Galvenais
- Prezidents Rinkēvičs 4. novembrī aicinās Ministru prezidentu Kulbergu veidot nākamo valdību. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs paziņo, ka 4. novembra rītā parakstīs rīkojumu par Andra Kulberga (AS) aicināšanu veidot Ministru kabinetu; viņš atzīst, ka situācija nav ordināra, un ir pārliecināts, ka valdība būs (lsm.lv). Kulbergs saka, ka pēc pirmajām sarunām ar NA un JV visi sadarbības varianti vēl ir «uz galda» (jauns.lv). Edvards Smiltēns (AS) iezīmē iespējas no mazākuma valdības līdz divu vai trīs partneru koalīcijai (jauns.lv).
- Siliņa: JV netiek pilnvērtīgi iesaistīta koalīcijas veidošanā. Saeimas deputāte, bijusī Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) pauž iespaidu, ka koalīcijas aprises, iespējams, jau ir izveidotas, un norāda, ka sarunās ar Kulbergu nav bijis padziļināta izvērtējuma par pasākumu finansiālo ietekmi; JV esot gatava strādāt jaunajā valdībā (diena.lv). Andris Šuvajevs (PRO) saka, ka «Progresīvie» sarunās uzsvērs dzīves dārdzības mazināšanu, veselības aprūpi un demokrātisko institūciju neatkarību (tvnet.lv).
- Kulbergs noliedz, ka būtu apsvēris Kļavu ārlietu ministra amatam, un kritizē LTV. Kulbergs raksta, ka ar Kļavu nav ticies un viņa kandidatūru nav pat apsvēris, un aicina sabiedrisko mediju baumas pirms publicēšanas pārbaudīt (x.com). Juris Pūce (LA) nav pārliecināts, vai apritē esošais ministru kandidātu saraksts ir īsts (x.com), bet Māris Mežals (LPV) iebilst pret Baibas Bražes (JV) atkārtotu virzīšanu ārlietu ministres amatam (x.com).
- Saeima sasaukuma pēdējā sēdē paplašina robežsargu tiesības lietot ieroci un pieņem Arhitektūras likumu. Grozījumi Valsts robežsardzes likumā pieņemti steidzamības kārtā ar 85 balsīm «par» un 0 «pret» (lsm.lv). Arhitektūras likumu pieņēma ar 82 balsīm «par» un 0 «pret», bet Valsts kontroles likuma grozījums (88 «par», 0 «pret») ļauj revidēt Saeimas gada pārskata pareizību (lsm.lv). Vienpadsmit deputātu pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Ilzei Indriksonei (NA) par ģimenes veselības mācību Saeima noraidīja: 26 «par», 53 «pret», 5 atturējās (tvnet.lv).
- Kulbergs nesaskata pamatu Brencim atteikties no deputāta mandāta. Kulbergs uzsver, ka bijušajam padomniekam Mārtiņam Brencim nav izvirzīta apsūdzība un nav aizdomās turamā statusa (la.lv). Māris Kučinskis (AS) norāda, ka KNAB un Eiropas Prokuratūra Alūksnes novada projektu pārbaudīja jau 2022. gadā (tvnet.lv), bet Jānis Citskovskis (JKP) aizturēšanas nepieciešamību apšauba un norāda, ka tā notika jaunās valdības veidošanas laikā (x.com).
