Valdība Krīzes vadības centram uzliek septiņus termiņus

Galvenais

• Krīzes vadības centram termiņi jau ir uzlikti: «Latvijas Vēstneša» 26. augusta laidienā izsludinātais Ministru kabineta krīzes vadības sēdes protokols Nr. 47 rāda, ka valdība 24. augustā centram uzdevusi septiņus darbus ar termiņiem no 14. septembra līdz 15. decembrim; satiksmes ministra Riharda Kozlovska (JV) uzdevums operatoriem, LVRTC un «Tet» līdz 11. septembrim sagatavot sakaru noturības plānu tam pievienojas nozares līmenī.
• Publiskā diskusija par centru iet citā virzienā: Edgars Rinkēvičs vērtē, ka centra izveide apstājusies pusceļā, un mudina to pilnveidot, pārņemot Ukrainas un pašu līdzšinējo pieredzi krīžu vadībā; Edvards Ratnieks (NA) jautājuma formā rosina pretējo — centru pievienot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Iekšlietu ministrijai vai Klimata un enerģētikas ministrijai. Andris Kulbergs (AS) 4. septembrī sasaucis valdības līmeņa risinājumu sēdi.
• CSDD noplūde atveras kompensāciju jautājumā: pēc Eiropas Savienības Tiesas tiesneses Inetas Ziemeles norādes, ka cietušajiem ir tiesības uz kompensāciju par morālo kaitējumu, Andris Kulbergs (AS) atbild, ka kompensācijas nav jāprasa, un to vietā piedāvā ļaut bez maksas nomainīt numurzīmes; Juris Pūce (LA) tieši iebilst šim izteikumam, uzstājot, ka kompensācija pienākas no datu turētāja.
• Izglītības reformu strīds paliek koalīcijas iekšienē: Arvils Ašeradens (JV) norāda, ka arī viņa partija ir gatava bloķēt Izglītības un zinātnes ministrijas iniciatīvas īsi pirms mācību gada sākuma, Viktors Valainis (ZZS) prasa reformas atlikt un izdiskutēt, un Česlavs Batņa (AS) lūdz ministrijai par izmaiņām ziņot Saeimas komisijai vismaz mēnesi iepriekš.
• LTV1 līderu debates ievelk priekšvēlēšanu asis: Juris Pūce (LA) apstrīd Raivja Zeltīta (ASL) izaugsmes aritmētiku, aicina palielināt iemaksas otrajā pensiju līmenī un noraida neitralitāti kā risinājumu Latvijai; Jāzeps Baško (MMN) integrācijas jautājumā uzskata, ka mācības Latvijas skolās var notikt tikai latviešu valodā.

Aktīvākie politiķi

Galvenās tēmas

Aizsardzība un drošība (12 pozīcijas)

Dienas lielākā tēma sadalās divos slāņos. Vētras «Priska» sekas noved pie vienas iestādes: Rinkēvičs un Kulbergs abi vērtē, ka Krīzes vadības centrs nav pabeigts, un abi izvēlas to stiprināt — prezidents mudina centru pilnveidot, premjers no diviem variantiem izvēlas nevis darbu pārtraukt, bet uzlabot. Šuvajevs (PRO) vaicā par pašu svētdienas rīta saziņu starp premjeru un centra vadītāju; Kozlovskis (JV) uzliek termiņu sakaru nozarei, savukārt Mežals (LPV) piedāvā pašvaldībām lētāku tehnoloģisko risinājumu. Otrs slānis ar vētru nav saistīts: Braže (JV) runā par Zviedrijas ieguldījumu Latvijas drošībā, Valainis (ZZS) — par kaujas lādiņu rūpnīcas atbalsta nosacījumiem, Hermanis (MMN) — par prioritāšu pārkārtošanu «cietokšņa» virzienā, bet Pūce (LA) LTV1 debatēs noraida neitralitāti un prognozē, ka NATO modelis tiks pārveidots.

