Ārkārtējās situācijas rīkojuma projekts atsaukts

Galvenais

• Ārkārtējās situācijas rīkojuma projekts atsaukts: Klimata un enerģētikas ministrijas projekts, kas 26. augusta vakarā atklājās saskaņošanā, 27. augustā ir atsaukts (lsm.lv); tas paredzēja ārkārtējo situāciju veselības, energoapgādes un ūdenssaimniecības nozarē — 8 novadi, Daugavpils un Rēzekne — līdz 1. decembrim.
• Trīs amatpersonas ar vienu vēstījumu: Ministru prezidents Kulbergs (AS), Valsts prezidents Rinkēvičs un ārlietu ministre Braže (JV) katrs atsevišķi paziņo, ka militārā apdraudējuma līmenis nav mainījies. Formulējumi atšķiras: premjers runā par zemu tieša militāra iebrukuma risku, Braže saka, ka tiešu militāru draudu nav, bet vērtējumu, ka tieša iebrukuma risks ir zems, prezidenta vārdā precizē viņa padomnieks.
• Šķirtne iet caur valdību, ne starp blokiem: premjers rīkojuma nosaukumu un anotāciju nosauc par kļūdu, ko ministrs labošot, bet pašu regulējumu atzīst par vajadzīgu; klimata un enerģētikas ministrs Vitenbergs (NA) projektu aizstāv un publisko reakciju sauc par «vētru ūdens glāzē».
• Sabiedriskie mediji — divas asis vienā dienā: premjers pārmet Latvijas Sabiedriskajiem medijiem ziņošanu, neizlasot rīkojuma projektu līdz galam, savukārt Liepnieks pēc Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes paziņojuma atbildību par darbu vētras laikā attiecina uz konkrētu amatpersonu.
• Jaunas pretrunas dienā nav fiksētas: galvenajā tēmā runātāji cits citu neapstrīd, bet atkārto vienu un to pašu apdraudējuma novērtējumu — pretrunu neesamība šeit ir koordinētas komunikācijas gaidāms iznākums, ne robs korpusā.

Aktīvākie politiķi

Galvenās tēmas

Aizsardzība un drošība (10 pozīcijas)

Tēma dienā sadalās divās līnijās. Vienā premjers Kulbergs (AS), Valsts prezidents Rinkēvičs un ārlietu ministre Braže (JV) katrs atsevišķi apstiprina, ka apdraudējuma līmenis nav mainījies; Rajevs to pamato ar Krievijas stacionāro dronu pozīciju izvietojumu, bet NBS komandieris norāda uz provokāciju risku mācību „Namejs 2026” laikā. Otrā līnija ir par pašu rīkojuma projektu, un tur vienīgais aizstāvis ir tā autors Vitenbergs (NA) — Švinka (PRO) tēmu pagriež atpakaļ uz vētras seku gatavību, bet Dombrovskis (JV) uz ES finansējumu Baltijas noturībai.

