Valdība pāriet uz izpildi pie robežas, vienlaikus publiski strīdoties par aizsardzības iepirkumu vēsturi

Nedēļas stāsts

Trešā nedēļa pēc kārtas Saeimas vasaras pārtraukumā pagāja bez neviena balsojuma. Visas 298 pozīcijas nāk no izpildvaras, partiju un komentētāju runas, nevis no parlamenta darba.

Nedēļas smaguma centrs pārcēlās no vēstulēm un demisijas parakstiem uz izpildi pie austrumu robežas: otrdien, 11. augustā, sākās operācija «Vilkatis». Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) to pieteica kā iekšlietu un aizsardzības resursu apvienošanu ar pastiprinātu robežsardzes kapacitāti un bezpilota lidaparātu izmantošanu, Ministru prezidents Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) norādīja, ka operāciju viņa uzraudzībā koordinē Krīzes vadības centrs, bet aizsardzības ministrs Raivis Melnis (bezpartejisks) uzsvēra, ka fiziska karavīru izvietošana vien robežu nenosargās un uzsvars likts uz tehnoloģijām.

Tajā pašā dienā Silenes robežapsardzības nodaļas posmā tika atklāts pirmais migrantu raktais tunelis, pēc kura Dombrava uzdeva skenēt zemi gar visu valsts ārējo sauszemes robežu.

Otrs nedēļas pavediens pretstatīja pašreizējo premjeru un iepriekšējo aizsardzības ministru. Trešdien, 12. augustā, Kulbergs paziņoja, ka agrāk iegādātajām pretdronu sistēmām nebija nopirkti nepieciešamie lādiņi; Andris Sprūds (Progresīvie), kura ministra pilnvaru laikā iepirkums notika, tajā pašā dienā to noliedza.

Ceturtdien Sprūds premjera apgalvojumu nodēvēja par dezinformāciju un skaidroja sprāgstvielu iegādi divos paralēlos ceļos, piektdien — jauno formulējumu par puspatiesību, bet aizsardzības nozares iesaistīšanu priekšvēlēšanu kampaņā par bīstamu. Kulbergs tajā pašā dienā solīja atklāt «visu patiesību». Melnis strīdā neiesaistījās un turējās pie grafika: no aptuveni septembra beigām plānots izmantot Latvijas pašas dronu pārtvērējus un radarus, līdz tam paļaujoties uz NATO iznīcinātāju atbalstu.

Trešais pavediens vienīgais nedēļas laikā pārgāja no runām uz valdības lēmumu. 12. augustā Ainārs Šlesers (Latvija Pirmajā Vietā) norādīja uz airBaltic obligāciju cenas kritumu par 42,1 %, bet ekonomists Guntars Vītols pēc S&P reitinga pazemināšanas līdz CCC- secināja, ka tirgus vairs nerēķinās ar valsts beznosacījumu atbalstu.

Ceturtdien Kulbergs formulēja laba plāna nosacījumus, piektdienas ārkārtas sēdē valdība nolēma lūgt Saeimai deleģējumu dalībai pagaidu finansējuma piesaistē līdz 30 miljoniem eiro, un satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis (Jaunā Vienotība) uzsvēra, ka tas nav valsts atbalsts un summa var svārstīties no nulles līdz 30 miljoniem eiro. Svētdien Kulbergs maksātnespēju nosauca par sliktāko no variantiem, to tomēr neizslēdzot.

Fonā visu nedēļu turējās priekšvēlēšanu aritmētika un koalīcijas iekšējā berze — ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) savu valdību raksturoja kā stabilu, bet tehnisku, un nedēļas nogalē atgriezās deputātu kompensāciju jautājums.

Nedēļa skaitļos

Kas kustējās

Skaitlis = pozīciju skaits nedēļā · +/− = izmaiņa pret iepriekšējo nedēļu · «jauns» = iepriekšējā nedēļā nebija.

• Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) — 50 (↑23)
• Jānis Hermanis (MMN) — 14 (↑4)
• Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) — 12 (—)
• Atis Švinka (Progresīvie) — 10 (↑6)
• Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) — 8 (↓3)
• Guntars Vītols (—) — 8 (↑4)

Premjera runas apjoms pret iepriekšējo nedēļu gandrīz divkāršojies, un aptuveni katra sestā nedēļas pozīcija ir viņa — pārējo runātāju rādītāji palikuši līdzšinējā līmenī.

