībsargu, to uzskata par nepamatotu pamattiesību ierobežojumu.

Grozījums Ārstniecības likumā

Sociālo un darba lietu komisijas izstrādātais grozījums Ārstniecības likuma 60. pantā precizē Ministru kabineta pilnvarojumu: valdība noteiks recepšu veidlapu izgatavošanas un aprites, recepšu izrakstīšanas un uzglabāšanas prasības, kā arī aptieku un valsts iestāžu pienākumus recepšu apritē. Iesniedzēji norāda, ka līdzšinējais pilnvarojums bija nepilnīgs, un jaunie recepšu noteikumi jāpieņem līdz 2026. gada 31. augustam.

Grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā

Ministru kabineta iesniegti grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā. Tie paredz starpnieku reģistrāciju un reģistra uzturēšanu nodot no Ekonomikas ministrijas biedrībai «Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija», kas šo uzdevumu pildīs ministrijas funkcionālajā pakļautībā un izdevumus segs no pakalpojuma maksas. Starpnieku uzraudzība paliek ministrijai, un biedrības lēmumu par reģistrēšanu vai izslēgšanu varēs apstrīdēt ministrijā.

Grozījumi Izglītības likumā

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas izstrādātie grozījumi Izglītības likumā nosaka mācību norisi apdraudējuma gadījumā. Izglītības un zinātnes ministrs apstiprinās izglītības sistēmas noturības un nepārtrauktības ietvaru un iestāžu nepārtrauktības plāna paraugu, pašvaldība noteiks mācību kārtību visās izglītības iestādēs savā teritorijā, bet katras iestādes vadītājam būs jāizstrādā savs nepārtrauktības plāns.

Par Pasaules Pasta savienības konstitūcijas Divpadsmito papildprotokolu

Ministru kabineta likumprojekts paredz ratificēt Pasaules Pasta savienības konstitūcijas Divpadsmito papildprotokolu, ko parakstīja 2025. gada 19. septembrī kongresā Dubaijā; saistību izpildi koordinēs Satiksmes ministrija. Protokols terminu «ierobežotas apvienības» aizstāj ar «reģionālas apvienības» un atsaucēs izmanto konsolidētās redakcijas numerāciju. Anotācijā norādīts, ka Latvijai tas jāratificē līdz 2027. gada 1. janvārim.

Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādātie grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā ļauj pašvaldības vēlēšanu komisijai vēlēšanu dienā pagarināt balsošanas laiku iecirkņos, kur balsošanu būtiski kavējis apdraudējums; kritērijus un kārtību nosaka Centrālā vēlēšanu komisija. Pēc pagarinātā laika beigām balsot var tikai tie, kas ieradušies pirms tā beigām. Anotācijā kā piemērs minēti ārvalstu bezpilota gaisa kuģu radīti apdraudējumi.

Par Nolīguma par pasta maksājumu pakalpojumiem Otro papildprotokolu

Ministru kabineta likumprojekts paredz ratificēt Pasaules Pasta savienības Nolīguma par pasta maksājumu pakalpojumiem Otro papildprotokolu, ko parakstīja 2025. gada 19. septembrī; saistību izpildi koordinēs Satiksmes ministrija. Protokols precizē definīcijas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasības un ļauj pasta operatoriem brīvprātīgi sniegt papildu finanšu pakalpojumus, piemēram, kontu uzturēšanu un rēķinu apmaksu.

Grozījums Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā

Nosaka, ka publiska pasākuma organizatoram jāpārtrauc vai nav jāuzsāk pasākums, ja kompetentā iestāde izziņojusi agrīno brīdinājumu (šūnu apraides paziņojumu) par apdraudējumu cilvēku dzīvībai vai veselībai; ja maksas pasākums šā iemesla dēļ atcelts ne agrāk kā stundu pirms sākuma, rīkotājam nav pienākuma atmaksāt biļešu vērtību.

Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā

Ministru kabineta (izstrādājusi Ārlietu ministrija) likumprojekts papildina Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu ar aizliegumu ievest Latvijā atsevišķas rūpniecības preces no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī šo valstu izcelsmes preces no citām trešajām valstīm; preču sarakstu noteiks valdība. Aizliegums neskar tranzītu uz citām ES valstīm un zaudēs spēku 2027. gada 1. jūlijā; valdībai līdz 2027. gada 1. martam jāizvērtē tā nepieciešamība un jāziņo Saeimai.

Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā

Samazina administratīvo slogu komersantiem, kuri saņem Aizsardzības ministrijas speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai ar Eiropas Savienības kopējā militāro preču sarakstā iekļautajām precēm.

Par Raivja Kalēja apstiprināšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekli

Deputātu grupas iesniegtais lēmuma projekts paredz, ka Saeima apstiprina deputātu Raivi Kalēju par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekli. Iesniedzēji lūdza projektu izskatīt Saeimas 2026. gada 23. jūlija ārkārtas sēdē.

Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā

Ievieš pagaidu moratoriju — līdz Ministru kabinets pieņem veca (pirmatnēja un vecaudža) meža definīciju, aizliedz izsniegt ciršanas apliecinājumus mežaudzēs, kas pilnībā vai daļēji atbilst Eiropas nozīmes aizsargājamo meža biotopu kritērijiem.

Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas likumprojekts groza Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, lai Carnikavai piešķirtu pilsētas statusu; tas izstrādāts kā alternatīva deputātu likumprojektam Nr. 1431/Lp14. Likuma pielikumā Ādažu novada sastāvā iekļauj Carnikavas pilsētu, un grozījums stājas spēkā 2026. gada 22. augustā, tātad statusu nosaka tieši likums, nevis Ministru kabinets. Komisija norāda, ka pašreizējā procedūra ir sarežģīta un varētu izmaksāt aptuveni 40 000 euro.

Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā

Ievieš samazināto 5 % pievienotās vērtības nodokļa likmi zīdaiņu un mazu bērnu (līdz triju gadu vecumam) uztura produktiem, lai mazinātu izmaksu slogu ģimenēm ar maziem bērniem.

zemkopības ministram Uldim Augulim "Par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2024/1991 (2024.gada 24.jūnijs) par dabas atjaunošanu un ar ko groza Regulu (ES) 2022/869 neievērošanas riskiem meža nozarē, par ko ir atbildīga Zemkopības ministrija"

Desmit deputātu (pirmā parakstītāja Jana Simanovska) pieprasījums zemkopības ministram Uldim Augulim par meža nozares riskiem neievērot ES Dabas atjaunošanas regulu 2024/1991. Deputāti prasa paskaidrot, vai ministrija ir pārskatījusi 2020. gada skaidrojumu, ka Valsts meža dienestam, izsniedzot ciršanas apliecinājumus, nav jāpārbauda ES nozīmes biotopi sistēmā «Ozols», un kā tā novērsīs Eiropas Komisijas pārkāpuma procedūras risku. Iemesls ir cirsmu izsole Rucavā, kur kailcirtei paredzētajos nogabalos konstatēti prioritāri biotopi.

Grozījums Pārtikas aprites uzraudzības likumā

Saeimas deputātu iesniegts likumprojekts papildina Pārtikas aprites uzraudzības likumu: Ministru kabinets noteiks kompetences centru pārtikas piegāžu un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumu jomā, tā uzdevumus un pienākumus, kā arī pasūtītājiem obligātas prasības šiem iepirkumiem. Iesniedzēji norāda, ka pēc Publisko iepirkumu likuma grozījumiem zuda obligātās zaļā iepirkuma prasības pārtikai, un cer veicināt vietējās pārtikas plašāku izmantošanu.

Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”

Ministru kabineta likumprojekts groza likumu «Par akcīzes nodokli». Nosakot lauksaimniekiem un zivsaimniekiem marķētās dīzeļdegvielas ar samazinātu nodokli apjomu, Lauku atbalsta dienests vērtēs ieņēmumus par pēdējo vai tam iepriekšējo taksācijas gadu un ņems lielāko; vienlaikus sašaurina atliktās nodokļa maksāšanas režīmu atsevišķām akcīzes precēm, lai mazinātu krāpšanas risku.

Par AS “Latvijas valsts meži” finanšu līdzekļu uzkrājuma vismaz 115 055 535 euro apmērā iemaksu valsts budžetā

Lēmuma projekts, kas paredzētu AS “Latvijas valsts meži” finanšu līdzekļu uzkrājumu vismaz 115 055 535 eiro apmērā iemaksāt valsts budžetā (procesuāls balsojums par tā iekļaušanu sēdes darba kārtībā).

Par neuzticības izteikšanu aizsardzības ministram Andrim Sprūdam

Opozīcijas (Latvija Pirmajā Vietā) deputātu grupas ierosināta neuzticība aizsardzības ministram Andrim Sprūdam, pamatota ar apgalvoto nespēju nodrošināt valsts gaisa telpas drošību pēc atkārtotiem Krievijas bezpilota lidaparātu (dronu) ielidošanas incidentiem — Rēzeknē 2024. gadā un Krāslavā 2026. gada martā; Saeima neuzticību noraidīja.

Nacionālās koncertzāles “Rīgas filharmonija” likums

Jauns likums, kas nosaka jaunas akustiskās koncertzāles “Rīgas filharmonija” būvniecības kārtību Rīgā, piešķirot tai nacionālo interešu objekta statusu un nepieciešamo izņēmuma regulējumu, lai nodrošinātu profesionālās mūzikas pieejamību un starptautiska mēroga kultūras pasākumus.

Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā

Ļauj ziedotājiem atbalstīt sabiedriskā labuma organizācijas, ziedojot pakalpojumus (ne tikai naudu vai mantu), un precizē organizāciju tiesības veidot uzkrājumus, ieguldot vērtspapīros.

Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”

Pārņem Eiropas Mediju brīvības akta (ES regula 2024/1083) pirmā posma prasības, papildinot preses un masu informācijas līdzekļu regulējumu ar normām mediju pārredzamības un neatkarības stiprināšanai.

Grozījums Pašvaldības vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā

Paplašina personu loku, kas var darboties vēlēšanu iecirkņu komisijās, ļaujot iesaistīt Latvijas pilsoņus no 18 gadu vecuma, kuri prot latviešu valodu, arī tad, ja tie vēl nav ieguvuši vispārējo vidējo izglītību.

Grozījumi Publisko iepirkumu likumā

Modernizē Publisko iepirkumu likumu, lai palielinātu iepirkumu ekonomisko efektivitāti (vairāk vērtības par samaksāto cenu) un pilnveidotu procesu — tostarp pārskata līgumcenu robežvērtības, kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumus un to pārbaudi, apakšuzņēmēju un līgumu grozījumu regulējumu, zaļā iepirkuma prasības un administratīvo sodu piemērošanu.

Grozījumi Ceļu satiksmes likumā

Deleģē speciālās militārās tehnikas reģistrācijas un tehniskās kontroles funkciju Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkuma centram (miera laika nodrošinājuma sistēmas reformas ietvaros) un precizē terminus.

Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā

Harmonizē sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu regulējumu ar Publisko iepirkumu likuma grozījumiem — tostarp par pretendentu izslēgšanas iemesliem un pārbaudi, apakšuzņēmējiem, līgumu grozījumiem, zaļā iepirkuma prasībām un administratīvo sodu piemērošanu —, nodrošinot vienotu regulējumu visā publisko iepirkumu sistēmā.

Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”

Pielāgo likumu Enerģētikas un vides aģentūras likvidēšanai un tās pievienošanai Valsts vides dienestam, pārceļot aģentūras funkcijas uz Dienestu.

Par Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu

Atceļ 2022. gadā pieņemto atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likumu, jo tas vēja elektrostaciju ieviešanu nevis paātrināja, bet radīja papildu administratīvo šķērsli.

Grozījumi Profesionālās izglītības likumā

Nodrošina institucionālā un sniegumā balstītā finansējuma mehānisma ieviešanu profesionālajā izglītībā saskaņā ar grozījumiem Augstskolu likumā.

Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā

Atceļ jaundibināmām kredītiestādēm un krājaizdevu sabiedrībām noteikto vienreizējo sākotnējo maksājumu noguldījumu garantiju fondā un precizē fonda maksājumu kārtību, lai veicinātu jaunu dalībnieku ienākšanu finanšu sektorā.

Par Saeimas deputātes Antoņinas Ņenaševas atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas

Atsauc deputāti Antoņinu Ņenaševu no Nacionālās drošības komisijas.

Par 2026. gada rudens sesijas sākšanu

Nosaka Saeimas 2026. gada rudens kārtējās sesijas sākuma laiku.

Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2021.–2028. gada perioda vadības likums

Jauns likums, kas nosaka Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu (neatmaksājamu grantu) vadību un ieviešanu Latvijā 2021.—2028. gada periodā, nodrošinot pārskatāmu un pareizas finanšu pārvaldības principiem atbilstošu līdzekļu izlietojumu.

Grozījumi Augstskolu likumā

Ievieš augstākās izglītības institucionālās (sniegumā balstītas) finansēšanas modeli, pārorientējot valsts finansējumu no procesa uz rezultātu.

Par Saeimas deputāta Andra Sprūda ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā

Ievēlē deputātu Andri Sprūdu Nacionālās drošības komisijā.

Grozījumi Tūrisma likumā

Ievieš regulējumu īstermiņa īres mītnēm (piemēram, mājokļu izīrēšanai tūristiem) kā atsevišķam izmitināšanas pakalpojumu sektoram, tostarp pārņemot ES regulas 2024/1028 prasības par datu vākšanu un kopīgošanu īstermiņa izmitināšanas jomā.

Biobanku likums

Jauns likums, kas rada tiesisko pamatu biobanku izveidei un darbībai, nosakot cilvēka izcelsmes bioloģisko paraugu un ar tiem saistīto (tostarp ģenētisko un molekulāro) datu apstrādi pētniecībai un personalizētai ārstniecībai, vienlaikus aizsargājot cilvēka cieņu un privātumu.

Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei

Saeima piekrīt valsts 2026. gada budžeta likumā noteiktās apropriācijas pārdalei.

Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”

Pārceļ uz likumu “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” tās par efektīvām atzītās normas no atceļamā atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības likuma, lai saglabātu vēja un citu energoapgādes būvju būvniecībai nepieciešamo regulējumu.

Grozījumi Izglītības likumā

Salāgo Izglītības likuma normas ar Augstskolu likuma grozījumiem par no valsts budžeta finansētajām studiju vietām un institucionālo finansēšanu.

Grozījumi Muitas likumā

Pilnveido un vienkāršo muitas jomas regulējumu un procesus, samazinot administratīvo slogu komersantiem un Valsts ieņēmumu dienestam, un ievieš ES prasības, tostarp saistībā ar starptautisko tabakas uzraudzības protokolu.

Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”

Priekšlikums noteikt, ka personai, kura kopj bērnu, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekts nav mazāks par minimālo mēneša algu — nodrošinot sociālās apdrošināšanas (tostarp pensijas kapitāla) minimumu bērna kopšanas laikā; ja persona strādā, valsts piemaksā tikai trūkstošo daļu līdz minimālajai algai.

Par Saeimas deputātes Lienes Gāteres atsaukšanu no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas

Atsauc deputāti Lieni Gāteri no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas.

Grozījumi Civilprocesa likumā

Nodrošina saistību piespiedu izpildes brīdinājuma (SPIBK) procesa pilnīgu automatizāciju Tiesu informatīvajā sistēmā, lai mazinātu strauji pieaugušā pieteikumu skaita radīto tiesu pārslodzi.

Grozījumi Izglītības likumā

Nostiprina pedagogu profesionālo autonomiju un tiesības patstāvīgi lemt par savas kompetences attīstību, kā arī stiprina vecāku līdzdalību izglītības iestādes darbā, priekšlikumus apspriežot iestādes padomē.

Par Saeimas deputātes Antoņinas Ņenaševas ievēlēšanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā

Ievēlē deputāti Antoņinu Ņenaševu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā.

Par Saeimas deputātes Lienes Gāteres ievēlēšanu Juridiskajā komisijā

Ievēlē deputāti Lieni Gāteri Juridiskajā komisijā.

Sporta likums

Jauns Sporta likums, kas nosaka pilnveidotus sporta organizēšanas un attīstības tiesiskos pamatus, sporta organizāciju un valsts un pašvaldību institūciju kompetenci, kā arī izveido jaunu sporta nozares finansēšanas un pārvaldības modeli.