Visas pozīcijas un avoti

Politiķis	Partija	Pozīcija	Avots
Baiba Braže	Jaunā Vienotība	Paziņo, ka militārā apdraudējuma līmenis Latvijā nav mainījies un tiešu militāru draudu nav, vienlaikus norādot, ka Krievijas agresija Ukrainā un hibrīduzbrukumi pret NATO sabiedrotajiem pasliktina kopējo drošības situāciju visā Eiropā.	x.com
Jānis Vitenbergs	Nacionālā apvienība	Aizstāv Klimata un enerģētikas ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu par ārkārtējo situāciju Latvijas austrumu pierobežā: uzsver, ka tā mērķis ir skaidrs tiesiskais regulējums kritiski svarīgo nozaru darbiniekiem gaisa apdraudējuma laikā, nevis signāls par gaidāmu iebrukumu, un norāda, ka ārkārtējās situācijas izsludināšana ir tikai pagaidu mehānisms līdz jaunas pastāvīgas likumdošanas izstrādei.	diena.lv
Jānis Vitenbergs	Nacionālā apvienība	Dienas diskusiju par rīkojuma projektu nosauc par «vētru ūdens glāzē» un apgalvo, ka rīkojuma mērķis ir novērst nepilnības regulējumā, lai apdraudējuma gadījumā spētu aizsargāt «Latvenergo», «Sadales tīkla», AST un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, kā arī siltumapgādes un ūdensapgādes darbiniekus.	x.com
Edgars Rinkēvičs	Bezpartejisks	Uzsver, ka militārā apdraudējuma līmenis un novērtējums Latvijai nav mainījies; prezidenta padomnieks viņa vārdā precizē, ka tiešu Krievijas iebrukuma draudu risks šobrīd ir zems, taču joprojām ir iespējamas sabotāžas, kiberuzbrukumi un hibrīdoperācijas, ar kurām Latvija un citas NATO un Eiropas Savienības valstis saskaras regulāri.	leta.lv
Edgars Rinkēvičs	Bezpartejisks	Uzskata, ka jāturpina ieguldīt valsts aizsardzības dienesta infrastruktūrā un kvalitatīvā apmācībā, lai arī turpmāk uzturētu jauniešu pozitīvo vērtējumu par dienestu; aicina cilvēkus, kurus satrauc valsts drošība, pievienoties Zemessardzei vai rezerves karavīru apmācībai.	tvnet.lv
Latvijas armija (NBS)		NBS komandieris Kaspars Pudāns vērtē, ka mācību „Namejs 2026” laikā dažādu spēju gatavība ir augstāka nekā ikdienā, taču tieši tāpēc Krievijai šajā periodā varētu būt kārdinājums veikt provokācijas; viņaprāt, lielākais risks būtu nevis nespēja ātri novērst apdraudējumu, bet iespējamās provokācijas ietekme uz sabiedrības uzticēšanos NBS.	delfi.lv
Valdis Dombrovskis	Jaunā Vienotība	Kopā ar Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Somijas eirokomisāriem parakstījis 30. jūlijā datētu vēstuli Eiropas Komisijas priekšsēdētājai, aicinot Krievijas draudu radītās drošības situācijas pasliktināšanās dēļ palielināt ES finansējumu Baltijas valstu noturībai un ātrās reaģēšanas spējām.	leta.lv
Andris Kulbergs	Apvienotais saraksts	Uzsver, ka Latvijas militārā apdraudējuma līmenis nav mainījies un tieša militāra iebrukuma draudu risks Latvijai šobrīd ir zems, tāpēc iedzīvotājiem nav pamata satraukumam; skaidro, ka Klimata un enerģētikas ministrijas rīkojuma projekta nosaukums un anotācija ir maldinoši un pārprotami formulēti — tā ir kļūda, ko ministrs labos —, bet juridiskais regulējums rīcībai dzeltenā un oranžā brīdinājuma situācijās ir vajadzīgs un nenozīmē, ka Latgalē būtu apdraudējums; nošķir gatavību iespējamam apdraudējumam no tūlītēja apdraudējuma un aicina ministrijas un politiķus drošības jautājumos būt īpaši atbildīgiem, jo drošība nav priekšvēlēšanu retorikas instruments un ar cilvēku bailēm politiskus punktus pelnīt nedrīkst; iedzīvotājus aicina dzīvot ikdienas dzīvi mierīgi, bet modri.	x.com
Igors Rajevs	Bezpartejisks	Uzskata, ka Krievijas stacionāro dronu palaišanas pozīciju izvietojums pašlaik norāda uz karu pret Ukrainu, nevis uz gatavošanos uzbrukumam Eiropai, un ka publikācijā paziņotie draudi Eiropai ir stipri pārspīlēti; norāda, ka stacionāras pozīcijas atšķirībā no mobilajām sistēmām NATO nepieciešamības gadījumā spētu iznīcināt.	la.lv
Atis Švinka	Progresīvie	Uzskata, ka valsts drīkst prasīt iedzīvotājiem 72 stundu gatavību tikai tad, ja pati spēj parādīt savu 72 stundu gatavību; norāda, ka līdzās vētras laikā notikušās lēmumu pieņemšanas un dienestu koordinācijas izvērtējumam jāvērtē arī tas, vai atbildība bija skaidri noteikta, informācija pietiekama un kritiskās sistēmas iepriekš praktiski pārbaudītas, un ka sabiedrībai ir jāzina, cik ilgi bez ārējās elektroapgādes spēj darboties kritiskie pakalpojumi — tostarp ģimenes ārstu prakses, kurās pēc vētras elektrības pārrāvumu dēļ nācies norakstīt vakcīnas.	x.com

Sabiedriskie mediji (2 pozīcijas)

Abas pozīcijas vēršas pret vienu institūciju, bet par dažādām lietām: premjers — par to, kā medijs ziņoja par rīkojuma projektu, komunikācijas stratēģis Liepnieks — par to, kas atbild par medija darbu vētras laikā. Neviens no viņiem neprasa institucionālu lēmumu; abas pozīcijas paliek vērtējuma līmenī.

