Saeimā vāc parakstus Dombravas demisijas balsojumam

Galvenais

• Vēstules Spānijai lieta nonāk līdz demisijas balsojuma parakstiem. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs paziņo, ka jautājums par iekšlietu ministra Jāņa Dombravas (Nacionālā apvienība) vēstuli Spānijai ir slēdzams, un atgādina, ka bez īpaša pilnvarojuma Latviju ārpolitikā pārstāv tikai prezidents, premjers un ārlietu ministrs; premjers turpmāko ārējo komunikāciju uzdevis saskaņot ar Ārlietu ministriju. Vakarā lieta tomēr paliek atvērta: Saeimā sāk vākt parakstus ministra demisijas pieprasījumam — to virza „Stabilitātei!“, demisiju prasa arī Šlesera LPV, un Progresīvie sola atbalstīt —, Dombrava atbild, ka pieprasījums viņu nesatraucot, bet Rihards Kols vēstuli aizstāv kā tādu, kas nav ultimāts un jaunas saistības nerada. Atis Švinka (Progresīvie) kritiku uztur un pateicas Spānijai par tās karavīriem NATO brigādē.
• Deputātu kompensāciju lieta pāriet institucionālā fāzē. Leila Rasima (Progresīvie) video atbildē skaidro, ka Rīgas dzīvoklī, kas pēc viņas teiktā pieder mātei, nekad nav dzīvojusi un to neizīrē, un norāda, ka saņem 45 % no iespējamā kompensācijas apmēra; Andris Velps (Austošā Saule Latvijai) to pašu gadījumu izmanto kā argumentu pret Progresīvajiem. Vakarā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs paziņo par uzsāktu resorisko pārbaudi un rosina stingrināt kompensāciju regulējumu, kamēr Rinkēvičs un premjers Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) jautājumu tur Saeimas kompetencē — premjers to adresē Saeimas priekšsēdētājai, prezidents norāda uz priekšvēlēšanu diskusiju par atalgojuma politiku.
• Budžeta sarunu otrā fronte ir nevalstisko organizāciju finansējums. Premjers Andris Kulbergs pēc tikšanās ar nevalstiskajām organizācijām norāda, ka valstij trūkst kvalitatīvu datu par tām piešķirto budžeta finansējumu, un uzdod visām ministrijām mēneša laikā apkopot datus, Finanšu ministrijai — izvērtēt līdzekļu pamatotību, bet Kultūras ministrijai — izstrādāt vienotas vadlīnijas; Maija Krastiņa iebilst, ka 91 % šī finansējuma ir pakalpojumu dotācijas, un finanšu ministra biroja ekonomists Guntars Vītols norāda, ka izlietojumu varēs vērtēt tikai pēc ministriju deleģēto funkciju sarakstiem. Nodokļu līnijā ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) apgalvo, ka pievienotās vērtības nodokļa likmes samazinājums valsts ieņēmumus nesamazina, jo to kompensē mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums, kamēr premjers nodokļus aiztikt nevēlas un par valdības prioritātēm nosauc izglītību, veselību un drošību.
• Robežas resursu jautājums nonāk pie Valsts aizsardzības dienesta. Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava uzskata, ka Baltkrievijas hibrīdkara operācija ir jāaptur, un jaunu robežsargu piesaisti saista ar nākamā gada budžetu, tostarp Valsts aizsardzības dienesta ieviešanu Valsts robežsardzē; Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (Jaunā Vienotība) norāda uz norīkojumā esošo robežsargu trūkumu, piedāvā uz robežsardzi novirzīt valsts aizsardzības dienesta jauniešus no pierobežas un Nacionālo bruņoto spēku patrulēšanu vērtē kā nestrādājošu. Vakarā Dombrava atklāj, ka uz Baltkrievijas robežas kameras bijušas uzstādītas, bet nebija pieslēgtas robežsardzes nodaļai, savukārt Raimonds Bergmanis (Apvienotais saraksts) par lielāko problēmu robežas nodrošināšanā nosauc cilvēkresursu trūkumu.
• Ārējā drošība: Ukrainas atbalsts un tālās darbības spējas. Ārlietu ministre Baiba Braže (Jaunā Vienotība) dienā pauž četras pozīcijas — Krievijas triecienu, ko pati pārlaida patvertnē, nosauc par zemisku, uzsver Ukrainas nozīmi eiroatlantiskajā drošībā, ar Ukrainas Jūras spēku komandieri pārrunā Melnās jūras drošību un vakarā par ļoti svarīgu novērtē Zviedrijas tiesas lēmumu nodot Ukrainai aizturēto Krievijas ēnu flotes kuģi. Valdis Dombrovskis (Jaunā Vienotība) atbalsta Ukrainas finansēšanu no iesaldēto Krievijas aktīvu virspeļņas, minot jaunāko 1,4 miljardu eiro pārskaitījumu, bet aizsardzības ministrs Raivis Melnis (bezpartejisks) uzskata, ka Latvijai nākotnē būs vajadzīgas arī savas tālās darbības trieciena spējas.

Aktīvākie politiķi

Galvenās tēmas

Valsts pārvalde (11 pozīcijas)

Sadaļa savij trīs atsevišķus atbildības pavedienus, un vakarā tiem pievienojas divi iestāžu pašvērtējumi.

