Datu avots: www6.vid.gov.lv/VAD | Izlasīts: aptuveni 60 personas, ~700 deklarāciju lapas | Atjaunots: 2026-09-19

1. Kāpēc un kā meklējām

Septembrī sabiedriskajā telpā izskanēja aicinājums pašam izlasīt bijušā Valsts policijas darbinieka Osvalda Toca deklarācijas VID amatpersonu datubāzē. Izlasījām — visas 27, no 2001. gada līdz aiziešanai no dienesta 2025. gada septembrī. Atradumi (kazino laimesti virs gada algas, 100 000 latu dāvinājumi no mātes, ~677 000 € dividendes no savām apsardzes firmām, divi dzīvokļi Al Marjan salā Emirātos) lika uzdot nākamo jautājumu: vai šādi paraugi redzami arī citām amatpersonām?

Tāpēc izgājām cauri aptuveni 60 amatpersonu deklarācijām — tiesneši, prokurori, dienestu vadītāji (VP, KNAB, NBS, VID), pašvaldību vadītāji, finanšu uzraugi, ministriju ierēdņi un Saeimas deputāti.

Kā lasīt šo lapu. Deklarācijas ir pašdeklarēti dati — VAD rāda to, ko amatpersona iesniegusi, nevis to, kas pārbaudīts. Anomālija deklarācijā nav pierādījums pārkāpumam — dažos gadījumos (piemēram, mantojumi, īpašuma pārdošanas) tai ir pilnīgi legāls skaidrojums. Šī lapa dokumentē, kas deklarācijās fiziski rakstīts — viss zemāk minētais ir verificējams, ierakot personu vārdu VID meklēšanā.

Kā pārbaudījām. Katrai personai novilktas visas publiski pieejamās deklarācijas kā HTML un parsētas strukturēti. Vārdu dublikātus (piemēram, vienā meklējumā sajaucas 6 dažādi Krūmiņi) šķēlojām pa iestāžu un amatu hronoloģiju, apstiprinot robežgadījumus ar LLM "vai tā pati persona?" pārbaudi. Dāvinātājus krustpārbaudījām pret deklarāciju ģimenes locekļu sadaļām. Gadskārtējās bilances (uzkrājumi, aizdevumi) summējām tikai dedupēti — viens un tas pats atlikums, kas atkārtojas 10 deklarācijās, nav desmit jauni ienākumi.

2. Spēcīgākie gadījumi

Katram gadījumam — deklarētais fakts, tad publiskais konteksts ar avotiem. Visus skaitļus var pārbaudīt arī pašam VAD datubāzē.

Roberts Dirnēns — b. VID finanšu policijas izmeklētājs

Deklarācijās: 755 913 € mantojumi no mātes-skolotājas un ~100 000 € dāvinājumi pret ~173 000 € karjeras algu — apmēram četrkārt vairāk nekā viss darba samaksa.

Publiskais konteksts: šo pašu lietu 2016. gadā atklāja LTV raidījums "De facto" — izmeklētājs ar ap 800 € mēnešalgu no mirušās mātes, Jelgavas skolotājas, mantojis ~445 000 €, bet kopā ar brāli viņa atstājusi ~550 000 ASV dolāru skaidrā naudā. Pēc sižeta Dirnēns aizgāja no dienesta. KNAB lietu pārbaudīt atteicās (persona vairs nebija amatpersona), tad Finanšu policija ierosināja kriminālprocesu par nepatiesām ziņām deklarācijā, nodokļu izvairīšanos un iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Rezultāts: deklarāciju pants iestājās noilgumā 2018. gadā, un nevienam netika piemērots pat aizdomās turētā statuss. Avoti: LSM, 2016 · Delfi, 2016 · NRA, 2018.

Sandra Strence — b. Rīgas apgabaltiesas un Latgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja (mirusi 2019., 61 gada vecumā, esot amatā)

Deklarācijās: 2,71 milj. € deklarēti pret ~462 000 € tiesneša algas — 1,9 milj. € nekustamā īpašuma pārdošana, 1,25 milj. € trasta portfeļa līgums un 1,27 milj. € skaidrā naudā jau 2007. gada deklarācijā, ~800 000 € izdoti privātie aizdevumi, 214 000 CHF aizdevums 2008. gadā.