Visas pozīcijas un avoti

Politiķis	Partija	Pozīcija	Avots
Edgars Rinkēvičs	Bezpartejisks	Uzskata, ka Krīzes vadības centra izveide ir apstājusies pusceļā — likumā tam noteikts liels pilnvaru un darba apjoms, taču tas esot resursu, tehnoloģiju un cilvēku jautājums —, un mudina centru pilnveidot, pārņemot Ukrainas un pašu līdzšinējo pieredzi krīžu vadībā; norāda arī, ka rīcības plāni krīzēm bieži vien ir uzrakstīti uz papīra, bet netiek pietiekami bieži testēti mācībās, lai pārliecinātos, vai tie strādā.	lsm.lv
Baiba Braže	Jaunā Vienotība	Kopīgajā preses konferencē ar Zviedrijas ārlietu ministri Mariju Malmeri Stenergārdu uzsver, ka Zviedrijas ieguldījums Latvijas drošībā Latvijai nozīmē ļoti daudz, un norāda, ka Zviedrijas dalība NATO ir īpaši nozīmīga.	x.com
Latvijas armija (NBS)		NBS komandieris Kaspars Pudāns vērtē, ka Krievijai ir «vēlme un apetīte» veikt hibrīduzbrukumus pret rietumvalstīm, taču par Ukrainā notikušajam iebrukumam līdzīga scenārija atkārtošanos šobrīd runas neesot.	delfi.lv
Andris Kulbergs	Apvienotais saraksts	Ziņo, ka valdība virzījusi likumprojektu par zemju izmantošanu valsts aizsardzības vajadzībām, un pamato to ar vajadzību akūtos un valstiski svarīgos brīžos rīkoties ātri, nevis iestrēgt procedūrās.	x.com
Andris Kulbergs	Apvienotais saraksts	Uzskata, ka Krīzes vadības centrs šobrīd nav īsts krīzes vadības centrs: nauda iedota un papīri sarakstīti, bet galvenais jautājums esot par to, vai centram iedota vara un vai pārējie to respektē; no diviem variantiem — centra darbu neturpināt vai to uzlabot — atbalsta uzlabošanu, uzskata, ka centram vajadzīga «sava istaba», no kuras koordinēt krīzes vadību, ka tajā jāintegrē privātais sektors un ka arī privātajam sektoram būtu jāuzliek pienākums reaģēt uz krīzēm, piemēram, degvielas piegādātājiem valsts iepirkumos; 4. septembrī sasaucis valdības līmeņa risinājumu sēdi.	leta.lv
Andris Šuvajevs	Progresīvie	Vētras seku pārvaldībā par primāro uzskata jautājumu, vai svētdienas rītā notika saziņa starp premjeru un Krīzes vadības centra vadītāju, un vaicā, kāpēc darbus svētdien koordinēja Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāre, nevis Krīzes vadības centrs.	x.com
Viktors Valainis	Zaļo un Zemnieku savienība	Norāda, ka valsts 4,8 miljonu eiro atbalstu kapitāla atlaides veidā «Wolfram Europa» kaujas lādiņu rūpnīcai Jēkabpils novadā uzņēmums saņems tikai tad, ja izpildīs nosacījumus — uzsāks ražošanu un sasniegs eksporta apjomus (pirmajā fāzē 150 miljoni eiro); saskata plašas sadarbības iespējas arī ar Aizsardzības ministriju.	lsm.lv
Jānis Sārts		Norāda, ka saspīlējums nekur nav mazinājies un ka 2022. gada februāra veida uzbrukums patlaban nav iespējams, taču uzbrukums pret NATO var būt arī sabotāža un terorakti, kas izaicina NATO reaģēšanas veidu.	diena.lv
Alvis Hermanis	MMN	Uzskata, ka Latvijas uzdevums numur viens ir kļūt par cietoksni militārā nozīmē — izveidot dronu armiju un iesaistīt un sagatavot visu sabiedrību iespējamiem scenārijiem; pārmet partiju politiķiem bezdarbību gan iepriekšējos četros gados, gan tagad un aicina aizmirst par Rail Baltica un NVO jautājumiem, kurus viņš dēvē par pseidoproblēmām, jo vajadzīga valdība, kas spēj sagatavot valsti un sabiedrību «X stundai».	x.com
Rihards Kozlovskis	Jaunā Vienotība	Kā satiksmes ministrs uzdevis mobilo sakaru operatoriem kopā ar LVRTC, «Tet» un Satiksmes ministriju līdz 11. septembrim sagatavot rīcības plānu par sakaru nozares noturību ārkārtas apstākļos; uzskata, ka līdzvērtīgi svarīgi ir stiprināt Krīzes vadības centra kapacitāti un tā spēju koordinēt dienestu un iestāžu sadarbību.	lsm.lv
Māris Mežals	Latvija Pirmajā Vietā	Uzskata, ka pašvaldībām krīzes sakaru nodrošināšanai vajadzēja iegādāties «Starlink» interneta komplektus, nevis pēc vētras paļauties uz LMT, «Bite» vai «Tele2» tīkliem; norāda, ka komplekts maksā no aptuveni 199 eiro un internets no 45 eiro mēnesī, tāpēc miljonu iepirkumi, konkursi un konsultanti neesot vajadzīgi.	x.com
Juris Pūce	Latvijas attīstībai	Uzskata, ka neitralitāte Latvijai nav risinājums — neitralitātes laikos esot zaudēta neatkarība —, un ka NATO modelis tiks pārveidots un ASV loma Eiropas drošībā samazināsies; tāpēc Latvijai pašai jābūt aktīvai, negaidot Francijas un Vācijas lēmumus.	x.com

