Galvenais
- Vēstules Spānijai lieta tiek slēgta augstākajā līmenī. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs paziņo, ka jautājums par iekšlietu ministra Jāņa Dombravas (Nacionālā apvienība) vēstuli Spānijai ir slēdzams, un atgādina, ka bez īpaša pilnvarojuma Latviju ārpolitikā pārstāv trīs amatpersonas — Valsts prezidents, Ministru prezidents un ārlietu ministrs. Premjers turpmāko ārējo komunikāciju uzdevis saskaņot ar Ārlietu ministriju, bet iekšlietu ministrs demisijas prasības noraida; Atis Švinka (Progresīvie) politisko kritiku uztur un pateicas Spānijai par tās karavīriem NATO brigādē.
- Deputātu kompensāciju strīdā izskan abas puses. Leila Rasima (Progresīvie) video atbildē skaidro, ka Rīgas dzīvoklī, kas pēc viņas teiktā pieder mātei, nekad nav dzīvojusi un to neizīrē, un norāda, ka saņem 45 % no iespējamā kompensācijas apmēra; Andris Velps (Austošā Saule Latvijai) to pašu gadījumu izmanto kā argumentu pret Progresīvajiem. Rinkēvičs un premjers Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) jautājumu noliek Saeimas kompetencē — premjers to adresē Saeimas priekšsēdētājai, prezidents norāda uz priekšvēlēšanu diskusiju par atalgojuma politiku.
- Robežas resursu jautājums nonāk pie Valsts aizsardzības dienesta. Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava uzskata, ka Baltkrievijas hibrīdkara operācija ir jāaptur, un jaunu robežsargu piesaisti saista ar nākamā gada budžetu, tostarp Valsts aizsardzības dienesta ieviešanu Valsts robežsardzē; Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (Jaunā Vienotība) norāda uz norīkojumā esošo robežsargu trūkumu, piedāvā uz robežsardzi novirzīt valsts aizsardzības dienesta jauniešus no pierobežas un Nacionālo bruņoto spēku patrulēšanu vērtē kā nestrādājošu.
- Budžeta sarunas sākas ar nodokļu domstarpībām koalīcijā. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) apgalvo, ka pievienotās vērtības nodokļa likmes samazinājums valsts ieņēmumus nesamazina, jo to kompensē mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums, un ar šo argumentu vērsīsies pie finanšu ministra; premjers nodokļus aiztikt nevēlas un par valdības prioritātēm nosauc izglītību, veselību un drošību.
- Ārējā drošība: Ukrainas atbalsts un tālās darbības spējas. Ārlietu ministre Baiba Braže (Jaunā Vienotība) dienā pauž trīs pozīcijas — Krievijas triecienu, ko pati pārlaida patvertnē, nosauc par zemisku, uzsver Ukrainas nozīmi eiroatlantiskajā drošībā un ar Ukrainas Jūras spēku komandieri pārrunā Melnās jūras drošību. Valdis Dombrovskis (Jaunā Vienotība) atbalsta Ukrainas finansēšanu no iesaldēto Krievijas aktīvu virspeļņas, minot jaunāko 1,4 miljardu eiro pārskaitījumu, bet aizsardzības ministrs Raivis Melnis (Jaunā Vienotība) uzskata, ka Latvijai nākotnē būs vajadzīgas arī savas tālās darbības trieciena spējas.
Aktīvākie politiķi
| Politiķis | Partija | Pozīcijas | Galvenās tēmas |
|---|---|---|---|
| Edgars Rinkēvičs | Bezpartejisks | 4 | Imigrācija, Ārpolitika, Valsts pārvalde |
| Baiba Braže | Jaunā Vienotība | 3 | Ukraina un Krievija |
| Andris Kulbergs | Apvienotais saraksts | 3 | Valsts pārvalde, Budžets un finanses |
| Juris Pūce | Latvijas attīstībai | 2 | Izglītība |
| Raivis Zeltīts | Austošā Saule Latvijai | 2 | Ukraina un Krievija, Koalīcija un partijas |
| Edgars Tavars | Apvienotais saraksts | 2 | Aizsardzība un drošība, Valsts pārvalde |
| Edvarts Krusts | MMN | 2 | Sociālā politika, Sabiedriskie mediji |
Galvenās tēmas
Valsts pārvalde (8 pozīcijas)
Konteksts
Tendence (2026-08-05, deputātu kompensāciju strīds iegūst abas puses un institucionālu rāmi): Leila Rasima video atbildē skaidro, ka Rīgas dzīvoklī nekad nav dzīvojusi, to neizīrē un saņem 45 procentus no iespējamās summas, kamēr Andris Velps gadījumu izmanto kā Progresīvo kritikas argumentu. Prezidents un premjers jautājumu noliek Saeimas kompetencē — Rinkēvičs norāda, ka kandidātiem pirms vēlēšanām ir iespēja paust redzējumu par atlīdzības politiku, bet Kulbergs atgādina, ka pats kompensācijas nav ņēmis, un aicina jautājumu adresēt Saeimas priekšsēdētājai.