Publiskais konteksts: 2018.–2019. gadā tieslietu ministrs Jānis Bordāns divas reizes atteicās virzīt viņu apstiprināšanai Rīgas apgabaltiesas vadībā uz otro termiņu, lai gan konkursa komisija viņu abas reizes atzina par labāko kandidāti. Ministrs atsaucās uz KNAB ierobežotas pieejamības vēstuli par darbībām tiesā viņas vadības laikā — "spriedumi taisīti atsevišķu personu grupu, nevis sabiedrības interesēs" (Bordāns uzsvēra, ka pati Strence netiek minēta starp apšaubāmo spriedumu autoriem). Paralēli 2019. gada jūnijā Tieslietu padome viņu apstiprināja Latgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājas amatā — pusgadu vēlāk, 11. decembrī, viņa mira 61 gada vecumā, esot amatā. Avoti: LSM · Delfi · LA.lv/LETA.

Jūlija Stepaņenko — Saeimas deputāte

Deklarācijās: 239 598 € dāvinājums (2022) un 180 000 € dzīvoklis (2023) — abi no tēva Sergeja Fedotova, kopā 419 598,05 €; kā Rīgas domes deputāte izdeva vairāk nekā 1 milj. € aizdevumus.

Publiskais konteksts: tēvs dzīvo Krievijā; medijos ziņotā summa sakrīt ar deklarāciju datiem līdz eiro. 2026. gada 16. septembrī KNAB sāka informācijas izvērtēšanu; tieslietu ministrs Edvards Smiltēns vērsies arī VDD, SAB un FID. Avots: LSM, 2026-09-16.

Aivars Lembergs — Ventspils mērs

Deklarācijās: 30,2 milj. € deklarēti ienākumi un 33,9 milj. € uzkrājumi. Visvairāk ienākumu viņam maksājusi nevis dome, bet "Biznesa attīstības asociācija" (~2,5 milj. € alga), kurā viņš pats deklarēts kā valdes priekšsēdētājs — plus vēsturiskās dāvinājumu, aizdevumu un kapitāldaļu ķēdes miljonu apmērā.

Leons Bemhens — b. "Rīgas satiksme" vadītājs

Deklarācijās: uzkrājumi 2,03 milj. € — gandrīz divas reizes lielāki nekā visa karjeras deklarētā peļņa (1,06 milj. €).

Publiskais konteksts: 2018. gada decembrī KNAB viņu aizturēja kriminālprocesā par trim "Rīgas satiksmes" iepirkumiem (tramvaji 62,6 milj. €, trolejbusi 131,6 milj. €, autobusi 75,8 milj. €), un tiesa piemēroja apcietinājumu. Avoti: LSM, 2018 · TVNET, 2018.

Linda Matisone — Saeimas deputāte

Deklarācijās: vadības līguma ienākumi no Baltkrievijas apģērbu kompānijām Milavitsa un Silvano Fashion (Minska), tai skaitā 2020.–2021. gadā, kad viņa jau bija 14. Saeimas deputāte. Tas ir deklarācijās redzams fakts bez publiski izteikta juridiska vērtējuma.

Osvalds Tocs — b. Valsts policijas darbinieks

Deklarācijās: ~1,8 milj. € deklarēti ienākumi pret ~280 000 € VP algām 25 gados — kazino laimesti virs gada algas trīs gadus pēc kārtas (2006.–2008.), 100 000 latu dāvinājumi no mātes, ~677 000 € dividendes no savām apsardzes SIA, divi dzīvokļi Al Marjan salā Emirātos, 100 000 latu aizņēmums gadā ar ~1 000 latu deklarētajiem ienākumiem.