Ukraina un Krievija (5 pozīcijas)

Kols (NA) uzstāj, ka sabiedroto atbilde uz Krievijas pelēkās zonas darbībām nevar balstīties tikai dialogā, bet tai jābalstās reālā atturēšanā. Vērtējumu pievieno ārpuspartiju avoti: Nacionālie bruņotie spēki aicina pilsoņus pirms došanās karot Ukrainā ļoti nopietni izvērtēt savu sagatavotību, un Slaidiņš apraksta Ukrainas dronu sasniegto attālumu Krievijas teritorijā. Zeltīts (ASL) apgalvo, ka «Stabilitātei!» programma esot tapusi Kremlī; tajā pašā ierakstā fiksēta arī Svetlanas Čulkovas atbilde, ka Latviju var mīlēt jebkādā valodā.

Visas pozīcijas un avoti

Politiķis	Partija	Pozīcija	Avots
Raivis Zeltīts	Austošā Saule Latvijai	Apgalvo, ka partijas «Stabilitātei!» programma esot tapusi Kremlī, un uzskata, ka ASL ir pacēlusi latiņu cīņai ar prokremliskajiem spēkiem.	x.com
Latvijas armija (NBS)		Kopā ar Aizsardzības ministriju aicina Latvijas pilsoņus pirms iesaistīšanās aktīvā karadarbībā Ukrainā ļoti nopietni un atbildīgi izvērtēt savas militārās zināšanas, sagatavotību un praktiskās iemaņas; norāda, ka Harkivas frontē kritušais Latvijas valstspiederīgais nav dienējis NBS un nav noteiktajā kārtībā informējis NBS par došanos uz Ukrainu.	leta.lv
Rihards Kols	Nacionālā apvienība	Uzskata, ka sabiedroto atbilde uz Krievijas pelēkās zonas darbībām — dronu ielidojumiem, sabotāžu un inscenētām provokācijām — nevar balstīties tikai dialogā, bet tai jābalstās reālā atturēšanā; ASV izlūkdienesta vadītāja vizīti Maskavā nevērtē kā rutīnu, taču norāda, ka tās saturs nav atklāts un tā varēja būt gan brīdinājuma nodošana, gan izlūkošanas kanāla izmantošana.	x.com
Jānis Slaidiņš		Vērtē, ka Ukrainas droni veikuši vienu no tālākajiem reidiem Krievijas teritorijā, sasniedzot Pļeseckas kosmodromu Arhangeļskas apgabalā — vienu no Krievijas nozīmīgākajiem militārās kosmosa infrastruktūras objektiem; uzsver, ka nodarītie bojājumi pagaidām nav skaidri, taču uzbrukumi turpināšoties, kamēr mērķis būs sasniegts.	la.lv
Svetlana Čulkova	Stabilitātei!	Uzskata, ka ar pabalstiem nevar veicināt dzimstību, un rosina atjaunot ekonomisko sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju, kas, viņasprāt, samazinātu cenas, piemēram, degvielai, un uzlabotu situāciju.	x.com

Izglītība (5 pozīcijas)

Visas šīs dienas izglītības pozīcijas nāk no koalīcijas partijām, un strīds ir nevis par reformu saturu, bet par to virzīšanas brīdi un informēšanas kārtību. Ašeradens (JV) un Valainis (ZZS) katrs savā formulējumā prasa reformas nesākt īsi pirms 1. septembra; Batņa (AS) un Daugavietis (JV) prasa ministrijai skaidrot, kāpēc plānotās izmaiņas komisijai sniegtajā prezentācijā neparādījās. Opozīcijas balss šajā tēmā šodien neizskan.