Aktīvākie politiķi
| Politiķis | Partija | Pozīcijas | Galvenās tēmas |
|---|---|---|---|
| Andris Kulbergs | Apvienotais saraksts | 8 | Koalīcija un partijas, Budžets un finanses, Korupcija un KNAB, Degviela un enerģētika, Sabiedriskie mediji |
| Ansis Pūpols | Nacionālā apvienība | 6 | Pilsētvide, Sociālā politika, Transports, airBaltic, Rail Baltica |
| Edvards Smiltēns | Apvienotais saraksts | 4 | Koalīcija un partijas, Budžets un finanses, Saeimas darbs, Tieslietas |
| Edgars Rinkēvičs | Bezpartejisks | 3 | Koalīcija un partijas, Vēlēšanas, Valsts pārvalde |
| Atis Švinka | Progresīvie | 3 | Aizsardzība un drošība, Transports, Pilsētvide |
| Juris Pūce | Latvijas attīstībai | 2 | Budžets un finanses, Koalīcija un partijas |
| Andris Šuvajevs | Progresīvie | 2 | Koalīcija un partijas, Veselības aprūpe |
Galvenās tēmas
Koalīcija un partijas (12 pozīcijas)
Valdības veidošanas sarunas · 29.10.2026
Prezidents paziņo, kad aicinās Kulbergu veidot valdību, un partijas vērtē sarunu gaitu un ministru kandidātu baumas. Pozīcijas:
- Edgars Rinkēvičs — 4. novembrī parakstīs rīkojumu par Kulberga aicināšanu veidot Ministru kabinetu; ir pārliecināts, ka valdība būs
- Andris Kulbergs (AS) — visi sadarbības varianti vēl ir «uz galda»; noliedz, ka būtu apsvēris Kļavu ārlietu ministra amatam, un aicina LTV nepārbaudītas baumas neizplatīt
- Evika Siliņa (JV) — nav sajūtas, ka JV būtu topošās koalīcijas daļa; sarunās nav bijis padziļināta izvērtējuma par pasākumu finansiālo ietekmi
- Andris Šuvajevs (PRO) — sarunās uzsvērs dzīves dārdzības mazināšanu, veselības aprūpi un institūciju neatkarību
- Jurģis Liepnieks — apgalvo, ka Kulbergs valdību patiesībā veido kopā ar Šleseru
Smiltēns (AS) neizslēdz, ka jaunajā valdībā varētu palikt daži līdzšinējie NA un JV ministri, bet Mežals (LPV) jautā AS, cik vēl skandālu vajag, lai JV kļūtu par sarkano līniju.
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Maija Krastiņa | Kritizē, ka Štelmahers var būt ekonomikas ministrs, bet Aiva Vīksna vai Linda Matisone ne, un jautā, kāpēc ekonomika atkal ir «kaut kāda pabērna lomā». | x.com | |
| Edvards Smiltēns | Apvienotais saraksts | Uzskata, ka jaunās valdības modelim patlaban ir iespējami dažādi varianti no mazākuma valdības līdz divu vai trīs partneru koalīcijai, neizslēdz, ka valdībā varētu palikt daži līdzšinējie NA un JV ministri, un neredz pamatu steigai ar valdības veidošanu. | jauns.lv |
| Andris Kulbergs | Apvienotais saraksts | Saka, ka pēc pirmajām sarunām ar NA un JV viņam vēl nav nekādas sajūtas, kāda būs nākamā koalīcija, jo visi sadarbības varianti vēl ir «uz galda»;apgalvo, ka par ministru kandidātiem pašlaik netiek runāts. | jauns.lv |
| Māris Mežals | Latvija Pirmajā Vietā | Kritizē Vienotību par to, ka tā atkal piedāvā Braži ārlietu ministres amatam, sola Vienotību un Braži Saeimā «pagrillēt» par to, ko raksturo kā iespējamu naudas izšķērdēšanu Ārlietu ministrijā, un jautā Apvienotajam sarakstam, cik vēl skandālu vajag, lai Vienotība kļūtu par sarkano līniju. | x.com |