3. Interešu konfliktu signāli

Atsevišķa kategorija: gadījumi, kad deklarācijās viens cilvēks figurē abās attiecību pusēs — valsts amats un regulētās/uzraugamās nozares nauda. Tas nav pārkāpuma konstatējums, bet strukturāls signāls, kuram publiskajā telpā vajadzētu būt redzamam.

  • Ilze Silamiķele — ZM Meža nozares stratēģijas un atbalsta nodaļas vadītāja vietniece. ~66 000 € alga no Latvijas Meža īpašnieku biedrības (~42 000, 2016.–2019., arī valdes locekle) un kooperatīva MPKS "L.V.Mežs" (~24 000) — mežpolitikas ierēdne, kas paralēli saņem algu no regulētās nozares lobija.
  • Ģirts Krūmiņš — ZM valsts sekretārs (atstādināts). Sava SIA "Ģirts un Partneri"; apmaksāts LBTU padomes loceklis (universitāte ZM pakļautībā); 2025. gadā valsts kapitāldaļu pārstāvis LVM un Altum; ~41 000 € izdoti aizdevumi nemainīgi 2014.–2025.
  • Pēters Putniņš — b. LVM valdes priekšsēdētājs, b. FKTK priekšsēdētājs. Apmaksāts privāta finteh uzņēmuma (DECTA) valdes loceklis, vadot valsts mežu gigantu; ~1,3 milj. € atdāvināts divās viļņos (2017. un 2022.).
  • Sandris Gaugers — Sauszemes spēku komandieris. Drošības firmas SIA "Snobs.lv" īpašnieks un valdes loceklis 2011.–2018. — armijas dienesta laikā; ASV īpašums Virginia Beach deklarēts "lietošanā".
  • Juris Staļģevics — VP Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks. 2010.–2016. otra alga kā apsargs naftas caurules operatoram SIA "LatRosTrans" (~87 000 €), esot dienestā.
  • Sandijs Vectēvs — KNAB priekšnieka vietnieks. AML konsultāciju honorāri privātklientiem (~35 000 €, lielākoties jau KNAB laikā); 8 000 € honorārs no komercbankas 2025. gadā; deklarēti 0,15 BTC.
  • Santa Purgaile — b. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja. 308 600 € alga no Citadele bankas pirms kļūšanas par sektora uzraugu — deklarēts "grozāmo durvju" paraugs.

Kokrūpnieku lietas konteksts. Trīs no šīs sadaļas personām — Silamiķele, Krūmiņš un Putniņš — 2026. gada maijā ir starp desmit personām, kurām piemērots statuss "persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess" tā dēvētajā kokrūpnieku lietā (izmeklēšana par ~50 milj. € zaudējumiem valstij saistībā ar atbalstu kokrūpniekiem; Valsts kontroles revīzija secinājusi, ka krīzes nozarē nebija un atbalsts sasniedzis konkrētus uzņēmumus). Tas nozīmē, ka viņu deklarāciju signālus lasītājs var izvērtēt arī šī aktīvā procesa kontekstā — bet paši par sevi deklarāciju ieraksti nav lietas pierādījumi. Avoti: LSM, 2026-05-14 · Apollo.

4. "Toca paraugs": valsts amats plus bizness tajā pašā nozarē

Toca gadījumā svarīgākais nav summas, bet vienkārša shēma: cilvēks saņem algu no valsts dienesta un tajā pašā laikā pieder, vada vai strādā kompānijās, kas pelna tajā pašā vai blakus nozarē. Policists, kuram pieder drošības firma. Meža ierēdnis, kas sēž meža īpašnieku biedrības valdē. Korupcijas uzraugs, kas privāti konsultē klientus par naudas atmazgāšanas novēršanu.

Pārbaudē šī shēma atkārtojās:

  • Tocs pats: VP inspektors — blakus drošības firmu direktors, valdes priekšsēdētājs un šķīrējtiesnesis.
  • Gaugers: karjeras virsnieks — drošības SIA īpašnieks un valdes loceklis.
  • Staļģevics: policijas pārvaldes priekšnieks — apsargs privātā naftas caurules uzņēmumā.
  • Silamiķele: meža politikas ierēdne — meža īpašnieku biedrības valdes locekle un algota darbiniece.
  • Vectēvs: KNAB priekšnieka vietnieks — AML konsultants privātklientiem.

