Galvenais
- Deputātu kompensācijas: KNAB secina, ka kompensāciju saņemšanas kritēriji rada riskus neētiskai rīcībai, un atbilde nāk no paša parlamenta — Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) pauž gatavību vēl šīs Saeimas laikā virzīt priekšlikumus, kas ļautu Valsts kontrolei revidēt Saeimas resursu izlietojumu.
- «K2 Ventum» šķeļ koalīciju valdības sēdē: Viktors Valainis un Uldis Augulis (abi ZZS) iebilda pret rīkojumu, ar kuru vēja parka iecere Pāvilostas pusē netika akceptēta; Jānis Vitenbergs (NA), kura ministrija rīkojumu sagatavoja, norāda, ka projektu var virzīt tālāk vispārējā kārtībā.
- Izglītībā strīds ir par brīdi, ne saturu: Ilze Indriksone (NA) aizstāv vērtēšanas kārtības izmaiņas, bet Edmunds Jurēvics (JV) pauž, ka partija neatbalsta būtiskas izmaiņas nedēļu pirms 1. septembra.
- Vētras seku atbildība sasniedz sabiedriskos medijus: pēc Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītāja atkāpšanās Andris Kulbergs (AS) atbildību novirza uz Saeimas komisiju, kamēr Edvards Ratnieks (NA) izsaka atbalstu redakcijas kolektīvam.
- Ukrainā atbalsts nāk no valdības, kritika no malas: Baiba Braže (JV) paziņo par rūpniecības preču importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas no 1. septembra un par enerģētikas atbalsta paketi Čerņihivas apgabalam, bet Filips Rajevskis kritizē Latvijas sankciju piemērošanas praksi.
Aktīvākie politiķi
| Politiķis | Partija | Pozīcijas | Galvenās tēmas |
|---|---|---|---|
| Andris Kulbergs | Apvienotais saraksts | 5 | Sabiedriskie mediji, Ukraina un Krievija |
| Edgars Tavars | Apvienotais saraksts | 4 | Aizsardzība un drošība, Valsts pārvalde, Budžets un finanses, Vēlēšanas |
| Ilze Indriksone | Nacionālā apvienība | 3 | Izglītība, Veselības aprūpe |
| Baiba Braže | Jaunā Vienotība | 2 | Ukraina un Krievija |
| Daiga Mieriņa | Zaļo un Zemnieku savienība | 2 | Valsts pārvalde |
| Edvards Ratnieks | Nacionālā apvienība | 2 | Sabiedriskie mediji, Izglītība |
| Ilze Stobova | Latvija Pirmajā Vietā | 2 | Izglītība, Veselības aprūpe |
Galvenās tēmas
Ukraina un Krievija (10 pozīcijas)
Dienas Ukrainas atbalsta līnija sadalās divos slāņos. Valdības pusē tie ir konkrēti lēmumi — no 1. septembra stājas spēkā Ārlietu ministrijas virzītais rūpniecības preču importa aizliegums no Krievijas un Baltkrievijas, un valdība apstiprinājusi aptuveni 200 000 eiro enerģētikas atbalsta paketi Čerņihivas apgabalam. Starptautiskajā līmenī Latvijas nostāju ANO Drošības padomes augsta līmeņa sanāksmē pauž Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Dace Melbārde.
Kritika šodien nāk nevis no opozīcijas, bet no komentētājiem ārpus partijām, un tā ir vērsta nevis pret sankciju mērķi, bet pret to piemērošanu praksē.
Valdības pusē balsis tēmā nesadalās: Braže formulē konkrētus lēmumus, Melbārde pauž Latvijas nostāju ANO Drošības padomē, bet Kulbergs iebilst pret Krievijas atgriešanos sportā un kultūrā un uzstāj, ka kara izmaksas sedzamas no Eiropā iesaldētajiem Krievijas aktīviem. Vienīgā kritiskā balss nāk no ārpuses — Rajevskis apgalvo, ka Latvija sankcijas piemēro nekonsekventi; Slaidiņš tēmai pievieno militārā analītiķa vērtējumu par degvielas krīzi Krievijā.
