Valdība pēc vētras dalās vērtējumā par gatavību

Galvenais

• Vētras seku vērtējums šķeļ pašu valdību: iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (NA) krīzi sauc par pārvarētu un uzskata, ka problēmas atrisinātas ļoti īsā laika sprīdī, bet ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) tajā pašā dienā saka, ka Krīzes vadības centrs nav demonstrējis līderību.
• Finanšu ministra pašvērtējums — sešas balles no desmit: Māris Kučinskis (AS) tā novērtē iesaistīto iestāžu rīcību un uzdod Krīzes vadības centram līdz 15. septembrim iesniegt valdībā priekšlikumus krīzes vadības sistēmas pilnveidošanai.
• Regulējuma robeža: Dombrava piesaka apsvērumu par obligātu 72 stundu darbības nepārtrauktību komersantiem; Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs (bezpartejisks) tajā pašā dienā apšauba, ka jautājumu var atrisināt ar to, ko viņš dēvē par «supernormatīvismu», un vispirms sagaida veselo saprātu privātajā sektorā.
• Koalīcijas robežas pirms 3. oktobra iegūst nosacījuma formu: Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) sadarbību ar «Latviju pirmajā vietā» noraida tās pašreizējā sastāvā, Valainis to sasaista ar Aināra Šlesera frakcijas sastāvu, bet Šlesers bažas noraida.
• Aizvadītās nedēļas Saeimas darbs pārskatā ienāk tikai tagad: «airBaltic» finanšu stabilizācijas likuma galīgais lasījums ar ZZS balsojumu pret, valodu grozījumi televīzijā un strīds par Saeimas komisijas iesaisti zinātnes projektu vērtēšanā.

Aktīvākie politiķi

Galvenās tēmas

Aizsardzība un drošība (23 pozīcijas)

Dalījums neiet pa koalīcijas robežu. Krīzes vadības centra darbu kritizē gan koalīcijas ministrs Valainis (ZZS), gan opozīcijas deputāts Mežals (LPV), kamēr Kučinskis (AS) tam pašam centram uzdod sagatavot sistēmas pilnveidošanas priekšlikumus, bet Švinka (PRO) prasa no centra sēdes konkrētas atbildes. Vētras pavediens turpinās arī citās tēmās — Rinkēvičs par regulējumu stigu tīrīšanai zem augstsprieguma līnijām, Seržants (AS) par Latvijas Radio darbu vētras nedēļas nogalē.

