15. Saeima ievēl Smiltēnu un Prezidiju bez JV pārstāvja

Otrdien, 3. novembrī, 15. Saeima pirmajā sēdē par priekšsēdētāju ievēlēja līdzšinējo tieslietu ministru Edvardu Smiltēnu (AS) (lsm.lv). Prezidijā iekļuva AS, NA, LPV un PRO pārstāvji. JV kandidāts Edmunds Jurēvics sekretāra amatā netika ievēlēts, un to ieņēma Ramona Petraviča (LPV).

AS frakcijas vadītājs un finanšu ministrs Māris Kučinskis to skaidroja ar iepriekšēju vienošanos: «Ja kādam bija jāatsakās no vietas, tad izvēle krita uz mazāko frakciju» (tvnet.lv). Tajā pašā vakarā Saeima ar 82 balsīm par un 15 pret nolēma neveidot deputātu grupas sadarbībai ar Krievijas un Baltkrievijas parlamentiem (saeima.lv). Lēmums atkārto 14. Saeimas 2022. gada lēmumu. Par šā gada lēmuma iekļaušanu darba kārtībā balsoja 80 deputāti, pret bija 15. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs sēdē aizsardzības finansējumu vismaz 5 % apmērā no IKP nosauca par fundamentālu nepieciešamību (lsm.lv).

Trešdien Smiltēns un pārējie Prezidija locekļi aicināja ierosināt ētikas lietu par deputāta Andreja Pagora (SV/AJ) «TikTok» video krievu valodā. Smiltēna vārdiem, tajā pašā dienā, kad dots svinīgais solījums, uzrunāt sabiedrību krievu valodā nozīmē «izrādīt necieņu pret tikko doto zvērestu» (jauns.lv).

Kulbergs saņem prezidenta uzdevumu un otrajā kārtā aicina PRO, JV un NA

Trešdien, 4. novembrī, Rinkēvičs, atsaucoties uz Satversmes 56. pantu, aicināja Ministru prezidentu Andri Kulbergu (AS) sastādīt Ministru kabinetu (Rinkēvičs). Kulbergs LTV neizslēdza mazākuma valdību un sacīja, ka daudzas partijas sasolījušas «ķīseļupes un debesmannā» (lsm.lv). JV frakcijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere atbildēja, ka JV debesmannā neesot solījusi, un gaida konkrētu piedāvājumu (lsm.lv).

Ceturtdien LPV frakcijas vadītājs Ainārs Šlesers solīja atbalstīt Kulberga vadītu mazākumvaldību, katru jautājumu vērtējot atsevišķi: «Mēs nekad neatbalstīsim valdību ar "Jauno vienotību" un "Progresīvajiem"» (nra.lv). Piektdien Kulbergs uz otro sarunu kārtu aicināja tieši šīs partijas un NA. Saskaņā ar LETA rīcībā esošo darba kārtību viņš tām jautās par trim vēlamajām pārmaiņām, budžeta ekonomijas avotiem un ministriju skaitu (lsm.lv).

Svētdien LTV «De facto» rādītajā sižetā Smiltēns sacīja, ka cer iztikt bez mazākuma valdības un AS deputāti primāri vēlas strādāt ar NA. LPV deputāte Olga Petkeviča teica, ka par valdību nebalsos, ja iekšlietu ministra amatā paliks Jānis Dombrava (NA) (tvnet.lv).

Kulbergs Jēkabpilī sola likumprojektu, kas liegtu jaunus graudu tranzīta līgumus

Sestdien, 7. novembrī, Jēkabpilī vairāki simti cilvēku protestēja pret Krievijas graudu tranzītu. Kulbergs tur solīja, ka nākamnedēļ tiks iesniegts likumprojekts, kas tranzītu apturētu, liedzot slēgt jaunus līgumus (lsm.lv). LETA citē viņa teikto protestā: «Tranzīts ir jāaptur, mums nav jābaro Krievijas kara mašīna un jādod nauda ukraiņu iznīcināšanai». Aizliegums tikai Latvijas līmenī, viņaprāt, nav risinājums, un tas nestu tiesvedības un izdevumus (leta.lv). Otrdien, 13. oktobrī, Kulbergs teica, ka Latvija tranzītu šobrīd aizliegt nevar, jo tas ir ES kompetencē; to varot darīt pie noteiktiem nosacījumiem, bet ar riskiem (lsm.lv).