Par Saeimas deputāta Andra Sprūda ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā

Ievēlē deputātu Andri Sprūdu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā.

Grozījumi Krimināllikumā

Pastiprina kriminālatbildību par noziedzīgiem nodarījumiem, tostarp kontrabandu, kas izdarīti, izmantojot gaisa telpā pārvietojošās ierīces — bezpilota gaisa kuģus (dronus), aerostatus vai meteoroloģiskās zondes.

Par Rīgas pilsētas tiesas tiesneses Guntas Čepules atbrīvošanu no tiesneša amata

Atbrīvo Guntu Čepuli no Rīgas pilsētas tiesas tiesneša amata.

Par Rīgas pilsētas tiesas tiesneses Elitas Steltes-Auziņas atbrīvošanu no tiesneša amata

Atbrīvo Elitu Stelti-Auziņu no Rīgas pilsētas tiesas tiesneša amata.

Par Latgales apgabaltiesas tiesneša Igora Raciņa atbrīvošanu no tiesneša amata

Atbrīvo Igoru Raciņu no Latgales apgabaltiesas tiesneša amata.

Par Līgas Krapānes atsaukšanu no Centrālās vēlēšanu komisijas

Atsauc Līgu Krapāni no Centrālās vēlēšanu komisijas locekļa amata.

Par Anduļa Židkova iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli

Ieceļ Anduli Židkovu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes locekli.

Par Zemgales rajona tiesas tiesneses Aelitas Vancānes atbrīvošanu no tiesneša amata

Atbrīvo Aelitu Vancāni no Zemgales rajona tiesas tiesneša amata.

Grozījums Naftas produktu cenu pieauguma ierobežošanas likumā

Pagarina naftas produktu cenu pieauguma ierobežojuma termiņu par pusgadu — no 30. jūnija līdz 31. decembrim.

Grozījums Valsts civildienesta likumā

Atceļ Valsts civildienesta likuma izņēmumu, kas noteica pienākumu obligāti rīkot atklātu konkursu uz vakanto iestādes vadītāja amatu, ja iepriekšējais vadītājs atbrīvots pēc savstarpējas vienošanās, tādējādi ļaujot amatu aizpildīt ar pārcelšanu valsts interesēs bez konkursa.

Par Guntara Kaņepa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli

Ieceļ Guntaru Kaņepu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes locekli.

Grozījumi Imigrācijas likumā

Aizliedz Krievijas Federācijas un Baltkrievijas pilsoņiem saņemt termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā ar investīciju programmas (Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka) starpniecību, ņemot vērā drošības riskus.

Par deputāta Roberta Ķipura ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā

Ievēlē deputātu Robertu Ķipuru Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā.

Grozījumi likumā “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" izbūvei”

Ļauj Rail Baltica dzelzceļa projekta izbūves vajadzībām piespiedu kārtā atsavināt konkrētu privātpersonai piederoša nekustamā īpašuma daļu pret taisnīgu atlīdzību.

Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā

Iekļauj militāras darbības izraisītus incidentus katastrofu pārvaldīšanas tvērumā, nosaka Aizsardzības ministriju par atbildīgo iestādi to koordinēšanai un pilnvaro Ministru kabinetu noteikt kārtību, kādā kompensē šādos incidentos nodarītos tiešos zaudējumus publiskā un privātā īpašuma objektiem, sējumiem un dzīvniekiem.

Par Latgales rajona tiesas tiesneses Ināras Galejas atbrīvošanu no tiesneša amata

Atbrīvo Ināru Galeju no Latgales rajona tiesas tiesneša amata.

Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā

Pārņem ES direktīvu par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem un ievieš depozīta sistēmu elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm (vienreizlietojamām e-cigaretēm), lai uzlabotu to savākšanu un pārstrādi.

Grozījumi Tabakas izstrādājumu, tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā

Ievieš licencēšanas un kontroles sistēmu tabakas izstrādājumu un to ražošanas iekārtu ražošanai, importam un eksportam, izpildot starptautiskā Protokola prasības par tabakas nelikumīgas tirdzniecības ierobežošanu.

Grozījumi Būvniecības likumā

Ievieš posmveida būvniecības principu, ļaujot uzsākt pirmā posma būvdarbus, kamēr vēl turpinās nākamo posmu detalizēta projektēšana; padara būvniecības ieceres realizāciju elastīgāku, mazinot laika un kapitāla izmaksas lielos projektos.

Par Roberta Ķipura 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas “Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"” kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda Ministru kabineta locekļu amata pienākumus

Apstiprina Roberta Ķipura (Nacionālā apvienība) 14. Saeimas deputāta pilnvaras uz laiku, kamēr Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie partijas deputāti pilda ministru amatus.

zemkopības ministram Uldim Augulim "Par turpmāko rīcību AS “Latvijas valsts meži” pārvaldības uzlabošanai saistībā ar Valsts kontroles revīzijā konstatētajām nepilnībām un trūkumiem"

Desmit deputātu pieprasījums zemkopības ministram Uldim Augulim par AS «Latvijas valsts meži» pārvaldību pēc Valsts kontroles revīzijas, kurā secināts, ka ministrija kā kapitāla daļu turētāja nav nodrošinājusi efektīvu pārvaldību. Iesniedzēji prasa paskaidrot, kāpēc no stratēģijas izslēgti finanšu rādītāji, kā ministrija kontrolēja bez konkursa bijušajiem valdes locekļiem izveidotos direktoru amatus un to atalgojumu, kāpēc nav dividenžu politikas un kā izlietota peļņa. Motivāciju sniedz Andris Šuvajevs.

Par deputāta Jāņa Eglīta atsaukšanu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas

Atsauc deputātu Jāni Eglīti no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas.

Par Zemgales rajona tiesas tiesneses Līgas Ielejas atbrīvošanu no tiesneša amata

Atbrīvo Līgu Ieleju no Zemgales rajona tiesas tiesneša amata.

Par Ingūnas Milleres ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli

Ievēlē Ingūnu Milleri par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli.

Par Kurzemes rajona tiesas tiesneses Olgas Macpanes atbrīvošanu no tiesneša amata

Atbrīvo Olgu Macpani no Kurzemes rajona tiesas tiesneša amata.

Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā

Ļauj pašvaldības sociālajam dienestam neizdot rakstveida lēmumu labvēlīgos un vienkāršos gadījumos — piemēram, piešķirot vienreizēju pabalstu vai trūcīgas mājsaimniecības statusu —, tādējādi samazinot administratīvo slogu.

Par deputāta Jāņa Eglīta ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā

Ievēlē deputātu Jāni Eglīti Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā.

Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā

Rada tiesisku pamatu publiskot to Latvijā reģistrēto komercsabiedrību sarakstu, kuras eksportē vai importē preces ar Krieviju un Baltkrieviju, atceļot šai informācijai nodokļu noslēpuma aizsardzību; saraksta publiskošanu uztic Centrālajai statistikas pārvaldei.

Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā

Precizē personas datu apstrādes regulējumu bērnu tiesību aizsardzībā, nosakot datu apstrādi valsts informācijas sistēmā, un paplašina starpinstitucionālās programmas “Bērna māja” ietvaros apstrādājamo datu loku, lai vardarbībā un noziegumos pret tikumību cietušiem bērniem nodrošinātu atbalstu un kriminālprocesuālās darbības.

Par veselības mācības kā atsevišķa mācību priekšmeta ieviešanu pamatizglītības programmā no 2027.gada 1.septembra

Priekšlikums no 2027. gada 1. septembra ieviest veselības mācību kā atsevišķu mācību priekšmetu pamatizglītības programmā (procesuāls balsojums par tā iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā).

ekonomikas ministram Viktoram Valainim "Par informācijas un skaidrojuma sniegšanu par Latvijas valsts iesaisti AS “Tet" un SIA "Latvijas Mobilais Telefons" kapitāldaļu pirkumā no uzņēmuma "Telia Company”"

Pieprasījums adresēts ekonomikas ministram Viktoram Valainim; desmit deputāti, pirmais parakstītājs Atis Švinka, prasa paskaidrot valsts iesaisti AS "Tet" un SIA "Latvijas Mobilais Telefons" kapitāldaļu pirkumā no "Telia Company". Viņi jautā par AS "Latvenergo" līdzekļu izmantošanu, pensiju fondu iespējamo dalību, stratēģiskā investora atlasi, darījuma summu un tās noteikšanu, konsultantu izmaksām, termiņu ievērošanu, noslēgtajiem dokumentiem un uzņēmumu turpmāko attīstību.

Par gaidāmo NATO samitu Ankarā

Saeimas paziņojums saistībā ar NATO samitu Ankarā (2026. gada 7.—8. jūlijā): uzsver, ka NATO politiskā vienotība un kolektīvā aizsardzība ir Latvijas drošības stūrakmens, un vērš uzmanību uz Krievijas nepārtrauktajiem hibrīduzbrukumiem NATO austrumu pierobežā — migrācijas instrumentalizāciju, gaisa telpas pārkāpumiem, dronu incidentiem, kiberuzbrukumiem un dezinformāciju.

Par Rīgas pilsētas tiesas tiesneses Ināras Janēvičas atbrīvošanu no tiesneša amata

Atbrīvo Ināru Janēviču no Rīgas pilsētas tiesas tiesneša amata.

Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā

Rada konsolidētu regulējumu elektroenerģijas ražošanas un uzkrāšanas iekārtu, tostarp vēja elektrostaciju, ekspluatācijai un nojaukšanai, atsaucoties uz iedzīvotāju bažām par vēja staciju strauju attīstību un nepietiekamu uzraudzību.

Par deputāta Roberta Ķipura ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā

Ievēlē deputātu Robertu Ķipuru Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.

Grozījums Dzīvojamo telpu īres likumā

Groza pārejas kārtību pašvaldībai piederošu dzīvojamo telpu beztermiņa īres līgumiem, kas noslēgti līdz 2021. gada 30. aprīlim: to darbība turpinās, taču pašvaldība var prasīt noslēgt jaunu terminētu īres līgumu atbilstoši saviem saistošajiem noteikumiem.

Par Rīgas apgabaltiesas tiesneses Daigas Kalniņas atbrīvošanu no tiesneša amata

Atbrīvo Daigu Kalniņu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata.

Par Latgales apgabaltiesas tiesneša Andra Strauta atbrīvošanu no tiesneša amata

Atbrīvo Andri Strautu no Latgales apgabaltiesas tiesneša amata.

Par Santas Savinas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi

Ieceļ Santu Savinu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Par Pasaules Pasta konvencijas Otro papildprotokolu

Ministru kabineta likumprojekts paredz ratificēt 2025. gada 19. septembrī parakstīto Pasaules Pasta konvencijas Otro papildprotokolu. Tas nošķir pakalpojumu kritērijus sūtījumiem ar dokumentiem un ar precēm, dokumentu vēstulēm samazina maksimālo svaru no 2 kg uz 1 kg un ievieš jaunu brīvprātīgu pakalpojumu – paku piegādes fakta apliecināšanu. Prasības kļūs saistošas VAS «Latvijas Pasts», izpildi koordinēs Satiksmes ministrija.

Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Piekto papildprotokolu

Ministru kabineta iesniegts likumprojekts (izstrādājusi Satiksmes ministrija), ar ko Latvija pieņem un apstiprina 2025. gada 19. septembrī parakstīto Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Piekto papildprotokolu; tā saistību izpildi koordinēs Satiksmes ministrija. Protokols cita starpā nosaka savienības budžeta izdevumu griestus no 2026. līdz 2029. gadam līdzšinējā apmērā, papildu nosacījumus parādu atgūšanai un dalībmaksu aprēķina kārtību.

Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas likumprojekts groza Dabas resursu nodokļa likumu attiecībā uz elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm ar neuzlādējamu bateriju. Nodokļa normas tām stāsies spēkā nevis 2026. gada 1. oktobrī, bet vienlaikus ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma grozījumiem, kas ievieš šo ierīču depozīta sistēmu. Komisija norāda, ka ražotājiem un tirgotājiem jādod laiks sistēmai pievienoties.

Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegtais grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā ļauj Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei atkārtoti ierobežot piekļuvi tīmekļvietnei jau pirms iepriekšējā lieguma beigām, ja tajā retranslē programmu no valsts, kas apdraud citas valsts teritoriālo integritāti vai neatkarību. Komisija norāda, ka grozījums neļaus šādām vietnēm uz laiku atkal kļūt pieejamām.

Grozījums Nodokļu un muitas policijas likumā

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegtais grozījums Nodokļu un muitas policijas likumā paredz, ka Nodokļu un muitas policija pārejas periodā turpina ar savu riska informācijas sistēmu atbalstīt muitas kontroli un muitas risku pārvaldību. Tas būs spēkā, līdz darbu sāks jaunā Muitas risku informācijas sistēma, bet ne ilgāk kā līdz 2027. gada 30. jūnijam. Komisija norāda, ka tā tiks novērsts muitas kontroles pārtraukums.

Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā

Ministru kabineta (izstrādājusi Iekšlietu ministrija) likumprojekts papildina Personu apliecinošu dokumentu likumu. Personas apliecība paliks derīga identitātes un tiesiskā statusa apliecināšanai klātienē arī tad, ja tajā iekļautais e-paraksta vai elektroniskās identifikācijas sertifikāts ir atsaukts, apturēts vai nederīgs. Iesniedzējs norāda, ka ES eIDAS 2.0 regulas prasību dēļ karšu mikroshēmas var zaudēt sertifikāciju to derīguma laikā.

Grozījumi likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”

Ministru kabineta (izstrādājusi Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija) likumprojekts groza likumu «Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām», lai novērstu Eiropas Komisijas sāktās pārkāpuma procedūras. Natura 2000 teritorijām noteiks aizsardzības mērķus, valsts un pašvaldību zemē tajās aizliegs bojāt ES nozīmes biotopus, bet 15 metru rādiusā ap iznīcināta aizsargājama koka celmu būs aizliegts būvēt, izņemot likumā minētos gadījumus.

Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā

Plašas deputātu grupas (Briškens, Ņenaševa, Labucis, Rancāne, Liepiņš, Petraviča u.c.) iniciatīva grozīt Dzīvnieku aizsardzības likumu — aizliegt dējējvistu turēšanu sprostos ar piecu gadu pārejas periodu līdz 2030. gadam. Nodots komisijām (par=60, pret=8, atturas=8). Pievienotais ekonomiskais izvērtējums: aizliegums skartu ~6% nozares kapacitātes (10–12 milj. EUR transformācijas izmaksas), 85% mazumtirgotāju Latvijā jau atteikušies no sprostu olām.

Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošanas un uzturēšanās Latvijas Republikā likums

Ministru kabineta iesniegtais likums nosaka, kā citu Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices pilsoņi, viņu ģimenes locekļi un to Latvijas pilsoņu ģimenes locekļi, kuri izmantojuši brīvas pārvietošanās tiesības, ieceļo un uzturas Latvijā un kad to var ierobežot. Likumā pārceltas normas, kas līdz šim bija Ministru kabineta noteikumos Nr. 675; izskatīšana sākta 13. Saeimā un turpināta 14. Saeimā.

Imigrācijas likums

Jauns Imigrācijas likums, kas aizstāj spēkā esošo regulējumu: stingrāka migrācijas kontrole un valsts drošības prasības, vienkopus regulēta trešo valstu pilsoņu ieceļošana, uzturēšanās, nodarbinātība, integrācija un izraidīšana atbilstoši ES prasībām; paredz termiņuzturēšanās atļauju par vismaz 100 000 eiro ieguldījumu alternatīvo ieguldījumu fondā.

Grozījumi Bibliotēku likumā

Ministru kabineta iesniegtie grozījumi Bibliotēku likumā definē Latvijas bibliotēku tīklu, paplašina likuma mērķi un bibliotēku funkcijas un precizē vadītāju izglītības prasības. Valsts bibliotēku (izņemot atvasināto publisko personu izveidotās) vadītājus paredz izraudzīt atklātā konkursā un pieņemt darbā uz pieciem gadiem, akreditācijas termiņu pagarina no pieciem uz sešiem gadiem, Latvijas Bibliotēku padomi samazina līdz 15 locekļiem, un par bibliotēkas reorganizāciju vai likvidāciju mēnesi iepriekš jāinformē Kultūras ministrija.