Nedēļas galvenās tēmas

Imigrācija — 41 pozīcijas

Nedēļas lielākā tēma sadalījās divās nesaistītās līnijās. Pirmā ir robežas izpilde: operācija «Vilkatis» sākās 11. augustā, Kulbergs to raksturoja kā vēršanos pret cēloņiem, nevis sekām, un paziņoja par Ministru kabineta izveidotu darba grupu, kas rīcību koordinēs ar Lietuvu, Igauniju, Poliju un citām reģiona valstīm, bet Dombrava operāciju pieteica kā atbildi Baltkrievijas hibrīdapdraudējumam.

Otrā līnija ir strīds par ieceļošanu uz ekonomiska pamata, un tas negāja pa koalīcijas un opozīcijas robežu: Kulbergs rosināja pārstrādāt termiņuzturēšanās atļauju kārtību ārvalstu investoriem, prasot lielāku pienesumu, Edvīns Šnore (Nacionālā apvienība) partijas vārdā kategoriski iebilda pret atļaujām apmaiņā pret ieguldījumu nekustamajā īpašumā, Arvils Ašeradens (Jaunā Vienotība) iebilda pret programmas paplašināšanu, bet Raivis Zeltīts (Austošā Saule Latvijai) izvēli starp «zelta vīzām» un ārvalstu darbaspēku nosauca par viltus dilemmu.

Avoti: x.com · x.com · x.com

Aizsardzība un drošība — 20 pozīcijas

Tēmā sadūrās divi vērtējumi par draudu tuvumu. Kulbergs apstiprināja, ka Latvija pastiprinājusi kritiskās infrastruktūras apsardzi un ka hibrīddraudu risks šobrīd ir lielāks nekā iepriekš; finansējuma pusē viņš uzstāja, ka 5 % aizsardzībai nepietiek un Eiropas Savienības austrumu flanga valstīm ģeogrāfiskā novietojuma dēļ pienāktos atšķirīgs finansējums kopā ar investīcijām ekonomikas un vietējās ražošanas attīstībai.

NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts pretēji vērtēja, ka Krievijai, kamēr notiek karš Ukrainā, nav militāro spēju atvērt otru fronti ar NATO valstīm, un emocionālus paziņojumus par tūlītēju uzbrukumu Baltijai nosauca par pretproduktīviem.

Blakus tam Atis Švinka (Progresīvie) prasīja premjeram un aizsardzības ministram skaidrot aizsardzības budžeta līdzekļu pārdali Liepājas lidostas līdzfinansēšanai, bet nedēļas nogalē Nacionālie bruņotie spēki noraidīja izplatītās ziņas par karavīru nāvi mācībās «Baltic Trust 26», raksturojot tās kā dezinformāciju.

Avoti: diena.lv · delfi.lv · diena.lv

Valsts pārvalde — 19 pozīcijas

Tēmas caurviju jautājums bija valdības pašas darba izpilde. Kulbergs atskaitījās, ka no 61 prioritārā darba pilnībā izpildīti septiņi un trīs kavējas, un pēc tam prasīja ministriem pabeigt visu līdz vēlēšanām, brīdinot, ka pretējā gadījumā Ministru kabineta sēdēs iekļaus tikai valdības deklarācijas jautājumus; to pašu skaitli Švinka izmantoja kā kritiku, papildus norādot, ka sākotnējais 215 pasākumu saraksts ticis samazināts.

Otra līnija ir kontrole pār pašu likumdevēju: Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (Zaļo un Zemnieku savienība) pauda, ka Valsts kontrolei vajadzētu revidēt Saeimu un ka jāpārskata deputātu kompensāciju sistēma, un nedēļas pēdējā dienā šo jautājumu paņēma arī Jānis Zalāns (Austošā Saule Latvijai) un Harijs Rokpelnis (Zaļo un Zemnieku savienība), kurš uzsvēra, ka bez Saeimas kārtības ruļļa grozījumiem lieta tālāk netiks. Atsevišķi Kulbergs kritizēja ALTUM un ministriju birokrātiju, kas kādu ražotnes projektu Staļģenē atsviedusi vismaz par diviem trim gadiem.

Avoti: lsm.lv · x.com · x.com

airBaltic — 18 pozīcijas

Tēma nedēļas laikā pārgāja no vērtējumiem uz valdības lēmumu. Kulbergs visu nedēļu turēja vienu līniju: uzņēmums Latvijai ir stratēģiski nozīmīgs un jāsaglabā dzīvotspējīgs, bet bez beznosacījumu valsts naudas — jaunajā kapitālā jābūt redzamai privātā kapitāla un kreditoru līdzdalībai, un pirms jaunas naudas piesaistes jāsakārto attiecības ar esošajiem aizdevējiem, kuru rokās, viņaprāt, pašlaik ir uzņēmuma nākotne.

