Civilprocesa likums

Mērķis

Civilprocesa likums regulē civilo tiesvedību Latvijā. Katrai fiziskajai un juridiskajai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību aizsardzību tiesā. Likums nosaka tiesvedības kārtību, instances, pušu tiesības un pienākumus, pierādījumu izskatīšanu un spriedumu izpildi.

Galvenās normas

• Trīs instanču sistēma — pirmā instance (pēc būtības), apelācija (otrā instance), kasācija (Augstākā tiesa)
• Pamatprincipi — pušu līdztiesība, sacīkstes princips, atklātums, tiešums un mutiskums
• Tiesas sastāvs — pirmajā instancē vienpersoniski; apelācijā un kasācijā koleģiāli
• Valsts nodeva — obligāta, iesniedzot prasības pieteikumu (3. pielikums)
• Drošības nauda — 80 EUR par blakus sūdzībām, 300 EUR par kasācijas sūdzībām
• Procesuālās sankcijas — līdz 800 EUR par negodprātīgu tiesību izmantošanu, līdz 1 000 EUR par necieņu pret tiesu, līdz 1 200 EUR par apzināti nepatiesu pieteikumu
• Pušu pienākums — sniegt tiesai patiesas ziņas par faktiem un lietas apstākļiem
• Prasības nodrošināšana, pagaidu aizsardzība — tiesas tiesības ierobežot atbildētāja rīcību ar mantu

Politiski jutīgās sadaļas

• Tiesas pieejamība — valsts nodevu apmērs un to ietekme uz pieeju tiesai, it īpaši mazturīgām personām
• Tiesvedības ilgums — lietu izskatīšanas termiņi un to ievērošana praksē — viena no biežākajām kritikām
• Šķīrējtiesu regulējums — grozījumi par šķīrējtiesu darbību un patērētāju aizsardzību
• Elektroniskā tiesvedība — digitalizācijas process un e-lietas sistēma
• Satversmes tiesas lēmumi — vairākas normas atzītas par neatbilstošām Satversmes 92. pantam (tiesības uz taisnīgu tiesu)

Pašreizējie grozījumi Saeimā

• Tiesvedības digitalizācijas turpināšana (e-lietas sistēma)
• Šķīrējtiesu regulējuma pilnveidošana
• Procesuālo termiņu un nodevu pārskatīšana

Aktuālie likumprojekti šajā likumā