| Juris Pūce | Latvijas attīstībai | Nav pārliecināts, vai ministru amatu kandidātu saraksts ir īsts vai tikai baumas, taču piesardzīgu viņu dara tas, ka neviens kandidāts nav publiski runājis vai rakstījis par savās jomās nepieciešamām reformām;uzskata, ka izglītībā pēc nesekmīgās OECD «liecības» steidzami jārīkojas. | x.com |
| Edgars Tavars | Apvienotais saraksts | Saka, ka «Apvienotais saraksts» vēl nav pieņēmis nekādus lēmumus par ministru amatiem un ir pāragri runāt par kandidātiem, jo sarunas ar potenciālajiem partneriem tikai sākušās;vispirms jāpanāk vienprātība un jāvienojas par veicamajiem darbiem. | diena.lv |
| Andris Kulbergs | Apvienotais saraksts | Noliedz, ka būtu ticies ar Kļavu, viņu personīgi pazītu vai uzrunājis ārlietu ministra amatam, un saka, ka nav pat apsvēris viņa kandidatūru;uzsver, ka līdz ministru kandidātu apspriešanai vispirms jātiek skaidrībā, kuri politiskie spēki vispār veidos valdību. | x.com |
| Evika Siliņa | Jaunā Vienotība | Uzskata, ka pašlaik ir grūti saprast, kādā virzienā virzās jaunās valdības veidošanas process, un nav sajūtas, ka JV būtu topošās koalīcijas sastāvdaļa;pauž iespaidu, ka koalīcijas aprises, iespējams, jau ir izveidotas un JV netiek pilnvērtīgi iesaistīta, lai gan JV ir gatava strādāt jaunajā valdībā. | diena.lv |
| Ēriks Stendzenieks | Latvija Pirmajā Vietā | Uzskata, ka nenosaukts notikums («tas») bija tests Kulbergam, kuru viņš neizturēja, un piekrīt teiktajam, ka, «nenolikvidējot JV pilnībā», pēc gada JV frakcijā būs nevis 7, bet 17 deputāti, savukārt AS būs «vaiņags un viegla liliju smarža gaisā». | x.com |
| Edgars Rinkēvičs | Bezpartejisks | Paziņo, ka 4. novembrī no rīta parakstīs rīkojumu par Kulberga aicināšanu veidot Ministru kabinetu;atzīst, ka situācija nav ordināra, tāpēc valdības veidošana nav tāda, kā ierasts;norāda, ka tagad viss ir partiju ziņā, un ir pārliecināts, ka valdība būs. | lsm.lv |
| Jurģis Liepnieks | Apgalvo, ka Kulbergs publiski rīko tikšanās, ko viņš raksturo kā formālas, bezjēdzīgas un skatam domātas, un baro medijus ar tukšām frāzēm, kamēr patiesībā darbs pie valdības veidošanas norit pilnā sparā kopā ar Šleseru. | x.com | |
| Andris Šuvajevs | Progresīvie | Saka, ka «Progresīvie» sarunās ar Kulbergu uzsvērs dzīves dārdzības mazināšanu, veselības aprūpi un demokrātisko institūciju neatkarību un ir gatavi arī nepopulāriem lēmumiem, ja redzēs, ka tie ilgtermiņā ir sabiedrības interesēs;sarunās piedāvātās un apspriestās konstrukcijas viņam vēl ir neskaidras. | tvnet.lv |
Budžets un finanses (8 pozīcijas)
Nākamās valdības finanšu uzdevumu politiķi raksturo atšķirīgi:
- Kulbergs (AS) — lielākā problēma būs budžeta tēriņu ierobežošana;
- Smiltēns (AS) — steidzami būs jāpieņem «ārkārtīgi smagi lēmumi»;
- Siliņa (JV) — sarunās trūcis pasākumu finansiālās ietekmes izvērtējuma;
- Pūce (LA) — piedāvājums «sākt ar sevi» ietaupa pāris miljonus eiro, bet problēma vērtējama vairāk nekā miljardā.