Visas pozīcijas un avoti

Politiķis	Partija	Pozīcija	Avots
Česlavs Batņa	Apvienotais saraksts	Iebilst, ka pēc IZM rīcības plāna pamatprasmju jautājumos izskatoties, ka «pie visa vainīgi ir pedagogi», un norāda, ka jāskatās arī citi skolēnu zemā snieguma iemesli; lūdz IZM sagatavot rīcības plānu par pamatprasmju stiprināšanu un pedagoga profesijas karjeras ceļa stiprināšanu, kā arī uzskata, ka matemātikas teksta uzdevumi pirmajā klasē neatbilst bērna vecumposmam un ka, iespējams, jāņem piemērs no Dānijas, kur bērni pirmās divas klases pamatā socializējas un mācās lasīt un rakstīt.	delfi.lv
Česlavs Batņa	Apvienotais saraksts	Kritizē, ka IZM prezentācijā komisijai nav iekļauta informācija par iespējamiem grozījumiem vērtēšanā, dabaszinātņu eksāmenu un iespējamiem mehānismiem pārejai uz 10. klasi; lūdz IZM par plānotajām izmaiņām nozarē ziņot komisijai vismaz mēnesi pirms to nonākšanas publiskajā telpā; uzsver, ka eksāmeni netiek atcelti un diskusija ir par to, ko darīt ar bērniem, kas eksāmenā nesasniedz minimālo 20 % vērtējuma slieksni, un 31. augustā aicina IZM un sociālos partnerus uz diskusiju par ministrijas virzītajām reformām.	tvnet.lv
Arvils Ašeradens	Jaunā Vienotība	Norāda, ka arī «Jaunā Vienotība» ir gatava bloķēt Izglītības un zinātnes ministrijas iniciatīvas par būtiskām reformām īsi pirms mācību gada sākuma, un uzskata, ka šādas reformas jāvirza līdz maijam, kad sākas gatavošanās mācību procesam, nevis īsi pirms 1. septembra.	tvnet.lv
Viktors Valainis	Zaļo un Zemnieku savienība	Uzskata, ka Zaļo un zemnieku savienības ieskatā visas plānotās reformas pēc būtības ir jāatliek un jāizdiskutē, nevis jāsāk 1. septembrī; norāda, ka ZZS iestāsies tikai par tādiem noteikumiem, kas visiem ir skaidri saprotami un uzlabo mācību procesu.	tvnet.lv
Dāvis Mārtiņš Daugavietis	Jaunā Vienotība	Vēlas politiskās vadības atbildi, kāpēc pieteiktās izglītības reformas nav iekļautas Izglītības un zinātnes ministrijas prezentācijā Saeimas komisijai un kāpēc komisija par tām netiek informēta; uzskata, ka tā ir bijusi politiska izšķiršanās.	tvnet.lv

Budžets un finanses (5 pozīcijas)

Vienīgais valdības lēmums šajā tēmā ir Kulberga paziņojums par publiskā sektora algu palielinājuma un indeksācijas atcelšanu 2027. gadam. Pārējās pozīcijas nāk no Saeimā nepārstāvētiem spēkiem un no Latvijas Bankas, un tās runā nevis par nākamā gada budžeta rindām, bet par ekonomikas struktūru: Zeltīts (ASL) — par darbaspēka nodokļa samazināšanu, Baško (MMN) — par saudzējošu ieturējuma režīmu parādniekiem, Latvijas Banka — par ražoto un eksportēto produktu sarežģītību. LTV1 debatēs Pūce (LA) apstrīd Zeltīta izaugsmes aritmētiku, rēķinot, ka ekonomikas dubultošana astoņos gados prasītu 13 % ikgadēju pieaugumu.