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Andris Kulbergs | Apvienotais saraksts | Uzskata, ka iepriekšējā Valsts kancelejas direktora amata konkursā noteiktie kritēriji bija nesamērīgi augsti un tādēļ konkurss noslēdzās bez rezultāta; norāda, ka drīzumā tiks izsludināts jauns konkurss ar mainītiem izvēles kritērijiem, lai pieteikties varētu arī kvalificēti speciālisti no privātā sektora. | tvnet.lv |
| Maija Krastiņa | Uzskata, ka premjeram, tiekoties ar nevalstiskajām organizācijām, vajadzētu atvainoties par nepārdomātajiem izteikumiem; neiebilst pret katras jomas un budžeta ailes pārskatīšanu, bet norāda, ka to nedara, mētājoties ar apvainojumiem. | x.com | |
| Andris Kulbergs | Apvienotais saraksts | Uzskata, ka diskusijai par Saeimas deputātu kompensācijām būtu jābūt un ka jo īpaši apspriežams ir jautājums par dienesta viesnīcu deputātiem, taču uzsver, ka to izlemj pati Saeima un jautājums darba kārtībā jāliek Saeimas priekšsēdētājai. Norāda, ka esot vairāki piemēri, kur ar kompensācijām, iespējams, tiek manipulēts vai tās, iespējams, tiek pieprasītas nepamatoti, taču vērtējumu par konkrēta deputāta rīcību atstāj vēlētājiem nākamajās vēlēšanās. Vienlaikus norāda, ka deputāta pienākumus nevarot pielīdzināt ierastām darba attiecībām vienā darbavietā, jo deputātiem no reģioniem jāspēj vienlaikus piedalīties Saeimas darbā Rīgā un saglabāt saikni ar vēlētājiem savā novadā. | lsm.lv |
| Māris Mežals | Latvija Pirmajā Vietā | Publiski vaicā Iekšlietu ministrijai, iekšlietu ministram Jānim Dombravam un Valsts policijai, vai septiņu policistu un vienas neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes iesaiste gados veca cilvēka aizturēšanā bija samērīga spēka demonstrēšana. | x.com |
| Edgars Rinkēvičs | Bezpartejisks | Uzskata, ka jautājums par Saeimas deputātiem izmaksātajām kompensācijām ir Saeimas tiešs darba kārtības jautājums; norāda, ka, tuvojoties vēlēšanām, deputāta amata kandidātiem ir lieliska iespēja paust viedokli par to, kā viņi redz Saeimas deputātu atalgojuma politiku. | la.lv |
| Edgars Tavars | Apvienotais saraksts | Kā vienu no patvertņu nesakārtotības cēloņiem min iepriekš neskaidro atbildības sadalījumu valsts pārvaldē — par finansējumu, būvniecību un prasībām atbildējušas dažādas institūcijas — un uzsver, ka šajā jautājumā pašvaldībām nepārmet; norāda, ka pēc vairāku ministriju pārstāvju kopīgas apspriedes atbildība starp institūcijām sadalīta daudz konkrētāk. | la.lv |
| Andrejs Judins | Jaunā Vienotība | Norāda, ka Ministru prezidents Kulbergs 27. jūlijā ir apņēmies rosināt noņemt ierobežotas pieejamības statusu prokurora protestam kokrūpnieku atbalsta lietā un valdības atbildei uz to, bet 5. augustā prokuratūra šādu rosinājumu vēl nav saņēmusi; turpina gaidīt valdības rīcību. | x.com |