Blakusdarbs pats par sevi nav problēma — deklarēta privātprakse vai otrs darbs ārpus amata lauka ir parasts. Signāls rodas tikai tad, kad privātais darbs ir tajā pašā lauks, ko cilvēks amatā uzrauga, regulē vai par ko izlemj.

5. Vidēja stipruma signāli

  • Kaspars Pudāns (NBS komandieris): ~131 000 € dāvinājumi no vecākiem, laikā sakrīt ar 215 000 € dzīvokļa pirkumu (2022).
  • Andrejs Grišins (NMP dienesta priekšnieks): ~746 000 € investīciju fondu pirkumi/pārdošumi vienā 2025. gadā; uzkrājumi ~817 000 €.
  • Gatis Truksnis (Jūrmalas mērs): 2022. gada maiņas līgums — savs Jūrmalas nekustamais īpašums pret SIA "Regaci" īpašumu, 300 000 €; uzkrājumi 1,64 milj. € pret deklarētajiem ienākumiem 929 000 €.
  • Uldis Sesks (b. Liepājas mērs): ~491 000 € izdoti privātie aizdevumi nemainīgi ~2014.–2025.; 933 000 € nekustamā īpašuma pārdošanas fiziskām personām.
  • Daiga Rezevska (Satversmes tiesas tiesnese): 250 000 € īpašuma pārdošana Kārlim Šadurskim (2006); Miami dzīvoklis "lietošanā" 2021.–2022.
  • Zoja Razmusa (LB padome): uzkrājumi 1,44 milj. € pret deklarētajiem ienākumiem 1,18 milj. €.
  • Mārtiņš Kazāks (LB prezidents): 146 000 € "pensijas" ienākumi amatā esot — iespējama pensiju kapitāla izmaksa, bet formulējums deklarācijā ir "pensija".
  • Jānis Vītoliņš (Ventspils): trīskārša alga (dome + osta + augstskola) plus pensija vienlaikus, ~150 000 €/gadā — legāli, bet ilustratīvi.
  • Aivars Keišs (Tieslietu padomes priekšsēdētājs): ~300 000 € kokmateriālu pārdošanas līdzās tiesneša algai.
  • Māris Baltiņš (Valsts vides centrs): 413 500 € dividendes no sava SIA — redzamas deputāta deklarācijās, ne VVC direktora deklarācijās.
  • Ieva Jaunzeme (b. VID ģenerāldirektore): VID maksājusi algu arī 2020.–2024. pēc atlaišanas (tiesu prāvu apmaksa ~232 000 €).
  • Viesturs Burkāns (NMPP): uzkrājumi 889 000 € pret deklarētajiem ienākumiem 619 000 €.
  • Vadims Baraņņiks (b. VP Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks, vēlāk Rīgas domes deputāts): 13 deklarācijas par deputāta periodu 2009.–2020., ~591 000 € ienākumi — tai skaitā ~44 500 € no uzņēmēja Vjačeslava Stepaņenko.

6. Kontroles grupa: kur deklarācijas ir parastas

Salīdzinājumam — amatpersonas ar garām karjerām un augstiem amatiem, kuru deklarācijās šādu anomāliju nav. To deklarētā plūsma ir pārsvarā alga, pensija un īpašuma pārdošanas:

  • Armīns Meisters (ģenerālprokurors): ~914 000 € — prokuratūras algas.
  • Armands Ruks (VP priekšnieks): tīrs; nelieli SIA "Grotes AB" ienākumi (~17 500 €), kuru būtība deklarācijā paliek neskaidra.
  • Ēriks Kalnmeiers, Juris Stukāns, Juris Juriss (prokuratūra): algas un īpašumi, bez paralēliem biznesa amatiem.
  • Jēkabs Straume (b. KNAB priekšnieks), Ineta Cīrule (KNAB priekšniece): tīras KNAB karjeras.
  • Dimitrijs Trofimovs (IeM valsts sekretārs), Raivis Melnis (aizsardzības ministrs, NBS karjera): algas + īpašuma pārdošanas.