• Kompensācijas: Rasima atbild pati, bet prezidents un premjers jautājumu adresē Saeimai — premjers vērtējumu par konkrēta deputāta rīcību atstāj vēlētājiem, prezidents norāda uz priekšvēlēšanu diskusiju par atalgojuma politiku.
• Pārvaldes procedūras: Kulbergs pārskata Valsts kancelejas direktora konkursa kritērijus, bet Edgars Tavars skaidro patvertņu atbildības sadalījumu starp institūcijām.
• Solījumu izsekošana: Andrejs Judins no pašas koalīcijas puses fiksē, ka premjera jūlija beigās dotais solījums par prokurora protesta pieejamību vēl nav izpildīts; opozīcijas pusē Māris Mežals prasa Iekšlietu ministrijai atbildēt par spēka samērīgumu aizturēšanā.
• Vakara pašvērtējumi: iekšlietu ministrs Jānis Dombrava atklāj, ka uz Baltkrievijas robežas uzstādītās kameras nebija pieslēgtas robežsardzes nodaļai, un cēloni attiecina uz iepriekšējā ministra atstāto mantojumu; kultūras ministrs Nauris Puntulis uzskata, ka Sabiedrības integrācijas fondā uzlabojumi jāveic jau pirms 17. augustā gaidāmās audita rezultātu analīzes.
• Izmaksu puse: finanšu eksperts Jānis Hermanis (MMN) ierosina apvienot līdzīgus valsts iepirkumus.

Visas pozīcijas un avoti

Politiķis	Partija	Pozīcija	Avots
Andris Kulbergs	Apvienotais saraksts	Uzskata, ka iepriekšējā Valsts kancelejas direktora amata konkursā noteiktie kritēriji bija nesamērīgi augsti un tādēļ konkurss noslēdzās bez rezultāta;norāda, ka drīzumā tiks izsludināts jauns konkurss ar mainītiem izvēles kritērijiem, lai pieteikties varētu arī kvalificēti speciālisti no privātā sektora.	tvnet.lv
Maija Krastiņa		Uzskata, ka premjeram, tiekoties ar nevalstiskajām organizācijām, vajadzētu atvainoties par nepārdomātajiem izteikumiem;neiebilst pret katras jomas un budžeta ailes pārskatīšanu, bet norāda, ka to nedara, mētājoties ar apvainojumiem.	x.com
Andris Kulbergs	Apvienotais saraksts	Uzskata, ka diskusijai par Saeimas deputātu kompensācijām būtu jābūt un ka jo īpaši apspriežams ir jautājums par dienesta viesnīcu deputātiem, taču uzsver, ka to izlemj pati Saeima un jautājums darba kārtībā jāliek Saeimas priekšsēdētājai. Norāda, ka esot vairāki piemēri, kur ar kompensācijām, iespējams, tiek manipulēts vai tās, iespējams, tiek pieprasītas nepamatoti, taču vērtējumu par konkrēta deputāta rīcību atstāj vēlētājiem nākamajās vēlēšanās. Vienlaikus norāda, ka deputāta pienākumus nevarot pielīdzināt ierastām darba attiecībām vienā darbavietā, jo deputātiem no reģioniem jāspēj vienlaikus piedalīties Saeimas darbā Rīgā un saglabāt saikni ar vēlētājiem savā novadā.	lsm.lv
Māris Mežals	Latvija Pirmajā Vietā	Publiski vaicā Iekšlietu ministrijai, iekšlietu ministram Jānim Dombravam un Valsts policijai, vai septiņu policistu un vienas neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes iesaiste gados veca cilvēka aizturēšanā bija samērīga spēka demonstrēšana.	x.com
Edgars Rinkēvičs	Bezpartejisks	Uzskata, ka jautājums par Saeimas deputātiem izmaksātajām kompensācijām ir Saeimas tiešs darba kārtības jautājums;norāda, ka, tuvojoties vēlēšanām, deputāta amata kandidātiem ir lieliska iespēja paust viedokli par to, kā viņi redz Saeimas deputātu atalgojuma politiku.	la.lv
Edgars Tavars	Apvienotais saraksts	Kā vienu no patvertņu nesakārtotības cēloņiem min iepriekš neskaidro atbildības sadalījumu valsts pārvaldē — par finansējumu, būvniecību un prasībām atbildējušas dažādas institūcijas — un uzsver, ka šajā jautājumā pašvaldībām nepārmet;norāda, ka pēc vairāku ministriju pārstāvju kopīgas apspriedes atbildība starp institūcijām sadalīta daudz konkrētāk.	la.lv
Andrejs Judins	Jaunā Vienotība	Norāda, ka Ministru prezidents Kulbergs 27. jūlijā ir apņēmies rosināt noņemt ierobežotas pieejamības statusu prokurora protestam kokrūpnieku atbalsta lietā un valdības atbildei uz to, bet 5. augustā prokuratūra šādu rosinājumu vēl nav saņēmusi; turpina gaidīt valdības rīcību.	x.com
Leila Rasima	Progresīvie	Atbild uz publisko kritiku par deputāta dzīvojamās telpas īres kompensāciju: Rīgas dzīvoklis, pēc viņas teiktā, pieder mammai ar domu, ka nākotnē īpašums paliks meitai, un mamma to izmantojot, ierodoties Rīgā no Latgales;pati tajā nekad neesot dzīvojusi un nevienam to neesot izīrējusi, savukārt sev piederošo nelielo dzīvokli Rēzeknē izīrē. Kompensāciju jēgu skaidro ar to, ka tās paredzētas deputātiem, kuri strādā Rīgā, bet vēlas turpināt dzīvot savā reģionā — citādi politiķim būtu jāizvēlas starp ciešu saikni ar reģionu un pārcelšanos uz galvaspilsētu;pati saņemot 45 % no iespējamā kompensācijas apmēra.	la.lv
Jānis Dombrava	Nacionālā apvienība	TV24 diskusiju raidījumā atklāj, ka uz Baltkrievijas robežas kameras bijušas uzstādītas, bet nebija pieslēgtas robežsardzes nodaļai;to skaidro kā vienu no «brīnumiem», kas mantoti no iepriekšējā iekšlietu ministra, un norāda, ka devis uzdevumu kameras iespējami ātri pieslēgt, pieļaujot, ka tas jau ir izdarīts.	la.lv
Nauris Puntulis	Nacionālā apvienība	Uzskata, ka Sabiedrības integrācijas fondā nekavējoties jāveic virkne uzlabojumu;vajadzību pēc uzlabojumiem redz jau pirms detalizētas audita rezultātu analīzes, balstoties uz savu pieredzi SIF padomē. Audita rezultātus saņems 17. augustā, izvērtēs tos, un pēc tam Ministru kabinetā tiks iesniegts informatīvais ziņojums.	tvnet.lv
Jānis Hermanis	MMN	Uzskata, ka Latvijas milzīgais valsts aparāts tērē lielas summas un ka šo problēmu var viegli atrisināt, apvienojot līdzīgus preču un pakalpojumu iepirkumus un paplašinot iepirkumu dalībnieku loku.	x.com