| Leila Rasima | Progresīvie | Atbild uz publisko kritiku par deputāta dzīvojamās telpas īres kompensāciju: Rīgas dzīvoklis, pēc viņas teiktā, pieder mammai ar domu, ka nākotnē īpašums paliks meitai, un mamma to izmantojot, ierodoties Rīgā no Latgales; pati tajā nekad neesot dzīvojusi un nevienam to neesot izīrējusi, savukārt sev piederošo nelielo dzīvokli Rēzeknē izīrē. Kompensāciju jēgu skaidro ar to, ka tās paredzētas deputātiem, kuri strādā Rīgā, bet vēlas turpināt dzīvot savā reģionā — citādi politiķim būtu jāizvēlas starp ciešu saikni ar reģionu un pārcelšanos uz galvaspilsētu; pati saņemot 45 % no iespējamā kompensācijas apmēra. | la.lv |
Sadaļa savij trīs atsevišķus atbildības pavedienus. Kompensāciju lietā Rasima atbild pati, bet prezidents un premjers jautājumu adresē Saeimai — premjers vērtējumu par konkrēta deputāta rīcību atstāj vēlētājiem, bet prezidents norāda uz priekšvēlēšanu diskusiju par atalgojuma politiku. Pārvaldes procedūrās Kulbergs pārskata Valsts kancelejas direktora konkursa kritērijus, bet Edgars Tavars skaidro patvertņu atbildības sadalījumu starp institūcijām. Trešais pavediens ir izpildvaras solījumu izsekošana no pašas koalīcijas puses: Andrejs Judins publiski fiksē, ka premjera jūlija beigās dotais solījums par prokurora protesta pieejamību šodien vēl nav izpildīts, savukārt opozīcijas pusē Māris Mežals prasa Iekšlietu ministrijai atbildēt par spēka samērīgumu aizturēšanā.
Ārpolitika (2 pozīcijas)
Konteksts
Tendence (2026-08-05, vēstules Spānijai lieta noslēdzas augstākajā līmenī): Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs kopīgā preses konferencē ar premjeru paziņo, ka jautājums par Dombravas vēstuli ir slēdzams, un uzsver, ka Latviju ārpolitikā bez īpaša pilnvarojuma pārstāv prezidents, premjers un ārlietu ministrs; Kulbergs uzdod ārējo komunikāciju turpmāk saskaņot ar Ārlietu ministriju. Kritika turpinās no Progresīvo puses — Švinka uzskata, ka NA nedrīkst uzticēt Iekšlietu ministrijas vadību, un pateicas Spānijai par tās karavīru klātbūtni NATO brigādē —, kamēr NA pusē Pūpols aicina Dombravu nepakļauties premjera spiedienam un pats ministrs demisijas prasības noraida.
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Edgars Rinkēvičs | Bezpartejisks | Uzskata, ka jautājums par iekšlietu ministra Jāņa Dombravas vēstuli Spānijai ir slēdzams; atgādina, ka Latviju ārpolitiski bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Valsts prezidents, Ministru prezidents un ārlietu ministrs, un vērtē pastāvošo sadarbības mehānismu kā labu. Apliecina Latvijas solidaritāti ar Spāniju un gatavību politiski palīdzēt visos iespējamos veidos. | tvnet.lv |
| Atis Švinka | Progresīvie | Pauž pateicību Spānijai un aptuveni 800 spāņu karavīriem NATO brigādes sastāvā, kuri stiprina Latvijas drošību, un uzskata, ka Latvijas pienākums ir krīzes brīdī atbalstīt sabiedroto Spāniju: sabiedrotie esot jāatbalsta, nevis jāapvaino. | x.com |
Abas dienas ārpolitikas pozīcijas nāk no pretējiem poliem: prezidents lietu slēdz institucionāli, norādot uz pilnvarojuma kārtību, bet Švinka to tur atvērtu politiski, uzsverot spāņu karavīru ieguldījumu Latvijas drošībā. Nacionālās apvienības atbilde par pašu vēstuli šīs dienas pozīcijās neparādās — ministra publiskā nostāja fiksēta dienas spriedzē.