Tas ir svarīgi kontekstam: anomālijas nav deklarāciju sistēmas vispārējs stāvoklis — tās ir koncentrētas atsevišķās personās.

7. Melnais caurums: kādas deklarācijas nav publiskas

VAD redzamība ir strukturāli neviendārtā:

  • Specdienesti (MIDD, SAB, VDD vadība) — deklarācijas publiski nav pieejamas; likumā paredzēts, bet kā publiskas pārbaudes kanāls tā ir neredzamā zona.
  • Senas deklarācijas — VAD digitalizētais slānis lielākoties sākas ~2003.–2009.; agrāko amatu laiku (piemēram, Baraņņika VP vadītāja periods līdz ~2005.) datubāzē nav.
  • Atsevišķas personas bez jebkāda publiska ieraksta, lai gan amats to paredzētu — piemēram, Valdis Lūks (LVM padomnieks, persona ar statusu kokrūpnieku lietā).
  • Meklēšana ir jutīga pret uzvārda formu — "Baranniks" neatgriež neko, "Baraņņiks" atdod 13 deklarācijas. Tas pats attiecas uz visām diakritisko zīmju formām; meklējot pašam, der pamēģināt variantus.

8. Metodes ierobežojumi

Godīgi ierobežojumi, kas jāzina, lasot šo lapu:

  • Pašdeklarēti dati. VAD publicē to, ko amatpersona iesniegusi. Atlikums "uzkrājumi 2 milj." nozīmē "persona deklarējusi 2 milj.", ne "mēs esam redzējuši konta izrakstu".
  • Homonīmi. Vārda meklēšana sajauc tādvārdus (vienam uzvārdam līdz 284 rindas no ~44 iestādēm). Mēs šķēlojām pa amatu hronoloģiju un LLM pārbaudi, bet kļūdas iespējamība teorētiski paliek — katru konkrētu skaitli pirms citēšanas iesakām pārbaudīt oriģinālā.
  • Parādsaistības. VID publiskā forma parādu sekcijā nerāda kreditora vārdu — tikai summu, valūtu un summu ar vārdiem. Mūsu datu kopā parādu rindas ir saglabātas (~1500 rindu 953 deklarācijās), bet bez kreditora konteksta tās ir dimensija, ko lasām piesardzīgi.
  • Bilances nav plūsmas. "Uzkrājumi" un "izdotie aizdevumi" deklarācijās atkārtojas katru gadu — tos nedrīkst summēt pāri gadiem kā jaunus ienākumus. Visas šīs lapas summas ir dedupētas.
  • Ne visas amatpersonas ir datubāzē. Daļai (specdienesti, daži bijušie) deklarācijas nav publiskas vispār.

9. Kā pārbaudīt pašam

  1. Aiziet uz www6.vid.gov.lv/VAD.
  2. Ierakstīt personu vārdu un uzvārdu meklēšanā.
  3. Atvērt deklarācijas pa gadiem — ienākumi, darījumi, uzkrājumi, aizdevumi, ģimenes sadaļa ir redzami katrā.

Viss šīs lapas saturs ir šādi verificējams. Tas, iespējams, ir interesantākais secinājums pats par sevi: šis materiāls nav noplūde un nav slepenas izmeklēšanas rezultāts — tas ir bijis publiski pieejams visu laiku.

Publicēts: 2026-09-19. Datu kopa: ~60 amatpersonas, ~700 deklarāciju lapas no VID VAD. Saistītā analīze: VID amatpersonu deklarāciju statistika. Metodoloģija: homonīmu šķelšana pārbaudīta ar LLM "tā pati persona?" krustpārbaudi; skaitļi dedupēti; parādsaistības saglabātas, bet bez kreditoru vārdiem (skat. § 8).