Ārpolitika (3 pozīcijas)

Dienas ārpolitikas pozīcijas nāk no trim atšķirīgiem poliem: prezidents lietu slēdz institucionāli, norādot uz pilnvarojuma kārtību, bet Švinka to tur atvērtu politiski, uzsverot spāņu karavīru ieguldījumu Latvijas drošībā. Vakarā ienāk Nacionālās apvienības atbilde — Eiropas Parlamenta deputāts Rihards Kols vēršas tieši pret Švinkas argumentu, uzskatot atsauci uz apvainotiem sabiedrotajiem par to pašu metodi, kas izskanēja debatēs par izstāšanos no Otavas konvencijas.

Visas pozīcijas un avoti

Politiķis	Partija	Pozīcija	Avots
Edgars Rinkēvičs	Bezpartejisks	Uzskata, ka jautājums par iekšlietu ministra Jāņa Dombravas vēstuli Spānijai ir slēdzams;atgādina, ka Latviju ārpolitiski bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Valsts prezidents, Ministru prezidents un ārlietu ministrs, un vērtē pastāvošo sadarbības mehānismu kā labu. Apliecina Latvijas solidaritāti ar Spāniju un gatavību politiski palīdzēt visos iespējamos veidos.	tvnet.lv
Atis Švinka	Progresīvie	Pauž pateicību Spānijai un aptuveni 800 spāņu karavīriem NATO brigādes sastāvā, kuri stiprina Latvijas drošību, un uzskata, ka Latvijas pienākums ir krīzes brīdī atbalstīt sabiedroto Spāniju: sabiedrotie esot jāatbalsta, nevis jāapvaino.	x.com
Rihards Kols	Nacionālā apvienība	Noraida argumentu, ka sabiedrotie apvainosies vai aizies, un uzskata to par metodi, kas izskaužama no Latvijas politikas — nevis rūpes par drošību, bet sabiedroto uzticamības diskreditēšanu politisku punktu iegūšanai;atgādina, ka tas pats arguments par Kanādas NATO klātbūtni izskanēja debatēs par Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas.	x.com

Ukraina un Krievija (7 pozīcijas)

Sešas no septiņām pozīcijām nāk no Jaunās Vienotības — Braže ar četriem izteikumiem, Dombrovskis ar Eiropas Savienības finansējuma līniju un Zanda Kalniņa-Lukaševica ar iekšpolitisko šķelšanas dimensiju —, savukārt vienīgo balsi ārpus koalīcijas dod Raivis Zeltīts (Austošā Saule Latvijai), kurš tēmu pārceļ uz iekšpolitiku, kritizējot, ka tirdzniecība ar Krieviju joprojām nav apturēta. Saeimas opozīcijas pozīciju šajā tēmā šodien nav.

Visas pozīcijas un avoti

Politiķis	Partija	Pozīcija	Avots
Raivis Zeltīts	Austošā Saule Latvijai	Kritizē, ka tirdzniecība un sadarbība ar Krieviju joprojām nav apturēta, neraugoties uz kārtējo valdības maiņu;Krievijas masveida raķešu un dronu triecienu Ukrainā izmanto kā argumentu, apgalvojot, ka Krievijas sabiedrība izvēlas tērēt miljonus par katru nogalināto ukraini, nevis ieguldīt savas valsts infrastruktūrā.	x.com
Baiba Braže	Jaunā Vienotība	Nosauc Krievijas uzbrukumu, ko pati pārlaida patvertnē kopā ar ukraiņiem, par zemisku un uzsver, ka Krievija ir teroristiska valsts, kas ir jāierobežo.	x.com
Baiba Braže	Jaunā Vienotība	Uzsver, ka Ukraina ir eiroatlantiskās drošības stiprinātāja, un pauž, ka Ukrainas ciešāka integrācija Eiropas Savienībā, tās tehnoloģiskais potenciāls un pieredze ir visas Eiropas interesēs.	x.com
Baiba Braže	Jaunā Vienotība	Tiekoties ar Ukrainas Jūras spēku komandieri viceadmirāli Oleksiju Neižpapu, pārrunā Melnās jūras drošību un veidus, kā atbalstīt Ukrainas pašaizsardzību, izmantot Ukrainas aizsardzības inovācijas un stiprināt militāri rūpniecisko sadarbību.	x.com
Valdis Dombrovskis	Jaunā Vienotība	Atbalsta Ukrainas finansēšanu no iesaldētajiem Krievijas Centrālās bankas aktīviem gūtās virspeļņas — norāda, ka šādi jau iegūti 8 miljardi eiro un jaunākais 1,4 miljardu eiro pārskaitījums palīdzēs atmaksāt ES un G7 ERA aizdevumus un atbalstīt Ukrainas aizsardzību.	x.com
Baiba Braže	Jaunā Vienotība	Novērtē Zviedrijas tiesas lēmumu nodot Ukrainai aizturēto Krievijas ēnu flotes kuģi kā ļoti svarīgu.	x.com
Zanda Kalniņa-Lukaševica	Jaunā Vienotība	Sabiedrības sašķeltību un polarizāciju uzskata par draudu valsts nākotnei;norāda, ka šķelšana ir viens no Krievijas instrumentiem un ka sekošana sociālo tīklu algoritmiem, kas balstās uz negatīvu emociju veicināšanu, var apdraudēt demokrātiju un valstiskumu.	tvnet.lv