Visas pozīcijas un avoti

Politiķis	Partija	Pozīcija	Avots
Raivis Zeltīts	Austošā Saule Latvijai	Kritizē valsts gatavību vētras krīzei: visaptverošā aizsardzība esot palikusi teorijas līmenī, iekšlietu sistēma, ko viņš raksturo kā «bada maizē turētu», ar grūtībām tiekot galā, un liela daļa valsts joprojām nezinot, kad tiks atjaunota elektrība.	x.com
Māris Kučinskis	Apvienotais saraksts	Vētras seku novēršanā iesaistīto atbildīgo iestāžu rīcību vērtē ar atzīmi 6 desmit ballu skalā un uzdod Krīzes vadības centram līdz 15. septembrim apkopot ministriju ieteikumus un iesniegt valdībā priekšlikumus krīzes vadības sistēmas pilnveidošanai.	lsm.lv
Edgars Rinkēvičs	Bezpartejisks	Apšauba, ka veikalu, degvielas uzpildes staciju un mobilo sakaru tīklu apgādi ar ģeneratoriem var atrisināt ar «supernormatīvismu» — sagaida veselo saprātu arī privātajā sektorā un tikai tad, ja šīs izpratnes nav, uzskata, ka jāvērtē, kāds obligātais regulējums var vai nevar būt; vienlaikus uzsver, ka krīzei jāgatavojas ikvienam — gan katram savā mājā, gan valsts līmenī.	tvnet.lv
Reinis Pozņaks	Apvienotais saraksts	Atsaucoties uz Izraēlā pētīto civilo aizsardzību, norāda, ka krīzē lielākais apdraudējums esot tieši kanalizācija, sevišķi pilsētās, un min tur izmantoto risinājumu — atkritumu maisus un tiem sagatavotas mobilās tualetes.	x.com
Latvijas armija (NBS)		Pauž, ka Latvijas valsts aizsardzības sistēmai jābūt visaptverošai un jābalstās visas sabiedrības un valsts institūciju gatavībā pārvarēt krīzes, un ka tā ietver ne tikai valsts pārvaldes un aizsardzības iestādes, bet arī privāto sektoru, uzņēmumus, nevalstiskās organizācijas un iedzīvotājus; tāpēc mācībās „Namejs 2026” līdzās NBS un sabiedroto vienībām iesaista arī Krīzes vadības centru, nozaru ministrijas, valsts drošības iestādes, vairākas pašvaldības un komersantus.	lsm.lv
Latvijas Banka		Uztur jau vairākkārt pausto aicinājumu ikvienam izveidot skaidrās naudas uzkrājumu krīzes situācijām: konkrēta summa nav noteikta, bet uzkrājumam būtu jāpietiek aptuveni nedēļai un to ieteicams veidot mazos nominālos; norāda, ka vētras laikā vēlreiz apstiprinājusies skaidrās naudas nozīme krīzes laikā.	delfi.lv
Andris Kulbergs	Apvienotais saraksts	Pēc vētras uzskata, ka krīzes laikā iedzīvotājiem vienuviet jābūt pieejamai vienotai, pārbaudītai un regulāri atjaunotai situācijas kopainai (elektroapgāde, sakari, ceļi, ūdensapgāde, veikali, degvielas uzpildes stacijas, aptiekas), kā arī rezerves informēšanas risinājumam gadījumiem, kad nav elektrības, interneta vai mobilo sakaru, un ka nepieciešams skaidrs valsts, banku un tirgotāju rīcības plāns skaidras naudas pieejamībai krīzē; sagaida no Krīzes vadības centra visaptverošu izvērtējumu ar konkrētu rīcības plānu, nosakot atbildīgos, termiņus un ieguldījumus, un uzsver, ka arī katrai mājsaimniecībai jāspēj iztikt vismaz 72 stundas bez elektrības, interneta, veikala, bankomāta un tūlītējas operatīvo dienestu palīdzības.	x.com
Andris Kulbergs	Apvienotais saraksts	Vērtē, ka vētras laikā valsts dienesti — pēc viņa vārdiem, visi dienesti — nav bijuši savstarpēji koordinēti, un uzskata, ka Latvijai jāpārņem Ukrainas pieredze, kur krīzes vadības centrā vienā ekrānā tiek koordinēti ugunsdzēsēji, policija un pārējie dienesti; sola, ka nepieciešamības gadījumā dienestu stiprināšanai tiks piešķirti līdzekļi no budžeta neparedzētiem gadījumiem, norāda, ka arī uzņēmējiem pašiem jābūt gataviem šādām krīzēm un ka vajadzības gadījumā valdība ir gatava ieviest attiecīgu regulējumu, kā arī norāda, ka trešdaļa Latvijas jau esot noklāta ar alternatīvo civilās infrastruktūras komunikācijas sistēmu, kuru ar nelieliem ieguldījumiem varētu paplašināt uz visu valsti.	nra.lv
Jānis Dombrava	Nacionālā apvienība	Norāda, ka tiek apsvērta stingrāku prasību ieviešana komersantiem, liekot tiem krīzē nodrošināt nepārtrauktu darbību vismaz 72 stundas; atsevišķiem privātajiem uzņēmumiem, piemēram, degvielas uzpildes stacijām, varētu noteikt obligātu prasību nodrošināties ar rezerves ģeneratoriem.	lsm.lv
Jānis Dombrava	Nacionālā apvienība	Vērtē vētras izraisīto krīzi kā pārvarētu: uzskata, ka, neraugoties uz vienu no desmitgažu lielākajām vētrām, problēmas izdevies pārvarēt ļoti īsā laikā un krīze jau ir aiz muguras, vienlaikus atzīstot, ka ir lietas, ko vajag pilnveidot; pateicas iekšlietu dienestiem, pašvaldībām, zemessargiem, iedzīvotājiem un elektrotīklu darbiniekiem.	x.com
Ainārs Šlesers	Latvija Pirmajā Vietā	Uzskata, ka vētra parādīja Latvijas nesagatavotību krīzes situācijām — daudzās pašvaldībās pārtrūka ne tikai elektrības padeve, bet arī telefonsakari un internets — un apgalvo, ka kara gadījumā šūnapraide nedarbotos.	x.com
Arvils Ašeradens	Jaunā Vienotība	Uzskata, ka tik liela mēroga vētra dod konkrētas mācības un ka jāizvērtē procedūras un jānovērš birokrātiskie šķēršļi, kas var kavēt ātru palīdzības sniegšanu un vētras seku novēršanu.	x.com
Guntars Vītols		Uzskata, ka vētrā līdz ar salmu un zaru būdām aizpūta arī sakarus, apziņošanu, informēšanu un kritiskos bankomātus un ka nākamreiz būs tieši tas pats; alegorijā par trim sivēntiņiem apgalvo, ka nesagatavotie ir vairākums, kas paši sevi ieceļ arī amatos un nekad ne par ko neatbildēs, tāpēc katram, kas to saprot, rīcības vektors esot gatavoties pašam un jebkam.	x.com
Jurģis Liepnieks		Militāro gatavību ierāmē kā miera priekšnoteikumu — NATO mācības, kurās simulē uzbrukumu Kaļingradai un Baltijas jūras bloķēšanu, komentē ar sakāmvārdu «Gribi mieru, gatavojies karam».	x.com
Rihards Kozlovskis	Jaunā Vienotība	Kā satiksmes ministrs sasaucis 26. augusta tikšanos ar mobilo sakaru operatoru un VAS «Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs» pārstāvjiem, lai noskaidrotu, kāpēc vētras laikā atsevišķās teritorijās sakari nebija pieejami vairākas stundas, identificētu sistēmiskos trūkumus un vienotos par sakaru tīklu noturības stiprināšanu.	lsm.lv
Kaspars Melnis	Zaļo un Zemnieku savienība	Uzskata, ka mobilo sakaru darbība krīzes situācijās ir jāuzlabo, jo sakari ir atslēgas elements palīdzības sniegšanā iedzīvotājiem — mobilajiem sakariem vētrā un citās kritiskās situācijās ir jāstrādā; norāda, ka arī degvielas uzpildes staciju spēja darboties autonomi ir kritiski zema.	x.com
Māris Mežals	Latvija Pirmajā Vietā	Kritizē Krīzes vadības centra darbību vētras laikā: apgalvo, ka, spriežot pēc ziņām, tā darbu neviens nav sajutis un ne pašvaldību vadītājiem, ne dienestiem nav bijis ne interneta, ne mobilo sakaru, lai gan centram vajadzēja koordinēt glābšanas dienestus, pašvaldības un citus speciālistus; publiski uzdod jautājumu, vai centru likvidēt vai turpināt uzturēt par nodokļu naudu.	x.com
Māris Mežals	Latvija Pirmajā Vietā	Apgalvo, ka Latvija nav gatava krīzēm, kā piemērus minot caurās robežas un vētras sekas; jautā, kur palikusi aizsardzībai novirzītā nauda — vispirms 2 %, tagad jau 5 % — un kāds ir rezultāts, un publisko to ministru vārdus, kuri, viņaprāt, par to ir bijuši politiski atbildīgi kopš 2010. gada.	x.com
Oļegs Burovs	Gods kalpot Rīgai	Uzskata, ka jāpalielina skaidrojošais darbs par iedzīvotāju rīcību pēc brīdinājumiem — gan atbildīgajiem dienestiem, gan pašvaldībām —, un ka katram pašam jāsagatavojas iespējami ilgstošiem elektroapgādes pārtraukumiem: jāpiepilda automašīnas degvielas tvertne, jānodrošina ūdens, pārtika un skaidra nauda; pamato to ar jau notiekošajām klimata pārmaiņām.	diena.lv
Atis Švinka	Progresīvie	Uzstāj, ka pēc vētras sabiedrībai no Krīzes vadības sēdes jāsaņem atbildes uz trim jautājumiem: kad tiks atjaunoti kritiskie pakalpojumi, kādu palīdzību saņems iedzīvotāji, pašvaldības un uzņēmumi, un kā tiks panākts, lai elektrība, ūdens, mobilie sakari un ceļi nākamajā krīzē būtu noturīgāki.	x.com
Arvils Ašeradens	Jaunā Vienotība	Atzīst, ka vētra izgaismojusi virkni problēmu civilās aizsardzības un krīžu vadības sistēmā — īpaši nepietiekamu informācijas apriti iedzīvotājiem un sakaru traucējumus —, un uzskata, ka jāuzlabo rīcības algoritmi ārkārtas situācijās; vienlaikus pateicas dienestiem, pašvaldībām, energouzņēmumu brigādēm un bruņotajiem spēkiem par darbu vētras seku likvidēšanā.	tvnet.lv
Viktors Valainis	Zaļo un Zemnieku savienība	Uzskata, ka Krīzes vadības centra darbība vētras laikā nav bijusi pietiekami redzama un efektīva un ka centrs nav demonstrējis pietiekamu līderību — koordināciju lielā mērā uzņēmušās citas institūcijas, tostarp Klimata un enerģētikas ministrijā izveidotais koordinācijas centrs; vienlaikus uzsver, ka kritika nav vērsta uz centra likvidēšanu vai būtiskām izmaiņām normatīvajā regulējumā, bet gan uz nepieciešamību izvērtēt tā kapacitāti un darbības procesus.	tvnet.lv
Edgars Tavars	Apvienotais saraksts	Atzīst, ka valsts nebija gatava 22.–23. augusta vētras izraisītajai enerģētikas krīzei, un uzsver, ka otrreiz šādā situācijā nonākt nedrīkst; kā galvenās mācības nosauc ģeneratorus, stratēģisko infrastruktūru, slimnīcas, aprūpes centrus, mobilo sakaru torņus, kā arī satiksmes un dzelzceļa organizāciju, norādot, ka līdz šim pašvaldībās lielāka vērība bijusi veltīta patvertnēm, bet enerģētikas nenoturība šajā krīzē ir liela mācība.	lsm.lv

Koalīcija un partijas (14 pozīcijas)

Priekšvēlēšanu robežas iegūst nosacījuma formu: Kulbergs (AS) un Valainis (ZZS) sadarbību ar LPV sasaista ar tās saraksta sastāvu, nevis izslēdz kategoriski, bet Indriksone (NA) izvēli starp partneriem sauc par neaktuālu, jo mērķis esot turpināt pašreizējās valdības darbu. Pretējā virzienā: Krusts (MMN) Progresīvo iekļaušanu noraida jebkādā kombinācijā, kamēr pats Šuvajevs (PRO) sadarbību ar Nacionālo apvienību neizslēdz. Kučinskis (AS), Ašeradens (JV) un Valainis redzamās domstarpības ierāmē kā priekšvēlēšanu laika normu, ne krīzi; Butāns (NA) to pašu formulē kā koleģiālu darba turpināšanu.