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Edvards Smiltēns | Apvienotais saraksts | Uzskata, ka tuvākajos gados valsts finanšu situācijas sakārtošanai un stabilizēšanai steidzami būs jāpieņem «ārkārtīgi smagi lēmumi», citādi var «iekulties lielās ziepēs». | jauns.lv |
| Andris Kulbergs | Apvienotais saraksts | Uzskata, ka lielākā nākamās valdības problēma būs budžeta tēriņu ierobežošana, un ka iepriekš partijas un to veidotās valdības bijušas «pārāk mīkstas» un nozaru lobijiem pārāk viegli un nepamatoti apsolījušas lielāku finansējumu. | jauns.lv |
| Andris Kulbergs | Apvienotais saraksts | Valdības sēdē par PSKUS fiskālās ietekmes ziņojumu saka, ka valdība to pieņems zināšanai, bet tam nevajadzētu «iet ārpus budžeta»;piesakot ziņojumu, norāda, ka tas «noteikti nepatiks finanšu ministram». | diena.lv |
| Juris Pūce | Latvijas attīstībai | Uzskata premjera piedāvājumu politiskajai varai «sākt ar sevi» par korektu, taču gribētu dzirdēt konkrētus soļus, jo nosauktais ietaupa pāris miljonus eiro, bet problēmas apjoms vērtējams vairāk nekā miljardā;deputātu transporta kompensācijas, viņaprāt, vajadzētu atcelt vispār. | x.com |
| Evika Siliņa | Jaunā Vienotība | Uzskata, ka viens no nozīmīgākajiem jautājumiem būs valsts finanšu stāvokļa sakārtošana un jaunajai valdībai būs jāpieņem konkrēti lēmumi budžeta saistību risināšanai, bet sarunās ar Kulbergu nav bijis padziļināta izvērtējuma par piedāvāto pasākumu finansiālo ietekmi. | diena.lv |
| Ēriks Stendzenieks | Latvija Pirmajā Vietā | Ironiski kritizē, ka «mēs» apmaksājam ārvalstu projektus — par 80k+ «mazo samu audzēšanas un pagatavošanas apmācības Zimbabvē», par 400k+ «džimbas soļu metodes ieviešanu» un «veselīgas pārtikas popularizēšanu Uzbekistānā» —, un saka, ka pats to nezināja līdz šodienai. | x.com |
| Guntars Vītols | Apvienotais saraksts | Pretstata privātos investorus, kuri neizdevušos biznesu izbeidz, valdībām, kuras, viņaprāt, neveiksmīgos «projektos» neveiksmes gadījumā ieber vēl naudu, tos dubulto un pēc tam desmitkāršo — par citu cilvēku naudu. | x.com |
| Kristaps Krištopans | Latvija Pirmajā Vietā | Ir ierosinājis IIN likuma grozījumu, ko Saeima atbalstīja otrajā lasījumā: finanšu instrumentu un naudas līdzekļu pārvedumu no ieguldījumu konta uz tā paša īpašnieka ieguldījumu kontu pie cita pakalpojumu sniedzēja neuzskatīt par naudas līdzekļu izmaksu no ieguldījumu konta. | nra.lv |
Ārpolitika (4 pozīcijas)
Ijabs (LA) un Vaidere (JV) runā par ES attiecībām ar Serbiju un Dienvidaustrumāziju, bet Mežals (LPV) kritizē Bražes vadītās Ārlietu ministrijas finansētos projektus Āfrikā. Saeima tajā pašā dienā noraidīja pieprasījumu par Ārlietu ministrijas funkcijām neatbilstoša finansiālā atbalsta piešķiršanu NVO: 18 «par», 40 «pret», 17 atturējās.