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Baiba Braže | Jaunā Vienotība | Paziņo, ka valdība apstiprinājusi jaunu aptuveni 200 000 eiro enerģētikas atbalsta paketi Ukrainas Čerņihivas apgabalam, un apliecina Latvijas apņemšanos stiprināt Ukrainas enerģētisko noturību, neraugoties uz Krievijas uzbrukumiem, kurus viņa raksturo kā teroristiskus. | x.com |
| Baiba Braže | Jaunā Vienotība | Paziņo par valdības apstiprinātajiem Ārlietu ministrijas virzītajiem Ministru kabineta noteikumiem, kas no 1. septembra aizliedz rūpniecības preču importu no Krievijas un Baltkrievijas, un vērtē tos kā kārtējo soli, lai izbeigtu ekonomisko sadarbību ar agresoru. | x.com |
| Filips Rajevskis | Kritizē Latvijas sankciju politiku pret Krieviju — apgalvo, ka Krievijas normalizācija sportā notiek tieši Latvijas atbalsta dēļ, jo Latvija atbalstīja Krievijas sporta ministra izlaišanu no sankcijām. | x.com | |
| Filips Rajevskis | Kritizē to, ka Latvija — atšķirībā no Igaunijas — principiāli nav piemērojusi sankcijas Kantoram un Usmanova māsai; apgalvo, ka daži atbrīvotie aktīvi ir mainījuši īpašniekus. | x.com | |
| Andris Kulbergs | Apvienotais saraksts | Norāda divus veidus, kā risināt Ukrainas militārās jomas budžeta deficītu: neļaut Krievijai saņemt naudu un iekārtas raķešu ražošanai, kā arī risināt Ukrainas spēju laikus iznīcināt balistisko raķešu palaidējsistēmas. | x.com |
| Andris Kulbergs | Apvienotais saraksts | Uzskata, ka Eiropas Savienības pilsoņiem nav jāapmaksā viss Ukrainas kara rēķins un ka izdevumi jāsedz no Eiropā iesaldētajiem Krievijas aktīviem, kuri, viņaprāt, pietiktu veselam Ukrainas karadarbības gadam. | x.com |
| Andris Kulbergs | Apvienotais saraksts | Uzskata, ka Krieviju nedrīkst normalizēt, ļaujot tai atgriezties pie galda sportā, motosportā, olimpiādē, kultūrā un mūzikā. | x.com |
| Andris Kulbergs | Apvienotais saraksts | Uzskata, ka miera sarunas ir Ukrainas un prezidenta Zelenska rokās un ka nav loģikas tērēt lielu enerģiju miera sarunu organizēšanai, kamēr agresors pats nav gatavs reāli sarunāties; Eiropas un sabiedroto uzdevums esot nodrošināt Ukrainai visu iespējamo, lai tā gūtu pārsvaru kaujas laukā un sarunās nenonāktu no vājuma pozīcijām, bet, ja Ukraina nonāk līdz reālām miera sarunām, tās esot jāatbalsta. | x.com |
| Jānis Slaidiņš | Vērtē, ka Ukrainas dronu triecieni ir izraisījuši Krievijā reālu degvielas krīzi, pretēji Krievijas prezidenta Vladimira Putina apgalvojumam, ka kritiska kaitējuma nav: pēc pašas Krievijas datiem naftas pārstrāde ir nokritusies līdz zemākajam līmenim vairāk nekā 20 gadu laikā, un īpaši būtiski ir tas, ka Krievija sākusi tērēt stratēģisko degvielas rezervi, kuru nav ar ko papildināt. | la.lv | |
| Dace Melbārde | — | ANO Drošības padomes augsta līmeņa sanāksmē par Ukrainu pauž, ka Latvija aicina visas mieru mīlošās pasaules valstis pastiprināt spiedienu uz Krieviju un vērst sankcijas pret tās raķešu ražošanas ekosistēmu; aicina valstis atbalstīt arī starptautiskās atbildības nodrošināšanas mehānismus, tostarp īpašo tribunālu agresijas nozieguma izskatīšanai. | tvnet.lv |
Valsts pārvalde (6 pozīcijas)
Tendence (2026-08-25, atbilde uz korupcijas uzrauga secinājumiem nāk no paša parlamenta vadības): KNAB secināja, ka deputātu kompensāciju saņemšanas kritēriji rada riskus neētiskai rīcībai. Reakcija tajā pašā dienā nenāk no opozīcijas, bet no Saeimas pašas vadības, un tā ir institucionāla, ne aizsargājoša. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) uzskata, ka Saeimā nepieciešams ārējs audits, un pauž gatavību vēl šīs Saeimas laikā virzīt priekšlikumus, lai nākotnē Valsts kontrole varētu revidēt Saeimas resursu izlietojumu; viņa arī piekrīt, ka jāpārskata gan kompensāciju apmērs, gan attālums, no kura tās pienākas. Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Kaspars Melnis (ZZS) to pašu formulē kā labākas pārvaldības jautājumu, nevis Saeimas funkciju ierobežošanu.
Kas šajā dienā ir jauns: priekšlikums paplašināt Valsts kontroles mandātu uz pašu parlamentu nāk no parlamenta vadības, ne no ārpuses. Kas šai dienai NAV: neviena atbildes balss no deputātiem, kurus kompensāciju kārtība skar tieši — Mieriņa pati norāda, ka iepriekšējie mēģinājumi sastapušies ar deputātu lielu pretestību un ka šim sasaukumam laika ļoti maz. Tas ir gatavība iesniegt, ne prognoze par pieņemšanu.
Tēmā ir divas nesaistītas līnijas. Mieriņa un Melnis uz KNAB secinājumiem atbild institucionāli — abi runā par Valsts kontroles iesaisti, nevis aizstāv pašreizējo kompensāciju kārtību. Otra līnija ir kritika par valdības darba stilu: Liepnieks vērtē premjera spēju vadīt valdību, bet Tavars aizstāv premjera došanos ārvalstu komandējumā vētras laikā.