Visas pozīcijas un avoti

Politiķis	Partija	Pozīcija	Avots
Matīss Žuravļevs	Austošā Saule Latvijai	Raksturo Progresīvos kā «valsts iznīcinātājus», kurus vada komunistiski ideāli, un apgalvo, ka tie nekad neatzīs, ka cilvēki ir atšķirīgi.	x.com
Māris Kučinskis	Apvienotais saraksts	Atzīst, ka līdz pašvaldību vēlēšanām koalīcijas darbu var sarežģīt priekšvēlēšanu laika politiskā dinamika, taču norāda, ka visi partneri apzinās nepieciešamību nodrošināt valdības darbu un izvairīties no politiskas krīzes.	jauns.lv
Alvis Hermanis	MMN	Pozicionē MMN kā vienīgo politisko spēku, kas šobrīd konkurē ar partijām, kuras viņš dēvē par «valsts apmaksātajām»; norāda, ka MMN darbojas bez finansējuma, taču tai esot ideja un plāns, kamēr pārējiem esot otrādi.	x.com
Jānis Hermanis	MMN	Norāda, ka šogad politiskajām partijām un to apvienībām no nodokļu maksātāju naudas piešķirti 6,7 miljoni eiro un faktiski izmaksāti 5,9 miljoni eiro (atsaucoties uz KNAB datiem), un uzsver, ka MMN savai darbībai neizmanto ne valsts budžeta finansējumu, ne administratīvos resursus.	x.com
Andris Kulbergs	Apvienotais saraksts	Uzskata par klaji neprofesionālu to, ka jau vairākas nedēļas tiek mēģināts atcelt Ministru kabineta lēmumu par slimnīcu reformu, kuru Zaļo un Zemnieku savienības ministri paši atbalstīja pēc panāktā kompromisa starp Jauno Vienotību un ZZS; uz šī pamata uzdod jautājumu, vai trīs ZZS ministri valdībā ir lemtspējīgi bez savas frakcijas mandāta.	x.com
Andris Kulbergs	Apvienotais saraksts	Noraida sadarbību ar partiju «Latvija pirmajā vietā» tādā sastāvā, kāds tas ir šobrīd: uzstāj, ka viņa nostāja bijusi nepārprotama — pašreizējais LPV sastāvs, ko viņš raksturo kā «rasolu», viņam nav saprotams un «nav pa ceļam», un šajā jautājumā viņš «pieliek punktu».	lsm.lv
Arvils Ašeradens	Jaunā Vienotība	Norāda, ka koalīcijas partneri nav gatavi atbalstīt būtisku izmaiņu ieviešanu izglītības sistēmā neilgi pirms mācību gada sākuma, taču uzskata, ka tas nav vērtējams kā koalīcijas krīze.	jauns.lv
Artūrs Butāns	Nacionālā apvienība	Norāda, ka koalīcija arī priekšvēlēšanu laikā turpina darbu un strādā koleģiāli.	tvnet.lv
Viktors Valainis	Zaļo un Zemnieku savienība	Uzskata, ka publiska kritika par atsevišķiem valdības lēmumiem ir normāla politiskā procesa sastāvdaļa; norāda, ka partneri turpinās diskutēt gan par izglītības reformām, gan slimnīcu tīkla pārmaiņām, gan «airBaltic» nākotni, un ka katras partijas savas pozīcijas aizstāvēšana pati par sevi vēl nenozīmē nopietnas problēmas koalīcijā.	jauns.lv
Edvarts Krusts	MMN	Iebilst pret Progresīvo iekļaušanu koalīcijā jebkādā kombinācijā un aicina par tiem nebalsot, raksturojot partiju kā «Trojas zirgu Latvijas politikā».	x.com
Andris Šuvajevs	Progresīvie	Neizslēdz koalīciju ar Nacionālo apvienību pēc 3. oktobra vēlēšanām: norāda, ka pats to ļoti nevēlas, taču politiskā matemātika var likt šādu iespēju vismaz izskatīt; pārmet Nacionālajai apvienībai, ka tā fokusējas uz «Progresīvajiem», nevis uz «Suverēno varu», ko viņš raksturo kā reālu apdraudējumu Latvijas drošības interesēm.	lsm.lv
Viktors Valainis	Zaļo un Zemnieku savienība	Norāda, ka daudz ko par iespējamo sadarbību ar partiju «Latvija pirmajā vietā» noteiks Aināra Šlesera frakcijas sastāvs un ka arī Zaļo un zemnieku savienībai būs «kritiski elementi», kuru dēļ atsevišķi sadarbības veidi nebūs izskatāmi; LPV pašlaik raksturo kā ļoti ciešu varas partiju sabiedroto un sagaida, ka tā tas turpināsies arī nākamajā Saeimā, ja LPV tiks pārvēlēta.	lsm.lv
Ainārs Šlesers	Latvija Pirmajā Vietā	Noraida Ministru prezidenta Andra Kulberga paustās bažas par «Latvijas pirmajā vietā» sadarbības loka sastāvu: uzsver, ka uzņemas atbildību par tiem cilvēkiem, kuri ir partijas sarakstā, ka ikviens, kurš izdarījis noziegumu, atbild likuma priekšā, un ka problēmas var būt ikvienā partijā; par sadarbības partijas «Kopā Latvijai» līderi Aleksandru Bartaševiču norāda, ka pēdējās vēlēšanās viņš Rēzeknē ieguvis vairāk nekā 50 % atbalstu.	lsm.lv
Ilze Indriksone	Nacionālā apvienība	Uzsver, ka Nacionālās apvienības galvenais mērķis ir turpināt pašreizējās valdības darbu, tāpēc izvēle starp citiem iespējamiem koalīcijas partneriem pēc vēlēšanām neesot aktuāla; norāda, ka partija iekšēji nenodarbojas ar koalīcijas variantu prognozēšanu un sliktus scenārijus šobrīd neizskata.	lsm.lv

Ukraina un Krievija (7 pozīcijas)

Ukrainas Neatkarības diena un Baltijas ceļa gadadiena šajā tēmā pretstatu nerada — visi runātāji ir vienā virzienā, atšķiras tikai forma. Braže (JV) to formulē kā Latvijas rīcību ANO Drošības padomē, Kols (NA) apsveikumu vietā prasa konkrētas saistības (vairāk pretgaisa aizsardzības, sankcijas bez izņēmumiem), bet Kleinbergs (PRO) sasaista Ukrainas karu ar Latvijas pašas brīvības pieredzi.

