Zinātniskās darbības likums

Mērķis

Likums nosaka valsts atbildību par zinātni kā būtisku attīstības faktoru, definē zinātnes un augstākās izglītības attiecības, regulē zinātnieku tiesības, pienākumus, neatkarību un akadēmisko brīvību. Jaunākā redakcija stājās spēkā 2025-01-01.

Galvenās normas

• Zinātniskā darbība: Pētniecība ar zinātniskām metodēm jaunu produktu un procesu radīšanai; inovācija kā jaunu ideju ieviešana zinātniskā, tehniskā un sociālā jomā
• Zinātnieka statuss: Personas ar doktora grādu iegūst zinātnieka statusu automātiski pēc grāda piešķiršanas
• Zinātnieku tiesības: Brīvi izvēlēties pētniecības virzienus un metodoloģiju; 8 nedēļu ikgadējais apmaksātais atvaļinājums; iespēja iegūt 26 nedēļu radošo atvaļinājumu reizi 6 gados
• Intelektuālā īpašuma tiesības (39.1–39.6.p., 2024): Valsts zinātniskās institūcijas pieder tiesības uz publiski finansētu pētījumu rezultātiem. Ja institūcija atsakās 3 mēnešu laikā, tiesības var iegūt zinātnieks. Zinātniekiem pienākas taisnīga atlīdzība par komercializētiem rezultātiem
• Zinātnieku pienākumi: Nodrošināt pētniecības objektivitāti; pārtraukt pētniecību, kas apdraud cilvēci, sabiedrību vai dabu; piedalīties jauno zinātnieku apmācībā
• Zinātniskās institūcijas: Minimums 5 doktora grāda turētāji attiecīgajā jomā; var būt valsts aģentūras, atvasinātas publiskas personas, universitāšu struktūrvienības vai privātas juridiskas personas
• Finansēšana: Fundamentālā un lietišķā pētniecība finansēta caur konkursa grantiem; valsts pētniecības programmas kalpo nacionālajām prioritātēm; bāzes finansējums sedz institūciju uzturēšanu un zinātnieku algas
• Zinātnes padome: Latvijas Zinātnes padome nodrošina valsts uzraudzību, saglabājot akadēmisko neatkarību

Politiski jutīgās sadaļas

• Padomju grādu izslēgšana (10.p. 6.d.): Likums tieši izslēdz padomju laikā iegūtos doktora grādus ideoloģiskos priekšmetos — marksismā-ļeņinismā, zinātniskajā komunismā, Komunistiskās partijas vēsturē, kā arī apliecības, kas veicina totalitāras ideoloģijas vai noliedz Latvijas suverenitāti
• Nediskriminācija (3.p.): Garantē pētniecības tiesības bez diskriminācijas pēc rases, tautības, dzimuma, valodas, vecuma, politiskās un reliģiskās pārliecības, sociālās izcelsmes, mantiskā stāvokļa
• Finansējuma proporcija: Pastāvīgs politisks jautājums par zinātnes finansējuma apjomu pret IKP (Latvija tradicionāli atpaliek no ES vidējā)
• Intelektuālā īpašuma reforma (2024): Jaunais regulējums par publiskā finansējuma rezultātu komercializāciju un zinātnieku tiesībām — līdzsvars starp valsts interesēm un zinātnieku motivāciju

Pašreizējie grozījumi Saeimā

• 2024-12-04 pieņemtie grozījumi (spēkā no 2025-01-01) ievieš jaunu intelektuālā īpašuma sadaļu (39.1–39.6.p.) par publiskā finansējuma pētījumu rezultātu komercializāciju

Aktuālie likumprojekti šajā likumā