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Jurģis Liepnieks | Uzskata, ka Andris Kulbergs nespēj jēdzīgi vadīt valdību: sākumā no viņa esot bijusi tikai liela runāšana, bet tagad klāt nākot arī neizdarības un aplami lēmumi. | x.com | |
| Jurģis Liepnieks | Kritizē Kulberga valdības lēmumu pēc Bražes ierosinājuma iecelt Latvijas Cilvēktiesību centra direktori Anhelitu Kamensku par Latvijas eksperti konvencijas pret rasismu un neiecietību komitejā; viņu raksturo kā, visticamāk, lielāko krievu tiesību aizstāvi Latvijā uzreiz pēc Ždanokas un sarkastiski dēvē iecelšanu par Kulberga dāvanu «visu veidu rosļikoviešiem». | x.com | |
| Kaspars Melnis | Zaļo un Zemnieku savienība | Uzskata, ka Valsts kontroles iesaiste būtu lietderīga, lai profesionāli izvērtētu parlamenta resursu izlietojumu, identificētu sistēmiskas nepilnības un veicinātu lielāku caurskatāmību publisko līdzekļu izlietojumā; uzsver, ka tas nav jautājums par Saeimas funkciju ierobežošanu, bet gan par labāku pārvaldību un augstākiem atbildības standartiem. | nra.lv |
| Daiga Mieriņa | Zaļo un Zemnieku savienība | Uzskata, ka Saeimā nepieciešams ārējs audits, un pauž gatavību vēl šīs Saeimas laikā virzīt priekšlikumus, lai nākotnē Valsts kontrole varētu veikt Saeimas resursu un finanšu izlietojuma revīziju; KNAB izvērtējumu vērtē atzinīgi, uzsverot, ka neatkarīgs ārējs skatījums stiprina sabiedrības uzticību parlamentam. | nra.lv |
| Daiga Mieriņa | Zaļo un Zemnieku savienība | Piekrīt, ka jāpārskata gan deputātu kompensāciju apmērs, gan attālums, no kura tās pienākas, un KNAB secinājumus vērtē kā iespēju plašāk aktualizēt Saeimas darba caurspīdīgumu un tēriņu uzraudzību. Vienlaikus atzīst, ka līdzšinējie mēģinājumi stiprināt Saeimas tēriņu kontroli sastapušies ar deputātu lielu pretestību, un norāda, ka šim sasaukumam laika palicis ļoti maz, tāpēc viņai grūti spriest, vai Saeima to paspēs. | lsm.lv |
| Edgars Tavars | Apvienotais saraksts | Aizstāv Ministru prezidenta Andra Kulberga došanos ārvalstu komandējumā vētras laikā — norāda, ka valsts bez vadītāja nepalika, jo tika nozīmēts premjera vietas izpildītājs, un ka premjers, kaut brīžiem atrauts, bija sasniedzams un pilnībā informēts par notiekošo. | jauns.lv |
Degviela un enerģētika (6 pozīcijas)
Tendence (2026-08-25, vēja parku strīds pārceļas no vietējām domstarpībām uz valdības iekšieni): līdz šim vēja parku iebildumi nāca no pašvaldībām un iedzīvotājiem. 25. augustā valdība neakceptēja SIA «K2 Ventum» vēja parka ieceri Pāvilostas pusē, un šķirtne izveidojās starp divām koalīcijas partijām. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) un zemkopības ministrs Uldis Augulis (ZZS) sēdē iebilda pret rīkojuma projektu, norādot, ka valstij ir nepieciešami lieli projekti un ka lēmums grauj investoru uzticību. Klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA), kura ministrija rīkojumu sagatavoja, uzsvēra, ka lēmums neliedz projektu virzīt tālāk vispārējā kārtībā, saņemot pašvaldību lēmumus.
Otrā ass ir juridiska, ne politiska: gan Valainis, gan Edvards Smiltēns (AS) lemto raksturo kā administratīvu aktu, ne politisku lēmumu, un Smiltēns piebilst, ka ar to saistāmi arī gandrīz garantēti tiesvedības procesi. Blakus tam Jānis Patmalnieks (JV) atsevišķi pauž, ka vēja parku būvniecība piekrastes 5 kilometru ierobežotas saimnieciskās darbības joslā ar nosacījumiem ir iespējama — tātad jautājums par piekrastes joslu paliek atvērts neatkarīgi no šīs konkrētās ieceres.
Šķirtne iet nevis starp koalīciju un opozīciju, bet cauri koalīcijai — divi ZZS ministri iebilst pret rīkojumu, ko sagatavojusi NA vadīta ministrija. Valainis un Smiltēns vienlaikus valdībā lemto raksturo kā administratīvu aktu, ar ko saistāmi gandrīz garantēti tiesvedības procesi, tātad atklāts paliek arī jautājums, vai valdība šeit vispār pieņēma politisku lēmumu. Patmalnieka nostāja par piekrastes joslu un Jāņa Hermaņa norāde par gāzes krājumiem Eiropā stāv atsevišķi no «K2 Ventum» strīda.