Ukraina un Krievija (5 pozīcijas)
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Raivis Zeltīts | Austošā Saule Latvijai | Kritizē, ka tirdzniecība un sadarbība ar Krieviju joprojām nav apturēta, neraugoties uz kārtējo valdības maiņu; Krievijas masveida raķešu un dronu triecienu Ukrainā izmanto kā argumentu, apgalvojot, ka Krievijas sabiedrība izvēlas tērēt miljonus par katru nogalināto ukraini, nevis ieguldīt savas valsts infrastruktūrā. | x.com |
| Baiba Braže | Jaunā Vienotība | Nosauc Krievijas uzbrukumu, ko pati pārlaida patvertnē kopā ar ukraiņiem, par zemisku un uzsver, ka Krievija ir teroristiska valsts, kas ir jāierobežo. | x.com |
| Baiba Braže | Jaunā Vienotība | Uzsver, ka Ukraina ir eiroatlantiskās drošības stiprinātāja, un pauž, ka Ukrainas ciešāka integrācija Eiropas Savienībā, tās tehnoloģiskais potenciāls un pieredze ir visas Eiropas interesēs. | x.com |
| Baiba Braže | Jaunā Vienotība | Tiekoties ar Ukrainas Jūras spēku komandieri viceadmirāli Oleksiju Neižpapu, pārrunā Melnās jūras drošību un veidus, kā atbalstīt Ukrainas pašaizsardzību, izmantot Ukrainas aizsardzības inovācijas un stiprināt militāri rūpniecisko sadarbību. | x.com |
| Valdis Dombrovskis | Jaunā Vienotība | Atbalsta Ukrainas finansēšanu no iesaldētajiem Krievijas Centrālās bankas aktīviem gūtās virspeļņas — norāda, ka šādi jau iegūti 8 miljardi eiro un jaunākais 1,4 miljardu eiro pārskaitījums palīdzēs atmaksāt ES un G7 ERA aizdevumus un atbalstīt Ukrainas aizsardzību. | x.com |
Četras no piecām pozīcijām nāk no Jaunās Vienotības — Braže ar trim izteikumiem un Dombrovskis ar Eiropas Savienības finansējuma līniju —, savukārt vienīgo balsi ārpus koalīcijas dod Raivis Zeltīts (Austošā Saule Latvijai), kurš tēmu pārceļ uz iekšpolitiku, kritizējot, ka tirdzniecība ar Krieviju joprojām nav apturēta. Saeimas opozīcijas pozīciju šajā tēmā šodien nav.
Imigrācija (5 pozīcijas)
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Jānis Dombrava | Nacionālā apvienība | Uzskata, ka Baltkrievijas pret Latviju izvērstā hibrīdkara operācija ir jāaptur; norāda, ka robežsargu skaita palielināšanai strādāts pie darbinieku atgriešanās no atvaļinājumiem un citām prombūtnēm, savukārt jaunu robežsargu piesaisti vērtē kā ilgāka termiņa jautājumu, kas varētu būt skatāms nākamā gada valsts budžeta kontekstā, tostarp ieviešot Valsts aizsardzības dienestu Valsts robežsardzē. | delfi.lv |
| Edgars Rinkēvičs | Bezpartejisks | Uzskata, ka Latvijai vispirms pašai jānodrošina savas valsts robežapsardzība un tikai pēc tam jāraksta vēstules citiem; nelegālās migrācijas spiedienu, viņaprāt, var mazināt tikai ar vienotu Eiropas Savienības rīcību un politiku, un Latvijas pozīciju labi definē 22 valstu parakstītā vēstule. Atbalsta virzību, ko robežas apsardzības jautājumos ieskicējuši iekšlietu ministrs un aizsardzības ministrs. | lsm.lv |
| Edvards Ratnieks | Nacionālā apvienība | Atbalsta Rīgas pašvaldības policijas regulārās trešo valstu pilsoņu pārbaudes, ko pēc viņa iniciatīvas veic kopš 2025. gada septembra, un uzsver, ka tās nav vērstas pret kādu tautību, bet ir par drošību un likuma ievērošanu. | x.com |