Visas pozīcijas un avoti

Politiķis	Partija	Pozīcija	Avots
Andris Kulbergs	Apvienotais saraksts	Uzskata, ka Latvijas Sabiedriskajiem medijiem kā sabiedriskajam medijam vajadzēja izlasīt Klimata un enerģētikas ministrijas rīkojuma projektu līdz galam un pārliecināties par tā jēgu vai sazināties ar ministriju un to iztaujāt, pirms ziņot; uzsver, ka runa ir par kvalitatīvu sabiedrības informēšanu, nevis dzīšanos pēc virsrakstu klikšķiem, jo sabiedriskajam medijam nav jāskrien pēc reklāmdevēju naudas.	x.com
Jurģis Liepnieks		Uzskata, ka atbildība par sabiedriskā medija slikto darbu vētras laikā gulstas uz Anitu Braunu — jo SEPLP paziņojis, ka tā neesot valdes, bet gan redakcionālo lēmumu atbildība —, savukārt valdes atbildība esot tā, ka Brauna joprojām ieņem savu amatu un saņem par to 6500 eiro mēnesī.	x.com

Valsts pārvalde (1 pozīcija)

Pūce šajā tēmā ir vienīgais runātājs, un viņa iebildums ir par tempu, ne par saturu: premjera neapmierinātība ar valsts pārvaldes darbu, viņaprāt, trīs mēnešos nav pārtapusi uzdevumos. Tā ir arī vienīgā dienas pozīcija, kurā premjers tiek kritizēts vārdā.

Visas pozīcijas un avoti

Politiķis	Partija	Pozīcija	Avots
Juris Pūce	Latvijas attīstībai	Uzskata, ka privātie uzņēmumi paši var lemt par savu darba organizāciju un darbalaika veidu, bet valsts pārvaldē jāpāriet no nostrādāto stundu formālas skaitīšanas uz darba rezultātu vērtēšanu; norāda, ka no Ministru prezidenta Andra Kulberga pagaidām dzirdēts vienīgi tas, ka pašreizējā situācija viņu neapmierina, taču trīs mēnešu laikā uzdevumi neesot doti un nekas neesot mainījies.	la.lv

Vēlēšanas (2 pozīcijas)

Abi runātāji vēršas pie viena un tā paša — koalīcijas pēdējā mēneša pirms vēlēšanām —, bet no pretējiem galiem: koalīcijā esošais Seržants (AS) aicina partijas beigt savstarpējo apkarošanu, savukārt ārpus Saeimas esošais Hermanis (MMN) tieši pašreizējās koalīcijas saglabāšanos nosauc par galveno risku.

Visas pozīcijas un avoti

Politiķis	Partija	Pozīcija	Avots
Kārlis Seržants	Apvienotais saraksts	Aicina koalīcijas partijas vismaz pēdējā mēnesī izbeigt agresīvu savstarpēju apkarošanu, brīdinot, ka pretējā gadījumā pēc vēlēšanām pastāv risks pamosties Krievijai draudzīgā valstī; aicina arī medijus aizdomāties par valsts iespējamo nākotni.	x.com
Alvis Hermanis	MMN	Iebilst pret vēstījumu, ko saskata Kaktiņa reitingos — ka dalība vēlēšanās neko nemainīs un pie varas paliks tā pati koalīcija —, un norāda, ka daudzi to tā arī uztver, bet sistēmai piederīgie par to ir tikai priecīgi; kā otru variantu piedāvā MMN un vēlēšanu likuma maiņu, ko sauc par vienīgo iespēju izraut Latviju no «nāves spirāles» un likvidēt to, ko viņš dēvē par «sapuvušo lūzeru karteli».	x.com