Visas pozīcijas un avoti

Politiķis	Partija	Pozīcija	Avots
Baiba Braže	Jaunā Vienotība	Atbalsta gājienā «Saulespuķu ceļš» Rīgā uzsver, ka palīdzība Ukrainai tiks turpināta, un norāda, ka Ukrainai vajadzīgs miers, brīvība un iespēja būt neatkarīgai valstij.	tvnet.lv
Baiba Braže	Jaunā Vienotība	Paziņo, ka Latvija ANO Drošības padomes sēdē atkārtoti apliecinās nelokāmu atbalstu Ukrainai un aicinās saukt Krieviju pie atbildības par agresiju un pastrādātajām zvērībām.	x.com
Viesturs Kleinbergs	Progresīvie	Aicina palīdzēt Ukrainai līdz tās uzvarai, Baltijas ceļa 37. gadadienā sasaistot Latvijas brīvības cīņas pieredzi ar Ukrainas karu.	x.com
Edgars Rinkēvičs	Bezpartejisks	Ukrainas Neatkarības dienā apliecina, ka Latvija turpinās atbalstīt Ukrainu un tās iedzīvotājus, un raksturo Ukrainu kā brīvības un cieņas simbolu.	x.com
Edvards Smiltēns	Apvienotais saraksts	Uzskata, ka Krievijas agresijai un pastrādātajiem starptautiskajiem noziegumiem ir jābūt sekām un ka par tiem jāiestājas atbildībai, tiem nepaliekot nesodītiem; norāda, ka Ukrainas tautai ir tiesības pašai lemt par savu brīvību, savu valsti un savu nākotni.	x.com
Valdis Dombrovskis	Jaunā Vienotība	Ukrainas Neatkarības dienā apliecina, ka Eiropa stingri atbalsta Ukrainu un tās cīņu pret Krievijas agresiju, kā arī atzinīgi vērtē Ukrainas virzību uz dalību Eiropas Savienībā.	x.com
Rihards Kols	Nacionālā apvienība	Uzskata, ka šā gada apsveikumiem Ukrainas neatkarības dienā jānāk nevis no drošas distances, bet apņemšanās veidā — vairāk pretgaisa aizsardzības, stingrākas sankcijas bez izņēmumiem un atbalsts tik ilgi, cik nepieciešams; Krievijas ballistisko raķešu triecienus Kijivas slimnīcām, skolām un mājām šonedēļ vērtē kā liecību nevis par uzvarošu valsti, bet par valsti, kurai nav palicis cita argumenta kā terors pret civiliedzīvotājiem.	x.com

airBaltic (6 pozīcijas)

Arī šeit robeža neiet pa blokiem. Koalīcijā Kulbergs (AS) un Viļums (AS) likumprojektu atbalsta, bet Rokpelnis (ZZS) no tās pašas koalīcijas atkārtotu nodokļu maksātāju naudas ieguldīšanu noraida. Opozīcijā Švinka (PRO) uzņēmuma nozīmi tautsaimniecībā uzsver un vienlaikus ZZS rīcību sauc par liekulību, kamēr Šuvajevs (PRO) pirms balsojuma norādīja, ka frakcija vērtējumu vēl nav pabeigusi.

Visas pozīcijas un avoti

Politiķis	Partija	Pozīcija	Avots
Atis Švinka	Progresīvie	Saeimas debatēs par «airBaltic» finanšu stabilizācijas likumu uzsver uzņēmuma nozīmi tautsaimniecībā — aptuveni 1,5 % no iekšzemes kopprodukta eksportam un ietekmi ne tikai uz aviāciju, bet arī uz daudzām citām nozarēm — un atsaucas uz Latvijas Bankas pētījumu, kurā, pēc viņa teiktā, norādīts, ka pirmajā gadā bez «airBaltic» valstij rastos līdz pat 600 miljonu eiro neiegūtu nodokļu ieņēmumu, izdevumu un dažādu kompensāciju.	lsm.lv
Harijs Rokpelnis	Zaļo un Zemnieku savienība	Saeimas galīgajā lasījumā par «airBaltic» finanšu stabilizācijas likumu pauž, ka valstij nav vēlreiz jābāž galva šajā cilpā, un norāda, ka Zaļo un Zemnieku savienība neatbalstīs atkārtotu nodokļu maksātāju naudas ieguldīšanu uzņēmumā; 30 miljonu eiro apmēru ilustrē ar salīdzinājumu, ka tādam uzņēmumam kā «Liepkalni» šāda summa nodokļos būtu jāsamaksā desmit gados.	lsm.lv
Atis Švinka	Progresīvie	Apgalvo, ka ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) par «airBaltic» publiski runā vienu, bet aiz slēgtām durvīm piedāvā apsvērt 600 miljonu nodokļu maksātāju naudas ieguldīšanu kā reizi desmit gados izmantojamu «injekciju»; šādu ZZS rīcību viņš raksturo kā liekulību.	nra.lv
Andris Šuvajevs	Progresīvie	Norāda, ka «Progresīvie» vēl vērtē «airBaltic» finanšu stabilizācijas likumprojektu un vērtējumu pabeigs tikai 20. augustā pirms Saeimas sēdes, jo informācijas ir ļoti daudz un deputāti vēlas detalizētāk izprast stabilizācijas plānu; pauž frakcijas bažas par pašreizējās koalīcijas nespēju vienoties par risinājumu un sagaida, ka vienotu valdības politisko redzējumu un attiecīgu komunikāciju nodrošinās gan satiksmes ministrs, gan premjers.	tvnet.lv
Juris Viļums	Apvienotais saraksts	Kā «Apvienotā saraksta» Saeimas frakcijas vadītājs norāda, ka frakcija atbalstīs «airBaltic» finanšu stabilizācijas pasākumu likumprojektu.	tvnet.lv
Andris Kulbergs	Apvienotais saraksts	Uzsver, ka Saeimas deputātiem tiek lūgts piešķirt mandātu rīcībai, nevis pieņemt lēmumu par jaunu finansējumu «airBaltic», un ka šī, viņaprāt, esot pēdējā iespēja ļaut uzņēmumam īstenot stratēģisko restrukturizācijas plānu; argumentē, ka aizdevēji, kuri devuši uzņēmumam «degvielu», ir tā reālie, kaut arī ne juridiskie, īpašnieki, un ka valsts kā aizdevēja un obligāciju turētāja ir tiesīga piedalīties uzņēmuma nākotnes stratēģiskā plāna īstenošanā.	lsm.lv

Vēlēšanas (6 pozīcijas)

Kampaņas metode kļūst par tēmu pati par sevi: Smiltēns (AS) runā par mākslīgā intelekta izmantošanas regulēšanu priekšvēlēšanu aģitācijā, bet Šlesers (LPV) paziņo par iesniegumu KNAB un VDD saistībā ar viltus attēliem un video, kas vērsti pret viņa partiju. Paralēli Jaunajā Vienotībā notiek pārkārtošanās — Ašeradens skaidro savu premjera amata kandidatūru, Siliņa apgalvo, ka reitinga kritums beidzies.