Imigrācija (7 pozīcijas)

Koalīcijā ir vienota diagnoze — robežsardzei trūkst cilvēku — un daļēji sakrītošs risinājums: gan Dombrava, gan Latkovskis norāda uz Valsts aizsardzības dienestu kā resursu avotu, taču atšķiras termiņā un Nacionālo bruņoto spēku lomas vērtējumā. Rinkēvičs pievieno ārpolitisko rāmi (vispirms pašiem jātiek galā ar savu robežu, tikai tad jāraksta vēstules citiem), bet Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks tēmu pārceļ uz pašvaldības līmeni ar Rīgas policijas veiktajām pārbaudēm un vakarā to formulē kā mērķi, lai galvaspilsētā nebūtu neviena nelegāla imigranta. Nacionālās apvienības trešā līnija ir vēstules saturiskā aizstāvība: Kols to raksturo kā norādi uz Spānijas legalizācijas politikas sekām visai Šengenas zonai, nevis kā jaunu saistību uzņemšanos.

Visas pozīcijas un avoti

Politiķis	Partija	Pozīcija	Avots
Jānis Dombrava	Nacionālā apvienība	Uzskata, ka Baltkrievijas pret Latviju izvērstā hibrīdkara operācija ir jāaptur;norāda, ka robežsargu skaita palielināšanai strādāts pie darbinieku atgriešanās no atvaļinājumiem un citām prombūtnēm, savukārt jaunu robežsargu piesaisti vērtē kā ilgāka termiņa jautājumu, kas varētu būt skatāms nākamā gada valsts budžeta kontekstā, tostarp ieviešot Valsts aizsardzības dienestu Valsts robežsardzē.	delfi.lv
Edgars Rinkēvičs	Bezpartejisks	Uzskata, ka Latvijai vispirms pašai jānodrošina savas valsts robežapsardzība un tikai pēc tam jāraksta vēstules citiem;nelegālās migrācijas spiedienu, viņaprāt, var mazināt tikai ar vienotu Eiropas Savienības rīcību un politiku, un Latvijas pozīciju labi definē 22 valstu parakstītā vēstule. Atbalsta virzību, ko robežas apsardzības jautājumos ieskicējuši iekšlietu ministrs un aizsardzības ministrs.	lsm.lv
Edvards Ratnieks	Nacionālā apvienība	Atbalsta Rīgas pašvaldības policijas regulārās trešo valstu pilsoņu pārbaudes, ko pēc viņa iniciatīvas veic kopš 2025. gada septembra, un uzsver, ka tās nav vērstas pret kādu tautību, bet ir par drošību un likuma ievērošanu.	x.com
Edgars Rinkēvičs	Bezpartejisks	Atbalsta Ministru kabineta rīcību drošības stiprināšanai un vērtē pieņemtos un patlaban īstenojamos lēmumus kā soļus pareizā virzienā;piebilst, ka, ja situācija uz robežas neuzlabosies, netiek izslēgti arī citi lēmumi. Pauž gandarījumu par iekšlietu un aizsardzības sistēmas sadarbību un uzsver, ka rezultātus nevarēs sagaidīt tuvāko pāris dienu laikā, taču, konsekventi īstenojot nolemto, situācija uz Latvijas un Baltkrievijas robežas uzlabosies.	diena.lv
Ainars Latkovskis	Jaunā Vienotība	Uzskata, ka robežsardzei trūkst norīkojumā esošo robežsargu un to skaits ir jāpalielina, bet norāda, ka tam vispirms cilvēkiem jāpabeidz robežsardzes skola;kā vienu no risinājumiem min valsts aizsardzības dienesta jauniešu no pierobežas rajoniem novirzīšanu pienākumu pildīšanai robežsardzē. Vienlaikus uzskata, ka Nacionālo bruņoto spēku piesaistīšana patrulēšanai nestrādā, un norāda, ka varētu būt panākta vienošanās par nopietnāku NBS iesaisti robežas apsardzībā, izmantojot to modernās spējas robežas nosargāšanai un robežpārkāpēju pārtveršanai.	lsm.lv
Edvards Ratnieks	Nacionālā apvienība	Izvirza mērķi, lai Rīgā nebūtu neviena nelegāla imigranta, un apņemas turpināt Rīgas pašvaldības policijas regulārās pārbaudes, tostarp vietās, kur varētu slēpties personas bez derīgām uzturēšanās atļaujām;pamato tās ar nepieciešamību veikt preventīvus drošības pasākumus, ņemot vērā trešo valstu pilsoņu skaita pieaugumu Rīgā.	nra.lv
Rihards Kols	Nacionālā apvienība	Aizstāv iekšlietu ministra Jāņa Dombravas vēstuli Spānijai — uzskata, ka tā nav ultimāts un nerada Latvijai jaunas saistības, bet norāda uz vairāk nekā pusmiljona nelegālo migrantu legalizāciju Spānijā, kuras sekas skarot visu Šengenas zonu;Latvija piedāvā tehnisku pieredzi, bet jaunus migrantus neuzņem un par tiem nemaksā. Deviņus mēnešus politiskā līmenī neatrisināto migrantu solidaritātes mehānisma jautājumu piedēvē bijušajam iekšlietu ministram Kozlovskim.	x.com