Ukraina un Krievija (3 pozīcijas)

Tēmā trīs runātāji, kas cits ar citu nesaskaras: Braže (JV) runā par pārtikas drošību un uzbrukumiem graudu infrastruktūrai, Mieriņa (ZZS) — par Šengenas vīzu izsniegšanas pārtraukšanu Krievijas pilsoņiem un deportēto Ukrainas bērnu atgriešanu, bet Slaidiņš vērtē raķešu apdraudējuma tehnisko pusi un pats norāda uz sava vērtējuma robežu, jo minētās raķetes Ukrainā vēl nav izmantotas.

Visas pozīcijas un avoti

Politiķis	Partija	Pozīcija	Avots
Baiba Braže	Jaunā Vienotība	Apgalvo, ka Krievija grib izraisīt badu pasaulē, un norāda, ka tās uzbrukumi graudu infrastruktūrai, ostām un jūras ceļiem kaitē aptuveni 400 miljoniem cilvēku pasaulē, tostarp dažās no visneaizsargātākajām valstīm.	x.com
Jānis Slaidiņš		Prognozē, ka oktobrī un novembrī Krievijas raķešu triecieni Ukrainai kļūs daudz intensīvāki, ja tā izmantos no Ziemeļkorejas saņemtās ballistiskās raķetes KN-30 un nekas nemainīsies; norāda, ka to īsais lidojuma laiks — no Voroņežas līdz Kijivai 5,5 minūtes — ir viens no iemesliem civiliedzīvotāju upuriem, taču atzīst, ka šīs raķetes Ukrainā vēl nav izmantotas un apdraudējumu pagaidām ir grūti novērtēt.	la.lv
Daiga Mieriņa	Zaļo un Zemnieku savienība	Uzskata, ka ir pienācis laiks pārtraukt Šengenas vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem, un aicina stiprināt starptautisko spiedienu uz Krieviju, lai panāktu deportēto Ukrainas bērnu drošu un beznosacījumu atgriešanu mājās.	tvnet.lv

Imigrācija (3 pozīcijas)

Tēmā ir trīs runātāji un trīs dažādi līmeņi: Velps (ASL) sadursmē ar nelegālajiem imigrantiem vainu uzliek «kreisās politikas valdībai», NBS apņemas mācību laikā nemazināt atbalstu Valsts robežsardzei, bet Valsts kontrole sāk revīziju par to, vai valsts laikus pamana, ka legālā uzturēšanās kļuvusi nelegāla, ar noslēgumu 2027. gada vasarā. Neviena no pozīcijām neatsaucas uz pārējām.

Visas pozīcijas un avoti

Politiķis	Partija	Pozīcija	Avots
Andris Velps	Austošā Saule Latvijai	Sadursmē, kurā nelegālie imigranti ar akmeņiem uzveikuši bruņotus NATO karavīrus, vainu uzliek nevis karavīriem, bet «kreisās politikas valdībai», kas, viņaprāt, aizliegusi aizsargāt un aizsargāties.	x.com
Latvijas armija (NBS)		Apņemas visaptverošo valsts aizsardzības mācību „Namejs 2026” laikā nemazināt NBS pastiprināto atbalstu Valsts robežsardzei, ko sniedz, lai atturētu nelegālās migrācijas organizatorus un aizturētu nelegālos robežas šķērsotājus.	diena.lv
Valsts kontrole		Uzsāk revīziju par valsts kontroles efektivitāti, lai legālā migrācija nekļūtu par nelegālu: vērtēs, vai atbildīgās institūcijas laikus pamana gadījumus, kad trešo valstu pilsoņi vairs neievēro ieceļošanas vai uzturēšanās nosacījumus, kā uz tiem reaģē un cik labi savstarpēji sadarbojas. Revīzijas noslēgums plānots 2027. gada vasarā.	x.com

Pārējās tēmas (13 pozīcijas 11 tēmās)