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Jānis Patmalnieks | Jaunā Vienotība | Uzskata, ka vēja parku būvniecība Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes 5 kilometru ierobežotas saimnieciskās darbības joslā ar nosacījumiem ir iespējama, un Ministru kabineta atteikumu vienam vēja parka projektam skaidro ar politiķu bailēm no tā, ko dēvē par aktīvu mazākumu, kas līdz šim spējis bloķēt lēmumu pieņemšanu. | x.com |
| Jānis Hermanis | MMN | Norāda, ka gāzes krājumi Eiropā šobrīd ir zemākajā līmenī pēdējo 15 gadu laikā (atsaucoties uz SEB makroekonomikas apskatu), un prognozē, ka tādēļ nākamajā ziemas sezonā, visticamāk, pieaugs siltuma un elektrības rēķini. | x.com |
| Viktors Valainis | Zaļo un Zemnieku savienība | Iebilst pret valdības lēmumu neakceptēt SIA «K2 Ventum» vēja elektrostaciju parka ieceri Pāvilostas pusē, uzsverot, ka valstij ir nepieciešami šādi lieli projekti, kas nodrošinās būtiskas investīcijas; uzskata, ka valdībā lemtais nav politisks lēmums, bet administratīvs akts, ar ko saistāmi gandrīz garantēti tiesvedības procesi, un ka pēc viņa domām šim lēmumam trūkst pamatojuma. | lsm.lv |
| Uldis Augulis | Zaļo un Zemnieku savienība | Valdības sēdē iebilda pret rīkojuma projektu, ar kuru netika akceptēts «K2 Ventum» vēja parka projekts; norāda, ka valstij ir nepieciešami lieli projekti, kas atnes būtiskas investīcijas, un ka ar šādu valdības lēmumu tiek grauta investoru uzticība. | diena.lv |
| Edvards Smiltēns | Apvienotais saraksts | Atzīst, ka valdībā 25. augustā lemtais par SIA «K2 Ventum» vēja parka ieceri nav politisks lēmums, bet administratīvs akts, ar ko saistāmi arī gandrīz garantēti tiesvedības procesi. | lsm.lv |
| Jānis Vitenbergs | Nacionālā apvienība | Valdības sēdē uzsver, ka lēmums neakceptēt SIA «K2 Ventum» vēja parka ieceri neliedz projektu virzīt tālāk vispārējā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, saņemot attiecīgo pašvaldību lēmumus. | lsm.lv |
Izglītība (5 pozīcijas)
Tendence (2026-08-25, koalīcijas domstarpības ir par BRĪDI, ne par saturu): nedēļu pirms mācību gada sākuma atklājas šķirtne starp diviem koalīcijas partneriem par skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību. Izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone (NA) aizstāv savas virzītās izmaiņas: neviens centralizētais eksāmens netiek atcelts, 9. klasē papildus nāk dabaszinību eksāmens, un skolu beidzot slieksnis paliek tāds pats. «Jaunās Vienotības» Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics pauž, ka partija neatbalsta būtiskas vērtēšanas noteikumu izmaiņas nedēļu pirms 1. septembra.
Nošķīrums ir svarīgs un viegli sajaucams: Jurēvica iebildums attiecas uz izmaiņu brīdi, ne uz to saturu. Tajā pašā dienā Indriksone atsevišķi piekrīt, ka projekts «Skola 2030» tika sagatavots, nerespektējot tā brīža resursus, speciālistu esamību un metodisko atbalstu — tātad ministre pati kritizē iepriekšējās reformas sagatavošanu, kamēr koalīcijas partneris kritizē viņas pašas izmaiņu grafiku.
Šķirtne skar tikai divas no piecām tēmas pozīcijām: Indriksone un Jurēvics runā par vienu un to pašu noteikumu projektu, turklāt viens par tā saturu, otrs par iesniegšanas brīdi. Indriksones otrā pozīcija ir vērsta atpakaļ uz «Skola 2030» sagatavošanu, opozīcijas deputāte Stobova runā par pedagogu sagatavotību, bet Ratnieka pozīcija ir par Rīgas pašvaldības investīcijām izglītības ēkās — ar vērtēšanas strīdu neviena no tām nesaistās.