| Edgars Rinkēvičs | Bezpartejisks | Atbalsta Ministru kabineta rīcību drošības stiprināšanai un vērtē pieņemtos un patlaban īstenojamos lēmumus kā soļus pareizā virzienā; piebilst, ka, ja situācija uz robežas neuzlabosies, netiek izslēgti arī citi lēmumi. Pauž gandarījumu par iekšlietu un aizsardzības sistēmas sadarbību un uzsver, ka rezultātus nevarēs sagaidīt tuvāko pāris dienu laikā, taču, konsekventi īstenojot nolemto, situācija uz Latvijas un Baltkrievijas robežas uzlabosies. | diena.lv |
| Ainars Latkovskis | Jaunā Vienotība | Uzskata, ka robežsardzei trūkst norīkojumā esošo robežsargu un to skaits ir jāpalielina, bet norāda, ka tam vispirms cilvēkiem jāpabeidz robežsardzes skola; kā vienu no risinājumiem min valsts aizsardzības dienesta jauniešu no pierobežas rajoniem novirzīšanu pienākumu pildīšanai robežsardzē. Vienlaikus uzskata, ka Nacionālo bruņoto spēku piesaistīšana patrulēšanai nestrādā, un norāda, ka varētu būt panākta vienošanās par nopietnāku NBS iesaisti robežas apsardzībā, izmantojot to modernās spējas robežas nosargāšanai un robežpārkāpēju pārtveršanai. | lsm.lv |
Koalīcijā ir vienota diagnoze — robežsardzei trūkst cilvēku — un daļēji sakrītošs risinājums: gan Dombrava, gan Latkovskis norāda uz Valsts aizsardzības dienestu kā resursu avotu, taču atšķiras termiņā un Nacionālo bruņoto spēku lomas vērtējumā. Rinkēvičs pievieno ārpolitisko rāmi (vispirms pašiem jātiek galā ar savu robežu, tikai tad jāraksta vēstules citiem), bet Edvards Ratnieks tēmu pārceļ uz pašvaldības līmeni ar Rīgas policijas veiktajām pārbaudēm.
Korupcija un KNAB (1 pozīcija)
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Andris Velps | Austošā Saule Latvijai | Apgalvo, ka deputātes Leilas Rasimas dzīvokļa īres kompensācijas gadījums visspilgtāk atsedz „Progresīvo“ un sociālistu patieso seju; par bīstamāko uzskata nevis pašas politiķes rīcību, bet atbalstītāju attieksmi, kas savējiem piedod to, ko oponentu gadījumā nosauktu par korupciju. | x.com |
Vienīgā šīs dienas pozīcija tēmā nāk no ārpusparlamenta partijas un pārceļ kompensāciju gadījumu no procedūras jautājuma uz vērtējumu par partiju kopumā; pašas Rasimas skaidrojums par gadījumu atrodams Valsts pārvaldes sadaļā.
Koalīcija un partijas (3 pozīcijas)
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Raivis Zeltīts | Austošā Saule Latvijai | Deklarē „Progresīvos“ par „Austošās Saules Latvijai“ sarkano līniju, pamatojot to ar apgalvojumu, ka partijas jauniešu organizācijas „Protests“ biedri pauž atklāti komunistiskus uzskatus un ka „Progresīvie“ dod šādiem uzskatiem platformu un vietu Saeimas vēlēšanu sarakstā. | x.com |
| Atis Švinka | Progresīvie | Uzskata, ka Nacionālajai apvienībai nedrīkst uzticēt Iekšlietu ministrijas vadību; pārmet iekšlietu ministram Jānim Dombravam aizvien lielāka haosa un tieša Latvijas drošības apdraudējuma radīšanu, kā kārtējo piemēru minot mēģinājumu ar padomiem pamācīt Spāniju. | x.com |
| Marats Kasems | Atbalsta ideju par Alekseja Rosļikova partijas „Stabilitātei!“ pašlikvidāciju; norāda, ka to pašu varētu ieteikt arī Stepaņenko un Pagoram, taču, viņaprāt, neviens no viņiem tam nepiekritīs. | x.com |
Divas no trim pozīcijām ir priekšvēlēšanu robežu vilkšana: Zeltīts Progresīvos pasludina par savas partijas sarkano līniju, bet Švinka apstrīd Nacionālās apvienības tiesības vadīt Iekšlietu ministriju. Trešā balss pieder žurnālistam Maratam Kasemam — dienas blokos viņš uzskaitīts pie komentētājiem, ne partiju pārstāvjiem.