Visas pozīcijas un avoti

Politiķis	Partija	Pozīcija	Avots
Raivis Zeltīts	Austošā Saule Latvijai	Pārstāvot ASL, uzsver, ka ekonomika jāaudzē caur patēriņa nodokļiem un iziešanu no ēnu ekonomikas; partijas piedāvājums ir radikāli samazināt darbaspēka nodokli, kas, kā viņš norāda, dzen prom investorus un dzen cilvēkus ēnu ekonomikā.	x.com
Andris Kulbergs	Apvienotais saraksts	Paziņo, ka tiek atcelts publiskā sektora algu palielinājums un indeksācija 2027. gadam: situācijā, kad nodokļu ieņēmumi nepildās un valsts dzīvo uz aizņemšanās rēķina, izdevumu palielināšana valsts sektora algām, viņaprāt, būtu nepareiza, jo īpaši tāpēc, ka daudzviet publiskajā sektorā atalgojums jau sasniedzis vai apsteidzis privāto sektoru.	x.com
Latvijas Banka		Uzskata, ka Latvija patlaban maz ražo un eksportē sarežģītus produktus un ka labklājības straujākai izaugsmei jāmaina ekonomikas struktūra.	x.com
Jāzeps Baško	MMN	Atbalsta ēnu ekonomikas mazināšanu bez represijām: uzskata, ka parādnieka papildu ienākumiem (piemēram, no pašnodarbinātības) jāpiemēro tāds pats saudzējošais ieturējuma režīms (30–40 %) kā tad, ja viņam ir tikai viens ienākumu avots. Uzsver, ka runa nav par vispārēju parādu amnestiju — atlaižamas būtu tikai sankcijas par nodokļu parādiem, ne paši nesamaksātie nodokļi, pēc strikti definētiem parametriem un ar nosacījumiem, kuru pārkāpšana atlaišanu atceļ.	x.com
Juris Pūce	Latvijas attīstībai	Aizrāda Raivim Zeltītam, ka ekonomikas dubultošana astoņos gados nozīmētu 13 % ikgadēju izaugsmi, un raksturo ASL kā partiju, kas «nemāk procentus».	x.com

Digitālā politika (3 pozīcijas)

Kompensāciju ass šajā tēmā ir tieša. Kulbergs (AS) uzskata, ka kompensācijas nav jāprasa, un to vietā piedāvā ļaut bez maksas nomainīt numurzīmes; Pūce (LA) iebilst tieši šim izteikumam un uzstāj, ka maksāt būs datu turētājam — Ceļu satiksmes drošības direkcijai. Premjera trešā pozīcija skar citu jautājumu: Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu deklarāciju datubāzei, viņaprāt, jāpaliek publiskai, taču piekļuvei tai vajadzīga autentifikācija un izsekojamība. Kompensāciju strīds zemāk fiksēts arī spriedžu tabulā.

Visas pozīcijas un avoti

Politiķis	Partija	Pozīcija	Avots
Andris Kulbergs	Apvienotais saraksts	Uzskata, ka VID tīmekļvietnē publiski pieejamajai amatpersonu deklarāciju datubāzei jāpaliek publiskai, bet piekļuvei tai vajadzīga vismaz minimāla aizsardzība un izsekojamība — piemēram, autentifikācija ar eParakstu vai Smart-ID —, lai to nevarētu izmantot masveida datu vākšanai un profilēšanai.	x.com
Juris Pūce	Latvijas attīstībai	Uzskata, ka personām, kuru dati pazaudēti, pienākas kompensācija no tā, kas tos pazaudējis, tāpēc CSDD būs jāmaksā; iebilst Kulberga paustajam viedoklim.	x.com
Andris Kulbergs	Apvienotais saraksts	Uzskata, ka kiberuzbrukumā Ceļu satiksmes drošības direkcijai cietušajiem iedzīvotājiem kompensācijas nav jāprasa; to vietā direkcijai būtu jāpiedāvā bez maksas nomainīt numurzīmes tiem auto īpašniekiem, kuri to vēlas, un jāveic visas darbības cietušo informēšanai. Piebilst, ka nevar direkcijai norādīt, kā rīkoties, bet var to aicināt.	delfi.lv

Valsts pārvalde (2 pozīcijas)

Abas dienas pozīcijas attiecas uz vienu iestādi, taču protokols Nr. 47 tās nostāda citā gaismā: valdība divas dienas pirms tam jau bija izvēlējusies centru noslogot ar uzdevumiem, ne pārkārtot tā pakļautību. Rinkēvičs izvēlas neformālu instrumentu — premjeram nodoto veicamo lietu sarakstu un tā izpildes sekošanu — un pagaidām atturas no likuma grozījumu iesniegšanas, vienlaikus norādot, ka šis instruments paliek viņa rīcībā. Ratnieka priekšlikums centru pakļaut kādai no jau esošajām iestādēm tādējādi vēršas pret virzienu, ko valdība jau bija izvēlējusies; viņa pamatojums ir novērojums, ka vētras laikā Rīgas pašvaldības operatīvajā štābā centra iesaisti nav izjutuši.