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Edvards Ratnieks | Nacionālā apvienība | Norāda, ka Rīgas pašvaldības 2026. gadā ieplānotās investīcijas izglītības ēkās ir aptuveni 23 miljoni eiro un paredzētas 56 skolām un 53 pirmsskolām; turpina Mežaparka sākumskolas būvniecību un Rīgas Skanstes pirmsskolas kompleksa izveidi Grostonas ielā, par mērķi nosaucot drošu, sakārtotu un mūsdienīgu vidi jaunajā mācību gadā. | x.com |
| Ilze Indriksone | Nacionālā apvienība | Aizstāv savas virzītās izmaiņas skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanā: uzsver, ka neviens centralizētais eksāmens netiek atcelts, 9. klasē papildus nāk dabaszinību eksāmens un, skolu beidzot, arī nākamgad tiks ņemti vērā visi centralizēto eksāmenu rezultāti ar tādu pašu slieksni kā līdz šim. | lsm.lv |
| Ilze Stobova | Latvija Pirmajā Vietā | Uzskata, ka pedagogiem trūkst pratības atpazīt atkarības — augstskolā to nemāca un viņai pašai vadlīnijas neviens nav devis —, tāpēc pedagoga loma jāpaplašina ar sociālo problēmu redzējumu; atbalsta narkotiku pārbaudes skolās ar suņiem, jo tās dod preventīvu efektu. Vienlaikus uzskata, ka izglītību nevajadzēja mainīt, bet gan pilnveidot saturu, un ka skolu segregācija rada nevis sekmīgus skolēnus, bet psiholoģiski un emocionāli sagrautus cilvēkus. | nra.lv |
| Edmunds Jurēvics | Jaunā Vienotība | Kā «Jaunās Vienotības» Saeimas frakcijas priekšsēdētājs pauž, ka partija neatbalsta to, ka nedēļu pirms 1. septembra tiek piedāvāts būtiski mainīt skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas noteikumus. | lsm.lv |
| Ilze Indriksone | Nacionālā apvienība | Piekrīt, ka projekts «Skola 2030» tika sagatavots, nerespektējot tā brīža resursus, speciālistu esamību, metodisko atbalstu un mācību līdzekļu pieejamību, un tika iestumts sistēmā, kas nebija gatava to īstenot; tāpēc programma tiek pārvērtēta, vispirms nosakot, kas skolēnam jāzina, beidzot 3., 6. un 9. klasi, un tikai pēc tam pildot saturu. Uzskata, ka klasiskie priekšmeti jāmāca pēctecīgi un sistēmiski, nevis kā radošuma projekti, un ka pedagogiem — gan augstskolā, gan jau strādājošajiem — vajadzīgas profesionālās pilnveides mācības, tostarp par atkarību atpazīšanu. | nra.lv |
Aizsardzība un drošība (6 pozīcijas)
Vētras seku novēršana pēc 22. augusta šajā tēmā turpinās kā praktisks, ne politisks jautājums, un pozīcijas nāk no piecām dažādām pusēm — iekšlietu, labklājības un reģionālās attīstības ministra, pašvaldības vadītāja un opozīcijas deputāta. Kopīgais motīvs ir gatavības pārbaude: kuras sistēmas strādā bez elektroapgādes un kas par katras sistēmas gatavību atbild.
Tēmā ir arī viena nesaistīta pozīcija — novērojums par NATO aviācijas aktivitāti ap Kaļiņingradu.
Koalīcijas un opozīcijas balsis šeit virzās vienā virzienā: Tavars atzīst, ka krīzes vadības plāni dzīvē nenostrādāja, un Švinka prasa praktisku kritiskās infrastruktūras pārbaudi, nevis vēl vienu darba grupu vai ziņojumu. Dombrava, Uzulnieks un Elksniņš ziņo par stāvokli savās atbildības jomās, bet Liepnieka novērojums par aviācijas aktivitāti ap Kaļiņingradu ar vētras tematu nesaistās.
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Jurģis Liepnieks | Saista pagājušās nedēļas ASV un citu NATO dalībvalstu aviācijas un izlūkošanas tehnikas aktivitāti ap Kaļiņingradu ar CIP direktora vizīti Maskavā un pieļauj, ka direktora ceļš caur Rīgu visticamāk nozīmējis tikšanos ar Baltijas valstu dienestu vadītājiem; secina, ka notiek kaut kas ļoti neparasts, vienlaikus atzīstot, ka pagaidām nav zināms, kas tieši. | x.com | |
| Atis Švinka | Progresīvie | Uzskata, ka pēc vētras neatliekamo darbu pabeigšanas valstij jāveic praktiska kritiskās infrastruktūras gatavības pārbaude — reāls tests, nevis vēl viena darba grupa vai ziņojums —, un kā pārbaudāmos jautājumus min degvielas uzpildes staciju darbību bez elektrības, mobilo sakaru torņu darbības ilgumu, ūdensapgādes ģeneratoru pārbaudi, kritisko bankomātu darbību un atbildību par katras sistēmas gatavību. | x.com |
| Edgars Tavars | Apvienotais saraksts | Atzīst, ka krīzes vadības plāni, kas labi izskatās uz papīra, vētras laikā dzīvē nenostrādāja — sakari pazuda arī tur, kur tiem nevajadzēja pazust, un vairākus pašvaldību vadītājus izdevās sazvanīt tikai nākamās dienas rītā, kad viņi izbrauca ārpus sava novada. Vienlaikus valdības un dienestu darbu pirms vētras vērtē pozitīvi, īpaši iedzīvotāju apziņošanu medijos un šūnapraidē. Norāda, ka valstī trūkst vienotas krīzes informācijas platformas, un aicina katrā mājoklī turēt ar baterijām darbināmu radioaparātu, kā arī izveidot pašvaldībās skaidri zināmus punktus, kur iedzīvotāji var vērsties pēc palīdzības, uzzināt aktuālo informāciju un uzlādēt ierīces. | jauns.lv |
| Jānis Dombrava | Nacionālā apvienība | Norāda, ka Valsts robežsardzei kopā ar VUGD doti uzdevumi iespējami ātri novērst vētras postījumus un atjaunot bojāto robežas infrastruktūru, jo mērķis ir panākt, lai visa šī infrastruktūra būtu darba kārtībā; aplēses par atjaunošanas izmaksām vēl sekošot. | lsm.lv |
| Reinis Uzulnieks | Zaļo un Zemnieku savienība | Informē, ka pēc 22. augusta vētras valsts sociālās aprūpes centros elektroapgāde ir atjaunota, izņemot divas VSAC «Latgale» filiāles, kur izmanto ģeneratorus, un ka Labklājības ministrija gatavo iekšēju ziņojumu par situāciju tās pārraudzībā esošajos aprūpes centros. | leta.lv |
| Andrejs Elksniņš | SARAUJ, LATGALE! | Norāda, ka Daugavpils pašvaldība, balstoties uz Preiļu novada pieredzi, ir apzinājusi pilsētas administratīvajā teritorijā strādājošo degvielas uzpildes staciju un lielveikalu tīklu iespējas darboties bez elektroapgādes — proti, vai privātie komersanti ir nodrošinājuši sev alternatīvus elektroenerģijas padeves avotus. | lsm.lv |
Budžets un finanses (5 pozīcijas)
Dienas budžeta pozīcijas nesaista viena debate, bet gan kopīgs jautājums par izdevumu kontroli. Ministru kabinets pēc Finanšu ministrijas ierosinājuma uzdevis ministrijām līdz septembra beigām iesniegt lielo publisko iepirkumu lietderības izvērtējumu; vienlaikus tiek vērtēts, no kādiem līdzekļiem segt vētras radītās izmaksas.