Budžets un finanses (2 pozīcijas)
Konteksts
Tendence (2026-08-05, PVN samazinājuma stāsts pāriet budžeta sarunu fāzē): ekonomikas ministrs Viktors Valainis piesaka fiskālās neitralitātes argumentu — PVN likmes samazinājums ieņēmumus nesamazinot, jo mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums to vismaz kompensējot — un gatavojas ar to vērsties pie finanšu ministra 2027. gada budžeta kontekstā; mērķis ir pastāvīgs nodokļu sloga samazinājums praktiski visai Latvijā ražotajai pārtikai.
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Andris Kulbergs | Apvienotais saraksts | Norāda, ka valsts budžeta veidošanā būs vajadzīgas politiskās izšķiršanās, taču pats nevēlētos aiztikt nodokļus. Kritizē iepriekš budžetā ieliktās „dāvaniņas“ — pieņemtus lēmumus, kuriem vajadzīgs finansējums, bet kuriem avots nav iezīmēts — un uzskata, ka jāizvērtē, kur valsts pelna, kur netērēt tik daudz un kur līdzekļus pārlikt, jo viss nevar būt prioritāte. Par valdības prioritātēm nosauc izglītību, veselību un drošību. | diena.lv |
| Viktors Valainis | Zaļo un Zemnieku savienība | Apgalvo, ka PVN likmes samazinājums valsts ieņēmumus nesamazina, jo palielina mazumtirdzniecības apgrozījumu, kura pieaugums to vismaz kompensē, un ar šo argumentu vērsīsies pie finanšu ministra; iestājas par pastāvīgu nodokļu sloga samazināšanu praktiski visai Latvijā ražotajai pārtikai, nevis, piemēram, olīveļļai, kuras noieta pieaugums palielinātu ražotāju ienākumus citās valstīs. | nra.lv |
Abas pozīcijas nāk no koalīcijas, bet norāda pretējos virzienos: Valainis gatavo argumentu par pievienotās vērtības nodokļa likmes samazinājuma fiskālo neitralitāti un pastāvīgu sloga samazinājumu Latvijā ražotai pārtikai, kamēr premjers budžeta veidošanā nodokļus aiztikt nevēlas un uzsver iepriekš uzņemto, ar finansējuma avotu nenodrošināto saistību pārskatīšanu.
Pārējās tēmas (14 pozīcijas 10 tēmās)
| Politiķis | Partija | Tēma | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|---|
| Edgars Tavars | Apvienotais saraksts | Aizsardzība un drošība | Atzīst, ka patvertņu jautājums Latvijā nav sakārtots un ka nevarētu nosaukt nevienu pilsētu vai pašvaldību, kurā šajā jomā būtu izdarīts pilnīgi viss; uzsver, ka nepietiek kādu pagrabu vienkārši nosaukt par patvertni — jānodrošina ventilācija, ūdens un kanalizācija, citādi ārkārtas situācijā telpa cilvēkiem var radīt papildu apdraudējumu. Vienlaikus norāda, ka patvertne nav jāiekārto kā četru zvaigžņu viesnīca, bet pamatfunkcijām ir jābūt nodrošinātām. | la.lv |
| Raivis Melnis | Jaunā Vienotība | Aizsardzība un drošība | Uzskata, ka Latvijai nākotnē būs jādomā ne tikai par spēcīgāku pretgaisa un pretraķešu aizsardzību, bet arī par savām tālās darbības trieciena spējām — papildus droniem varētu būt vajadzīgas arī spārnotās un ballistiskās raķetes; par šo vajadzību jāsāk runāt jau tagad, savukārt lēmumu par pievienošanos kādai no Eiropas programmām vai spēju attīstīšanu citā veidā paredzēts pieņemt kopā ar sabiedrotajiem. | jauns.lv |
| Edvarts Krusts | MMN | Sociālā politika | Uzskata, ka laulību slēgšanas statistika ir viens no relatīvi izmērāmiem tikumības rādītājiem ģimeņu veidošanas politikā; salīdzinājumā ar starpkaru Latviju (par trešdaļu mazāk noslēgtu laulību gadā, trīsreiz vairāk šķirtu laulību uz 1000 iedzīvotājiem) saskata mērķtiecīgu uz ģimenes veidošanu orientētu attiecību graušanu, tostarp ar izglītības saturu, kas aprobežojas ar seksualitāti. | x.com |