Grozījumi likumā “Par atbilstības novērtēšanu”

Ministru kabineta iesniegti grozījumi likumā «Par atbilstības novērtēšanu», kas sagatavoti kopā ar Pakalpojumu drošuma likumu. Tajos no Preču un pakalpojumu drošuma likuma pārceltas ES Regulas 2023/988 ieviešanai vajadzīgās normas, tostarp par Tirgus uzraudzības padomi un speciālām prasībām nopietnu risku radošām precēm. Grozījumi arī ļauj iestādēm pieprasīt tiešsaistes saskarnēm izņemt saturu par nedrošām precēm un nosaka naudas sodus par preču drošuma prasību pārkāpumiem.

Pakalpojumu drošuma likums

Ministru kabineta iesniegts jauns Pakalpojumu drošuma likums, kas aizstās Preču un pakalpojumu drošuma likumu, jo preču drošumu turpmāk tieši regulē ES Regula 2023/988. Likums saglabā pakalpojumu sniedzēja pienākumu sniegt cilvēka dzīvībai, veselībai, mantai un videi drošu pakalpojumu un precizē tirgus uzraudzības iestāžu rīcību atkarībā no tā, vai pakalpojumam ir speciāls regulējums vai piemērojami standarti.

Grozījumi Aizsargjoslu likumā

Ministru kabineta iesniegtie grozījumi Aizsargjoslu likumā nosaka 30 metru aizsargjoslu gar valsts robežas joslu un patrulēšanas joslu uz ārējās robežas. Tajā saimnieciskai darbībai, būvniecībai un īpašuma atsavināšanai būs vajadzīga Aizsardzības ministrijas piekrišana, un robežas infrastruktūrai bīstamus kokus varēs izcirst. Iesniedzējs norāda, ka mērķis ir pasargāt robežas infrastruktūru no bojājumiem.

Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā

Deviņu deputātu iesniegtie grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā ļauj biedrībām un nodibinājumiem ziedot naudu vai mantu arī Ukrainas aizsardzības vajadzībām, bet sabiedriskā labuma organizācijām to darīt neatkarīgi no statūtos noteiktajiem mērķiem, attiecinot šo kārtību arī uz laiku kopš 2022. gada. Iesniedzēji norāda, ka tas novērš birokrātiskus šķēršļus nevalstiskajām organizācijām.

Par Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām attiecībā uz Latvijas pilsoņu izdošanu Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei

Saeimas Ārlietu komisijas izstrādātais alternatīvais likumprojekts (Ministru kabineta likumprojekta Nr. 1220/Lp14 vietā) atļauj izdot Latvijas pilsoņus un nepilsoņus Lielbritānijai kriminālvajāšanai, tiesāšanai un soda izpildei saskaņā ar ES un Lielbritānijas Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu. Latvijā dzīvojošu pilsoni varēs izdot ar nosacījumu, ka pēc viņa lūguma viņu atgriezīs piespriestā soda izciešanai Latvijā; Ārlietu ministrijai par to jāpaziņo nolīgumā paredzētajai komitejai.

Par deputāta Raimonda Čudara ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā

Lēmuma projekts paredz ievēlēt Saeimas deputātu Raimondu Čudaru Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā. To iesniedza desmit Saeimas deputāti, kuru vidū pirmais parakstījās pats Raimonds Čudars, lūdzot projektu iekļaut 2026. gada 11. jūnija Saeimas sēdes darba kārtībā. Tajā pašā dienā iesniegts arī atsevišķs projekts par Ata Labuča ievēlēšanu šajā pašā komisijā.

Par deputāta Ata Labuča ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā

Lēmuma projekts paredz ievēlēt Saeimas deputātu Ati Labuci Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā. To iesniedza desmit Saeimas deputāti (pirmais parakstījās Raimonds Čudars), lūdzot projektu iekļaut 2026. gada 11. jūnija Saeimas sēdes darba kārtībā. Tajā pašā dienā iesniegts arī atsevišķs projekts par Raimonda Čudara ievēlēšanu šajā pašā komisijā.

Par deputāta Normunda Dzintara ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā

Lēmuma projekts paredz ievēlēt Saeimas deputātu Normundu Dzintaru Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā. To iesniedza desmit 14. Saeimas deputāti, kuru vidū pirmais parakstījās pats Normunds Dzintars, lūdzot grozīt 2026. gada 11. jūnija Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā šo projektu. Tajā pašā dienā iesniegts arī atsevišķs projekts par viņa ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.

Par deputāta Normunda Dzintara ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā

Lēmuma projekts paredz ievēlēt Saeimas deputātu Normundu Dzintaru Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. To iesniedza desmit 14. Saeimas deputāti, kuru vidū pirmais parakstījās pats Normunds Dzintars, lūdzot grozīt 2026. gada 11. jūnija Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā šo projektu. Tajā pašā dienā iesniegts arī atsevišķs projekts par viņa ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā.

Par deputāta Kaspara Meļņa ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā

Lēmuma projekts paredz ievēlēt Saeimas deputātu Kasparu Melni Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā. To iesniedza Saeimas deputātu grupa, kurā pirmais parakstījās pats Kaspars Melnis, lūdzot projektu iekļaut 2026. gada 11. jūnija Saeimas sēdes darba kārtībā. Tajā pašā dienā iesniegts arī atsevišķs projekts par viņa ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.

Par deputāta Kaspara Meļņa ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā

Lēmuma projekts paredz ievēlēt Saeimas deputātu Kasparu Melni Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. To iesniedza Saeimas deputātu grupa, kurā pirmais parakstījās pats Kaspars Melnis, lūdzot projektu iekļaut 2026. gada 11. jūnija Saeimas sēdes darba kārtībā. Tajā pašā dienā iesniegts arī atsevišķs projekts par viņa ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā.

Par deputāta Ģirta Štekerhofa ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā

Lēmuma projekts paredz ievēlēt Saeimas deputātu Ģirtu Štekerhofu Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijā. To iesniedza Saeimas deputātu grupa (pirmais parakstījās Kaspars Melnis), lūdzot projektu iekļaut 2026. gada 11. jūnija Saeimas sēdes darba kārtībā. Lēmuma tekstā ir tikai šī viena norma, citas izmaiņas komisijas sastāvā tas neparedz.

Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”

Deputātu iesniegtie grozījumi likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» paredz individuālā komersanta saimnieciskās darbības ienākumam līdz 30 000 eiro gadā piemērot 10 procentu nodokļa likmi, bet ienākuma daļai virs šīs summas — likuma 15. pantā noteiktās likmes. Likumprojekts arī paredz uzņēmējdarbības kontu kredītiestādē vai maksājumu iestādē, lai no tajā saņemtajiem ieņēmumiem nodokļus maksātu vienkāršotā kārtībā; tā nosacījumus noteiktu Ministru kabinets. Iesniedzēji norāda, ka mērķis ir samazināt nodokļu slogu nelielai uzņēmējdarbībai.

Par Sabiedrības integrācijas fonda likuma atzīšanu par spēku zaudējušu

Deputātu likumprojekts paredz no 2027. gada 1. janvāra atzīt Sabiedrības integrācijas fonda likumu par spēku zaudējušu un fondu likvidēt. Integrācijas programmas, NVO konkursus, mediju atbalsta fonda administrēšanu un saliedētības pētījumus pārņemtu Kultūras ministrija, diasporas programmas — Ārlietu ministrija sadarbībā ar Kultūras ministriju, bet ģimeņu, sociālās iekļaušanas un diskriminācijas mazināšanas projektus — Labklājības ministrija. Iesniedzēji norāda, ka tas samazinātu izmaksas.

Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā

Deputātu iesniegtie grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā paredz piemērot samazināto PVN likmi 5 procentu apmērā zīdaiņu un mazu bērnu uztura produktiem un autiņbiksītēm, kas paredzētas bērniem līdz trīs gadu vecumam. Grozījumiem paredzēts stāties spēkā 2026. gada 1. oktobrī. Iesniedzēji norāda, ka pašlaik šīm precēm piemēro standarta likmi un ka mērķis ir mazināt finansiālo slogu ģimenēm ar maziem bērniem.

Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā

Deputātu iesniegtie grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā paredz likvidēt Klimata un enerģētikas ministriju, izslēdzot to no likumā noteikto ministriju saraksta. Tās kompetenci enerģētikas jomā pārņemtu Ekonomikas ministrija, bet klimata politikas jomā — Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija. Iesniedzēji norāda, ka atsevišķas ministrijas izveide nav sevi attaisnojusi un tās likvidēšana samazinātu valsts pārvaldes izmaksas un funkciju dublēšanos.

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Zemes likumiskās lietošanas maksas kompensācijas likums” (Nr.1352/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2026. gada 31. jūlijam

Juridiskās komisijas iesniegts lēmuma projekts, ar kuru Saeima pagarina termiņu priekšlikumu iesniegšanai likumprojektam «Zemes likumiskās lietošanas maksas kompensācijas likums» (Nr.1352/Lp14) līdz 2026. gada 31. jūlijam. Lēmums attiecas tikai uz priekšlikumu iesniegšanas termiņu un pašu likumprojektu negroza.

Grozījumi Nacionālās kiberdrošības likumā

Ministru kabineta iesniegtie grozījumi Nacionālās kiberdrošības likumā sašaurina to subjektu loku, kam jāievēro likuma kiberdrošības prasības, izslēdzot privāto tiesību juridiskās personas, kas pilda valsts pārvaldes deleģētu uzdevumu. Digitālās drošības uzraudzības komiteja ar savu lēmumu varēs izslēgt no būtisko pakalpojumu sniedzēju saraksta tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādi, kuras darbības traucējums nevar būtiski ietekmēt sabiedrības drošību, valsts aizsardzību, sabiedrības veselību vai radīt būtisku sistēmisku risku.

Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā

Deputāti L. Rasima, A. Ņenaševa, J. Simanovska, S. T. Levrence, L. Rasnača un L. Gātere iesnieguši grozījumu Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Tas aizliedz pieaugušajam, kurš darba dēļ aprūpē, uzrauga vai ir atbildīgs par bērnu (arī agrāk), veidot ar viņu intīmas attiecības vai iesaistīties seksuālās darbībās līdz 18 gadu vecumam; aizdomu gadījumā personu atstādina, pārkāpuma gadījumā atlaiž. Iesniedzēji vēlas aizsargāt 16–18 gadus vecus jauniešus.

Grozījumi likumā “Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās”

Deputātu iesniegtie grozījumi likumā par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās ievieš jaunu kompensācijas veidu – zemes maiņu. Īpašnieks, kura neapbūvētā zemē ir pilnīgs mežsaimnieciskās darbības vai galvenās un kopšanas cirtes aizliegums, varēs to iemainīt pret citu zemi, ko piedāvās AS «Latvijas valsts meži», vērtību starpību sedzot naudā. Par vieniem un tiem pašiem ierobežojumiem kompensāciju piešķirs tikai vienreiz.

Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā

Ministru kabineta iesniegti grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā par publisku personu līdzdalību kapitālsabiedrībās. Tie atceļ prasību pirms kapitālsabiedrības dibināšanas izdot valdības noteikumus vai pašvaldības saistošos noteikumus par stratēģiski svarīgām precēm un tirgus nepilnību, ļauj dibināt kapitālsabiedrības arī eksporta tirgiem paredzētu preču vai pakalpojumu radīšanai un nosaka, ka tām jāievēro godīga konkurence, ko uzrauga Konkurences padome.

Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā

Ministru kabineta iesniegtie grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā stiprina publiskas personas kā īpašnieka lomu kapitālsabiedrību stratēģiskajā pārvaldībā. Tie nostiprina pārvaldības vispārīgos principus, paredz valsts kapitāla daļu pārvaldības politiku ietvert valdības deklarācijā vai rīcības plānā un nosaka līdzdalības stratēģiskā izvērtējuma saturu, kā arī precizē dividenžu noteikšanu un ļauj sapulcēs piedalīties elektroniski.

Grozījumi Profesionālās izglītības likumā

Ministru kabineta likumprojekts, daļa no akadēmiskās karjeras paketes, saskaņo Profesionālās izglītības likumu ar Augstskolu likumu. Koledžu akadēmiskā personāla ievēlēšanu likumā aizstās ar pieņemšanu darbā, un prasības šim personālam, tā atlases un novērtēšanas kārtību turpmāk noteiks Augstskolu likums. Anotācijā norādīts, ka koledžas varēs saglabāt ievēlēšanu vai izveidot atlases komisiju; likums stāsies spēkā 2026. gada 1. decembrī.

Grozījumi Zinātniskās darbības likumā

Ministru kabineta likumprojekts, daļa no akadēmiskās karjeras paketes, Zinātniskās darbības likumā ievieš četrus pētniecības karjeras posmus, amatus pētniekiem ar praktisko kompetenci un pētniecības tenūru, ko institūti varēs ieviest pēc izvēles. Kam sniegums divas reizes pēc kārtas novērtēts kā neatbilstošs, tas nevarēs turpināt darbu attiecīgajā karjeras posmā; augstskolām vairs nebūs obligāti jāizdod zinātnisko rakstu krājumi vai žurnāli.

Grozījumi Augstskolu likumā

Ministru kabineta likumprojekts, galvenais akadēmiskās karjeras paketē, Augstskolu likumā ievieš akadēmiskās karjeras posmus, tenūru un jaunus amatus, arī jomas praktiķiem, un ļauj personālu ne tikai ievēlēt, bet arī atlasīt ar atlases komisiju. Pēc diviem neatbilstošiem snieguma novērtējumiem pēc kārtas darba attiecības varēs izbeigt.

Grozījums Veselības aprūpes finansēšanas likumā

Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāts grozījums Veselības aprūpes finansēšanas likumā, kas pagarina līdz 2026. gada 31. decembrim tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros neatkarīgi no veiktajām sociālajām iemaksām, atliekot divu pakalpojumu “grozu” principa spēkā stāšanos.

Grozījumi Izglītības likumā

Likumprojekts atjauno tiesības izvēlēties tālmācību visos vispārējās pamatizglītības posmos, tostarp 1.–6. klasē, atceļot 2026. gada februārī pieņemtos tālmācības ierobežojumus sākumskolā, un nostiprina tiesības turpināt mācības akreditētā tālmācībā, ja klātienes process traucēts valsts drošības apdraudējuma (tostarp bezpilota lidaparātu draudu) dēļ. Saeima nodošanu komisijām atbalstīja (par 52, pret 31).

Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”

Opozīcijas iniciatīva paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa attaisnoto izdevumu par izglītību un medicīnu maksimālo apmēru no 600 līdz 1000 EUR gadā par personu, lai mazinātu inflācijas ietekmi uz nodokļa atmaksu. Saeima nodošanu komisijām noraidīja (par 18, pret 16, atturas 53).

Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā

Opozīcijas iniciatīva samazināt uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi no 20% uz 12,5% (no 2027. gada), lai stiprinātu uzņēmumu konkurētspēju un investīciju piesaisti. Saeima nodošanu komisijām noraidīja (par 18, pret 54, atturas 14).

Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā

Opozīcijas (Progresīvie) iniciatīva grozīt likuma 3. panta septīto daļu, paredzot, ka sabiedriskie mediji satura veidošanu svešvalodās, tostarp mazākumtautību valodās, var nodrošināt, un Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei tā katru gadu jāpamato. Saeima nodošanu komisijām noraidīja (par 23, pret 52, atturas 9).

Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”

Opozīcijas iniciatīva paplašināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa attaisnotos izdevumus, iekļaujot tajos ārstu izrakstītos recepšu medikamentus un medicīniskās ierīces, kas nav iekļauti valsts kompensējamo zāļu un ierīču sarakstos (piemērošana no 2027. gada); mērķis — mazināt zāļu izdevumu slogu senioriem un hroniski slimiem. Saeima nodošanu komisijām noraidīja (par 16, pret 15, atturas 46).

Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”

Deputātu iesniegtie grozījumi likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» paredz individuālā komersanta saimnieciskās darbības ienākumam līdz 30 000 eiro gadā piemērot 10 procentu likmi, bet ienākuma daļai virs šīs robežas – likuma 15. pantā noteiktās likmes. Likumprojekts arī paredz izveidot uzņēmējdarbības kontu kredītiestādē vai maksājumu iestādē saimnieciskās darbības ieņēmumu saņemšanai, no kuriem nodokļus maksā vienkāršotā kārtībā; sīkāku kārtību noteiktu Ministru kabinets.

Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”

Deputātu iesniegtais grozījums likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» paredz likuma 15. panta piektajā daļā noteikto iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi ienākumam no kapitāla samazināt no 25,5 uz 10 procentiem, likumam stājoties spēkā 2027. gada 1. janvārī. Iesniedzēji norāda, ka pašreizējā likme ir augsta salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm un mazina ieguldījumu aktivitāti un kapitāla tirgus konkurētspēju.

Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”

Deputātu iesniegtie grozījumi likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» paredz attaisnoto izdevumu sarakstā iekļaut arī ārstu un ārstniecības personu izrakstīto recepšu medikamentu iegādi, ja šie medikamenti nav kompensējamo zāļu sarakstos; grozījumus piemērotu no 2027. gada 1. janvāra. Iesniedzēji norāda, ka mērķis ir mazināt ārstēšanās finansiālo slogu, īpaši senioriem un hronisko slimību pacientiem.

Grozījums Administratīvā procesa likumā

Ministru kabineta iesniegts (izstrādājusi Tieslietu ministrija) grozījums Administratīvā procesa likumā par elektronisko lietu (e-lietu) administratīvajā procesā tiesā. Tas par vienu gadu, līdz 2027. gada 31. maijam, pagarina pārejas periodu, kurā tiesa nepiemēro likuma 112.2 pantu, izņemot gadījumus, kad e-lietas kārtošana ir iespējama un lietderīga. Iesniedzējs norāda, ka tiesām vajadzīgs laiks pielāgoties Tiesu informatīvās sistēmas uzlabojumiem.

Grozījumi Konkurences likumā

Ministru kabineta iesniegtie grozījumi Konkurences likumā ievieš atbildību uzņēmumu amatpersonām par aizliegtu vienošanos publiski finansētos iepirkumos: Konkurences padome varēs tām uz vienu līdz trim gadiem liegt ieņemt amatpersonas amatu komercsabiedrībā. Lietu neierosinās, ja uzņēmums vai amatpersona sadarbojas ar padomi iecietības programmā. Grozījumi arī vienkāršo padomes locekļu atkāpšanos un paredz pienākumu izpildītāja iecelšanu.

Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”

Ministru kabineta iesniegtie grozījumi likumā par interešu konflikta novēršanu skar divu gadu ierobežojumu, kas liedz amatpersonai iegūt mantu, daļas vai amatus uzņēmumos, par kuriem tā lēmusi vai kurus uzraudzījusi. Iestādes vadītājs pēc amatpersonas iesnieguma un risku izvērtēšanas varēs šo termiņu saīsināt līdz vienam gadam, ja divi gadi nav samērīgi. Iesniedzējs norāda, ka tā tiek pārņemta ES direktīva 2024/1619.

Par likumprojekta “Grozījumi likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"” (Nr.1349/Lp14) (steidzams) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu no 2026. gada 28. maija uz 2026. gada 18. jūniju un priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta otrajam lasījumam līdz 2026. gada 4. jūnijam

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegtais lēmuma projekts paredz pārcelt steidzamā likumprojekta «Grozījumi likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"» (Nr.1349/Lp14) izskatīšanu Saeimas sēdē no 2026. gada 28. maija uz 18. jūniju un pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 4. jūnijam.

Par likumprojekta “Par Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” (Nr.1348/Lp14) (steidzams) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu no 2026. gada 28. maija uz 2026. gada 18. jūniju un priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta otrajam lasījumam līdz 2026. gada 4. jūnijam

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegtais lēmuma projekts paredz pārcelt steidzamā likumprojekta par Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu (Nr.1348/Lp14) izskatīšanu Saeimas sēdē no 2026. gada 28. maija uz 18. jūniju un pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 4. jūnijam.

Par 10 123 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par arodbiedrību tiesībām slēgt koplīgumus un koplīgumu attiecināšanu uz arodbiedrības biedriem” turpmāko virzību

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sagatavotais lēmuma projekts paredz nodot 10 123 pilsoņu kolektīvo iesniegumu par arodbiedrību tiesībām slēgt koplīgumus Sociālo un darba lietu komisijai turpmākai izvērtēšanai. Iesniegums, ko rosinājusi Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, aicina grozīt Darba likumu, lai uzņēmumā koplīgumu slēgtu tikai arodbiedrība un tas attiektos uz tās biedriem, ja koplīgumā nav noteikts citādi.

Grozījums Kontu reģistra likumā

Maksātnespējas kontroles dienesta likvidēšanas pakešakts: Kontu reģistra likumā aizstāj 'Maksātnespējas kontroles dienestam' ar 'Tieslietu ministrijai' - lai TM, pārņemot maksātnespējas uzraudzības funkcijas, varētu pieprasīt kontu reģistra ziņas. Iesniedzējs - Ministru kabinets (TM); spēkā stāsies 2026. gada 1. oktobrī.

Grozījumi Administratīvās atbildības likumā

Maksātnespējas kontroles dienesta likvidēšanas pakešakts: papildina Administratīvās atbildības likuma 115. pantu, nododot Tieslietu ministrijai amatpersonu kompetenci veikt administratīvā pārkāpuma procesu maksātnespējas jomā. Iesniedzējs - Ministru kabinets (TM); spēkā stāsies 2026. gada 1. oktobrī.

Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”

Maksātnespējas kontroles dienesta likvidēšanas pakešakts: likumā Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru aizstāj Maksātnespējas kontroles dienesta direktora ar tieslietu ministra (lēmumi par administratoru statusa jautājumiem). Iesniedzējs - Ministru kabinets (TM); spēkā stāsies 2026. gada 1. oktobrī.

Grozījumi Kredītiestāžu likumā

Maksātnespējas kontroles dienesta likvidēšanas pakešakts: aizvieto Kredītiestāžu likumā atsauces uz Maksātnespējas kontroles dienestu ar Tieslietu ministriju (administratoru uzraudzības kontekstā) vai Tiesu administrāciju (darbinieku prasījumu garantiju fonda kontekstā). Iesniedzējs - Ministru kabinets (TM); spēkā stāsies 2026. gada 1. oktobrī.

Grozījumi Maksātnespējas likumā

Likvidē Maksātnespējas kontroles dienestu, tā funkcijas (administratoru uzraudzība, eksaminācija, sodu piemērošana) sadalot starp Tieslietu ministriju, Tiesu administrāciju un Maksātnespējas administratoru asociāciju; iesniedzējs - Ministru kabinets (E. Siliņas valdība, TM).

Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”

Pavadošais likumprojekts maksātnespējas reformas paketei - aizstāj atsauces uz Maksātnespējas kontroles dienestu ar atsaucēm uz Tieslietu ministriju/Tiesu administrāciju (saistīts ar 1260/Lp14).

Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam

Ministru prezidenta amata kandidāta Andra Kulberga iesniegtais lēmuma projekts paredz, ka Saeima izsaka uzticību viņa vadītajam Ministru kabinetam ar 14 ministriem, tostarp ārlietu ministri Baibu Braži, finanšu ministru Māri Kučinski, aizsardzības ministru Raivi Melni un iekšlietu ministru Jāni Dombravu. Projektam pievienota deklarācija par valdības iecerēto darbību.

Par 10 486 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Nodrošināt valsts apmaksātus glikozes sensorus un insulīna sūkņus visiem 1. tipa diabēta pacientiem” turpmāko virzību

Saeima lemj par 10 486 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu, kurā prasīts nodrošināt valsts apmaksātus glikozes sensorus un insulīna sūkņus visiem 1. tipa diabēta pacientiem. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sagatavotais lēmuma projekts paredz nodot iesniegumu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai turpmākai izvērtēšanai.

Grozījumi Valsts kontroles likumā

Saeimas deputātu iesniegti grozījumi Valsts kontroles likumā, kas paredz, ka Valsts kontrole veic finanšu revīziju arī Saeimā; grozījums stātos spēkā 2027. gada 1. janvārī. Pašlaik Saeimas finanses pārbauda tās Publisko izdevumu un revīzijas komisija un konkursā izvēlēts zvērināts revidents. Iesniedzēji norāda, ka iekšējā parlamentārā kontrole nevar aizstāt neatkarīgu ārējo revīziju.

Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā

Deputātu iesniegtais grozījums Saeimas vēlēšanu likumā maina vēlēšanu zīmju glabāšanas termiņu. Pašlaik zīmes iznīcina desmit dienu laikā pēc jaunievēlētās Saeimas sanākšanas, bet grozījums paredz tās Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktā kārtībā glabāt divpadsmit mēnešus pēc vēlēšanu rezultātu apstiprināšanas, savukārt, ja rezultāti vai to paziņošanas likumība apstrīdēta tiesā, – līdz galīgā tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienai. Iesniedzēji norāda, ka tas ļautu pārbaudīt rezultātus un stiprinātu uzticību vēlēšanām.

Par Felipi Gabriela dus Santusa-Šaviera

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas iesniegts likumprojekts, ar ko Brazīlijas pilsoni Felipi Gabrielu dus Santusu-Šavieru (Felipe Gabriel Dos Santos Xavier) ar īpašu likumu atzīst par Latvijas pilsoni. Anotācijā norādīts, ka viņš Latvijā dzīvo kopš 2015. gada, ir apguvis latviešu valodu un iesaistās sporta, kultūras un sabiedriskajā dzīvē, bet naturalizācijas kārtībā pilsonību varētu iegūt ne agrāk kā 2035. gadā.

Par 11 391 Latvijas pilsoņa kolektīvā iesnieguma “Nodrošināt iespēju brīvprātīgi izņemt 2. pensiju līmeņa uzkrāto kapitālu” turpmāko virzību

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sagatavotais lēmuma projekts attiecas uz 11 391 Latvijas pilsoņa kolektīvo iesniegumu, kas aicina nodrošināt iespēju brīvprātīgi izņemt 2. pensiju līmenī uzkrāto kapitālu. Saeima lemj nodot iesniegumu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai turpmākai izvērtēšanai.

Par deputāta Armanda Krauzes ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā

Armanda Krauzes (ZZS) ievēlēšana Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā paralēli Cilvēktiesību komisijai (sk. balsojumu 991/Lm14).

Par deputāta Armanda Krauzes ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā

Armanda Krauzes (ZZS) ievēlēšana Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā pēc komisijas sastāva izmaiņām.

Grozījumi Saeimas kārtības rullī

Saeimas deputātu iesniegti grozījumi Saeimas kārtības rullī, kas saistīti ar priekšlikumu nodot Saeimas finanšu revīziju Valsts kontrolei. Jaunajā 185. panta redakcijā Publisko izdevumu un revīzijas komisija gada laikā veiktu izlases revīzijas Saeimas saimniecībā un atzinumu par gada pārskata revīziju ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc gada beigām iesniegtu Valsts kontrolei, bet iekšējās kontroles kārtību noteiktu Prezidijs.

Par Jūlijas Kabicinas

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas iesniegts likumprojekts, ar ko Jūliju Kabicinu (Yulia Kabitsyna), Maskavā dzimušu personu ar Latvijā piešķirtu bēgļa statusu, ar īpašu likumu atzīst par Latvijas pilsoni. Anotācijā norādīts, ka viņa Latvijā dzīvo kopš 2016. gada, ir palīdzējusi Ukrainas bēgļiem un producējusi dokumentālās filmas par Krievijas agresiju Ukrainā, bet naturalizācijas kārtībā pilsonību pašlaik iegūt nevar.

Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā

Deputātu iesniegtie grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā paredz jaunu valsts pabalstu vientuļam pensionāram – pensijas vecuma personai ar piešķirtu valsts pensiju, kura Latvijā dzīvo viena, kurai nav laulātā un bērnu un nav pilngadīgu personu ar kopīgu deklarēto dzīvesvietu. Pabalstu izmaksātu reizi gadā, tā apmēru katram budžeta gadam noteiktu Saeima, bet ne mazāku par minimālo vecuma pensiju; izmaksu paredzēts sākt 2028. gada 1. janvārī.

Par Latvijas pilsoņu izdošanu uz Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti

Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts nosaka, ka Latvijas pilsoni var izdot Apvienotajai Karalistei kriminālvajāšanai, tiesāšanai un soda izpildei saskaņā ar ES un Apvienotās Karalistes Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu. Latvijā uzturošos pilsoni varētu izdot ar nosacījumu, ka pēc paša lūguma viņš tiks atgriezts Latvijā piespriestā soda izciešanai. Valdība norāda, ka šobrīd Latvija, izmantojot nolīgumā paredzēto atrunu, savus pilsoņus Apvienotajai Karalistei neizdod.

Par iespējamu interešu konfliktu un dāvinājumu pieņemšanas ierobežojumu ievērošanu, amatpersonām piedaloties Konrāda Adenauera fonda apmaksātā pasākumā

Deputātu pieprasījums Ministru prezidentei Evikai Siliņai par ministru un «Jaunās Vienotības» biedru dalību Konrāda Adenauera fonda apmaksātā pasākumā Itālijā. Deputāti prasa paskaidrot, kā trešās puses segti izdevumi atbilst interešu konflikta un partiju finansēšanas likumu ierobežojumiem, vai braucienā izmantoti valsts resursi, kāpēc informācija netika publiskota un kas bija visi dalībnieki. Pieprasījumu motivēt paredzēts deputātei Maijai Armaņevai.

Par Ministru kabineta rīkojuma projektu Par valsts nekustamā īpašuma Alksnāja ielā 9, Rīgā, pārdošanu

Deputātu pieprasījums izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei par Ministru kabineta rīkojuma projektu pārdot valsts īpašumu Alksnāja ielā 9, Rīgā, kur atrodas Latvijas Sporta muzejs. Iesniedzēji (motivāciju sniegt aicināts Jānis Vitenbergs) prasa paskaidrot, kur muzejs atradīsies turpmāk, cik izmaksās jauno telpu pielāgošana un aptuveni 50 000 krājuma vienību pārvietošana un kā tiks saglabāta muzeja akreditācija.

Par otra domes priekšsēdētāja ievēlēšanu Rēzeknes valstspilsētas domē

Deputātu (V. Pleškāne u. c.) pieprasījums viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram Raimondam Čudaram par Rēzeknes valstspilsētas domi, kur pēc ministra atstādinātā priekšsēdētāja Aleksandra Bartaševiča vēršanās tiesā par priekšsēdētāju ievēlēts Jānis Tutins. Deputāti jautā, kā ministrs risinās divu priekšsēdētāju situāciju, kas notiks, ja tiesa rīkojumu atcels, un, ja ministrs Bartaševiču uzskata par atbrīvojamu, kāpēc domei nenosūtīja pieprasījumu viņu atbrīvot.

Par publisko informāciju saistībā ar Amsterdamas lidostas VIP pakalpojumu izmantošanu

Deputātu pieprasījums Ministru prezidentei Evikai Siliņai par Amsterdamas lidostas VIP centra pakalpojumu izmantošanu, par ko valstij, kā publiski izskanējis, izrakstīts ap 4000 eiro rēķins. Deputāti prasa paskaidrot, kas un kāpēc pieņēma lēmumu izmantot šos pakalpojumus, kādas bija precīzas izmaksas un to sadalījums, kāpēc rēķins netika uzreiz apmaksāts un vai premjere uzņemsies politisko atbildību. Pieprasījumu motivēt paredzēts deputātam Edvardam Smiltēnam.

Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Ziemeļu Investīciju bankas Kontroles komitejā

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sagatavotais lēmuma projekts paredz, ka Saeima apstiprina deputāti Andu Čakšu par Saeimas pārstāvi Ziemeļu Investīciju bankas Kontroles komitejā, sākot ar 2026. gada 1. jūniju. Komisija norāda, ka saskaņā ar līgumu par Ziemeļu Investīciju banku un bankas vēstuli Saeimai šajā komitejā jāizvirza viens pārstāvis.