Fonā ir divi pretēji virzieni: turpināt samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi pārtikai un vienlaikus ierobežot parāda pieaugumu.
Kučinskis paziņo par Ministru kabineta uzdevumu izvērtēt lielo publisko iepirkumu lietderību, bet Tavars pieļauj, ka vētras izmaksu segšanai nāksies vērsties pēc atbalsta Eiropas Komisijā. Valainis aizstāv samazinātās PVN likmes turpināšanu pārtikai, kamēr Jānis Hermanis norāda uz valsts parāda pieaugumu jūlijā; Velpa iebildums par skaidras naudas aprites ierobežošanu tēmā stāv atsevišķi.
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Jānis Hermanis | MMN | Norāda, ka Latvijas valsts parāds jūlijā palielinājies vēl par 156 miljoniem eiro un sasniedzis 22,1 miljardu eiro (pēc Valsts kases datiem). | x.com |
| Viktors Valainis | Zaļo un Zemnieku savienība | Uzskata, ka samazinātā PVN likme pārtikai nav ieviesta tādēļ, lai turīgākie iedzīvotāji aptaujās varētu teikt, ka to nav pamanījuši — tās mērķis ir mazināt dzīves dārdzības slogu, īpaši cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, kuri cenu izmaiņas pamana visvairāk —, un uzsver, ka šis pasākums jāturpina. | x.com |
| Edgars Tavars | Apvienotais saraksts | Pieļauj, ka vētras radīto izmaksu segšanai ļoti iespējams nāksies vērsties pēc finansiāla atbalsta Eiropas Komisijā, jo pašu līdzekļu varētu nepietikt; konkrētu summu nosaukt negrib, taču neizslēdz, ka varētu būt nepieciešami vairāki desmiti miljonu eiro. Norāda, ka iespēju vērsties Eiropas Komisijā rosinājuši kolēģi no ārlietu dienesta. | nra.lv |
| Māris Kučinskis | Apvienotais saraksts | Norāda, ka pēc Finanšu ministrijas ierosinājuma Ministru kabinets lēmis: ministrijām līdz septembra beigām jāiesniedz lielo publisko iepirkumu lietderības izvērtējums; uzskata, ka katrai ministrijai un katram ministram jāspēj skaidri parādīt plānoto iepirkumu lietderību un pamatotību. | x.com |
| Andris Velps | Austošā Saule Latvijai | Kritiski vērtē centienus aizliegt skaidras naudas apriti, to atbalstītājus raksturojot kā «kreisos marksistus». | x.com |
Veselības aprūpe (3 pozīcijas)
Trīs dienas pozīcijas šajā tēmā nāk no divām atšķirīgām sarunām. Latvijas Darba devēju konfederācija norāda uz veselības apdrošināšanas polišu robežām — darba devēju ieguldījums nenovērš rindas, novēlotu diagnostiku vai ārstēšanas nepieejamību.
Pārējās divas ir no vienas intervijas par kaitīgo vielu pieejamību, kurā koalīcijas ministre un opozīcijas deputāte nonāk pie tuvām atziņām.
Indriksone un Stobova pārstāv pretējus blokus, taču abas noraida narkotiku legalizāciju un uzsver valsts kontroles lomu; atšķiras uzsvars — Indriksone runā par pārāk stingra regulējuma pārvērtēšanu, Stobova par akcīzes nodokli neveselīgām precēm. Darba devēju konfederācijas norāde attiecas uz citu sistēmas daļu.