Visas pozīcijas un avoti

Politiķis	Partija	Pozīcija	Avots
Edgars Rinkēvičs	Bezpartejisks	Nodevis Ministru prezidentam Andrim Kulbergam sevis veidotu konkrētu veicamo lietu sarakstu valsts krīzes vadības sistēmas uzlabošanai un apņemas sekot tā izpildei regulārajās tikšanās ar premjeru, tikšanās ar ministriem un Nacionālās drošības padomes sēdē; pats šobrīd negrasās Saeimai piedāvāt likuma grozījumus, jo, viņaprāt, Ministru kabinets rīkojas pietiekami operatīvi, taču norāda, ka šāds instruments paliek viņa rīcībā, ja viņš redzēs kavēšanos.	diena.lv
Edvards Ratnieks	Nacionālā apvienība	Jautājuma formā rosina apsvērt valsts Krīzes vadības centra pievienošanu VUGD, Iekšlietu ministrijai vai Klimata un enerģētikas ministrijai, pamatojot to ar novērojumu, ka vētras laikā Rīgas pašvaldības operatīvajā štābā centra iesaisti nav izjutuši.	x.com

Pārējās tēmas (24 pozīcijas 19 tēmās)

Visas pozīcijas un avoti

Politiķis	Partija	Tēma	Pozīcija	Avots
Andris Kulbergs	Apvienotais saraksts	ES politika	Pauž nostāju, ka Eiropas durvis Ukrainai un Moldovai ir atvērtas, bet abām valstīm pašām jāizdara mājasdarbi — jāturpina reformas un jāpielāgojas Eiropas standartiem, lai tās būtu gatavas dalībai ES.	x.com
Andris Kulbergs	Apvienotais saraksts	ES politika	Uzskata, ka nākamajā ES daudzgadu budžetā austrumu flanga valstis jāstiprina ar papildu līdzekļiem, jo pierobežas valstis, ieguldot ārējās robežas drošībā, maksā par visas Eiropas drošību; kā iespējamu finansējuma avotu min Eiropas globālo fondu, kura kādu programmu, viņaprāt, varētu pārskatīt par labu austrumu robežas stiprināšanai.	tvnet.lv
Andris Kulbergs	Apvienotais saraksts	airBaltic	Uzskata, ka viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir atrast «airBaltic» stratēģisko investoru tieši aviācijas nozarē un ka Finanšu ministrijai jādod uzdevums to aktīvi meklēt; uzskata arī, ka Saeimai un valdībai jāizdara viss iespējamais, lai lidsabiedrība nenonāktu maksātnespējā, un ka Satiksmes ministrijas plānam jādod iespēja nostrādāt kā pēdējai iespējai panākt, ka uzņēmumu glābj privātais kapitāls, nevis valsts naudas maks.	x.com
Andris Kulbergs	Apvienotais saraksts	Rail Baltica	Uzskata, ka «Rail Baltica» pašreizējos apstākļos nav īstenojama, projektu nepārvērtējot: projektam jābūt racionālam un būvējamam par maksimāli samazinātām izmaksām uz kilometru, jo Latvijas budžets vienlaikus nespēj nodrošināt Eiropas drošību un īstenot projektu; vienlaikus to vērtē kā vēsturisku un stratēģisku projektu, kas ir arī militārās mobilitātes jautājums, un pauž gatavību personīgi iesaistīties izmaksu pārskatīšanā un darbā pie Eiropas līdzfinansējuma.	tvnet.lv
Andris Šuvajevs	Progresīvie	Koalīcija un partijas	Skaidro, ka «Progresīvie» 2025. gada rudenī palika valdībā, lai nepieļautu koalīciju, kurā pie varas nonāktu Ainārs Šlesers, un uzskata, ka valdība bez Šlesera un ar «Progresīvajiem» ir labāka; vienlaikus norāda, ka partija toreiz prasīja atbrīvot no amata Zaļo un zemnieku savienības labklājības ministru, bet toreizējā premjere Siliņa ministrus neatlaida.	diena.lv
Ainārs Šlesers	Latvija Pirmajā Vietā	Koalīcija un partijas	Apgalvo, ka Progresīvo un Jaunās Vienotības politika ir pilnīgi nobankrotējusi, jo šīs partijas nepiedāvājot attīstīt Latvijas ekonomiku un piesaistīt investīcijas Latvijai.	x.com
Andris Kulbergs	Apvienotais saraksts	Valsts kapitālsabiedrības	Uzskata, ka pēc CSDD datu noplūdes atbildība nevar beigties tikai ar atkāpšanos no amata — ja nodarīts kaitējums valstij un radīts apdraudējums cilvēkiem, jāvērtē arī juridiskā atbildība; norāda, ka valžu un padomju locekļiem līdz ar amatu un atalgojumu nāk arī atbildība un ka pie šī jautājuma jau strādā Ģenerālprokuratūra.	x.com
Kārlis Seržants	Apvienotais saraksts	Valsts kapitālsabiedrības	Uzskata, ka sakaru krīze pēc vētras būtu labs iemesls pārskatīt valdības plānus saistībā ar telekomunikāciju jomā plānoto darījumu — viņaprāt, maksāt pusmiljardu par to, kas bez elektrības darbojas tikai divas stundas, nebūtu prāta darbs.	x.com
Andris Kulbergs	Apvienotais saraksts	Lauksaimniecība	Uzskata, ka nākamajā ES budžeta periodā nav pieļaujams saglabāt Latvijas lauksaimniekiem vienu no zemākajiem atbalsta līmeņiem ES un ka platību maksājumiem jātuvojas Eiropas vidējam līmenim; pamato to arī ar pierobežas argumentu — Latvijas zemnieku saimniecības atrodas pie robežas ar agresorvalsti un lauksaimniekiem jābūt spēcīgiem, lai tie no pierobežas nepazustu.	tvnet.lv