Korupcija un KNAB (1 pozīcija)

Vienīgā šīs dienas pozīcija tēmā nāk no ārpusparlamenta partijas un pārceļ kompensāciju gadījumu no procedūras jautājuma uz vērtējumu par partiju kopumā; pašas Rasimas skaidrojums par gadījumu atrodams Valsts pārvaldes sadaļā. Vakarā lieta pāriet iestāžu līmenī: Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs paziņo par uzsāktu resorisko pārbaudi un rosina stingrināt kompensāciju regulējumu — solis, kas jautājumu izved no partiju savstarpējās kritikas lauka.

Visas pozīcijas un avoti

Politiķis	Partija	Pozīcija	Avots
Andris Velps	Austošā Saule Latvijai	Apgalvo, ka deputātes Leilas Rasimas dzīvokļa īres kompensācijas gadījums visspilgtāk atsedz „Progresīvo“ un sociālistu patieso seju; par bīstamāko uzskata nevis pašas politiķes rīcību, bet atbalstītāju attieksmi, kas savējiem piedod to, ko oponentu gadījumā nosauktu par korupciju.	x.com

Koalīcija un partijas (4 pozīcijas)

Divas no četrām pozīcijām ir priekšvēlēšanu robežu vilkšana: Zeltīts Progresīvos pasludina par savas partijas sarkano līniju, bet Švinka apstrīd Nacionālās apvienības tiesības vadīt Iekšlietu ministriju. Vakarā pievienojas paša ministra atbilde: Dombrava uz Progresīvo paziņoto demisijas balsojumu reaģē, savus kritiķus grupējot vienā rindā un norādot, ka pieprasījums viņu nesatraucot — tādējādi jautājums, ko prezidents dienas vidū uzskatīja par slēdzamu, vakarā pāriet Saeimas balsojuma procedūrā. Ceturtā balss pieder žurnālistam Maratam Kasemam — dienas blokos viņš uzskaitīts pie komentētājiem, ne partiju pārstāvjiem.

Visas pozīcijas un avoti

Politiķis	Partija	Pozīcija	Avots
Raivis Zeltīts	Austošā Saule Latvijai	Deklarē „Progresīvos“ par „Austošās Saules Latvijai“ sarkano līniju, pamatojot to ar apgalvojumu, ka partijas jauniešu organizācijas „Protests“ biedri pauž atklāti komunistiskus uzskatus un ka „Progresīvie“ dod šādiem uzskatiem platformu un vietu Saeimas vēlēšanu sarakstā.	x.com
Atis Švinka	Progresīvie	Uzskata, ka Nacionālajai apvienībai nedrīkst uzticēt Iekšlietu ministrijas vadību;pārmet iekšlietu ministram Jānim Dombravam aizvien lielāka haosa un tieša Latvijas drošības apdraudējuma radīšanu, kā kārtējo piemēru minot mēģinājumu ar padomiem pamācīt Spāniju.	x.com
Marats Kasems		Atbalsta ideju par Alekseja Rosļikova partijas „Stabilitātei!“ pašlikvidāciju; norāda, ka to pašu varētu ieteikt arī Stepaņenko un Pagoram, taču, viņaprāt, neviens no viņiem tam nepiekritīs.	x.com
Jānis Dombrava	Nacionālā apvienība	Reaģē uz Progresīvo paziņojumu, ka tie balsos par viņa demisiju — ieskaita Progresīvos vienā rindā ar «šleseristiem un rosļikoviešiem»;norāda, ka jau, uzsākot darbu Iekšlietu ministrijā, paudis, ka Krievijas un imigrācijas atbalstītāji viņu ienīdīs, un ka tas viņu nesatrauc. Par savu mērķi min pārliecību, ka izdarījis visu iespējamo valsts drošībai, un to, lai «mūsu tauta» pastāvētu cauri laikiem, nevis tiktu aizstāta ar citām tautām.	x.com

Budžets un finanses (7 pozīcijas)

Abas dienas līnijas — nodokļi un NVO finansējums — ir aprakstītas konteksta lodziņos; tiem pretī stāv premjera nostāja pašā budžetā: nodokļus viņš aiztikt nevēlas un uzsver iepriekš uzņemto, ar finansējuma avotu nenodrošināto saistību pārskatīšanu.