Visas pozīcijas un avoti

Politiķis	Partija	Pozīcija	Avots
Arvils Ašeradens	Jaunā Vienotība	Skaidro, kāpēc kļuvis par «Jaunās Vienotības» premjera amata kandidātu: pēc viņa teiktā, šī vieta sākotnēji piedāvāta ārlietu ministrei Baibai Bražei, kura no piedāvājuma atteikusies, un izvēle kritusi uz viņu iepriekšējās politiskās un vadības pieredzes dēļ, jo pēc valdības krišanas partijai bijis maz laika pārkārtoties pirms Saeimas vēlēšanām; norāda, ka gala lēmumi par partijas nākotnes līderiem un viņu lomu sadalījumu būs jāpieņem partijas kongresam.	jauns.lv
Alvis Hermanis	MMN	Vēršas pret balsošanu par pašreiz pie varas esošajām partijām — apgalvo, ka par tām balsotu tikai «riktīgs Latvijas valsts ienaidnieks»; kā iemeslu min, ka piektajā kara gadā degvielas uzpildes stacijas nestrādājot, jo neesot elektrības.	x.com
Jānis Hermanis	MMN	Atbalsta vēlēšanu kārtību, kurā cilvēki balso par konkrētām personām, kurām uzticas visvairāk, nevis par partiju sarakstiem ar «lokomotīvēm» un «pasažieriem»; to pamato ar zemo uzticēšanos partijām — pēdējā mērījumā šā gada pavasarī politiskajām partijām uzticējās 13 % iedzīvotāju.	x.com
Edvards Smiltēns	Apvienotais saraksts	Uzskata, ka demokrātija jāaizsargā arī vēlēšanās — pret ārvalstu iejaukšanos, dezinformāciju un mākslīgā intelekta ļaunprātīgu izmantošanu — un norāda, ka Latvijā šādu risku mazināšanai jau ieviesti mehānismi, tostarp prasība norādīt mākslīgā intelekta izmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijā un atbildība par maldinošu dziļviltojumu izmantošanu.	x.com
Ainārs Šlesers	Latvija Pirmajā Vietā	Paziņo, ka nākamnedēļ vērsīsies KNAB un VDD ar iesniegumu pret vairākiem cilvēkiem, kuri, viņaprāt, izplata apzinātu dezinformāciju pret partiju «Latvija Pirmajā Vietā» un viņu pašu; notiekošo viņš raksturo kā nomelnošanas kampaņu, kurā izmantoti ar mākslīgo intelektu veidoti viltus attēli un video.	x.com
Evika Siliņa	Jaunā Vienotība	Uzskata, ka «Jaunajai vienotībai» grūtākais posms jau aiz muguras — partija reitingu saglabā un kritums esot beidzies; norāda, ka daļai partiju nācies pārrakstīt uz JV kritiku balstītu vēlēšanu programmu un ka tagad tām būs jāparāda arī savi darbi, un cer, ka vēlētāji tos vērtēs; sagaida, ka līdz oktobrim būs vēl daudz izmaiņu.	lsm.lv

Pašvaldības (5 pozīcijas)

Opozīcijas balsu šajā tēmā šodien nav — runā tikai izpildvara un pašvaldības vadība, un tās sadala pienākumus: Kučinskis (AS) apsola, ka valsts segs lielāko daļu pašvaldībām nodarīto zaudējumu, Tavars (AS) piesaka valdības lēmumu par pieteikšanās termiņa pagarināšanu no trim līdz 10 darba dienām, bet Ratnieks (NA) Rīgas sakopšanu ierāmē kā vairāku nedēļu darbu.

Visas pozīcijas un avoti

Politiķis	Partija	Pozīcija	Avots
Māris Kučinskis	Apvienotais saraksts	Norāda, ka Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija 30 dienu laikā izvērtēs vētras radītos zaudējumus pašvaldībās un ka valsts lielāko daļu no šiem zaudējumiem segs.	lsm.lv
Edvards Ratnieks	Nacionālā apvienība	Apņemas Rīgas sakopšanu pēc vētras «Priska» veikt pakāpeniski — vispirms novēršot bīstamību, pēc tam soli pa solim atjaunojot ierasto pilsētvidi — un norāda, ka pilnīga sakopšana prasīs vairākas nedēļas; paziņo, ka no 24. augusta rīdzinieki vētras izgāztos kokus, zarus un lapas var nogādāt uz savākšanas vietu Uzvaras bulvārī 16a un ka tuvākajā laikā tiks atvērti arī citi savākšanas punkti.	x.com
Edvards Ratnieks	Nacionālā apvienība	Pamato lēmumu neatcelt uz svētdienu pārcelto koncertu Mežaparka Lielajā estrādē ar to, ka teritorijā strādā «Rīgas meži» un rīta apsekojumā estrādes teritorijā lieli postījumi nav konstatēti, bet aizlūzuši koki atrodas teritorijā ārpus estrādes.	lsm.lv
Edgars Tavars	Apvienotais saraksts	Paziņo, ka 25. augustā valdībā plānots lemt par pašvaldībām noteiktā vētras postījumu pieteikšanas termiņa pagarināšanu no trim līdz 10 darba dienām.	lsm.lv
Edgars Tavars	Apvienotais saraksts	Uzskata, ka Jūrmalas mēra Jāņa Lediņa un viņa biroja vadītāja Gata Trukšņa golfa spēlēšana darbadienas vidū jāvērtē Jūrmalas iedzīvotājiem, un norāda, ka pats pret golfa spēlētājiem nevērsīsies; amatpersonas viņš vērtē pēc padarītā darba, nevis pēc kabinetā pavadītā laika, tomēr sola ar Lediņu aprunāties.	lsm.lv

Izglītība (5 pozīcijas)

Komisijas tiesības vērtēt zinātnes finansējumu aizstāv gan opozīcijas deputāte Stobova (LPV), gan koalīcijas deputāts Ceļapīters (ZZS) — šajā jautājumā bloku robeža neparādās. Komisijas priekšsēdētājs Kaspars Melnis (ZZS) noliedz, ka zinātniekiem tiktu norādīts, ko pētīt. Kulbergs (AS) tajā pašā tēmā izvirza trīs vērtēšanas principus finansējumam un atsevišķi prasa rūpīgu izvērtējumu ministres piedāvātajām eksāmenu izmaiņām.