Uldis Augulis	Zaļo un Zemnieku savienība	Lauksaimniecība	Norāda, ka lauksaimnieki, kuru platības cietušas vētras, applūšanas vai citu ārkārtas apstākļu dēļ, var saglabāt pieteikto atbalstu, ja par cietušajām platībām savlaicīgi informē Lauku atbalsta dienestu	x.com
Juris Pūce	Latvijas attīstībai	Pensijas	Aicina palielināt iemaksas 2. pensiju līmenī.	x.com
Jāzeps Baško	MMN	Valodu politika	Integrācijas kontekstā uzskata, ka mācības Latvijas skolās var notikt tikai latviešu valodā.	x.com
Jānis Sārts		Ārpolitika	Vērtē, ka CIP direktora vizīte Maskavā, visticamāk, ir mazāk saistīta ar miera plāniem Ukrainā un vairāk ar informācijas nodošanu dienestu uzticamības līmenī — visticamāk par Irānu un Eiropas drošību; neuzskata, ka to var tulkot kā Krievijas vēlmi eskalēt drošības situāciju Austrumeiropā.	diena.lv
Andris Kulbergs	Apvienotais saraksts	Imigrācija	Uzskata, ka operācija «Vilkatis» darbojas — to apliecinot dati par atgrūstajiem robežpārkāpējiem; kā apliecinājumu robežas apiešanas mēģinājumiem min aizturētu migrantu pārvadātāju un uz robežas atklāto otro tuneli.	x.com
Guntars Vītols		Degviela un enerģētika	Kritizē Sadales tīkla informācijas sistēmu pēc vētras: norāda, ka agrāk dienestā varēja sazvanīt vai satikt meistarus, kuri aptuveni paskaidroja, cik ilgi jāgaida, bet tagad oficiāli vairs neesot, kur to uzzināt, un interaktīvā karte rāda tikai «līdz darbu pabeigšanai»; aicina iedzīvotājiem paziņot vismaz ļoti aptuvenu elektroapgādes atjaunošanas laiku, lai cilvēki var saplānot ūdens iepirkšanu, naktsmītni vai braucienu pie radiem.	x.com
Edgars Tavars	Apvienotais saraksts	Transports	Uzskata, ka jauns tilts pār Daugavu Jēkabpilī ir šīs valdības prioritāte, jo vecais tilts pamazām zaudē nestspēju un tas varētu apturēt visus projektus novadā; norāda, ka mobilitātes uzlabošanai sāktas sarunas ar Aizsardzības ministriju par jaunā tilta projektu un tiek strādāts, lai pašvaldība varētu atjaunot tilta projektēšanu. Tilta nepieciešamību, pēc viņa teiktā, rada gan jaunā kaujas lādiņu ražotne, gan Sēlijas poligona attīstība.	tvnet.lv
Hosams Abu Meri	Jaunā Vienotība	Veselības aprūpe	Darba vizītē Ukrainā vienojies meklēt iespējas Latvijas mediķiem regulāri stažēties militārajās slimnīcās; uzskata, ka sadarbībai jākļūst arvien praktiskākai, jo Ukrainas mediķu pieredze, ministra ieskatā, ir nenovērtējama Latvijas gatavības stiprināšanai.	diena.lv
Svetlana Čulkova	Stabilitātei!	Vēlēšanas	Apgalvo, ka Aleksejs Rosļikovs 4. oktobrī būs atpakaļ Latvijā, un pauž pārliecību, ka «Stabilitātei!» savāks 5 % atbalstu.	x.com
Matīss Žuravļevs	Austošā Saule Latvijai	NVO un pilsoniskā sabiedrība	Uzskata, ka nevalstiskās organizācijas, kas pārtiek no valsts naudas un ir pietuvinātas valsts pārvaldei, liecina par korupciju — ja ne burtisku, tad morālu.	x.com
Andris Kulbergs	Apvienotais saraksts	NVO un pilsoniskā sabiedrība	Atbalsta Valsts kancelejas sagatavotās izmaiņas, ar kurām tiks atcelta samaksa NVO Memoranda padomes locekļiem par dalību sēdēs; uzskata, ka dalība dialogā ar valdību pati par sevi nevar kļūt par apmaksātu amatu.	x.com
Vilnis Ķirsis	Jaunā Vienotība	Pilsētvide	Atzinīgi vērtē "Pasažieru vilciena" un "Rīgas satiksmes" vienotās biļetes darbības sākumu visās vilcienu zonās; norāda, ka Rīga ir ieinteresēta radīt priekšnoteikumus auto plūsmas mazināšanai pilsētā.	x.com
Matīss Žuravļevs	Austošā Saule Latvijai	Tieslietas	Iebilst pret balsojumu, ko raksturo kā acīmredzamu vārda brīvības ierobežošanu, un šādas idejas nosauc par galēju kreisumu; vaicā Artūram Butānam, kāpēc tas atbalstīts.	x.com
Edgars Tavars	Apvienotais saraksts	Pašvaldības	Uzskata, ka šāda mēroga aizsardzības industrijas investīcijas ārpus Rīgas ir būtiskas reģionālajai attīstībai, jo tās ļaušot novadā saglabāt un attīstīt skolu tīklu, ceļu tīklu un veselības aprūpes tīklu.	tvnet.lv
Andris Kulbergs	Apvienotais saraksts	Sports	Vēlas redzēt algoritmu, pēc kāda valsts finansējums Latvijas Bridža federācijas rīkotajiem čempionātiem varēja tikt, kā viņš to raksturo, «piešķirts atmuguriski», un prasīs Izglītības un zinātnes ministrijai to skaidrot.	leta.lv