Visas pozīcijas un avoti

Politiķis	Partija	Pozīcija	Avots
Andris Kulbergs	Apvienotais saraksts	Norāda, ka valsts budžeta veidošanā būs vajadzīgas politiskās izšķiršanās, taču pats nevēlētos aiztikt nodokļus. Kritizē iepriekš budžetā ieliktās „dāvaniņas“ — pieņemtus lēmumus, kuriem vajadzīgs finansējums, bet kuriem avots nav iezīmēts — un uzskata, ka jāizvērtē, kur valsts pelna, kur netērēt tik daudz un kur līdzekļus pārlikt, jo viss nevar būt prioritāte. Par valdības prioritātēm nosauc izglītību, veselību un drošību.	diena.lv
Viktors Valainis	Zaļo un Zemnieku savienība	Apgalvo, ka PVN likmes samazinājums valsts ieņēmumus nesamazina, jo palielina mazumtirdzniecības apgrozījumu, kura pieaugums to vismaz kompensē, un ar šo argumentu vērsīsies pie finanšu ministra;iestājas par pastāvīgu nodokļu sloga samazināšanu praktiski visai Latvijā ražotajai pārtikai, nevis, piemēram, olīveļļai, kuras noieta pieaugums palielinātu ražotāju ienākumus citās valstīs.	nra.lv
Andris Kulbergs	Apvienotais saraksts	Uzskata, ka valstij trūkst kvalitatīvu datu par nevalstiskajām organizācijām piešķirto valsts budžeta finansējumu un ka bez tiem nevar būt kvalitatīvas diskusijas. Norāda, ka Valsts kancelejas, Finanšu ministrijas un Kultūras ministrijas sniegtā informācija neļauj izdarīt secinājumus un ka joprojām nav zināms, cik daudz naudas nevalstiskajam sektoram novirza pašvaldības. Par cēloni nosauc to, ka vēsturiski nav definēti skaidri finansējuma piešķiršanas nosacījumi un kritēriji, un atzīst, ka pie izaugušā nevalstisko organizāciju slāņa vainojama arī pati valdība. Uzdevis visām ministrijām detalizēti apkopot informāciju par organizācijām piešķirto naudu un sagaida, ka visi valsts budžeta tēriņi biedrībām un nodibinājumiem būs zināmi mēneša laikā;Finanšu ministrijai uzdots izvērtēt šo līdzekļu pamatotību, efektivitāti un atbilstību valsts politikas prioritātēm, bet Kultūras ministrijai — izstrādāt vienotas vadlīnijas finansējuma piešķiršanai. Vienlaikus atzīst, ka organizācijām vajadzētu vairāk uzticēt valsts funkciju izpildi, jo tā rezultātu var panākt ātrāk, lētāk un efektīvāk.	lsm.lv
Maija Krastiņa		Norāda, ka 91% nevalstiskajām organizācijām piešķirtā finansējuma ir pakalpojumu dotācijas, un ironizē par to, ka šo finansējumu pasniedz kā „lielo skandālu“.	x.com
Maija Krastiņa		Apgalvo, ka „par skaistām acīm“ tiekot finansētas tikai dažādas lobiju un uzņēmēju organizācijas, nevis nevalstiskās organizācijas.	x.com
Maija Krastiņa		Norāda, ka tikšanās ar nevalstiskajām organizācijām noslēgusies ar kareivīgu raksturojumu „sociālā biznesa uzņēmēji, kas apgūst naudu“, un ka visvairāk tādu esot ministriju dotāciju saņēmēju vidū.	x.com
Guntars Vītols		Uzskata, ka valsts līdzekļu izlietojuma efektivitāti deleģētajās funkcijās (tostarp NVO finansējumā) varēs izvērtēt pēc tam, kad visas ministrijas būs sagatavojušas deleģēto funkciju sarakstu un norādījušas, cik kam tiek tērēts.	x.com

Aizsardzība un drošība (4 pozīcijas)

Tēma dienā pieaug līdz pilnai sadaļai, un tās trīs koalīcijas balsis runā par atšķirīgiem trūkuma veidiem: Edgars Tavars par patvertņu pamatfunkcijām, aizsardzības ministrs Raivis Melnis par tālās darbības trieciena spēju attīstīšanu kopā ar sabiedrotajiem, bet Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis par cilvēkresursiem uz robežas — pēdējais to sasaista ar Pāternieku kameru gadījumu, par kuru sola jautāt komisijas vārdā. Ceturto pozīciju dod ārpusparlamenta partijas pārstāvis Raivis Zeltīts, kurš drošības tēmu formulē kā priekšvēlēšanu solījumu par Kremļa ietekmes izskaušanu.

Visas pozīcijas un avoti

Politiķis	Partija	Pozīcija	Avots
Edgars Tavars	Apvienotais saraksts	Atzīst, ka patvertņu jautājums Latvijā nav sakārtots un ka nevarētu nosaukt nevienu pilsētu vai pašvaldību, kurā šajā jomā būtu izdarīts pilnīgi viss;uzsver, ka nepietiek kādu pagrabu vienkārši nosaukt par patvertni — jānodrošina ventilācija, ūdens un kanalizācija, citādi ārkārtas situācijā telpa cilvēkiem var radīt papildu apdraudējumu. Vienlaikus norāda, ka patvertne nav jāiekārto kā četru zvaigžņu viesnīca, bet pamatfunkcijām ir jābūt nodrošinātām.	la.lv
Raivis Melnis	Bezpartejisks	Uzskata, ka Latvijai nākotnē būs jādomā ne tikai par spēcīgāku pretgaisa un pretraķešu aizsardzību, bet arī par savām tālās darbības trieciena spējām — papildus droniem varētu būt vajadzīgas arī spārnotās un ballistiskās raķetes;par šo vajadzību jāsāk runāt jau tagad, savukārt lēmumu par pievienošanos kādai no Eiropas programmām vai spēju attīstīšanu citā veidā paredzēts pieņemt kopā ar sabiedrotajiem.	jauns.lv
Raimonds Bergmanis	Apvienotais saraksts	Uzskata, ka lielākā problēma robežas nodrošināšanā ir cilvēkresursu trūkums — digitāls aprīkojums prasa arī apmācītus cilvēkus un reaģēšanas ātrumu, un nesagatavotus cilvēkus uz zaļās robežas likt nedrīkst;par Pāternieku kameru gadījumu norāda, ka dzird pirmo reizi un, visticamāk, jautās kā Aizsardzības komisijas vadītājs.	nra.lv
Raivis Zeltīts	Austošā Saule Latvijai	Apsola, ka „Austošā Saule Latvijai“ Saeimā izskaus atlikušās Kremļa ietekmes paliekas Latvijā, neatkarīgi no tā, vai tas patīk Aināram Šleseram.	x.com