Apvienotā saraksta pavasara nostāju pret iepriekšējās valdības virzīto 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu viņš skaidroja ar toreizējo informācijas trūkumu par naudas izlietojumu. Juris Pūce (Latvijas attīstībai) pretēji uzskatīja, ka bez būtiskas papildu valsts naudas uzņēmumu glābt nevar, iepriekšējās valdības 14,5 % obligācijas nosauca par slogu un prasīja publiskot apstiprinātu biznesa plānu un skaidru pozīciju pret obligāciju turētājiem.

Avoti: diena.lv · lsm.lv · x.com

Izglītība — 13 pozīcijas

Piektais pavediens bija strīds par to, cik daudz izglītības sistēmā drīkst mainīt trīs nedēļas pirms 1. septembra. Izglītības ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) vienlaikus virzīja skolu finansēšanas grozījumus, kas pierobežas un pieejamības skolās samazina klašu grupā prasīto skolēnu skaitu, un lēmumu vairs nevērtēt centralizēto eksāmenu rezultātus pamatizglītības atestāta iegūšanai; nedēļas nogalē viņa to aizstāvēja ar to, ka eksāmens neesot panaceja un uzņemšanas prasības turpmāk varēšot noteikt pašas izglītības iestādes.

Pret tempu iebilda gan koalīcijas partneris, gan premjera paša partijas deputāts. Arvils Ašeradens (Jaunā Vienotība) norādīja, ka šādi lēmumi sistēmā ar vairāk nekā 223 000 skolēnu jāpieņem līdz maijam, nevis pirms 1. septembra, bet Česlavs Batņa (Apvienotais saraksts) prasīja minimālā eksāmenu sliekšņa atcelšanu apturēt un dabaszinību eksāmenu nākamgad rīkot tikai kā pilotprojektu. Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) to pašu formulēja īsāk — būtiskas izmaiņas līdz 1. septembrim «vienkārši nav reāli».

Pretējā pusē nostājās darba devēji, kuri aicināja dabaszinību eksāmenu ieviest jau no šī mācību gada, jo lēmums par to atlikts astoņus gadus.

Avoti: x.com · x.com · lsm.lv · x.com

Plašāk par šo strīdu — 15. augustā publicētā atsevišķā analīze Reforma pirms 1. septembra: kur saduras eksāmeni, finansēšana un valdības atbildība: kurš noteikumu projekts kurā saskaņošanas stadijā ir, kāpēc dabaszinību eksāmena termiņš bija izlemts jau pērn un kuras izmaiņas Finanšu ministrija nesaskaņoja.

Koalīcija vs Opozīcija

Bez balsojumiem runas apjoms koalīcijas pusē ir aptuveni trīsarpus reizes lielāks nekā opozīcijā — 142 pozīcijas pret 40, turklāt trešdaļa no koalīcijas apjoma pieder vienam runātājam.

Opozīcijas apjoms lielākoties krita uz pilsētvides jautājumiem Rīgā, koalīcijas veidošanas aritmētiku un Rail Baltica prasībām, bet asākā atsevišķā sadursme bija Sprūda un Kulberga strīds par pretdronu iepirkumu. Ārpus Saeimas frakcijām lielāko daļu apjoma deva MMN pārstāvji.

Pretrunas

Nedēļā nav apstiprināta neviena jauna pretruna. Reģistrētas 19 jaunas spriedzes starp politiķiem, taču tās ir publiskas domstarpības, nevis pārbaudītas viena runātāja pozīcijas maiņas, un tāpēc šeit netiek uzskaitītas kā pretrunas.

Skats uz priekšu

Nākamās nedēļas galvenais atvērtais jautājums ir, vai Saeima pēc vasaras pārtraukuma dos valdībai lūgto deleģējumu dalībai airBaltic pagaidu finansējuma piesaistē un ar kādiem nosacījumiem.

Otrs pavediens, kam sekot, ir deputātu kompensāciju iniciatīva: saskaņā ar Rokpeļņa teikto tās virzība prasa Saeimas kārtības ruļļa grozījumus un tāpēc rāda, cik daudz šī Saeima paspēs izlemt pati. Trešais ir izglītības pakete, kuras termiņš ir 1. septembris.