Visas pozīcijas un avoti

Politiķis	Partija	Pozīcija	Avots
Ilze Stobova	Latvija Pirmajā Vietā	Aizstāv Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas iesaisti zinātnes projektu lietderības izvērtēšanā: uzskata, ka tiem, kas šos līdzekļus nopelna, ir tiesības saprast, ko viņi par tiem iegūst, un ka komisijas uzdevums ir risināt plaisu starp to, kā ir, un to, kā tam vajadzētu būt.	lsm.lv
Andrejs Ceļapīters	Zaļo un Zemnieku savienība	Uzskata, ka jebkuri publiskie izdevumi, to lietderība un efektīva izmantošana ir Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas kompetencē; to pauda sēdē par valsts finansēto zinātnisko pētījumu lietderību.	lsm.lv
Kaspars Melnis	Zaļo un Zemnieku savienība	Noraida, ka komisija norādītu zinātniekiem, ko pētīt vai nepētīt, un noliedz, ka tāds plāns būtu bijis; skaidro, ka daži konkrēti pētījumu piemēri paņemti tāpēc, ka konkrēta diskusija iespējama tikai par konkrētiem piemēriem, nevis vispārīgi par visiem pētījumiem.	lsm.lv
Andris Kulbergs	Apvienotais saraksts	Aicina valsts budžeta finansējumu zinātniskajām programmām vērtēt pēc trim pamatprincipiem: jauni pētījumi nedublē jau veiktos; ir skaidri definēti mērķi un sasniedzamie rezultāti, pēc kuriem pētījumu var novērtēt; pētījums sniedz izmērāmu un nozares turpmākajai attīstībai praktiski izmantojamu ieguvumu.	nra.lv
Andris Kulbergs	Apvienotais saraksts	Uzskata, ka izglītības un zinātnes ministres Ilzes Indriksones piedāvātajām izmaiņām valsts eksāmenu sistēmā nepieciešams ļoti rūpīgs izvērtējums, jo lēmumi tieši skar skolēnus, skolotājus un visu izglītības sistēmu.	x.com

Valsts pārvalde (4 pozīcijas)

Regulējuma apjoms sadala runātājus neatkarīgi no bloka. Smiltēns (AS) iebilst pret noteikumu vairošanu kā tādu, Baško (MMN) — pret valsts rīcībspējas centralizāciju un valsts iesaisti privātajā biznesā, bet Burovs (Gods kalpot Rīgai) kā Saeimas komisijas priekšsēdētājs virzās pretējā virzienā un aicina pašvaldības nedēļas laikā iesniegt priekšlikumus regulējuma precizēšanai. Kulberga (AS) iebildums ir cita rakstura — par informācijas apjomu, ko deputāti saņem pirms balsojuma.

Visas pozīcijas un avoti

Politiķis	Partija	Pozīcija	Avots
Andris Kulbergs	Apvienotais saraksts	Kritizē praksi, ka valdība iesniedz Saeimai dokumentus un aicina pieņemt lēmumus, pilnībā neizskaidrojot to saturu un sekas; kā piemēru min iepriekš piešķirto 30 miljonu eiro ārkārtas aizdevumu «airBaltic», par kuru viņš pats savulaik neesot balsojis, jo neesot saņēmis pietiekamu informāciju, un apgalvo, ka šoreiz deputātiem pilnīga informācija ir sniegta.	tvnet.lv
Edvards Smiltēns	Apvienotais saraksts	Uzskata, ka stipra valsts nav valsts ar pēc iespējas vairāk noteikumiem un ka regulējumam jābūt saprotamam, samērīgam un tādam, kas nerada lieku slogu cilvēkiem un uzņēmumiem.	x.com
Oļegs Burovs	Gods kalpot Rīgai	Aicina rūpīgi izvērtēt, vai iespējams uzlabot esošo regulējumu — noteikt jaunas vai precizēt esošās prasības pārvaldniekiem —, lai mazinātu dabas un citu krīžu ietekmi uz pakalpojumu pieejamību; kā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs aicina pašvaldības nedēļas laikā iesniegt vētras izgaismotās problēmas un priekšlikumus, lai jautājumu septembra sākumā skatītu komisijas sēdē.	diena.lv
Jāzeps Baško	MMN	Vētras seku kontekstā iebilst pret valsts rīcībspējas centralizāciju, kā piemēru minot skaidras naudas ierobežošanu, un pret valsts iesaistīšanos privātajā biznesā — tostarp pret nodomu pirkt uzņēmumus, kurus viņš raksturo kā novecojušus un sakaru nodrošināšanai nespējīgus; aicina piedalīties 3. oktobra vēlēšanās.	x.com

Valodu politika (3 pozīcijas)

Abi koalīcijas runātāji virzās uz kompromisu no dažādām pusēm: Butāns (NA) meklē risinājumu, kas nekaitē kino industrijai, bet vienlaikus izslēdz divvalodību raidījumos, savukārt Jurēvics (JV) jau iesniedzis priekšlikumu, kas paplašina pieļaujamo valodu loku un uz krievu valodu neattiecas. Velps (Austošā Saule Latvijai) tēmu no likumdošanas pārvirza uz vēlēšanu retoriku.

Visas pozīcijas un avoti

Politiķis	Partija	Pozīcija	Avots
Edmunds Jurēvics	Jaunā Vienotība	Uzskata, ka grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā kopumā ir vajadzīgi, jo risina arī citas problēmas — sankcijām pakļautu personu mūzikas neatskaņošanu un krievu valodas pašpietiekamības lomas mazināšanu —, taču tie jāizstrādā kvalitatīvi, lai nekaitētu pašai nozarei Latvijā; ir iesniedzis vienu priekšlikumu, kas paplašina televīzijā pieļaujamo valodu loku un uz krievu valodu neattiecas, un ir gatavs iesniegt vēl priekšlikumus, lai pasargātu filmu nozari no pārmaiņām attiecībā uz valodas lietojumu.	lsm.lv
Artūrs Butāns	Nacionālā apvienība	Ir gatavs kompromisiem grozījumos par svešvalodu satura ieskaņošanu televīzijā: cer, ka tiks atrasts risinājums, kas neietekmē kino industriju, vienlaikus stiprina valsts valodu un izslēdz divvalodību raidījumos un ziņu fragmentos; skaidro, ka Nacionālā apvienība ar priekšlikumu primāri vēlējusies novērst gadījumus, kad Latvijā reģistrētos televīzijas kanālos vietējo iedzīvotāju teiktais krievu valodā tiek titrēts, nevis ieskaņots, un uzsver, ka krievu valodai nebūtu jābūt īpašākam statusam par kādu no Eiropas Savienības dalībvalstu valodām.	lsm.lv
Andris Velps	Austošā Saule Latvijai	Apgalvo, ka arī Latvijā ir «latviešu» partija, kura savus vēlētājus uzrunā svešvalodā, un par tādu nosauc Šlesera partiju LPV kopā ar pārējām, ko viņš dēvē par «Kremļa partijām».	x.com

Imigrācija (3 pozīcijas)

Viens un tas pats spiediens tiek ierāmēts trijos veidos: Dombrava (NA) runā par resursiem un paātrinātām procedūrām, Smiltēns (AS) — par Baltkrievijas īstenotu cilvēku instrumentalizāciju, bet Velps (Austošā Saule Latvijai) — par organizētu «iebrukumu». Iebildumu pret pašu ierobežošanas virzienu šodien nepauž neviens.