Grozījumi Mākslīgā intelekta centra likumā

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegtie grozījumi Mākslīgā intelekta centra likumā nosaka, ka centra struktūru veido padome un valde jeb direktors, un izslēdz normu, pēc kuras centra sekretariāta funkcijas (juridisko atbalstu, iepirkumus, lietvedību, IKT un informācijas drošību) nodrošina Valsts digitālās attīstības aģentūra. Turpmāk centrs pats lems, vai šīs funkcijas veikt ar saviem resursiem vai ārpakalpojumiem; grozījumi stājas spēkā 2026. gada 1. jūnijā.

Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā

Deputātu iesniegtais likumprojekts papildina Valsts sociālo pabalstu likumu ar jaunu pabalstu vientuļam pensionāram, kurš dzīvo viens. To reizi gadā izmaksātu personai, kas sasniegusi pensijas vecumu, saņem valsts pensiju un saskaņā ar iedzīvotāju reģistra datiem dzīvo viena un nav laulāta; apmēru katram budžeta gadam noteiktu Saeima, bet ne mazāku par minimālo vecuma pensiju. Pabalstu paredzēts izmaksāt, sākot ar 2027. gada 1. janvāri.

Grozījumi Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumā

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegtie grozījumi Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumā papildina to ar četrām definīcijām no ES piekļūstamības direktīvas 2019/882: «pakalpojums», «dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojums», «saskaņotais standarts» un «tehniskā specifikācija». Iesniedzēji norāda, ka tas vajadzīgs, jo Eiropas Komisija pārkāpuma procedūrā konstatējusi, ka šīs definīcijas Latvijas tiesībās vēl nav pārņemtas.

Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”

Deputātu iesniegtais likumprojekts groza likumu «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» attiecībā uz nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošām personām. Ja aprēķinātais nodoklis ir mazāks par pienākošos atvieglojumu kopsummu, Valsts ieņēmumu dienests atmaksātu neizmantoto daļu, arī tad, ja taksācijas gadā nav bijis apliekamu ienākumu; atmaksu aprēķinātu, neizmantoto summu reizinot ar zemāko nodokļa likmi. Iesniedzēji norāda, ka šobrīd ģimenes ar zemiem ienākumiem atvieglojumu pilnībā izmantot nevar.

Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”

Deputātu iesniegtie grozījumi likumā “Par valsts pensijām” paredz piemaksu par katru apdrošināšanas stāža gadu līdz 1996. gada 31. decembrim noteikt visiem vecuma pensijas saņēmējiem neatkarīgi no pensijas piešķiršanas datuma. Piemaksu par stāža gadu nosaka ne mazāku kā 1,5 procentus no minimālās mēneša darba algas un pārskata kopā ar pensiju indeksāciju, bet pārrēķinu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra veic bez personas iesnieguma. Iesniedzēji norāda, ka tā tiktu novērsta nevienlīdzība starp pensionāriem.

Pedagogu izdienas pensiju likums

Deputātu iesniegtais Pedagogu izdienas pensiju likums paredz tiesības uz izdienas pensiju pedagogiem, kuri sasnieguši 60 gadu vecumu, kuru izdienas stāžs ir vismaz 35 gadi un kuri vairs nestrādā amatā, kas dod tiesības uz šo pensiju. Pensiju piešķir 90 procentu apmērā no vidējās mēneša darba samaksas par pēdējiem pieciem amatā nostrādātajiem gadiem un izmaksā no valsts pamatbudžeta. Iesniedzēji norāda, ka mērķis ir mazināt pedagogu izdegšanu un trūkumu un piesaistīt profesijai jaunus pedagogus.

Par 12 240 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Apturēt virzītos grozījumus virsstundu un svētku dienu piemaksu samazināšanai” turpmāko virzību

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sagatavotais lēmuma projekts paredz, ka Saeima nodod 12 240 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Apturēt virzītos grozījumus virsstundu un svētku dienu piemaksu samazināšanai” Sociālo un darba lietu komisijai turpmākai izvērtēšanai. Iesnieguma autori prasa apturēt grozījumus, kas samazinātu piemaksas par virsstundu darbu un darbu svētku dienās.

Par “Rail Baltica” projekta vadību

LPV/opozīcijas paziņojuma projekts par “Rail Baltica” projekta vadību (caurspīdīgums, izmaksu pārtēriņš, vadības atbildība). Saeima noraidīja (par=40, pret=47). Koalīcija nepieņēma opozīcijas kritisko formulējumu.

Par Māras Bileskalnes iecelšanu par rajona

Juridiskās komisijas iesniegts Saeimas lēmuma projekts, kas sagatavots kopā ar vēl četriem tiesnešu iecelšanas lēmumu projektiem. Ar to Saeima lemj iecelt Māru Bileskalni par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi ar 2026. gada 3. septembri.

Par Vitas Vucinas iecelšanu par rajona

Juridiskās komisijas iesniegts Saeimas lēmuma projekts par Vitas Vucinas iecelšanu tiesneša amatā. Lēmuma projekts paredz ar 2026. gada 2. septembri iecelt Vitu Vucinu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi. Komisija lēmuma projektu atbalstīja 2026. gada 22. aprīļa sēdē un lūdza to iekļaut nākamās kārtējās Saeimas sēdes darba kārtībā.

Par Sigitas Zepas-Teteres iecelšanu par rajona

Juridiskās komisijas iesniegts Saeimas lēmuma projekts par Sigitas Zepas-Teteres iecelšanu tiesneša amatā. Lēmuma projekts paredz ar 2026. gada 24. augustu iecelt Sigitu Zepu-Teteri par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi. Komisija lēmuma projektu atbalstīja 2026. gada 22. aprīļa sēdē un lūdza to iekļaut nākamās kārtējās Saeimas sēdes darba kārtībā.

Par Līvas Lazdiņas iecelšanu par rajona

Juridiskās komisijas iesniegts Saeimas lēmuma projekts par Līvas Lazdiņas iecelšanu tiesneša amatā. Lēmuma projekts paredz ar 2026. gada 3. augustu iecelt Līvu Lazdiņu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi. Komisija lēmuma projektu atbalstīja 2026. gada 22. aprīļa sēdē un lūdza to iekļaut nākamās kārtējās Saeimas sēdes darba kārtībā.

Par Vilmāra Endzeļa iecelšanu par rajona

Juridiskās komisijas iesniegts Saeimas lēmuma projekts par Vilmāra Endzeļa iecelšanu tiesneša amatā. Lēmuma projekts paredz ar 2026. gada 15. maiju iecelt Vilmāru Endzeli par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi. Komisija lēmuma projektu atbalstīja 2026. gada 21. aprīļa sēdē un lūdza to iekļaut nākamās kārtējās Saeimas sēdes darba kārtībā.

Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā

Saeimas deputātu iesniegtie grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā paredz piemērot samazināto PVN likmi piecu procentu apmērā zīdaiņu un mazu bērnu uztura produktiem, kā arī autiņbiksītēm bērniem līdz trīs gadu vecumam; likums stātos spēkā 2026. gada 1. oktobrī. Iesniedzēji norāda, ka mērķis ir mazināt finansiālo slogu ģimenēm ar maziem bērniem, jo pašlaik šīm precēm piemēro standarta likmi.

Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā

LPV deputātu (Petraviča, Jencītis u.c.) iniciēts grozījums Valsts fondēto pensiju likumā nodots komisijām (par=45, pret=13, atturas=26). Opozīcijas priekšlikums par 2. pensiju līmeņa pārstrādi vai mantošanas paplašināšanu.

Par atbalstu 1. tipa diabēta pacientiem

Deputātu iesniegtais lēmuma projekts paredz, ka Saeima uzdod Ministru kabinetam nekavējoties pārskatīt zāļu un medicīnisko ierīču kompensācijas noteikumus, lai 1. tipa diabēta pacientiem ne vēlāk kā no 2027. gada 1. janvāra pilnā apmērā kompensētu glikozes sensorus un insulīna sūkņus ar piederumiem, kā arī noteiktā apjomā teststrēmeles un adatas. Projektā norādīts, ka pašlaik sensorus kompensē bērniem līdz 18 gadiem, sūkņus – jauniešiem līdz 24 gadiem un atsevišķām grupām. Kontrole uzdota Sociālo un darba lietu komisijai.

Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā

Deputātu (A. Šuvajevs, A. Krasta u. c.) iesniegti grozījumi Zemessardzes likumā. Tie paredz ļaut dienēt Zemessardzē arī iekšlietu iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar dienesta pakāpi, valsts drošības iestāžu, prokuratūras, KNAB un atsevišķu VID struktūru amatpersonām, pašvaldības un ostas policistiem, atbrīvot zemessargu no darba arī pirmsmisijas apmācības laikā, neuzņemt dubultpilsoņus, izņemot likumā uzskaitītos gadījumus, un izveidot Zemessardzes atbalstītāja statusu.

Par ministrijas publiskajiem iepirkumiem informācijas tehnoloģiju jomā

LPV iesniegtais paziņojuma projekts par valdības ministriju IT iepirkumiem (caurspīdīgums un izmaksu pārbaudes). Saeima noraidīja (par=41, pret=48) — koalīcija nepieņēma opozīcijas formulējumu par ministrijas atbildību.

Par Ievas Strautmanes-Zālītes iecelšanu par rajona

Juridiskās komisijas iesniegts Saeimas lēmuma projekts, kas sagatavots kopā ar vēl četriem tiesnešu iecelšanas lēmumu projektiem. Ar to Saeima lemj iecelt Ievu Strautmani-Zālīti par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi ar 2026. gada 7. septembri.

Par Jāņa Endeļa iecelšanu par rajona

Juridiskās komisijas iesniegts Saeimas lēmuma projekts par Jāņa Endeļa iecelšanu tiesneša amatā. Lēmuma projekts paredz ar 2026. gada 18. maiju iecelt Jāni Endeli par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi. Komisija lēmuma projektu atbalstīja 2026. gada 21. aprīļa sēdē un lūdza to iekļaut nākamās kārtējās Saeimas sēdes darba kārtībā.

Par Katrīnas Dališevskas iecelšanu par rajona

Juridiskās komisijas iesniegts Saeimas lēmuma projekts par Katrīnas Dališevskas iecelšanu tiesneša amatā. Lēmuma projekts paredz ar 2026. gada 5. maiju iecelt Katrīnu Dališevsku par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi. Komisija lēmuma projektu atbalstīja 2026. gada 21. aprīļa sēdē un lūdza to iekļaut nākamās kārtējās Saeimas sēdes darba kārtībā.

Par Kristiānas Stepenas iecelšanu par rajona

Juridiskās komisijas iesniegts Saeimas lēmuma projekts par Kristiānas Stepenas iecelšanu tiesneša amatā. Lēmuma projekts paredz ar 2026. gada 4. maiju iecelt Kristiānu Stepenu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi. Komisija lēmuma projektu atbalstīja 2026. gada 21. aprīļa sēdē un lūdza to iekļaut nākamās kārtējās Saeimas sēdes darba kārtībā.

Par Zanes Lejnieces iecelšanu par rajona

Juridiskās komisijas iesniegts Saeimas lēmuma projekts par Zanes Lejnieces iecelšanu tiesneša amatā. Lēmuma projekts paredz ar 2026. gada 4. maiju iecelt Zani Lejnieci par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi. Komisija lēmuma projektu atbalstīja 2026. gada 21. aprīļa sēdē un lūdza to iekļaut nākamās kārtējās Saeimas sēdes darba kārtībā.

Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”

Saeimas deputātu iesniegtie grozījumi likumā «Par valsts pensijām» paredz valsts pensijas pārskatīt divreiz gadā – 1. martā un 1. oktobrī – līdzšinējās vienas reizes gadā 1. oktobrī vietā; šis grozījums stātos spēkā 2027. gada 1. janvārī. Iesniedzēji norāda, ka biežāka indeksācija labāk atbilstu dzīves dārdzības pārmaiņām, saglabājot esošos indeksācijas principus.

Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā

NA deputātu (Mitrevics, Grasbergs, Puntulis, Vitenbergs, Butāns, Indriksone) iniciēts grozījums Valsts fondēto pensiju likumā nodots komisijām (par=47, pret=8, atturas=32). Liels atturas-vairākums (32) signalizē par koalīcijas iekšējām domstarpībām par 2. pensiju līmeņa virzību.

Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību

Ministru kabineta likumprojekts groza Likumu par budžetu un finanšu vadību, ļaujot finanšu ministram, informējot Saeimu, palielināt apropriāciju ieguldījumam valsts kapitālsabiedrību pamatkapitālā arī tad, ja akciju vai daļu cena pārsniedz nominālvērtību. To varēs darīt, ja būs Ministru kabineta lēmums, Saeimas budžeta komisija piecu darba dienu laikā nebūs iebildusi un palielinājums negatīvi neietekmēs vispārējās valdības budžeta bilanci.

Par iedzīvotāju apziņošanas sistēmas faktisko neesību un valdības atbildību dronu uzbrukumu gadījumā

Opozīcijas (LPV) rosināts paziņojums par iedzīvotāju apziņošanas sistēmas faktisko neesību un valdības atbildību iespējamu dronu uzbrukumu gadījumā. Saeima noraidīja (par=42, pret=51) - koalīcija nepiekrita formulējumam par valdības atbildību.

Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”

Stabilitātei frakcijas (Zivtiņš, Armaņeva, Pleškāne, Krištopans, Liepiņa) iniciatīva grozīt likumu 'Par valsts pensijām': (1) pievienot 'Bērna kopšanas perioda' definīciju (līdz bērna 2 gadu vecumam neatkarīgi no faktiski veiktajām iemaksām); (2) paplašināt apdrošināšanas stāža periodu no 1.5 uz 2 gadiem; (3) ieviest jaunu 10.¹ pantu, ar kuru valsts veic obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas par bērna kopšanas periodu (iemaksu objekts ne mazāks par valstī noteikto vidējo apdrošināšanas iemaksu algu); (4) pārejas noteikumi paredz retrospektīvu pārrēķinu personām, kas bērna kopšanas atvaļinājumu izmantojušas pirms likuma spēkā stāšanās. Mērķis — mazināt sociālo nevienlīdzību, kas rodas bērnu aprūpes dēļ (skar īpaši sievietes ar zemākām pensijām). Saeima noraidīja jau nodošanas stadijā (par=41, pret=8, atturas=38) — koalīcija atturējās.

Par Rīgas pilsētas tiesas tiesneses Ivetas Melderes atbrīvošanu no tiesneša amata

Atbrīvo Rīgas pilsētas tiesas tiesnesi Ivetu Melderi no tiesneša amata.

Par 10 485 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Goda ģimenes" statuss vecākiem uz mūžu - pateicība par ieguldījumu Latvijas tautas ataudzē turpmāko virzību

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sagatavotais Saeimas lēmuma projekts par 10 485 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu «“Goda ģimenes” statuss vecākiem uz mūžu – pateicība par ieguldījumu Latvijas tautas ataudzē». Saeima lemj nodot šo iesniegumu Sociālo un darba lietu komisijai turpmākai izvērtēšanai.

Par paredzētā publiskā finansējuma 35 727 489 EUR apmērā ieguldījuma robežšķērsošanas vietu ar Krieviju modernizēšanai atbilstību valdības politikai

Stabilitātei rosināts paziņojums par to, vai 35 727 489 EUR ieguldījums Latvijas-Krievijas robežšķērsošanas vietu modernizēšanai atbilst valdības politikai (kas paredz robežas slēgšanu / aizvēršanu). Saeima noraidīja (par=32, pret=56) - koalīcija atbalstīja MK lēmumu, ka modernizācija nepieciešama drošības un kontroles vajadzībām, neraugoties uz robežšķērsošanas ierobežojumiem.

Par Roberta Lazdas iecelšanu par rajona

Ieceļ Robertu Lazdu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā

Stiprina prasības juridiskās palīdzības sniedzēju reputācijai un kvalifikācijai (vismaz divas atsauksmes, ziņas par administratīvajiem sodiem) un paplašina valsts apmaksātās juridiskās palīdzības pieejamību Satversmes tiesas procesā - arī konstitucionālās sūdzības sagatavošanas stadijā (kopš 2019. gada šī iespēja izmantota tikai 9 gadījumos no 1321 pieteikuma). Iesniedzējs - Ministru kabinets (TM); spēkā 2026. gada 1. aprīlī.