Satiksmes ministram Rihardam Kozlovskim (JV) plānu ierasties protestā nebija (lsm.lv). Citu politiķu vērtējumi:

  • Partijas «Latvijas attīstībai» valdes priekšsēdētājs Juris Pūce jautā, kāpēc kopīga ES lēmuma trūkums nekavēja Igauniju lemt par aizliegumu (Pūce).
  • Bijušais Saeimas deputāts Kristaps Krištopans (LPV) vērtē, ka aizliegums budžetam izmaksātu ap 130 miljoniem eiro gadā (Krištopans).
  • Šlesers brīdina, ka mācīt ASV, ko tās drīkst vest caur Latviju, ir bīstami: «Nostāšanās pret ASV ir ļoti bīstama!» (Šlesers).
  • Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere (JV) svētdien rakstīja, ka ES nav ekskluzīvas kompetences tranzīta ierobežojumos un Latvija var rīkoties pati; viņa atzīst, ka varētu sekot uzņēmēju tiesvedības, un aicina to pateikt atklāti (Vaidere).
  • Matīss Žuravļevs (bezpartejisks) iebilst pret jebkādu ekonomisku sadarbību ar Krieviju (Žuravļevs).

Budžeta termiņu AS politiķi vērtē atšķirīgi, Valsts kontrole iesniedz taupības priekšlikumus

Trešdien, 4. novembrī, Kulbergs sacīja, ka pozitīvākajā scenārijā Saeima nākamā gada budžetu pieņems janvāra vidū vai beigās, vienā pakotnē ar pārmaiņu jautājumiem (diena.lv). LSM piektdien publicētajā rakstā Smiltēns par ideālu nosauca pieņemšanu līdz Ziemassvētkiem: «Tātad mēs esam krīzē pēc būtības jeb tā krīze ir redzama tūlīt aiz kalna». Kučinskis palika pie janvāra beigām vai februāra un bažas par algām un pensijām nosauca par muļķībām (lsm.lv).

Ceturtdien Saeimas deputāts Atis Švinka (PRO) rakstīja, ka izdevumu pārskatīšanā «identificēti» gandrīz 285 miljoni eiro, bet faktiskai samazināšanai paredzēts nepilns pusmiljons (Švinka). Tajā pašā dienā deputāts Guntars Vītols (AS) rakstīja, ka pārskatīšana ir efektivizācija un naudu parasti pārvirza tā paša resora ietvaros (Vītols).

Svētdien LSM ziņoja, ka Valsts kontrole pirmo reizi valdības veidošanas laikā iesniegusi revīzijās balstītus priekšlikumus. Pārskatot atlaišanas pabalstus cilvēkiem, kuri dodas pensijā, pēc tās aplēsēm ik gadu varētu ietaupīt vismaz desmit miljonus eiro. Kučinskis saka, ka Finanšu ministrija apskatījusi līdz 400 variantu, un izvēli atstāj politiķiem; lielāku reformu finansiālo ieguvumu viņš sagaida 2028. gadā (lsm.lv).

Īsumā

  • Saeimas sekretāra biedre Antoņina Ņenaševa (PRO) 2025. gada decembrī atturējās balsojumos par Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksu apmēru, un 2026. gada 15. oktobrī balsoja «par» likumprojektu ar tādu pašu saturu (Ņenaševa).
  • Bijušais Saeimas deputāts Didzis Šmits 17. maijā rakstīja, ka valdību ar JV ietekmi «nākotnē vairs nekad nevajadzētu pieļaut», un 28. maijā balsoja «par» Kulberga valdību, kurā bija arī JV (Šmits).
  • Aizejošais veselības ministrs Hosams Abu Meri, kā kļuva zināms 2. novembrī, izstāsies no «Vienotības» (lsm.lv).
  • Prokuratūra 4. novembrī paziņoja, ka Divjas Višvanatas pilsonības pārbaudē vērtēs arī apstākļus, kādos pilsonību 2023. gadā saņēma viņas vīrs Kanans Višvanats (lsm.lv); lietas hronoloģija ir atmina.lv rakstā (atmina.lv).

Ko gaidīt

  • Pirmdien, 9. novembrī, otrā valdības sarunu kārta, uz kuru Kulbergs aicinājis «Progresīvos», JV un NA (diena.lv).
  • Trešdien, 18. novembrī, valsts svētki. Kučinskis problēmu nesaskata, ja valdību izveidos nedēļu vai divas pēc šī datuma (jauns.lv).
  • Ceturtdien, 26. novembrī, Zinātņu akadēmijas pilnsapulce. LZA prezidents Ivars Kalviņš «Latvijas Avīzei» teica, ka lūdzis Senātu tās darba kārtībā iekļaut jautājumu par viņa atsaukšanu (lasi.lv).

Nedēļa skaitļos

368pozīcijas
2balsojumi
2pretrunas
Koalīcija un partijastop tēma
Apvienotais sarakstsaktīvākā partija

Kas kustējās

  1. Andris KulbergsAS28 −5
  2. Edgars RinkēvičsBezp.20 +10
  3. Baiba BražeJV18 +12
  4. Edvards SmiltēnsAS17 +9
  5. Ainārs ŠlesersLPV16 +12
  6. Ansis PūpolsNA12 +1
Koalīcija 188Opozīcija 67

Skaitlis = pozīciju skaits nedēļā · +/− = izmaiņa pret iepriekšējo nedēļu · «jauns» = iepriekšējā nedēļā nebija.

Dienu pārskati: P. · O. · T. · C. · Pk. · S. · Sv.