| Rihards Kozlovskis | Jaunā Vienotība | airBaltic | Apliecina, ka "airBaltic" darbību turpinās, un uzsver, ka mērķis paliek nemainīgs — Latvija kā bāzes vieta un 25+1% akciju saglabāšana valsts īpašumā, kas ir priekšnoteikums sarunām ar investoru. | nra.lv |
| Jānis Vitenbergs | Nacionālā apvienība | Degviela un enerģētika | Norāda, ka Latvija granulas ražo pietiekami, tāpēc vispirms jānodrošina vietējais tirgus; aicina ikvienu granulu ražotāju pievienoties brīvprātīgam memorandam par prioritāru Latvijas mājsaimniecību apgādi pirms apkures sezonas. | delfi.lv |
| Guntars Vītols | Degviela un enerģētika | Prognozē, ka Rīgā būs lētākie siltuma tarifi Baltijā; apgalvo, ka tam ir objektīvs pamats — kaimiņvalstīs infrastruktūra esot mazāk efektīva, bet līdz šim esot traucējušas vienīgi dažādas dīvainas regulācijas. | x.com | |
| Juris Pūce | Latvijas attīstībai | Izglītība | Kritiski norāda, ka Nacionālās apvienības vadītās Izglītības un zinātnes un Kultūras ministrijas turpina virzīt valdībā apstiprināšanai Jaunās Vienotības un Progresīvo organizētā konkursa rezultātus par augstskolu padomju vietām un ka Austošā Saule un Zaļo un zemnieku savienība valdībā tam piekrīt. | x.com |
| Juris Pūce | Latvijas attīstībai | Izglītība | Uzskata, ka ieguldījumi augstākajā izglītībā un zinātnē ir ceļš uz ilglaicīgu ekonomikas izaugsmi. | x.com |
| Ramona Petraviča | Latvija Pirmajā Vietā | Pensijas | Aizstāv priekšlikumu ieskaitīt pensijas apdrošināšanas stāžā bērna kopšanas laiku mātēm, kuru bērni dzimuši no 1991. līdz 1995. gadam, arī tad, ja toreiz nebija samaksātas simboliskās sociālās iemaksas. | la.lv |
| Edvards Smiltēns | Apvienotais saraksts | Tieslietas | Rosina, ka nauda, kas palikusi finanšu iestāžu pēc pašu iniciatīvas slēgtajos ārvalstu rezidentu un juridisko personu kontos un ko klients piecu gadu laikā pēc konta slēgšanas nav pieprasījis, kļūtu piekritīga valstij un tiktu izmantota sabiedrībai svarīgu funkciju finansēšanai, tostarp Bērnu un jauniešu drošās mājas izveidei; kārtība neattiektos uz Latvijas rezidentiem, kuri ir fiziskas personas, kā arī uz iesaldētiem, arestētiem vai piedziņai pakļautiem līdzekļiem. | nra.lv |
| Marats Kasems | Vēlēšanas | Apgalvo, ka vēlēšanas Latvijā notiek godīgi; kā pierādījumu min Ušakova ilggadējo valdīšanu Rīgā un Pagora kārtējo ievēlēšanu Jelgavas domē. | x.com | |
| Lato Lapsa | Sabiedriskie mediji | Izplata Jāņa Dombravas vēstuli sabiedriskajai televīzijai ar noraidošu ietvaru — televīzijas darbiniekus dēvē par "propagandoniem" un apzīmējumu "sāpinošā vēstule" liek ironiskās pēdiņās. | x.com | |
| Edvarts Krusts | MMN | Sabiedriskie mediji | Aizstāv savas partijas MMN nostāju, ka žurnālistika finansējama ar privātām abonentmaksām un ka valsts finansējums žurnālistikai objektivitātes labad ir samazināms. | x.com |
| Ilze Indriksone | Nacionālā apvienība | Valodu politika | Atbalsta lībiešu valodas saglabāšanu: uzskata, ka valoda var pastāvēt tikai tad, ja cilvēkiem ir iespēja to regulāri mācīties, lietot un praktizēt, un ka vienlaikus jāturpina lībiešu valodas un kultūras pētniecība un jāstiprina zināšanas par lībiešiem un Latvijas vēsturi izglītības saturā. | x.com |
Pārējo tēmu tabulā izceļas nozaru ministru dienas paziņojumi: satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis apstiprina, ka mērķis saglabāt 25+1 % „airBaltic“ akciju valsts īpašumā paliek nemainīgs, klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs aicina granulu ražotājus pievienoties brīvprātīgam memorandam par vietējā tirgus prioritāru apgādi, bet tieslietu ministrs Edvards Smiltēns rosina slēgto ārvalstu kontu neizņemtos līdzekļus novirzīt valsts funkcijām.