Par vēlēšanu IT sistēmu izgāšanos, risku vēlēšanu rezultātu leģitimitātei un politisko atbildību

Stabilitātei rosināts paziņojums par vēlēšanu IT sistēmu izgāšanos pašvaldību vēlēšanās 2025. gadā un risku 2026. gada Saeimas vēlēšanu rezultātu leģitimitātei. Saeima noraidīja (par=28, pret=48) - koalīcija nepiekrita politiskās atbildības formulējumam.

Par Vidzemes rajona tiesas tiesneses Agitas Papules atbrīvošanu no tiesneša amata

Atbrīvo Vidzemes rajona tiesas tiesnesi Agitu Papuli no tiesneša amata.

Grozījumi Naftas produktu cenu pieauguma ierobežošanas likumā

Stabilitātei frakcijas (Pleškāne, Drelinga, Kļaviņa, Armaņeva, Zivtiņš) iniciatīva grozīt 2022. gadā pieņemto Naftas produktu cenu pieauguma ierobežošanas likumu: (1) pagarināt akcīzes nodokļa pagaidu likmes piemērošanu no 2026-05-01 līdz 2026-10-31; (2) samazināt akcīzes nodokļa pagaidu likmi dīzeļdegvielai no 396 līdz 330 eiro par 1000 litriem (ES direktīvas 2003/96/EK minimālā likme). Pamatojums — Tuvo Austrumu kara izraisītais globālais naftas piegāžu traucējums; Latvijā dīzeļdegvielas mazumcena pieaugusi par ~30% kopš februāra. Saeima noraidīja jau nodošanas stadijā (par=35, pret=10, atturas=36) — koalīcija tā vietā virzīja MK Degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma likumu (1314/Lp14).

Par Vitas Bērziņas iecelšanu par rajona

Ieceļ Vitu Bērziņu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Par Saeimas deputātes Svetlanas Čulkovas atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par problēmām nacionālā un Eiropas Savienības līmeņa imigrācijas regulējumā un izpildinstitūciju darbā, kas izraisa trešo valstu pilsoņu ...

Atsauc Saeimas deputāti Svetlanu Čulkovu (Stabilitātei) no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par problēmām imigrācijas regulējumā un izpildinstitūciju darbā.

Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai Apvienoto Nāciju Organizācijas starptautiskajā operācijā “United Nations Truce Supervision Organization”

Pagarina Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalību ANO miera uzraudzības operācijā UNTSO (Tuvajos Austrumos) līdz 2028. gada 1. maijam; iesniedzējs - Ministru kabinets.

Par Ievas Lapiņas iecelšanu par rajona

Ieceļ Ievu Lapiņu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Par Jāņa Silicka apstiprināšanu par rajona

Apstiprina Jāni Silicki par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Par līdzatbildīgās komisijas noteikšanu likumprojektam “Degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma likums”

Nosaka līdzatbildīgo komisiju (papildus atbildīgajai Budžeta un finanšu komisijai) likumprojektam 'Degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma likums' (1314/Lp14).

Par Latgales apgabaltiesas tiesneses Ludmilas Mežales atbrīvošanu no tiesneša amata

Atbrīvo Latgales apgabaltiesas tiesnesi Ludmilu Mežali no tiesneša amata (saskaņā ar likumā paredzēto kārtību - parasti pēc paša lūguma vai sasniedzot pensijas vecumu).

Par iespējamu politisko spiedienu un patiesībai neatbilstošas informācijas sniegšanu tiesību aizsardzības iestādei

Opozīcijas (AS/ZZS deputātu) pieprasījums Ministru prezidentei Siliņai par iespējamu politisko spiedienu un nepatiesas informācijas sniegšanu tiesību aizsardzības iestādēm; procedurāls balsojums par pieprasījuma izskatīšanu.

Grozījumi Kriminālprocesa likumā

Juridiskās komisijas likumprojekts groza Kriminālprocesa likumu: izņēmuma gadījumā tiesa, īpaši pamatojot, varēs noziedzīgi iegūtu nekustamo īpašumu neatdot cietušajam, bet atstāt labticīgajam ieguvējam, ja ieguvēja īpašuma tiesības nostiprinātas publiskā reģistrā. Grozījumus piemēros lietās, kurās nolēmumi taisīti no 2026. gada 1. janvāra, un labticīgais ieguvējs līdz 2026. gada 1. jūlijam varēs vērsties Augstākajā tiesā.

Par Saeimas piekrišanu valsts īstermiņa aizdevuma izsniegšanai AS “Air Baltic Corporation”

Lēmuma projektā, ko Saeimā virza Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, Saeima lemj piekrist, ka finanšu ministrs izsniedz AS «Air Baltic Corporation» bez nodrošinājuma valsts īstermiņa aizdevumu 30 000 000 eiro apmērā, kas jāatmaksā līdz 2026. gada 31. augustam. Mērķis ir mazināt Tuvo Austrumu konflikta ietekmi uz uzņēmuma finanšu situāciju; Satiksmes ministrijai jāsaņem Eiropas Komisijas viedoklis par aizdevuma atbilstību privātā tirgus dalībnieka principam.

Grozījumi Rail Baltica projekta īstenošanas likumā

Ministru kabineta iesniegtie grozījumi Rail Baltica projekta īstenošanas likumā no jauna formulē likuma mērķi, paredzot projektu īstenot divos posmos atbilstoši pieejamam finansējumam, un nosaka finansējuma avotus, iesaistīto ministriju kompetenci un to, ka izbūvētā infrastruktūra pieder valstij Satiksmes ministrijas personā. Rail Baltica būvniecībai nerīko publisko apspriešanu, un vides procedūras drīkst veikt vienlaikus ar projektēšanu, bet ne ilgāk kā līdz atzīmei par projektēšanas nosacījumu izpildi.

Grozījums Operatīvās darbības likumā

Juridiskās komisijas iesniegtais grozījums Operatīvās darbības likumā tieši nosaka, ka operatīvās darbības pasākumos iegūto informāciju par personu drīkst nodot citām institūcijām sākotnēji neparedzētiem mērķiem, ciktāl tā vajadzīga citu būtisku valsts vai sabiedrības interešu aizsardzībai un nerada nesamērīgu iejaukšanos pamattiesībās. Ja nodod sevišķajā veidā iegūtu informāciju, procesa materiāliem jāpievieno ziņas par saņēmēju, pamatojumu, datumu un apjomu. Anotācijā tas pamatots ar Senāta 2025. gada spriedumu «karteļu lietā».

Grozījumi Biometrijas datu apstrādes sistēmas likumā

Ministru kabineta iesniegtie grozījumi Biometrijas datu apstrādes sistēmas likumā iekļauj Valsts tiesu ekspertīžu biroju to iestāžu vidū, kas var izmantot biometrijas datu apstrādes sistēmu. Birojs varēs pats ievietot sistēmā daktiloskopiskajā ekspertīzē iegūtās pēdas un skatīt tajā esošās personu daktiloskopiskās kartes; līdz šim to darīja ar Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes starpniecību. Iesniedzējs norāda, ka tas paātrinās darbu un saglabās attēlu kvalitāti.

Grozījumi Valsts robežsardzes likumā

Ministru kabineta iesniegtie grozījumi Valsts robežsardzes likumā dod robežsargam tiesības galējās nepieciešamības situācijā lietot sprāgstvielu un spridzināšanas ietaisi, arī nebrīdinot, lai atvairītu bruņotu vai militāru iebrukumu vai grupveida vai bruņotu uzbrukumu ar ieroci, kaujas tehniku vai transportlīdzekli, atbrīvotu bruņotu personu ieņemtu Valsts robežsardzes objektu, iznīcinātu nocietinājumu vai iekļūtu objektā, kurā notiek dzīvību vai veselību apdraudoša darbība. Lietošanai jābūt nepieciešamai un samērīgai.

Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā

Ministru kabineta iesniegtie grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā dod Slimību profilakses un kontroles centram tiesības epidemioloģiskās izmeklēšanas un pretepidēmijas pasākumiem saņemt no Valsts ieņēmumu dienesta sistēmām inficētās personas un tās kontaktpersonu vārdu, uzvārdu, personas kodu, darbavietu un profesiju. Vakcināciju varēs veikt ārstniecības persona vai farmaceits atbilstoši kompetencei bez prasības būt sertificētam; epidemioloģiskā sistēma datus saņems no SIA «Latvijas Digitālais veselības centrs» sistēmām.

Grozījumi Civilprocesa likumā

Ministru kabineta iesniegtie grozījumi Civilprocesa likumā ievieš nodaļu par lietām, kurās par darbību sabiedrības interesēs celta acīmredzami nepamatota vai ļaunprātīga prasība: izdevumu nodrošinājums un atlīdzināšana, tiesvedības izbeigšana un naudas sods par ļaunprātīgu prasību. Persona ar adresi Latvijā varēs Latvijas tiesā prasīt zaudējumu un nemantiskā kaitējuma atlīdzību par ļaunprātīgu prasību, ko trešās valsts tiesā cēlusi persona ar adresi ārpus ES. Pieaug arī citi CPL naudas sodi.

Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likums

Ministru kabineta iesniegtais likums ievieš ES direktīvu 2024/1069, kas aizsargā sabiedrības interesēs iesaistītās personas pret ļaunprātīgu tiesvedību. Atbildētājs varēs lūgt tiesu likt prasītājam iemaksāt nodrošinājumu tiesvedības izmaksām, izbeigt tiesvedību, ja prasība ir ļaunprātīga vai acīmredzami nepamatota, un segt visus atbildētāja izdevumus; ar viņa piekrišanu to varēs atbalstīt biedrības un citi subjekti, bet šādās lietās pieņemtus ārvalstu nolēmumus Latvijā neatzīs un neizpildīs.

Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”

Ministru kabineta iesniegtie grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” apcietināto, kas strādā izmeklēšanas cietumā, pielīdzina notiesātajam, kas strādā soda izciešanas laikā. Pašnodarbinātajiem vairs nebūs jāiesniedz VID apliecinājums par plānotajiem ienākumiem un netiks aprēķinātas minimālās obligātās iemaksas; pašnodarbinātā laulātais brīvprātīgi varēs apdrošināties tikai pensijai, un VSAA varēs pārskaitīt maksājumus arī uz kontiem citās ES valstīs un Apvienotajā Karalistē.

Par likumprojekta 'Grozījumi likumā 'Par piesārņojumu''

Procedurāls lēmums par likumprojekta "Grozījumi likumā 'Par piesārņojumu'" (1274/Lp14) izskatīšanas datuma pārcelšanu no 16. aprīļa uz 14. maiju un priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu.

Par Rolanda Stūra iecelšanu par rajona

Juridiskās komisijas iesniegtais Saeimas lēmuma projekts paredz ar 2026. gada 20. aprīli iecelt Rolandu Stūri par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Grozījumi Latvijas Bankas likumā

Saeimas deputātu iesniegtais likumprojekts groza Latvijas Bankas likumu, nosakot, ka par Latvijas Bankas prezidentu un padomes locekli nevar ievēlēt personu ar dubultpilsonību. Pārejas noteikumi paredz, ka šajos amatos esošajām personām ar dubultpilsonību līdz 2026. gada 1. oktobrim jāveic darbības, lai prasība būtu izpildīta. Iesniedzēji norāda, ka mērķis ir novērst šaubas par šo amatpersonu lojalitāti Latvijai.

Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”

Saeimas deputātu iesniegtais likumprojekts groza likumu “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”, nosakot, ka par CVK locekli nevar izvirzīt un apstiprināt personu ar dubultpilsonību. Pārejas noteikumi paredz, ka CVK locekļiem ar dubultpilsonību līdz 2026. gada 1. oktobrim jāveic darbības, lai šī prasība būtu izpildīta. Iesniedzēji norāda, ka CVK locekļu lojalitātei Latvijai jābūt nešaubīgai, un likumprojektu virza kopā ar līdzīgiem grozījumiem citos likumos.

Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā

Saeimas deputātu iesniegtais likumprojekts groza Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumu: 4. panta piektās daļas prasības papildina ar nosacījumu, ka personai nav dubultpilsonības. Pārejas noteikumi paredz, ka KNAB priekšniekam ar dubultpilsonību līdz 2026. gada 1. oktobrim jāveic darbības, lai prasība būtu izpildīta. Iesniedzēji norāda, ka mērķis ir novērst šaubas par amatpersonas lojalitāti Latvijai un mazināt ārvalstu ietekmes risku.

Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā

Saeimas deputātu iesniegtie grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā papildina valsts drošības iestāžu amatpersonām un darbiniekiem noteiktās prasības ar nosacījumu, ka personai nav dubultpilsonības; tiem, kuri šos amatus jau ieņem, līdz 2026. gada 1. oktobrim jāveic vajadzīgās darbības prasības izpildei. Iesniedzēji norāda, ka valsts drošības iestādēs jānodrošina amatpersonu pilnīga lojalitāte Latvijai.

Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā

Saeimas deputātu iesniegtie grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā nosaka, ka personu ar dubultpilsonību nedrīkst iekļaut kandidātu sarakstos un nevar ievēlēt par Eiropas Parlamenta deputātu, kā arī ka pilsoni ar dubultpilsonību nevar izvirzīt par Eiropas Savienības komisāra amata kandidātu. Iesniedzēji norāda, ka mērķis ir panākt, lai par Eiropas Parlamenta deputātu tiktu ievēlēta Latvijai lojāla persona.

Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā

Saeimas deputātu iesniegtie grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā nosaka, ka par valsts sekretāru nevar iecelt personu ar dubultpilsonību, bet amatā esošajiem valsts sekretāriem ar dubultpilsonību līdz 2026. gada 1. oktobrim jāveic vajadzīgās darbības, lai prasību izpildītu. Iesniedzēji norāda, ka mērķis ir novērst šaubas par augstāko ierēdņu lojalitāti Latvijai.

Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā

LPV iniciatīva aizliegt Ministru kabineta locekļiem (tostarp ministru prezidentam) turēt dubultpilsonību, pamatojot ar lojalitātes un interešu konflikta argumentiem; koalīcija noraidīja.

Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā

LPV iniciatīva aizliegt kandidēt pašvaldību domju vēlēšanās personām ar dubultpilsonību; daļa no vienota "lojalitātes likumu" paketes, kuru koalīcija noraidīja.

Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā

LPV deputātu iniciatīva aizliegt kandidēt Saeimas vēlēšanās personām ar dubultpilsonību (Latvija un cita valsts), nosakot pārejas periodu līdz 2026. gada 1. oktobrim; koalīcija noraidīja nodošanu komisijām.

Grozījumi Fizisko personu reģistra likumā

Papildina Fizisko personu reģistru ar ziņām par personu apbedīšanu, kremāciju, pārapbedīšanu un urnas pārvietošanu; nosaka kapsētu īpašniekiem un kremācijas pakalpojumu sniedzējiem pienākumu aktualizēt šīs ziņas reģistrā (saistīts ar jauno Kapsētu likumu).

Par 10 946 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par pensiju 2. līmeņa brīvprātīgumu un 6% mazākiem nodokļiem” turpmāko virzību

Pilsoņu kolektīvais iesniegums (10 946 paraksti) par pensiju 2. līmeņa brīvprātīgumu un 6% zemākiem nodokļiem.

Grozījums Meža likumā

ZZS deputātu (Augulis, Maslovskis, Zemmers, Ceļapīters, Burovs) iniciatīva grozīt Meža likumu - paredzēta nodošanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Saeima noraidīja jau nodošanas stadijā (par=34, pret=40, atturas=2) - koalīcija (JV/NA/PRO) iebilda pret opozīcijas piedāvāto meža apsaimniekošanas regulējuma izmaiņu virzību.

Par 11 391 Latvijas pilsoņa kolektīvā iesnieguma “Nodrošināt iespēju brīvprātīgi izņemt 2. pensiju līmeņa uzkrāto kapitālu” turpmāko virzību

Pilsoņu kolektīvais iesniegums (11 391 paraksti) ar prasību ļaut brīvprātīgi izņemt 2. pensiju līmeņa uzkrāto kapitālu.