Visas pozīcijas un avoti

Politiķis	Partija	Tēma	Pozīcija	Avots
Latvijas Darba Devēju Konfederācija		Budžets un finanses	Uzskata, ka valsts budžeta pārskatīšana nevar būt tikai mehāniska izdevumu samazināšana — jāizvērtē, kuras valsts funkcijas un programmas rada lielāko pievienoto vērtību, un jāmazina administratīvās izmaksas, vienkāršojot procesus, konsolidējot funkcijas vai no tām atsakoties; uzsver, ka katram jaunam izdevumam jābūt skaidram un ilgtspējīgam finansējuma avotam.	x.com
Rihards Kols	Nacionālā apvienība	Ārpolitika	Atbalsta 92. Transatlantiskajā likumdevēju dialogā panākto vienošanos par spēcīgāku NATO, 5 % aizsardzības ieguldījumu līdz 2035. gadam, noturīgu atbalstu Ukrainai, drošām piegādes ķēdēm un aizsardzību pret mākslīgā intelekta ļaunprātīgu izmantošanu autoritāros nolūkos; uzskata, ka transatlantiskā vienotība mērāma darbos, jo autoritārie režīmi izmanto tehnoloģijas, tirdzniecību un atkarības kā ieroci.	x.com
Latvijas armija (NBS)		Droni	Norāda, ka Ukrainā notiekošās karadarbības dēļ nav iespējams izslēgt atkārtotu svešu bezpilota lidaparātu ielidošanu Latvijas gaisa telpā, un atgādina, ka mobilās pretgaisa aizsardzības vienības pastāvīgā dežūrā Latvijas pierobežā atrodas kopš 2024. gada rudens, bet daļai no tām bruņojums tagad papildināts ar pārtvērējdroniem.	diena.lv
Ainārs Šlesers	Latvija Pirmajā Vietā	Korupcija un KNAB	Publiski aicina Kristovski atbildēt uz sešiem jautājumiem par to, kāpēc KNAB un Ģenerālprokuratūra nav izvirzījušas apsūdzības Jaunās Vienotības vadībai par aplokšņu algām, Krišjānim Kariņam par lidojumiem ar privātajām lidmašīnām un VARAM ministram Čudaram par IT iepirkumiem, kā arī par Rail Baltica sadārdzinājumu no 2,8 miljardiem līdz vairāk nekā 10 miljardiem eiro; atsevišķi jautā, kāpēc pašvaldību vēlēšanu naktī Rīgā nobruka balsu skaitīšanas sistēma pēc tam, kad «Latvija pirmajā vietā» ieguva lielāko balsu skaitu.	x.com
Jānis Dombrava	Nacionālā apvienība	Korupcija un KNAB	Vērsies Ģenerālprokuratūrā par iespējamiem pārkāpumiem atsevišķu katastrofu pārvaldības centru būvniecības projektos, norādot uz nesaimnieciskām un aizdomīgām izmaksu pozīcijām ar vairākkārtēju sadārdzinājumu; uzstāj, ka valsts naudas izlietojumam jābūt pamatotam un caurskatāmam.	x.com
Viesturs Kleinbergs	Progresīvie	Valsts kapitālsabiedrības	Pauž, ka Rīga ir gatava uzņemties vairākuma akcionāra atbildību AS «Rīgas siltums», ja valdība valsts līdzdalības pārvērtēšanas rezultātā piedāvās valstij piederošās akcijas nodot pašvaldībai; uzsver, ka akcionāru struktūras maiņa nevar būt pašmērķis un ka pirms akciju pārņemšanas jāveic pilns izvērtējums par uzņēmuma saistībām, nepieciešamajām investīcijām, siltumtīklu tehnisko stāvokli, nākotnes finanšu riskiem un dažādu akcionāru struktūras modeļu ietekmi uz tarifu, bet galvenais nosacījums ir konkrēts un izmērāms ieguvums siltumenerģijas lietotājiem — zemāks tarifs un mazāki rēķini.	leta.lv
Viesturs Kleinbergs	Progresīvie	Degviela un enerģētika	Aicina Ekonomikas ministriju kā kapitāldaļu turētāju un «Latvenergo» savlaicīgi nākt klajā ar skaidru un caurskatāmu redzējumu par nākamās sezonas siltumenerģijas ražošanas tarifu, norādot, ka gala tarifs rīdziniekiem primāri būs atkarīgs no cenas, par kādu valsts kontrolētās termoelektrocentrāles nodos siltumenerģiju tīklā.	leta.lv