Papildu konteksts

Koalīcija vs Opozīcija

Koalīcijas svaru dienā lielā mērā nes viens runātājs — Ministru prezidents Kulbergs, kura pozīcijas aptver gan aizsardzību un budžetu, gan «airBaltic» un «Rail Baltica». Koalīcijas iekšējā dalīšanās šodien redzama izglītībā, kur Jaunās Vienotības, Zaļo un zemnieku savienības un Apvienotā saraksta pārstāvji katrs savā veidā iebilst pret savas pašas valdības ministrijas plānu virzīšanas brīdi un kārtību. Opozīcijas balsis kopīgā līnijā nesaplūst: Šuvajevs (PRO) runā par krīzes vadības procedūru un koalīcijas veidošanas vēsturi, Šlesers (LPV) uzbrūk Progresīvo un Jaunās Vienotības ekonomikas politikai, bet Mežals (LPV) piedāvā pašvaldībām savu krīzes sakaru risinājumu. Otrs balsu avots ir LTV1 līderu debates, kur blakus opozīcijas Čulkovai (S!) runā Saeimā nepārstāvētu sarakstu pārstāvji Pūce (LA) un Baško (MMN). Asākais iebildums premjeram šodien nāk nevis no Saeimā pārstāvēto partiju soliem, bet no Pūces. Nacionālā apvienība izsakās krīžu un drošības jomā: Kols — par reālu atturēšanu kā atbildi uz Krievijas pelēkās zonas darbībām, Ratnieks — par Krīzes vadības centra pakļautību. Vērtējuma slāni — dienestu, analītiķu un Latvijas Bankas skatījumu — nes runātāji ārpus partiju blokiem.

Spriedzes