Grozījumi Konsulārās palīdzības un konsulāro pakalpojumu likumā

Konsulārās palīdzības un konsulāro pakalpojumu likuma grozījumu galīgā pieņemšana.

Par Jura Rancāna iecelšanu par rajona

Jura Rancāna iecelšana par rajona tiesas tiesnesi.

Par Konvenciju, ar kuru izveido Starptautisko prasību komisiju Ukrainai

Ministru kabineta likumprojekts paredz pieņemt un apstiprināt Eiropas Padomes konvenciju, ar kuru izveido Starptautisko prasību komisiju Ukrainai; saistību izpildi koordinēs Ārlietu ministrija. Komisija lems par kompensācijām par zaudējumiem, ko kopš 2022. gada 24. februāra radījušas Krievijas prettiesiskās darbības pret Ukrainu. Anotācijā norādīts, ka kompensācijas jāfinansē Krievijai, bet Latvijas iemaksas veiks esošā budžeta ietvaros.

Par Madaras Šenbrūnas iecelšanu par rajona

Madaras Šenbrūnas iecelšana par rajona tiesas tiesnesi.

Kapsētu likums

Jauns likums, kas regulē pašvaldību kapsētu izveidošanu, uzturēšanu un slēgšanu, kapavietu piešķiršanu un uzskaiti, apbedīšanas kārtību, kā arī kapavietas turētāja tiesības un pienākumus — aizstāj iepriekšējo sadrumstaloto regulējumu ar vienotu normatīvo ietvaru.

Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā

Grozīt vēlēšanu zīmju uzglabāšanas termiņu un nodrošināt pēcvēlēšanu audita iespēju. LPV deputātu iniciatīva.

Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā

Ministru kabinets iesniedzis grozījumus Ūdens apsaimniekošanas likumā pēc Enerģētikas un vides aģentūras pievienošanas Valsts vides dienestam. Reģionālo vides pārvalžu vietā likumā turpmāk minēts Valsts vides dienests; tā lēmumus un atļaujas varēs apstrīdēt dienesta ģenerāldirektoram, un apstrīdēšana neaptur lēmuma darbību, ja apturēšana var būtiski kaitēt videi un dienests to norādījis. Aizstāj arī ministrijas un ministra nosaukumus.

Par importētāju un eksportētāju saraksta publicēšanu, kuri veic darījumus ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku

Uzdod Ministru kabinetam publicēt to importētāju un eksportētāju sarakstu, kuri turpina veikt darījumus ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku, lai nodrošinātu sabiedrības informētību par tirdzniecības sakaru uzturēšanu ar agresoru valstīm.

Grozījumi Farmācijas likumā

Ministru kabineta iesniegtie grozījumi Farmācijas likumā nosaka veterinārās e-veselības un veterināro zāļu reģistra informācijas sistēmas, kurās uzkrāj datus par veterināro zāļu apriti un zāļu lietošanu dzīvniekiem. Pārtikas un veterinārais dienests vāks datus arī par cilvēkiem paredzēto zāļu lietošanu dzīvniekiem, tostarp no dzīvnieku īpašniekiem vai turētājiem, bet institūts BIOR pildīs oficiālās veterināro zāļu kontroles laboratorijas uzdevumus. Mērķis ir izpildīt ES regulas 2019/6 prasības.

Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā

Paredz pagarināt vēlēšanu zīmju uzglabāšanas termiņu līdz tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienai un noteikt manuālu balsu skaitīšanu visos 2026. gada Saeimas vēlēšanu iecirkņos bez tehnisku palīglīdzekļu starpniecības.

Par rīcību saistībā ar 1. tipa cukura diabēta pacientiem nepieciešamo medicīnisko tehnoloģiju pieejamību Latvijā

Saeimas deputātu pieprasījumā veselības ministram Hosamam Abu Meri prasīts paskaidrot, kāpēc Latvijā nav valsts finansējuma insulīna sūkņiem un glikozes sensoriem visiem 1. tipa cukura diabēta pacientiem, kam tie medicīniski nepieciešami. Deputāti jautā, kādi pasākumi veikti, vai ir rīcības plāns un finansējuma aprēķini un kādos termiņos piekļuvi nodrošinās; viņi atsaucas uz Latvijas Diabēta asociācijas norādi, ka Latvija ir vienīgā ES valsts, kur pieaugušajiem 1. tipa diabēta pacientiem šīs tehnoloģijas neapmaksā.

Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā

Pagarina Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu par vienu gadu — no 2026. gada 1. jūlija līdz 2027. gada 1. jūlijam.

Grozījumi Latvijas Bankas likumā

Paplašina Latvijas Bankas padomes locekļu kvalifikācijas prasības (pieļauj arī bakalaura grādu ar starptautisku sertifikātu), ievieš interešu konflikta novēršanas pilnvaras, precizē statistisko datu apstrādes tiesības un administratīvo sankciju piemērošanas termiņus finanšu tirgus uzraudzībā.

Grozījumi Zinātniskās darbības likumā

Nosaka kartību jaunizveidotu valsts zinātnisko institūtu (atvasinātu publisku personu) pārvaldībai pēc reorganizācijas -- direktora pienākumu izpildītāja iecelšanu, pilnsapulces sasaukšanu un reģistrāciju. Izslēdz no likuma FEI, BMC un OSI nosaukumus saistībā ar to konsolidāciju EDI un jaunā Nacionālā pētniecības un inovāciju institūta izveidošanu.

Grozījumi Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā

Ievieš uz riska novērtējumu balstītu pieeju gaisa kuģu pasažieru datu glabāšanai -- valsts drošības nolūkiem datus glabā 5 gadus, bet terorisma/smagu noziegumu novēršanai ES iekšējiem un ārējiem reisiem -- 6 mēnešus ar iespēju pagarināt. Izslēdz epidemioloģisko datu apstrādes mērķi un paplašina reģistru salīdzināšanas loku (izraidīto personu, izceļošanas liegumu reģistri).

Grozījumi Imigrācijas likumā

Pārņem ES direktīvu 2024/1233 par vienotu uzturēšanās un darba atļauju trešo valstu valstspiederīgajiem un precizē Imigrācijas likuma normas par vīzu izsniegšanu, dokumentu pieņemšanu (atļaujot deleģēt ārpakalpojumu sniedzējiem) un termiņuzturēšanās atļauju anulēšanu. Iesniedzējs - Ministru kabinets (IeM).

Par Latvijas Republikas un Šrilankas Demokrātiskās Sociālistiskās Republikas nolīgumu par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai

Apstiprina Latvijas un Šrilankas divpusējo nolīgumu par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai mītnes valstī, lai veicinātu sadarbību krimināltiesību jomā un notiesāto resocializāciju.

Grozījumi Ceļu satiksmes likumā

Deputātu (Rokpelnis, Brigmanis, Bērziņš, Burovs, Ceļapīters) ierosinātie grozījumi Ceļu satiksmes likumā, nodoti Tautsaimniecības un Aizsardzības komisijām izskatīšanai.

Grozījumi Sociālā uzņēmuma likumā

Pilnveido sociālo uzņēmumu regulējumu — pagarina pārskatu iesniegšanas periodu no 2 līdz 3 gadiem, paplašina dividenžu sadales iespējas līdz 50% no peļņas, precizē uzraudzības un ziedojumu nodokļu normas.

Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā

Ministru kabinets iesniedzis grozījumus Sugu un biotopu aizsardzības likumā pēc Enerģētikas un vides aģentūras likvidēšanas. Dabas aizsardzības pārvaldes lēmumus sugu introdukcijas un reintrodukcijas jomā turpmāk varēs apstrīdēt pārvaldes ģenerāldirektoram, nevis likvidētajai aģentūrai, un jau sāktos apstrīdēšanas iesniegumus pārņem ģenerāldirektors. Iesniedzējs norāda, ka Valsts vides dienesta kompetence nav saistīta ar sugu aizsardzību.

Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā

Transponē ES Direktīvu 2024/1619 un Direktīvu 2019/2034, nosakot ieguldījumu brokeru sabiedrībām papildu prasības attiecībā uz vides, sociālo un pārvaldības risku noturību, kā arī kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanu.

Grozījumi Kredītiestāžu likumā

Transponē ES Direktīvu 2024/1619, nosakot kredītiestādēm papildu prasības attiecībā uz vides, sociālo un pārvaldības risku noturību, uzlabojot administratīvo pasākumu piemērošanas mehānismus un nodrošinot efektīvāku uzraudzību.

Grozījumi Iekšējās drošības fonda, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likumā

Ministru kabineta iesniegtie grozījumi likumā par iekšlietu jomas ES fondu vadību 2021.–2027. gadā nosaka Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par fondu vadībā iesaistītu sadarbības iestādi. Aģentūra no Iekšlietu ministrijas pārņem pienākumu nodrošināt elektroniskās datu apmaiņas sistēmas darbību, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu. Iesniedzējs norāda, ka iepriekš plānotās platformas pielāgošana būtu nesamērīgi dārga.

Grozījums Valsts aizsardzības finansēšanas likumā

Paaugstina valsts aizsardzības finansējuma mērķi no 3% līdz 5% no IKP, sākot ar 2027. gadu, lai paātrinātu Nacionālo bruņoto spēku attīstību saistībā ar ģeopolitiskajām izmaiņām pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.

Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā

Modernizē kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas kārtību: atbildību paplašina no iestādes, prokuratūras vai tiesas uz publisko tiesību juridiskajām personām, atceļ mantiskā zaudējuma apmēra ierobežojumus, ļauj individuāli izvērtēt juridiskās palīdzības izdevumus, pārņem ES Direktīvas 2016/800 prasības par bērnu procesuālajām garantijām un papildina regulējumu ar Finanšu izlūkošanas dienesta atbildību.

Par Partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu organizācijas dalībvalstīm, no otras puses

Par Partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu organizācijas dalībvalstīm, no otras puses (1014/Lp14), 1

Grozījumi Ķīmisko vielu likumā

Ministru kabinets iesniedzis grozījumus Ķīmisko vielu likumā pēc Enerģētikas un vides aģentūras pievienošanas Valsts vides dienestam. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra lēmumus par darbībām ar ķīmiskām vielām un maisījumiem, arī biocīdiem, turpmāk varēs apstrīdēt Valsts vides dienestā, un jau iesniegtos iesniegumus pārņem dienesta ģenerāldirektors. Likumā arī aktualizē iestāžu nosaukumus.

Degvielas cenu pieauguma ierobežošanas likums

Nosaka pagaidu pazeminātas akcīzes nodokļa likmes dīzeļdegvielai (396 EUR/1000 l) un citiem naftas produktiem no 2026. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam, lai ierobežotu degvielas cenu pieauguma ietekmi uz tautsaimniecību enerģētiskās krīzes dēļ.

Grozījums Imigrācijas likumā

Paredz iespēju anulēt termiņuzturēšanās atļauju ārzemniekam, kurš viena kalendāra gada laikā izdarījis trīs administratīvos pārkāpumus sabiedriskās kārtības, pārvaldes vai ceļu satiksmes jomā.

Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību”

Ministru kabinets iesniedzis grozījumus likumā «Par radiācijas drošību un kodoldrošību» pēc Enerģētikas un vides aģentūras pievienošanas Valsts vides dienestam. Likums tieši pilnvaros Ministru kabinetu noteikt radiācijas drošības prasības piecās jomās, arī radioaktīvo materiālu pārvadāšanai, metāla lūžņu iepirkšanai un medicīniskajai apstarošanai. Radiācijas drošības centra lēmumus un faktisko rīcību varēs apstrīdēt dienesta ģenerāldirektoram.

Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”

Paredz atcelt nekustamā īpašuma nodokli par primāro dzīvesvietu, argumentējot, ka NĪN ir nodoklis par eksistenci, kas skar katru Latvijas ģimeni.

Grozījumi Izglītības likumā

Paredz pedagogiem iespēju brīvprātīgi doties pensijā no 60 gadu vecuma ar 35 gadu darba stāžu; iesniegts pēc aptuveni 12 000 parakstu petīcijas. Saeima noraidīja likumprojekta nodošanu komisijām.

Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm”

Ministru kabinets iesniedzis grozījumus likumā «Par zemes dzīlēm» pēc Enerģētikas un vides aģentūras likvidēšanas. Zemes dzīļu izmantošanas, arī ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves, kontroli un administratīvā pārkāpuma procesu turpmāk veiks Valsts vides dienests, bet tā lēmumus, arī par licences atcelšanu, varēs apstrīdēt dienesta ģenerāldirektoram. Aģentūras sāktos pārkāpumu procesus turpinās dienests.

Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”

Nodod lauku zemes atsavināšanas darījumu piekrišanas kompetenci no novada domes koleģiālā lēmuma uz domes priekšsēdētāju (līdzīgi kā pilsētās), samazinot administratīvo slogu un paātrinot procedūru, nemainot materiāltiesiskos kritērijus zemes iegūšanai.

Par 2009. gada Honkongas Starptautisko konvenciju par kuģu drošu un videi nekaitīgu pārstrādi

Apstiprina Latvijas pievienošanos 2009. gada Honkongas Starptautiskajai konvencijai par kuģu drošu un videi nekaitīgu pārstrādi, nosakot Satiksmes ministrijas un Valsts vides dienesta atbildību konvencijas saistību izpildē.

Grozījumi Militārā poligona “Sēlija” izveides likumā

Paplašina militārā poligona 'Sēlija' likuma darbības jomu, iekļaujot militāro noliktavu kompleksa izbūvi Nīkrācē, paredz paātrinātu nekustamā īpašuma atsavināšanu un būvniecības procesu militārās infrastruktūras vajadzībām.

Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā

Ministru kabineta iesniegtie grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā ievieš atsevišķās lietošanas tiesību – zemesgrāmatā nostiprinātu dzīvokļa īpašnieka tiesību nošķirti no citiem lietot noteiktu kopīpašuma daļu, piemēram, telpu, palīgēkas vai zemesgabala daļu. Tāpat tie regulē kopīgās infrastruktūras, piemēram, iekšējo ceļu un bērnu laukumu, lietošanu kopā ar citu māju dzīvokļu īpašniekiem. Iesniedzējs to pamato ar administratīvā sloga mazināšanu nekustamo īpašumu attīstīšanā.

Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”

Ministru kabinets iesniedzis grozījumus likumā «Par ietekmes uz vidi novērtējumu» pēc Enerģētikas un vides aģentūras pievienošanas Valsts vides dienestam. Likumā dienestu turpmāk sauc par kompetento institūciju, kas koordinē un pārrauga ietekmes uz vidi novērtējumu un sākotnējo izvērtējumu; tās lēmumus varēs apstrīdēt institūcijas vadītājam, kura lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Jau iesniegtos apstrīdēšanas iesniegumus pārņem institūcijas vadītājs.

Par 10 177 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par atklātu algu valsts pārvaldē” turpmāko virzību

Nodod 10 177 pilsoņu kolektīvo iesniegumu par algu atklātību valsts pārvaldē Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai turpmākai izvērtēšanai.

Grozījumi Vides aizsardzības likumā

Ministru kabinets iesniedzis grozījumus Vides aizsardzības likumā pēc Enerģētikas un vides aģentūras pievienošanas Valsts vides dienestam. Dienesta lēmumus par kaitējumu videi turpmāk varēs apstrīdēt dienesta ģenerāldirektoram, nevis likvidētajai aģentūrai, un ekomarķējuma un vides vadības un audita sistēmas pārraudzību pārņems dienests. Likumā nostiprina, ka dienests ir klimata un enerģētikas ministra pārraudzībā.

Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likums

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegtais likums tiesnešu un prokuroru izdienas pensiju vietā ievieš speciālo pensiju, ko piešķirs pēc 25 gadu stāža un pensijas vecuma sasniegšanas. Tā būs 55 % no vidējās mēneša darba samaksas tiesnešiem un tiesībsargam un 45 % prokuroriem, ne vairāk kā 70 %. Kārtība attieksies uz amatā ieceltajiem no 2027. gada un tiem, kam stāžs nepārsniedz 10 gadus; pārējiem paredzēta pārejas kārtība.