Andris Kulbergs	Apvienotais saraksts	Digitālā politika	Uzskata, ka sakaru uzlabošanai Latvijā ir jāievieš iekšējā viesabonēšana starp mobilo sakaru operatoriem LMT, Tele2 un BITE, lai telefons noteiktos gadījumos varētu izmantot cita operatora tīklu, ja sava operatora tīkls konkrētajā vietā nav pieejams; norāda, ka šāda iniciatīva jau esot bijusi un tai esot piekrituši visi operatori, taču pēc Satiksmes ministrijas iesniegšanas tā palikusi bez virzības Ministru kabineta tiesību aktu portālā, un ir uzdevis savam birojam noskaidrot, kur jautājums iestrēdzis, un virzīt to uz priekšu; pamato to gan ar to, ka mobilie sakari, viņaprāt, daudzviet varētu būt kļuvuši sliktāki, gan ar valsts noturību krīzes situācijās.	x.com
Edvarts Krusts	MMN	Sociālā politika	Neatbalsta jauniešu vecuma kategorijas paplašināšanu un jauniešu galējā vecuma sliekšņa paaugstināšanu Jaunatnes likumā; tā vietā piedāvā jaunajām ģimenēm dubultot neapliekamo minimumu par katru apgādājamo un atcelt PVN jauna mājokļa iegādei.	x.com
Rihards Kozlovskis	Jaunā Vienotība	Transports	Kā satiksmes ministrs pamato Daugavpils dzelzceļa savienojuma projektu ar ieguvumu vietējiem iedzīvotājiem — vismaz reizi dienā ar modernu vilcienu varēšot nokļūt Rīgā; vienlaikus atzīst, ka pašlaik uz Latgales reģionu kursējošo vilcienu nolietojums ir augsts un tie neatbilstot mūsdienu situācijai.	lsm.lv
Ansis Pūpols	Nacionālā apvienība	Pilsētvide	Aizstāv sabiedriskā transporta maršrutu saīsināšanu pie mobilitātes punktiem Rīgā kā jau mēra Vilņa Ķirša laikā uzsāktu un ES finansētu projektu, vienlaikus uzstājot, ka projektā jānovērš pieļautā kļūda — pie mobilitātes punktiem jāparedz autostāvvietas un pašvaldībai tām jārezervē zeme.	x.com
Ansis Pūpols	Nacionālā apvienība	Pilsētvide	Rosinās komitejai no Grīziņkalna modālā filtra saglabāt tikai caurbraukšanas ierobežojumu Vārnu ielā tranzīta transportam ar zīmi «Braukt aizliegts», bet pārējiem — iedzīvotājiem, uzņēmējiem un operatīvajiem dienestiem — ielai jābūt brīvai.	x.com
Vilnis Ķirsis	Jaunā Vienotība	Izglītība	Apgalvo, ka Rīgas skolas gan izglītības procesa, gan infrastruktūras ziņā ir gatavas jaunajam mācību gadam, un skolēnu skaita pieaugumu Rīgas vidusskolās (~300 vairāk nekā pērn) skaidro ar jauniešu vēlmi mācīties Rīgā un augsto izglītības kvalitāti.	x.com

Koalīcija vs Opozīcija

Dienas šķirtne neiet starp blokiem, bet caur koalīciju: Kulbergs (AS) un Vitenbergs (NA) vienu un to pašu rīkojuma projektu vērtē pretēji, kamēr pārējie koalīcijas runātāji — Braže (JV), Kols (NA), Mieriņa (ZZS), Kozlovskis (JV) — projektam nepieskaras nemaz. Opozīcijas četras pozīcijas sadalās pa trim tēmām, un neviena no tām nav par rīkojumu: Švinka (PRO) paliek pie vētras seku gatavības, Kleinbergs (PRO) pie «Rīgas siltuma» un siltumenerģijas tarifa, Šlesers (LPV) pie KNAB un prokuratūras. Bezpartejisko divi runātāji apdraudējuma nolasījumu mazina katrs no savas puses: Rinkēvičs par tieša iebrukuma risku, Rajevs par Krievijas dronu bāzēm.

Spriedzes