Pārējās tēmas (16 pozīcijas 10 tēmās)

Pārējo tēmu tabulā izceļas nozaru ministru dienas paziņojumi:

• Rihards Kozlovskis (satiksme) apstiprina, ka mērķis saglabāt 25+1 % „airBaltic“ akciju valsts īpašumā paliek nemainīgs.
• Jānis Vitenbergs (klimats un enerģētika) aicina granulu ražotājus pievienoties brīvprātīgam memorandam par vietējā tirgus prioritāru apgādi.
• Edvards Smiltēns (tieslietas) rosina slēgto ārvalstu kontu neizņemtos līdzekļus novirzīt valsts funkcijām, bet vakarā pievieno otru priekšlikumu par mediācijas pieejamību reģionos.
• Hosams Abu Meri (veselība) 2027. gada budžetam apzinājis nozares vajadzības 663 miljonu eiro apmērā un sarunās aktualizēs prioritārajiem pasākumiem nepieciešamos 319,5 miljonus eiro.
• Edgars Rinkēvičs aicina budžetā stiprināt ģimeņu drošību.

Aizsardzības un drošības rindas no šīs tabulas pārceltas uz pilnu sadaļu iepriekš, jo tēma dienas laikā sasniedza četras pozīcijas.

Visas pozīcijas un avoti

Politiķis	Partija	Tēma	Pozīcija	Avots
Hosams Abu Meri	Jaunā Vienotība	Veselības aprūpe	Uzskata, ka veselības nozarei nepieciešams gan pakāpenisks finansējuma pieaugums, gan pārdomāta pakalpojumu organizēšana un ciešāka ārstniecības iestāžu sadarbība;2027. gada budžetam ministrija apzinājusi vajadzības 663 miljonu eiro apmērā, bet budžeta sarunās aktualizēs prioritārajiem pasākumiem nepieciešamos 319,5 miljonus eiro.	diena.lv
Edgars Rinkēvičs	Bezpartejisks	Sociālā politika	Aicina valdību budžeta veidošanā virzīt pasākumus, kas stiprina ģimeņu drošību — mazina ienākumu un nodarbinātības riskus pēc bērna piedzimšanas, uzlabo mājokļu pieejamību un veselības aprūpi —, vienlaikus saglabājot regulāru dialogu ar sociālajiem partneriem par turpmākajiem ģimeņu atbalsta pasākumiem;atzinīgi vērtē, ka valdība turpina sistemātiski strādāt pie demogrāfijas un ģimeņu labklājības jautājumiem.	tvnet.lv
Edvarts Krusts	MMN	Sociālā politika	Uzskata, ka laulību slēgšanas statistika ir viens no relatīvi izmērāmiem tikumības rādītājiem ģimeņu veidošanas politikā;salīdzinājumā ar starpkaru Latviju (par trešdaļu mazāk noslēgtu laulību gadā, trīsreiz vairāk šķirtu laulību uz 1000 iedzīvotājiem) saskata mērķtiecīgu uz ģimenes veidošanu orientētu attiecību graušanu, tostarp ar izglītības saturu, kas aprobežojas ar seksualitāti.	x.com
Rihards Kozlovskis	Jaunā Vienotība	airBaltic	Apliecina, ka "airBaltic" darbību turpinās, un uzsver, ka mērķis paliek nemainīgs — Latvija kā bāzes vieta un 25+1% akciju saglabāšana valsts īpašumā, kas ir priekšnoteikums sarunām ar investoru.	nra.lv
Jānis Vitenbergs	Nacionālā apvienība	Degviela un enerģētika	Norāda, ka Latvija granulas ražo pietiekami, tāpēc vispirms jānodrošina vietējais tirgus;aicina ikvienu granulu ražotāju pievienoties brīvprātīgam memorandam par prioritāru Latvijas mājsaimniecību apgādi pirms apkures sezonas.	delfi.lv
Guntars Vītols		Degviela un enerģētika	Prognozē, ka Rīgā būs lētākie siltuma tarifi Baltijā;apgalvo, ka tam ir objektīvs pamats — kaimiņvalstīs infrastruktūra esot mazāk efektīva, bet līdz šim esot traucējušas vienīgi dažādas dīvainas regulācijas.	x.com
Juris Pūce	Latvijas attīstībai	Izglītība	Kritiski norāda, ka Nacionālās apvienības vadītās Izglītības un zinātnes un Kultūras ministrijas turpina virzīt valdībā apstiprināšanai Jaunās Vienotības un Progresīvo organizētā konkursa rezultātus par augstskolu padomju vietām un ka Austošā Saule un Zaļo un zemnieku savienība valdībā tam piekrīt.	x.com
Juris Pūce	Latvijas attīstībai	Izglītība	Uzskata, ka ieguldījumi augstākajā izglītībā un zinātnē ir ceļš uz ilglaicīgu ekonomikas izaugsmi.	x.com
Ramona Petraviča	Latvija Pirmajā Vietā	Pensijas	Aizstāv priekšlikumu ieskaitīt pensijas apdrošināšanas stāžā bērna kopšanas laiku mātēm, kuru bērni dzimuši no 1991. līdz 1995. gadam, arī tad, ja toreiz nebija samaksātas simboliskās sociālās iemaksas.	la.lv