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Latvijas Darba Devēju Konfederācija | Norāda, ka veselības polise nevar atrisināt veselības aprūpes sistēmas problēmas — lai gan 77 % uzņēmumu gadā viena darbinieka veselībā iegulda 101–1000 eiro, darba devēji nevar novērst rindas, novēlotu diagnostiku vai ārstēšanas nepieejamību. | x.com | |
| Ilze Stobova | Latvija Pirmajā Vietā | Uzskata, ka neveselīgām precēm jāpiemēro akcīzes nodoklis un ka vienīgais produkts, kam Latvijā akcīze būtu jānoņem, ir kafija; narkotiku legalizāciju noraida, bet uzsver, ka valsts uzdevums ir kontrolēt legālo un nelegālo tirgu, nevis izlikties, ka problēmas nav. | nra.lv |
| Ilze Indriksone | Nacionālā apvienība | Piekrīt, ka galēji aizliegumi nekad nav labi un ka pārāk stingrais aizliegums šobrīd ir radījis papildu iespējas nelegālajam tirgum, tāpēc regulējums būtu jāpārvērtē — taču nevis atverot vārtus visam, bet mēģinot spert soli, kas turpina ierobežot, neradot labvēlīgus apstākļus nelegālajam tirgum. Uzsver, ka nekad nebalsos par narkotiku brīvu pieejamību, ka dienestu stingra kontrole ir neatņemama sastāvdaļa un ka liels uzsvars liekams uz izglītību un izpratni — kā vienu no prioritātēm izvirzījusi ģimenes veselības mācību. | nra.lv |
Sabiedriskie mediji (2 pozīcijas)
Tendence (2026-08-25, vētras seku atbildība pirmoreiz sasniedz sabiedriskos medijus): pēc kritikas par darbu vētras laikā no amata atkāpjas Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājs. Politiskā reakcija sadalās divos nesavienojamos ierāmējumos. Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) atbildību novirza institucionāli: par sabiedrisko mediju atbildot Saeimas komisija, un valdībai, kā to nosakot likums, «nav īsti teikšana». Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks (NA) izsaka atbalstu Latvijas Radio Ziņu dienesta kolektīvam, daloties ar kolektīva paziņojumu, kura virsraksts ir «Lībietis nedrīkst kļūt par vienīgo grēkāzi».
Šī ir pirmā diena, kad vētras «Priska» seku atbildības jautājums pāriet no krīzes vadības iestādēm uz mediju vadību. Piezīme par to, kas korpusā NAV: vairāki politiķi šo tematu šodien tikai pastiprināja, retvītojot citu autoru prasības, bet paši savu formulējumu nepauda, tāpēc viņiem par to nav un nedrīkst būt šīs dienas pozīcijas.
Abas reakcijas ir savstarpēji nesavienojamas: Kulbergs jautājumu novirza institucionāli — par sabiedrisko mediju atbildot Saeimas komisija —, bet Ratnieks nostājas redakcijas kolektīva pusē. Neviens no viņiem nevērtē pašu darbu vētras laikā, par kuru kritika sākotnēji izskanēja.
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Andris Kulbergs | Apvienotais saraksts | Uzskata, ka atbildība par Latvijas Sabiedrisko mediju ir Saeimas komisijas pārziņā un ka valdībai par sabiedrisko mediju, kā to nosakot likums, «nav īsti teikšana» — atšķirībā no līdzšinējās prakses. | x.com |
| Edvards Ratnieks | Nacionālā apvienība | Izsaka atbalstu Latvijas Radio Ziņu dienesta kolektīvam, daloties ar kolektīva paziņojumu, kura virsraksts ir «Lībietis nedrīkst kļūt par vienīgo grēkāzi». | x.com |
Pārējās tēmas (5 pozīcijas 4 tēmās)
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Tēma | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|---|
| Alvis Hermanis | MMN | Vēlēšanas | Uzskata, ka vēlēšanu kārtība ir jāmaina, ja gribam par vadītājiem izvēlēties labākos no labākajiem sabiedrības locekļiem; par vienīgo iemeslu iesaistīties politikā min vēlmi «atvērt beidzot acis latviešiem». | x.com |
| Edgars Tavars | Apvienotais saraksts | Vēlēšanas | Pauž, ka gatavošanās 15. Saeimas vēlēšanām notiek pēc plāna — pēc viņa teiktā, gan vēlēšanu platformas izstrādātāji, gan drošības iestādes un citi iesaistītie ir apliecinājuši, ka darbs rit pēc plānotā grafika. | tvnet.lv |
| Rihards Kols | Nacionālā apvienība | Ārpolitika | Uzskata, ka Eiropa un ASV nevar atļauties savas attiecības reducēt līdz tarifiem, skaļiem paziņojumiem un savstarpējiem aizvainojumiem, un ka attiecības jāstiprina praktiskā darbā, nevis jāatstāj pašplūsmā. | x.com |
| Jānis Patmalnieks | Jaunā Vienotība | Vide | Iebilst pret krasta kāpu aizsargjoslas regulējuma mīkstināšanu, kas ļautu intensīvāku apbūvi, piemēram, Ādažu novadā, un apņemas iebilst pret šādiem priekšlikumiem arī turpmāk. | x.com |