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Ivars Ijabs | Latvijas attīstībai | Uzskata, ka Vučiča varas zaudēšana Serbijā un Orbāna varas zaudēšana Ungārijā aprīlī ir labs signāls Eiropai un apliecina, ka demokrātija strādā;norāda, ka Serbijai, ja tā tiešām grib tuvoties Eiropai, būs jāpielāgo Eiropai arī sava ārpolitika. | x.com |
| Inese Vaidere | Jaunā Vienotība | Uzskata, ka Eiropai jāveido ciešākas attiecības ar Dienvidaustrumāziju, tostarp Malaiziju, ar kuru ES ir kopīgas intereses dažādot tirdzniecības partnerus un mazināt atkarību no Ķīnas, un ka tirdzniecības karu vietā jāstiprina sava konkurētspēja, jāiegulda stratēģiskajās nozarēs un jādažādo piegādes ķēdes. | x.com |
| Māris Mežals | Latvija Pirmajā Vietā | Kritizē Bražes vadīto Ārlietu ministriju, apgalvojot, ka tā par nodokļu naudu finansē projektus tajās pašās Āfrikas valstīs, ar kurām sadarbojas Krievija, pārmet «Vienotībai» piesegšanos ar Ukrainas karogu un aicina to paskaidrot savus lēmumus. | x.com |
| Rihards Kols | Nacionālā apvienība | Uzskata, ka Kanādai nav vajadzīgi jauni institucionāli apzīmējumi, bet jāīsteno jau parakstītie nolīgumi. | x.com |
Korupcija un KNAB (5 pozīcijas)
Brenča aizturēšana — reakcijas · 29.10.2026
Dienu pēc aizturēšanas politiķi apšauba izmeklēšanas pamatu un laiku. Pozīcijas:
- Andris Kulbergs (AS) — nesaskata pamatu Brencim atteikties no mandāta, jo viņam nav ne apsūdzības, ne aizdomās turamā statusa
- Māris Kučinskis (AS) — KNAB un Eiropas Prokuratūra Alūksnes projektu pārbaudīja jau 2022. gadā un atzina, ka viss kārtībā
- Jānis Citskovskis (JKP) — ja Brencis nav veicis nelikumīgas darbības ārpus tiešajiem CFLA pienākumiem, aizturēšanas nepieciešamība rada pamatotas šaubas; norāda, ka tā notika valdības veidošanas laikā
- Kārlis Seržants (AS) — atgādina bijušā ministra Ģēģera lietu, kas pēc gandrīz 20 gadiem beidzās ar attaisnojošu spriedumu
Saeima noraidīja arī pieprasījumu par Ministru prezidenta ārštata padomnieka Didža Dejus darbību (23 «par», 18 «pret», 10 atturējās), uz kuru Kulbergs rakstiski atbildēja, ka interešu konfliktu nesaskata.
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Andris Kulbergs | Apvienotais saraksts | Rakstiskā atbildē uz «Progresīvo» deputātu pieprasījumu noraida pārmetumus par ārštata padomnieka Didža Dejus iespējamu interešu konfliktu, norādot, ka Dejus nav valsts amatpersona un viņam ir tikai konsultatīvas funkcijas, un uzskata, ka nav konstatējama ne interešu konflikta situācija, ne negodprātīga rīcība. | tvnet.lv |
| Andris Kulbergs | Apvienotais saraksts | Nesaskata pamatu bijušajam padomniekam Mārtiņam Brencim atteikties no Saeimas deputāta mandāta, uzsverot, ka Brencim nav izvirzīta apsūdzība un nav aizdomās turamā statusa, un ka izmeklētāji vērtē lietu par viņa darbu CFLA, nevis premjera birojā. | la.lv |
| Māris Kučinskis | Apvienotais saraksts | Norāda, ka KNAB un Eiropas Prokuratūra Alūksnes novada projektu «Uzņēmējdarbībai nozīmīgas infrastruktūras attīstība Alūksnes novadā» pārbaudīja jau 2022. gadā un atzina, ka tur viss kārtībā, tāpēc šobrīd trūkst informācijas, par kuru objektu tieši ir runa. | tvnet.lv |
| Jānis Citskovskis | JKP | Uzskata, ka, ja vien Brencis nav veicis kādas nelikumīgas darbības ārpus saviem tiešajiem CFLA amata pienākumiem, KNAB veiktās Kulberga bijušā padomnieka Brenča aizturēšanas un kratīšanas nepieciešamība rada diezgan pamatotas šaubas, un norāda, ka tā notikusi jaunās valdības veidošanas laikā. | x.com |
| Liene Apine | Apvienotais saraksts | Apstiprina, ka, kļūstot par Saeimas deputāti, turpinās vadīt Latvijas Paralimpisko komiteju, un pauž, ka likums neaizliedz vienlaikus vadīt sporta federāciju un pildīt deputāta pienākumus;norāda, ka šajā jautājumā konsultējusies ar KNAB. | tvnet.lv |
Izglītība (2 pozīcijas)
Ģimenes veselības mācība · 29.10.2026
Saeima noraidīja vienpadsmit deputātu (Ņenaševas, Šuvajeva u. c.) pieprasījumu izglītības ministrei Indriksonei; iesniedzēji mācības saturu sauca par ideoloģisku (26 «par», 53 «pret», 5 atturējās). Pozīcijas:
- Ilze Indriksone (NA) — bērniem jāiemāca vērtības, arī Satversmē noteiktās; noliedz, ka mācība būtu ideoloģiska
- Jurģis Klotiņš (NA) — atbalsta mācības satura ieceri; ģimene ir Latvijas, Eiropas un visas cilvēces vērtība
Česlava Batņas X konts un tā dzēšana:
- 22.10., pēc tam, kad Saeima atcēla Višvanatas pilsonību, Batņa «Delfi» pauda, ka tviteristiem un deputātiem būtu jāatvainojas LZA prezidentam Ivaram Kalviņam; platformā X viņš rakstīja, ka viņam nav pieņemama sociālo tīklu «taisnības paraugstunda».