Edvards Smiltēns	Apvienotais saraksts	Tieslietas	Rosina, ka nauda, kas palikusi finanšu iestāžu pēc pašu iniciatīvas slēgtajos ārvalstu rezidentu un juridisko personu kontos un ko klients piecu gadu laikā pēc konta slēgšanas nav pieprasījis, kļūtu piekritīga valstij un tiktu izmantota sabiedrībai svarīgu funkciju finansēšanai, tostarp Bērnu un jauniešu drošās mājas izveidei;kārtība neattiektos uz Latvijas rezidentiem, kuri ir fiziskas personas, kā arī uz iesaldētiem, arestētiem vai piedziņai pakļautiem līdzekļiem.	nra.lv
Edvards Smiltēns	Apvienotais saraksts	Tieslietas	Atbalsta mediācijas pieejamības paplašināšanu visā Latvijā, īpaši reģionos, lai ģimenes strīdus varētu risināt jau konflikta sākumā ārpus tiesas;uzsver, ka ne visi ģimenes strīdi jārisina tiesā un ka mediācija atslogo tiesas.	x.com
Marats Kasems		Vēlēšanas	Apgalvo, ka vēlēšanas Latvijā notiek godīgi; kā pierādījumu min Ušakova ilggadējo valdīšanu Rīgā un Pagora kārtējo ievēlēšanu Jelgavas domē.	x.com
Andrejs Judins	Jaunā Vienotība	Vēlēšanas	Uzsver, ka, tuvojoties vēlēšanām, arvien svarīgāk ir nodrošināt, lai vēlētāju izvēli nosaka fakti, nevis dezinformācija vai ārvalstu ietekme.	x.com
Lato Lapsa		Sabiedriskie mediji	Izplata Jāņa Dombravas vēstuli sabiedriskajai televīzijai ar noraidošu ietvaru — televīzijas darbiniekus dēvē par "propagandoniem" un apzīmējumu "sāpinošā vēstule" liek ironiskās pēdiņās.	x.com
Edvarts Krusts	MMN	Sabiedriskie mediji	Aizstāv savas partijas MMN nostāju, ka žurnālistika finansējama ar privātām abonentmaksām un ka valsts finansējums žurnālistikai objektivitātes labad ir samazināms.	x.com
Ilze Indriksone	Nacionālā apvienība	Valodu politika	Atbalsta lībiešu valodas saglabāšanu: uzskata, ka valoda var pastāvēt tikai tad, ja cilvēkiem ir iespēja to regulāri mācīties, lietot un praktizēt, un ka vienlaikus jāturpina lībiešu valodas un kultūras pētniecība un jāstiprina zināšanas par lībiešiem un Latvijas vēsturi izglītības saturā.	x.com

Koalīcija vs Opozīcija

Bloki pēc partijas statusa Saeimā: «Opozīcija» — partijas ar Saeimas frakciju, kas nav valdībā; «Bez Saeimas frakcijas» — partijas, kurām pašreizējā Saeimā frakcijas nav, arī tad, ja tām ir atsevišķi deputāti; «Bezpartejiskie» — politiķi bez partijas; «Neitrāli» — komentētāji, analītiķi un organizācijas, ne politiķi.

Koalīcijas pozīcijas neveido vienu līniju.

• Koalīcijā: nodokļu jautājumā Valainis un premjers virzās pretējos virzienos; ārpolitikas komunikācijā prezidents atgādina pilnvarojuma kārtību, un premjera uzdevums saskaņot ārējo komunikāciju ar Ārlietu ministriju fiksēts dienas spriedzē. Vakarā iekšējā asimetrija kļūst redzamāka Nacionālās apvienības pusē: prezidents vēstules jautājumu uzskata par slēdzamu, Kols to aizstāv pēc būtības, bet pats Dombrava demisijas pieprasījumu noraida.
• Opozīcijā divi punkti: Rasima aizstāv savu kompensācijas gadījumu; Švinka apstrīd Nacionālās apvienības tiesības vadīt Iekšlietu ministriju, bet Mežals prasa atbildi par policijas spēka samērīgumu. Progresīvo pievienošanās demisijas prasībai, kuru Saeimā virza „Stabilitātei!“ un kuru izvirza arī LPV, fiksēta dienas spriedzēs.
• Ārpus Saeimas skaļākā balss pieder Austošajai Saulei Latvijai: Zeltīts Progresīvos nosauc par savas partijas sarkano līniju un sola izskaust Kremļa ietekmes paliekas, bet Velps kompensāciju gadījumu izmanto kā partijas raksturojumu.
• „Neitrāli“ ailē apkopotās balsis komentē notiekošo, taču partiju pozīcijas nepārstāv: žurnālisti Marats Kasems un Lato Lapsa, vides aktīviste Maija Krastiņa un finanšu ministra biroja ekonomists Guntars Vītols.

Spriedzes