Visas pozīcijas un avoti

Politiķis	Partija	Pozīcija	Avots
Andris Velps	Austošā Saule Latvijai	Apgalvo, ka nelegālā imigrācija, ko viņš dēvē par «nelegāļu iebrukumu», nav pašu migrantu spontāna iniciatīva.	x.com
Edvards Smiltēns	Apvienotais saraksts	Uzskata par nepieņemamiem mēģinājumus izmantot cilvēkus politiska spiediena radīšanai, norādot uz Baltkrievijas īstenoto migrācijas instrumentalizāciju, kas rada spiedienu uz reģionu.	x.com
Jānis Dombrava	Nacionālā apvienība	Norāda, ka nelegālās imigrācijas spiediens uz Latviju joprojām ir būtisks, tāpēc operācijā «Vilkatis» palielināti gan cilvēkresursi, gan tehnoloģiskie resursi, tostarp piesaistot bruņoto spēku resursus, ar mērķi samazināt nelegālo robežšķērsotāju skaitu līdz nullei; ieviesta paātrināta procedūra acīmredzami nepamatotu patvēruma pieteikumu izvērtēšanai un pieaug piespiedu izraidīšanas rīkojumu skaits.	la.lv

Budžets un finanses (3 pozīcijas)

Abas politiķu pozīcijas nāk no vienas partijas un skar vienu bilanci no pretējiem galiem: Tavars vētras kompensācijas sauc par tīri teorētiski rekordlielām un neizslēdz palīdzības lūgumu Eiropas Savienībai, bet Kulbergs piesaka investīciju fonda modeli, kas valsts kasei varētu dot līdz 150 miljoniem eiro gadā. Latvijas Banka pievieno tehnisko ainu par bankomātu darbību vētras laikā.

Visas pozīcijas un avoti

Politiķis	Partija	Pozīcija	Avots
Latvijas Banka		Vērtē, ka vētras nedēļas nogalē bankas rīkojās atbilstoši darbības nepārtrauktības plāniem un lielākā daļa bankomātu, tostarp kritisko, darbojās — traucēta darbība bija 183 no 869 bankomātiem, no tiem 17 kritiskajiem —, taču norāda uz problēmu ar kritiskajiem bankomātiem slēgtos tirdzniecības centros; par to jau iepriekš vērsusi valdības un Krīzes vadības centra uzmanību un kā vienu no iespējamiem risinājumiem min noturības punktu izveidi veikalos, kuros pieejami arī kritiskie bankomāti.	delfi.lv
Andris Kulbergs	Apvienotais saraksts	Informē, ka Apvienotais saraksts koalīcijas padomē iesniedzis priekšlikumu modernam investīciju fonda modelim, kas jau no 2027. gada varētu papildināt valsts kasi ar nodokļiem un nodevām no turīgiem NATO valstu investoriem; potenciālo ieguvumu valstij lēš līdz 150 miljoniem eiro gadā.	x.com
Edgars Tavars	Apvienotais saraksts	Prognozē, ka vētras postījumu kompensāciju apmērs tīri teorētiski varētu būt rekordliels, un neizslēdz iespēju pēc palīdzības vērsties arī Eiropas Savienībā; piebilst, ka precīzāk to varēs pateikt tikai tad, kad būs skaidrākas indikatīvās aplēses.	lsm.lv

Pārējās tēmas (22 pozīcijas 16 tēmās)