Grozījumi Augstskolu likumā

Ministru kabineta iesniegtie grozījumi Augstskolu likumā paredz samazināt valsts zinātņu universitātes padomes locekļu skaitu no 11 uz 7 un lietišķo zinātņu universitātes padomes – no 7 uz 5, kā arī noteikt padomes locekļu atsaukšanas un vietas izpildītāju iecelšanas kārtību. Izglītības un zinātnes ministrija apstrādās studējošo un absolventu reģistra datus pētījumiem par studiju kvalitāti un atbiruma iemesliem un veiks studējošo un absolventu aptauju, kontaktinformāciju saņemot arī no VID.

Par 22 218 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Likumā noteikt, ka dzīvnieks nav manta, bet dzīva būtne” turpmāko virzību

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sagatavotais lēmuma projekts paredz nodot 22 218 pilsoņu kolektīvo iesniegumu «Likumā noteikt, ka dzīvnieks nav manta, bet dzīva būtne» Juridiskajai komisijai turpmākai izvērtēšanai. Iesniedzēji rosina grozīt Civillikumu, nosakot, ka dzīvnieki nav manta, bet dzīvas būtnes, un norāda, ka sodi par Dzīvnieku aizsardzības likuma pārkāpumiem ir maigi, bet vairākās Eiropas valstīs šāda statusa maiņa jau notikusi.

Par “Rail Baltica” projekta ieviešanu un finansējumu

Frakcijas «Apvienotais saraksts» deputātu pieprasījums Ministru prezidentei Evikai Siliņai par «Rail Baltica» ieviešanu un finansējumu. Iesniedzēji prasa informāciju par katra Ministru kabineta 2024. gada 10. decembra protokollēmumā noteiktā uzdevuma izpildi, tostarp kāpēc nav iesniegts būvdarbu grafiks un projekta īstenošanas likumprojekts, un no kādiem avotiem valdība segs trūkstošos vismaz 4,4 miljardus eiro, ja SAFE un CEF līdzfinansējums netiks piešķirts pilnā apjomā.

Par “Rail Baltica” projektu

Frakcijas «Apvienotais saraksts» deputātu pieprasījums satiksmes ministram Atim Švinkam par «Rail Baltica» projektu. Iesniedzēji prasa paskaidrot, kāpēc nav izpildīts valdības uzdevums līdz 2025. gada 1. martam iesniegt ziņojumu par būvdarbu grafiku, kā tiks segts finansējuma iztrūkums, ko viņi vērtē 4,4 miljardu eiro apmērā, kāpēc projekta pārvaldībai paredzētais finansējums ir mazāks par Latvijas līdzfinansējumu RB Rail AS un kas darīts parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšlikumu ieviešanai.

Grozījumi Tiesībsarga likumā

Ministru kabineta iesniegtie grozījumi Tiesībsarga likumā dod tiesībsargam jaunas pilnvaras mākslīgā intelekta jomā: pārbaudes lietā pieprasīt un saņemt piekļuvi mākslīgā intelekta sistēmu dokumentācijai, bet, ja tā nav pietiekama, lūgt tirgus uzraudzības iestādei organizēt sistēmas testēšanu ar tehniskiem līdzekļiem. Iesniedzējs norāda, ka tas vajadzīgs Eiropas Savienības Mākslīgā intelekta akta prasību izpildei.

Grozījumi Satversmes tiesas likumā

Ministru kabineta iesniegtie grozījumi Satversmes tiesas likumā paredz, ka Satversmes tiesas tiesnesis, kurš iepriekš bijis prokurors, pēc pilnvaru beigām var atgriezties līdzvērtīgā prokurora amatā un ar vismaz 20 gadu izdienas stāžu saņemt prokurora izdienas pensiju. Grozījumi arī ļauj apturēt tiesvedību, kamēr Eiropas Savienības Tiesa vai starptautiska tiesa atbild uz Satversmes tiesas jautājumu, un ievieš atsevišķās domas par lēmumu izbeigt tiesvedību.

Par 10 702 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par dzīvnieku tiesībām dzīvot” turpmāko virzību

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sagatavotais lēmuma projekts paredz nodot 10 702 pilsoņu kolektīvo iesniegumu «Par dzīvnieku tiesībām dzīvot» Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai turpmākai izvērtēšanai. Iesniedzēji rosina grozīt Dzīvnieku aizsardzības likuma 50. pantu, lai klaiņojošus vai konfiscētus veselus dzīvniekus pirms eitanāzijas turētu 60 dienas līdzšinējo 14 vai 30 dienu vietā un pašvaldībai būtu pienākums tos šajā laikā uzturēt patversmē.

Grozījumi Darba likumā

Ministru kabineta likumprojekts groza Darba likumu: ļauj vienoties par četru dienu darba nedēļu, un, ja dīkstāve ilgst vairāk par piecām darba dienām, atlīdzību varēs samazināt līdz 70 procentiem, bet ne zem minimālās algas. Darbinieks varēs uzteikt bez brīdinājuma termiņa, ja alga kavējas ilgāk par divām nedēļām, un par augsta riska mākslīgā intelekta sistēmu ieviešanu darba devējam būs rakstveidā jāinformē darbinieki.

Grozījumi Muzeju likumā

Ministru kabineta likumprojekts groza Muzeju likumu: atjauno muzeja definīciju pēc Starptautiskās Muzeju padomes 2022. gada parauga un nosaka, ka muzeja darbu nedrīkst ierobežot politiski, ideoloģiski vai reliģiski motīvi. Valsts muzeju cenrāžus apstiprinās to direktori Ministru kabineta noteiktā cenu intervālā, bet pašvaldību muzeju vadītājus pieņems darbā atklātā konkursā.

Par izņēmuma statusa piemērošanu Latvijai attiecībā uz imigrantu pārvietošanu

Deputātu pieprasījums iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim, ko iesniedza Jānis Dombrava, Jānis Vitenbergs, Artūrs Butāns, Nauris Puntulis un citi deputāti. Atsaucoties uz Polijas paziņojumu, ka tā panākusi īpašu statusu attiecībā uz ES jauno Migrācijas paktu, kas to atbrīvos no pienākuma uzņemt imigrantus un maksāt 20 000 eiro par katru neuzņemto personu, iesniedzēji prasa paskaidrot, vai Latvija ir panākusi tādu pašu izņēmuma statusu un ko Iekšlietu ministrija ir darījusi, lai to panāktu.

Grozījumi Tiesu ekspertu likumā

Ministru kabineta likumprojekts groza Tiesu ekspertu likumu, mīkstinot ierobežojumus kandidātiem: par tīšu noziegumu sodīts cilvēks varēs kandidēt pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, bet tas, kura lieta par kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu izbeigta uz nereabilitējoša pamata, – pēc astoņiem gadiem. Eksaminācijas komisiju turpmāk apstiprinās Tiesu ekspertu padome. Iesniedzēji norāda, ka tā izpilda Satversmes tiesas 2024. gada spriedumu.

Grozījumi Bāriņtiesu likumā

Juridiskās komisijas likumprojekts groza Bāriņtiesu likuma pārejas noteikumus, par gadu – līdz 2027. gada 1. janvārim – atliekot bāriņtiesu amatpersonu sertifikācijas un kvalifikācijas komisijas normu piemērošanu. Iesniedzēji norāda, ka sertifikāciju paredzēts aizstāt ar darba novērtēšanas sistēmu, bet šie grozījumi Saeimā laikus netiks pabeigti, tāpēc atlikšana novērš tiesisko nenoteiktību.

Par steidzamības atcelšanu likumprojektam “Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likums”

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegtais lēmuma projekts paredz, ka Saeima atceļ steidzamību likumprojektam «Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likums» (Nr. 1142/Lp14). Komisija lūdza šo lēmumu izskatīt Saeimas sēdē pirms paša likumprojekta tālākās izskatīšanas.

Grozījumi Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā

Ministru kabineta iesniegtie grozījumi Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā nosaka, ka disciplinārlietu pret iestādes vadītāju izskata komisija, ko izveido ministrs vai Ministru prezidents, kura padotībā ir iestāde; komisijā ir vismaz pieci cilvēki, tostarp jomas eksperti. Izņēmuma gadījumā ar pamatojumu šāda komisija var izskatīt arī lietu pret ministrijas vai Valsts kancelejas ierēdni. Lēmums par ierēdņa vainu neatbilstošā rīcībā ar finanšu līdzekļiem tīmekļvietnē būs pieejams līdz disciplinārsoda darbības beigām.

Grozījumi Kredītiestāžu likumā

Ministru kabineta iesniegtie grozījumi Kredītiestāžu likumā ievieš jaunu kategoriju – specializēto kredītiestādi, kuras sākotnējais kapitāls nedrīkst būt mazāks par vienu miljonu eiro (citām kredītiestādēm – vismaz pieci miljoni eiro). Tai jāatbilst vismaz vienam kritērijam: ierobežots klientu loks pēc teritoriālā, nodarbinātības vai interešu kopības principa, pakalpojumi tikai digitālā formā vai inovatīvs biznesa modelis. Iesniedzējs norāda, ka mērķis ir veicināt konkurenci un jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu.

Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā

Deputātu iesniegtie grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā svītro atsauces uz spēku zaudējušām ES regulām un izslēdz aktualitāti zaudējušu normu par nelikumīga valsts atbalsta atgūšanu. Likuma 11. pantā par bioloģisko lauksaimniecību tie izslēdz vairākas daļas un pārskata Ministru kabineta deleģējumu, tostarp uzdodot tam noteikt kontroles institūciju atbilstības kritērijus, sertifikātu izsniegšanas un anulēšanas kārtību un maksas pakalpojumu cenrāža noteikšanas kritērijus.

Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā

Ministru kabineta likumprojekts groza Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumu: pārvaldei būs jāziņo Valsts ieņēmumu dienestam par ieslodzīto un bijušo ieslodzīto naudas apgrozījumu, lieliem dāvinājumiem un aizdomīgiem darījumiem, bet neidentificējami pārvedumi tiks sūtīti atpakaļ. Likumā arī nostiprina Ieslodzīto informācijas sistēmu un brīvprātīgā darba kārtību ieslodzījuma vietās. Iesniedzēji norāda, ka tā īsteno Valsts kontroles ieteikumus.

Grozījums likumā “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" izbūvei”

Ministru kabineta iesniegtais grozījums likumā “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” izbūvei” papildina atsavināmo īpašumu sarakstu ar trim zemes gabaliem (0,15 ha, 0,3569 ha un 0,0144 ha) no nekustamā īpašuma “Mateni” Brunavas pagastā, Bauskas novadā. Zeme vajadzīga dzelzceļa infrastruktūrai un pašvaldības nozīmes ceļa būvdarbiem; anotācijā norādīts, ka īpašnieks nav atbildējis uz piedāvājumu zemi atsavināt labprātīgi, un taisnīgā atlīdzība aprēķināta 5577,91 eiro apmērā.

Grozījumi likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”

Ministru kabineta iesniegtie grozījumi likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem” izpilda Satversmes tiesas spriedumu: ja noziedzīgā nodarījumā iestājusies personas nāve, valsts kompensāciju vairs nedalīs proporcionāli starp visiem cietušajiem, bet katram piešķirs pilnā apmērā. Jaunā kārtība attiecas uz personām, kas atzītas par cietušajiem pēc 2025. gada 31. decembra; ieslodzītam cietušajam kompensāciju ieskaitīs Ieslodzījuma vietu pārvaldes Valsts kases kontā.

Par Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Rīgas valstspilsētas centralizētās siltumapgādes sadārdzinājuma iemesliem un enerģētiskās drošības riskiem nākotnē darbības laika pagarināšanu

Pagarina Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Rīgas centralizētās siltumapgādes sadārdzinājumu un enerģētiskās drošības riskiem darbības termiņu.

Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā

Nosaka, ka 2026. gada Saeimas vēlēšanās balsu skaitīšana notiek manuāli, reaģējot uz Eiropas Prokuratūras informāciju par iespējamiem pārkāpumiem IT iepirkumos un to iespējamo ietekmi uz vēlēšanu procesu.

Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā

Ministru kabineta iesniegtie grozījumi Elektronisko dokumentu likumā paredz, ka elektroniskais dokuments uzskatāms par pašrocīgi parakstītu, ja tam ir elektroniskais paraksts, ko izsniedzis Eiropas Komisijas trešo valstu uzticamības sarakstā iekļauts Ukrainas uzticamības pakalpojumu sniedzējs; valsts un pašvaldību iestādēm šādi dokumenti jāpieņem, līdz Eiropas Komisija lemj citādi. Iesniedzējs norāda, ka mērķis ir ļaut Ukrainas iedzīvotājiem un uzņēmumiem Latvijā lietot šos e-parakstus.

Grozījumi Trauksmes celšanas likumā

Ministru kabineta likumprojekts groza Trauksmes celšanas likumu: trauksmes cēlēju kontaktpunkts no Valsts kancelejas pāriet Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Iekšējā trauksmes celšanas sistēma būs jāveido jau no 50 nodarbinātajiem, ziņot varēs arī mutvārdos, un aizliegto nelabvēlīgo seku sarakstu papildina ar iebiedēšanu, zaudējumu radīšanu un nepatiesu pieteikumu tiesā. Iesniedzēji norāda, ka tā pilnīgāk pārņem ES trauksmes cēlēju direktīvu.

Par 10 507 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par Latvijas valstij nelojālu personu izraidīšanu no Latvijas un LR pilsonības atņemšanu” turpmāko virzību

Saeima lemj par 10 507 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Par Latvijas valstij nelojālu personu izraidīšanu no Latvijas un LR pilsonības atņemšanu”. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sagatavotais lēmuma projekts paredz nodot iesniegumu Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai turpmākai izvērtēšanai.

Par Latgales apgabaltiesas tiesneša Andra Vilmaņa atbrīvošanu no tiesneša amata

Juridiskās komisijas sagatavotais Saeimas lēmuma projekts paredz atbrīvot Latgales apgabaltiesas tiesnesi Andri Vilmani no tiesneša amata pēc paša vēlēšanās ar 2026. gada 23. janvāri. Komisija lūdza lēmuma projektu iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā.

Par Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu

Ministru kabineta likumprojekts paredz ratificēt Eiropas Padomes 2011. gada konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. Latvija to īstenos saskaņā ar Satversmes vērtībām par cilvēktiesībām, dzimumu līdztiesību un ģimenes un bērnu tiesību aizsardzību, pievienojot deklarāciju; koordinēs Labklājības ministrija, un 55. panta pirmā daļa netiks piemērota maznozīmīgu miesas bojājumu lietās.

Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”

Ministru kabineta iesniegti (izstrādājusi Ekonomikas ministrija) grozījumi likumā «Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju». Ja valsts vai pašvaldības un privātpersonas kopīpašumā esošo zemi nevar reāli sadalīt vai kopīpašnieks tam nepiekrīt, dzīvokļa privatizācijas objektā ietilps arī valstij vai pašvaldībai piederošās zemes domājamā daļa; citiem kopīpašniekiem uz to nebūs pirmpirkuma tiesību, un to nevarēs atsavināt atsevišķi no dzīvokļa. Kārtība attieksies arī uz jau privatizētiem dzīvokļiem.

Paziņojums par Armanda Krauzes 14. Saeimas deputāta pilnvaru atjaunošanu

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas paziņojums, ka pēc Armanda Krauzes lūguma tiek atjaunotas viņa 14. Saeimas deputāta pilnvaras, jo viņš beidzis pildīt zemkopības ministra pienākumus. Līdz ar to deputāta pienākumus beidz pildīt Didzis Zemmers, kura mandāts bija apstiprināts uz laiku, kamēr «Zaļo un Zemnieku savienības» Vidzemes saraksta deputāti pilda ministru pienākumus.

Ministru prezidentei Evikai Siliņai "Par publiskajiem iepirkumiem ministrijās informācijas tehnoloģiju jomā"

Deputātu pieprasījums Ministru prezidentei Evikai Siliņai par publiskajiem IT iepirkumiem ministrijās, pamatots ar publiski izskanējušo informāciju par iespējamiem pārkāpumiem. Deputāti prasa ziņas par ministrijās kopš 2025. gada ierosinātajām dienesta pārbaudēm un disciplinārlietām, visu ministriju un padotības iestāžu IT iepirkumu sarakstu no 2023. gada līdz 2026. gada 1. maijam un atbildi, vai plānots sistēmisks audits. Motivēt pieprasījumu paredzēts deputātam Česlavam Batņam.