| Latvijas valsts meži (LVM) | Mežsaimniecība | Aicina iedzīvotājus izvērtēt nepieciešamību doties uz mežu, jo vētrā bojātie koki vēl var gāzties; apmeklētāju drošībai uz laiku slēgts Skrīveru dendrārijs, bet būtiskākos vētras postījumus valsts mežos plāno sakopt četru mēnešu laikā. | delfi.lv |
Koalīcija vs Opozīcija
| Bloks | Pozīcijas | Partijas | Galvenie runātāji | Dominējošās tēmas |
|---|---|---|---|---|
| Koalīcija | 32 | AS, NA, ZZS, JV | Kulbergs (5), Tavars (4), Indriksone (3) | Ukraina un Krievija, Degviela un enerģētika, Izglītība |
| Opozīcija | 3 | LPV, PRO | Stobova (2), Švinka (1) | Aizsardzība un drošība, Izglītība, Veselības aprūpe |
| Bez Saeimas frakcijas | 5 | MMN, SARAUJ, LATGALE!, Austošā Saule Latvijai | Jānis Hermanis (2), Alvis Hermanis (1), Elksniņš (1) | Budžets un finanses, Degviela un enerģētika, Vēlēšanas |
| Neitrāli | 8 | — | Liepnieks (3), Rajevskis (2), Slaidiņš (1) | Ukraina un Krievija, Valsts pārvalde, Aizsardzība un drošība |
Koalīcijas skaitliskais pārsvars šodien neko nesaka par tās vienotību: abas asākās šīs dienas domstarpības iet koalīcijas iekšienē — enerģētikā starp diviem ZZS ministriem un NA vadītu ministriju, izglītībā starp JV frakciju un NA ministri. Opozīcijas ieguldījums ir neliels un ar šīm šķirtnēm nesaskaras: Švinka runā par kritiskās infrastruktūras pārbaudi, Stobova par izglītību un kaitīgo vielu pieejamību. Skarbākā kritika par valdības darbu nāk no komentētājiem bez partijas piederības — Liepnieks vērtē premjera spēju vadīt valdību, bet Rajevskis atsevišķi kritizē sankciju piemērošanu.
Spriedzes
| Tips | Avots | Mērķis | Tēma | Apraksts | Saite |
|---|---|---|---|---|---|
| spriedze | Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) | Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība) | Degviela un enerģētika | Valdības sēdē par SIA «K2 Ventum» vēja parka ieceri Pāvilostas pusē ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) un zemkopības ministrs Uldis Augulis (ZZS) iebilda pret rīkojuma projektu, ar kuru iecere netika akceptēta, norādot, ka valstij ir nepieciešami lieli projekti un ka lēmums grauj investoru uzticību. Klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA), kura ministrija rīkojumu sagatavoja, uzsvēra, ka lēmums neliedz projektu virzīt tālāk vispārējā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, saņemot attiecīgo pašvaldību lēmumus. Domstarpības iet starp divām koalīcijas partijām. | lsm.lv |
| spriedze | Edmunds Jurēvics (Jaunā Vienotība) | Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) | Izglītība | Nedēļu pirms mācību gada sākuma koalīcijā atklājas domstarpības par skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību. Izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone (NA) aizstāv savas virzītās izmaiņas un uzsver, ka neviens centralizētais eksāmens netiek atcelts. «Jaunās Vienotības» Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics pauž, ka partija neatbalsta būtiskas vērtēšanas noteikumu izmaiņas nedēļu pirms 1. septembra — iebildums ir par brīdi, ne par izmaiņu saturu. | lsm.lv |
| spriedze | Jurģis Liepnieks | Edgars Tavars (Apvienotais saraksts) | Valsts pārvalde | Politiskais stratēģis Jurģis Liepnieks uzskata, ka Ministru prezidents Andris Kulbergs nespēj jēdzīgi vadīt valdību un ka sākotnējai runāšanai tagad pievienojas neizdarības un aplami lēmumi. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars (AS) aizstāv premjera došanos ārvalstu komandējumā vētras laikā, norādot, ka valsts bez vadītāja nepalika, jo tika nozīmēts premjera vietas izpildītājs. | x.com |
| spriedze | Filips Rajevskis | Baiba Braže (Jaunā Vienotība) | Ukraina un Krievija | Politiskais analītiķis Filips Rajevskis kritizē Latvijas sankciju politiku pret Krieviju: apgalvo, ka Krievijas normalizācija sportā notiek tieši Latvijas atbalsta dēļ, un norāda, ka Latvija — atšķirībā no Igaunijas — principiāli nav piemērojusi sankcijas atsevišķām personām. Ārlietu ministre Baiba Braže (JV) tajā pašā dienā paziņo par valdības apstiprinātajiem Ārlietu ministrijas virzītajiem noteikumiem, kas no 1. septembra aizliedz rūpniecības preču importu no Krievijas un Baltkrievijas. | x.com |
Divas no četrām dienas spriedzēm iet koalīcijas iekšienē, bet pārējās divas nāk no komentētājiem ārpus partijām; opozīcijas partijas nevienā no šīm četrām spriedzēm nav puse.