Visas pozīcijas un avoti

Politiķis	Partija	Tēma	Pozīcija	Avots
Latvijas armija (NBS)		Droni	Mācībās „Namejs 2026” īpašu uzsvaru liek uz bezpilota sistēmu izmantošanu un pretdronu aizsardzības spēju attīstīšanu, mācību plānošanā un izpildē integrējot Ukrainā gūtās atziņas; Latvijas austrumu reģionā un pierobežā pastiprināti trenēs bezpilota lidaparātu izmantošanu, vienlaikus pilnveidojot spēju atklāt, identificēt un neitralizēt pretinieka bezpilota sistēmas.	lsm.lv
Andris Kulbergs	Apvienotais saraksts	Degviela un enerģētika	Uzskata, ka lēmums par vēja parka «K2 Ventum» projektu vairs nav atliekams un atbildība nav nododama pašvaldībai — valdībai pašai šis jautājums ir jāizskata un jāpieņem lēmums; norāda, ka ilgstošā nevēlēšanās lemt, ko viņš dēvē par nepatīkamu mantojumu no Jaunās Vienotības valdības laika, ir radījusi lielus tiesvedības riskus neatkarīgi no tā, vai gala lēmums būs par vai pret.	x.com
Edgars Rinkēvičs	Bezpartejisks	Degviela un enerģētika	Uzskata, ka beidzot jāpieņem likums par stigu tīrīšanu zem augstsprieguma līnijām, par ko spriests jau divus gadus; kavēšanos skaidro ar to, ka kopējo labumu saprot visi, taču kompromiss ar vides aizsardzības jautājumiem un īpašniekiem tiek meklēts pietiekami ilgi.	lsm.lv
Ansis Pūpols	Nacionālā apvienība	Klimats	Uzskata, ka ES zaļais kurss kaitē pašas Eiropas ekonomikai, jo Ķīna un ASV nav ieviesušas līdzvērtīgus ražošanas standartus; apgalvo, ka Eiropa ir spiesta savu zaļo kursu pamazām atcelt, lai izturētu starptautisko konkurenci.	x.com
Uģis Mitrevics	Nacionālā apvienība	Pensijas	Apšauba Labklājības ministrijas piedāvātā aprēķina taisnīgumu, kas paredz par 1991.–1995. gada periodu apdrošināšanas stāžā ieskaitīt brīvprātīgi veiktas iemaksas pēc iemaksu veikšanas gadā spēkā esošās minimālās algas: norāda, ka tolaik pašreizējā sociālās apdrošināšanas sistēma vēl nepastāvēja, tāpēc esot diskutējams, vai par iepriekšējo periodu cilvēkam būtu jāmaksā atbilstoši mūsdienu «cenām».	leta.lv
Jānis Hermanis	MMN	Pensijas	Norāda, ka darba ņēmēju skaita samazināšanās un vienlaicīgs pensionāru skaita pieaugums nākotnē negatīvi ietekmēs pensiju 1. līmeni, un uzskata, ka jau šobrīd jāinformē jaunā paaudze par alternatīviem pensiju uzkrājumiem un finanšu pratību.	x.com
Rihards Kols	Nacionālā apvienība	Ārpolitika	Iebilst pret to, ka par valstu robežām, tautām un brīvību varētu vienoties pāri pašu skarto tautu galvām — norāda, ka Krievija joprojām tā domā, un uzskata, ka izšķiroši un paliekoši jāpierāda pretējais; 23. augustu ierāmē kā divas pretējas mācības Eiropai: 1939. gadā Hitlers un Staļins sadalīja tautas ietekmes sfērās un Baltijas valstu brīvība tika pielīdzināta kaulēšanās objektam, bet 1989. gadā Baltijas ceļā divi miljoni cilvēku no Tallinas līdz Rīgai un Viļņai atteicās pieņemt okupāciju kā likteni.	x.com
Raivis Zeltīts	Austošā Saule Latvijai	Digitālā politika	Iebilst, ka lietas tiek ierosinātas pret IT speciālistiem, nevis pret priekšniekiem, un pieļauj, ka, ja ziņneši nebūtu «nošauti», kāds būtu paguvis brīdināt un novērst to, ko viņš dēvē par lielāko kiberdrošības katastrofu Latvijas vēsturē.	x.com
Kristaps Krištopans	Latvija Pirmajā Vietā	Korupcija un KNAB	Debātēs par «airBaltic» likumu noraida atsauces uz «oligarhu sarunām Rīdzenē», apgalvojot, ka KNAB izmeklētāju Jutas Strīķes un Jura Juraša noklausīto un sakompilēto sarunu autentiskums līdz šai dienai nav pierādīts.	nra.lv
Dāvis Mārtiņš Daugavietis	Jaunā Vienotība	Korupcija un KNAB	Kritiski norāda, ka bridža turnīram no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta ar Latvijas Sporta federāciju padomes starpniecību galu galā piešķirti nevis 200 000, bet 147 366,52 eiro, un ironizē par to, ka bridža federācijas prezidents vienlaikus ir Ilzes Indriksones partijas biedrs.	x.com
Kārlis Seržants	Apvienotais saraksts	Sabiedriskie mediji	Uzskata, ka vētras laikā visvairāk izgāzies Latvijas Radio — raidorganizācijai bija jākļūst par galveno informācijas sniedzēju iedzīvotājiem, taču tā pārraidījusi raidlugas un strādājusi brīvdienas režīmā; vaicā, vai uz to reaģēs Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.	x.com
Uģis Mitrevics	Nacionālā apvienība	Sociālā politika	Uzskata, ka strādājošajam vecākam būtu jāsaņem 100 % no piešķirtā vecāku pabalsta: pēc viņa aprēķiniem, ar 1900 eiro algu strādājošs vecāks nodokļos samaksā aptuveni 208 eiro, un, vērtējot darba algu un vecāku pabalstu kopā, valsts izmaksātā summa pilnas slodzes gadījumā esot aptuveni par 14 % mazāka, kas, viņaprāt, neesot taisnīgi.	leta.lv
Andris Velps	Austošā Saule Latvijai	Sociālā politika	Apgalvo, ka partiju «Progresīvie» nekad nav interesējusi sieviešu drošība un pašnoteikšanās, un ka sieviešu brīvību un drošību visvairāk aizstāv konservatīvie vīrieši.	x.com
Andris Kulbergs	Apvienotais saraksts	Valsts kapitālsabiedrības	Sagaida no iepriekšējā zemkopības ministra Armanda Krauzes (ZZS) konkrētu atbildi par to, kura AS «Latvijas valsts meži» amatpersona bija atbildīga par serveru programmatūras sistemātisku neatjaunināšanu, kas ļāva uzbrucējam izmantot ievainojamības; nākamnedēļ vēlas saņemt atbildīgās amatpersonas vārdu un uzvārdu, skaidrojumu par to, kā šāda situācija tika pieļauta, kā arī informāciju par paredzamajām sekām un atbildību.	nra.lv
Rihards Kozlovskis	Jaunā Vienotība	Valsts kapitālsabiedrības	Vaicāts, vai neprasīs CSDD valdes atkāpšanos, norāda, ka dienesta pārbaude jāpabeidz maksimums divās trīs nedēļās un vērtējums sekos tikai pēc tam; lemt, neizvērtējot visus faktus, viņaprāt, nebūtu pareizs piegājiens, bet, ja tiks konstatēta atbildība, sola to prasīt ļoti stingri.	lsm.lv
Hosams Abu Meri	Jaunā Vienotība	Veselības aprūpe	Apgalvo, ka Rīgas Dzemdību nama ģimenes palātu slēgšana šajā gadījumā nav saistīta ne ar reformu, ne ar papildu vai samazinātu finansējumu: pēc viņa teiktā, valsts vai Nacionālais veselības dienests apmaksā gultasvietu, dzemdības un pakalpojumu, bet, ja tēvs vai ģimene vēlas palikt klāt, par to jāmaksā papildus.	lsm.lv
Uldis Augulis	Zaļo un Zemnieku savienība	Mežsaimniecība	Norāda, ka šonedēļ padarītas vienkāršākas koku ciršanas procedūras, samazinot to gadījumu skaitu, kad nepieciešama pašvaldības atļauja: nokaltuša vai bīstama koka ciršanai turpmāk koks būs jānofotografē vismaz no trim skatupunktiem un par to jāinformē pašvaldība, un fotogrāfijās jābūt redzamam, ka koks ir nokaltis vai tā bojājumi apdraud infrastruktūru, cilvēku veselību, dzīvību vai īpašumu; vērtē, ka zemju īpašniekiem šie atvieglojumi kopumā ietaupīs vairāk nekā pusmiljonu eiro, nerēķinot kārtošanai tērēto laiku.	x.com
Aiva Vīksna	Apvienotais saraksts	Lauksaimniecība	Ierosināja no Pārtikas aprites uzraudzības likuma grozījumiem izslēgt normu, kas ēdināšanas uzņēmumiem uzliktu pienākumu nodrošināt klientiem pieejamu dzeramo krāna ūdeni vietās, kur ir pieslēgums ūdensapgādes sistēmai; 20. augustā Saeima otrajā lasījumā viņas priekšlikumu atbalstīja.	tvnet.lv
Viesturs Kleinbergs	Progresīvie	Pilsētvide	Ierosina izvērtēt, vai daļu no Vērmanes dārzā nogāztā dižkoka stumbra varētu saglabāt kā liecību par vētru un vienlaikus kā vietu bērnu rotaļām; aicina iedzīvotājus izteikt viedokli.	x.com
Kārlis Seržants	Apvienotais saraksts	Pilsētvide	Kritizē Latgales ielā izbūvētās pieturas kvalitāti — norāda, ka divu gadu laikā tā jau divreiz pārtaisīta un dažas nedēļas pēc pēdējās pārtaisīšanas esot atkal sliktā stāvoklī; skaidro, ka tā notiekot, ja plānu bruģi liek uz plikām smiltīm, un, prognozējot pavasarī kārtējo remontu, jautā @VKleinbergs, kas par to maksās.	x.com
Latvijas Banka		Vide	Paziņo, ka, izvērtējot saņemtos komentārus, drīzumā sāks pārskatīt ieteikumus jeb vadlīnijas dabas daudzveidībai labvēlīgās un nelabvēlīgās saimnieciskās darbības identificēšanai.	x.com
Kaspars Melnis	Zaļo un Zemnieku savienība	Transports	Kritizē «Vivi» pasažieru informēšanu — to viņš nosauc par «cūcību» — apgalvojot, ka zvanu centra operators apliecinājis vilciena kursēšanu un internetā informācijas nav bijis, bet par to, ka 23. augustā vilciens no Rēzeknes uz Rīgu nekursēs, varējis uzzināt tikai, aizbraucot uz staciju.	x.com

Koalīcija vs Opozīcija

Dienas dalījums pa blokiem neatbilst dalījumam pēc satura. Asākā kritika par vētras seku vadību nāk no koalīcijas iekšienes — Valainis (ZZS) par Krīzes vadības centru, Tavars (AS) par valsts gatavību —, bet opozīcija pārsvarā pastiprina to pašu vērtējumu, nevis piedāvā atšķirīgu risinājumu; vienīgais opozīcijas izvirzītais jaunais jautājums ir Mežala (LPV) prasība izšķirties, vai Krīzes vadības centru vispār uzturēt. Ārpus Saeimas frakcijām stāvošie spēki vienotu līniju neveido: Baško (MMN) iebilst pret centralizāciju, Burovs (Gods kalpot Rīgai) aicina regulējumu precizēt. Aizsardzības ministra pozīciju dienas materiālā nav — aizsardzības un drošības tēmā šodien runā iekšlietu, ekonomikas un finanšu ministrs.

Spriedzes