Koalīcija vs Opozīcija
| Bloks | Pozīcijas | Partijas | Galvenie runātāji | Dominējošās tēmas |
|---|---|---|---|---|
| Koalīcija | 19 | JV, AS, NA, ZZS | Kulbergs (3), Braže (3), Tavars (2) | Valsts pārvalde, Ukraina un Krievija, Imigrācija |
| Opozīcija | 5 | PRO, LPV | Švinka (2), Rasima (1), Mežals (1) | Valsts pārvalde, Pensijas, Koalīcija un partijas |
| Bez Saeimas frakcijas | 7 | Austošā Saule Latvijai, Latvijas attīstībai, MMN | Krusts (2), Pūce (2), Zeltīts (2) | Izglītība, Ukraina un Krievija, Koalīcija un partijas |
| Bezpartejiskie | 4 | Bezpartejisks | Rinkēvičs (4) | Imigrācija, Ārpolitika, Valsts pārvalde |
| Neitrāli | 5 | — | Kasems (2), Vītols (1), Lapsa (1) | Sabiedriskie mediji, Valsts pārvalde, Degviela un enerģētika |
Koalīcijas pozīcijas neveido vienu līniju: nodokļu jautājumā Valainis un premjers virzās pretējos virzienos, bet ārpolitikas komunikācijā prezidents atgādina pilnvarojuma kārtību, un premjera uzdevums saskaņot ārējo komunikāciju ar Ārlietu ministriju fiksēts dienas spriedzē. Opozīcijas pozīcijas koncentrējas ap diviem punktiem — Rasima aizstāv savu kompensācijas gadījumu, bet Švinka apstrīd Nacionālās apvienības tiesības vadīt Iekšlietu ministriju un Mežals prasa atbildi par policijas spēka samērīgumu. Skaļākā balss ārpus Saeimas pieder Austošajai Saulei Latvijai, kas abās savās šodienas pozīcijās vēršas pret Progresīvajiem: Zeltīts partiju nosauc par sarkano līniju, Velps kompensāciju gadījumu izmanto kā partijas raksturojumu. „Neitrāli“ ailē apkopotās balsis dienā komentē notiekošo, taču partiju pozīcijas nepārstāv: žurnālisti Marats Kasems un Lato Lapsa, vides aktīviste Maija Krastiņa un finanšu ministra biroja ekonomists Guntars Vītols.
Spriedzes
| Tips | Avots | Mērķis | Tēma | Apraksts | Saite |
|---|---|---|---|---|---|
| spriedze | Edgars Rinkēvičs (Bezpartejisks) | Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) | Ārpolitika | Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs publiski paziņo, ka jautājums par iekšlietu ministra Jāņa Dombravas vēstuli Spānijai ir slēdzams, un uzsver, ka pirms vēstuļu rakstīšanas citiem Latvijai jātiek galā ar saviem darbiem; Ministru prezidents uzdod turpmāku ārējo komunikāciju saskaņot ar Ārlietu ministriju, kamēr Dombrava demisijas prasības noraida un sola turpināt darbu. | lsm.lv |
| spriedze | Andris Velps (Austošā Saule Latvijai) | Leila Rasima (Progresīvie) | Korupcija un KNAB | Andris Velps (Austošā Saule Latvijai) publiski apgalvo, ka Leilas Rasimas (Progresīvie) dzīvokļa īres kompensācijas gadījums atsedzot „Progresīvo“ un sociālistu patieso seju, un par bīstamāko uzskata nevis pašas politiķes rīcību, bet atbalstītāju attieksmi; Rasima video atbildē skaidro, ka Rīgas dzīvoklī nekad nav dzīvojusi, to neizīrē un saņem 45 procentus no iespējamās kompensācijas summas. | x.com |