- 22.–26.10. uz viņa ierakstiem platformā X atbildēja vairāki desmiti lietotāju, gandrīz visi kritiski; sarakste ar viņu turpinājās vismaz līdz 26.10.
- 27.10. konts @Ceslavs_Batna izdzēsts: atmina.lv kontu pēdējo reizi veiksmīgi nolasīja 26.10. vakarā, lietotāji dzēšanu pamanīja 27.10. ap pusdienlaiku. Tajā pašā dienā viņš piedalījās Latvijas Radio raidījumā «Krustpunktā».
- 28.10. LTV «Panorāma» viņu nosauca par iespējamo izglītības un zinātnes ministra kandidātu.
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Ilze Indriksone | Nacionālā apvienība | Saeimas debatēs par ģimenes veselības mācību norāda, ka bērniem jāiemāca vērtības, tostarp Satversmē noteiktās — latviskā dzīvesziņa un kristīgās vērtības —, vērtē satraukumu, ka bērni iemācīsies par daudz par ģimenēm un vērtībām, kā nepamatotu un noliedz, ka tas būtu ideoloģisks jautājums. | tvnet.lv |
| Jurģis Klotiņš | Nacionālā apvienība | Ziņo, ka 29. oktobra Saeimas sēdē paudis atbalstu IZM ministres Indriksones ierosinātajai ģimenes veselības mācības satura iecerei, un uzsver, ka ģimene ir Latvijas, Eiropas un visas cilvēces vērtība. | x.com |
Aizsardzība un drošība (5 pozīcijas)
Robežsargu tiesības lietot ieročus · 29.10.2026
Saeima pēdējā sēdē steidzamības kārtā pieņēma grozījumus Valsts robežsardzes likumā (85 «par», 0 «pret»). Tie ļauj robežsargiem lietot fizisko spēku, speciālos līdzekļus un ieroci, lai atvairītu uzbrukumu apsargājamam objektam vai robežas infrastruktūrai, arī bez iepriekšēja brīdinājuma, ja tas konkrētajā situācijā nav iespējams. Pozīcijas:
- Jānis Dombrava (NA) — paplašinātās tiesības ir spēcīga atbilde uz hibrīdkara darbībām; robežas sargātājiem jābūt pārliecībai, ka valsts viņus aizsargās pret nepamatotām juridiskām apsūdzībām par likumīgu dienesta pienākumu izpildi
- Raimonds Bergmanis (AS) — robežas neaizskaramība un infrastruktūras aizsardzība hibrīdkara laikā ir būtiska teritoriālās integritātes daļa
Ārpus robežsargu likuma Latkovskis un Skrastiņš (abi JV) kā sasaukuma paveikto izceļ valsts aizsardzības dienestu, bet Švinka (PRO) aicina aizsardzības industrijā vairāk sadarboties ar citām valstīm.
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Atis Švinka | Progresīvie | Uzskata, ka aizsardzības industrijas attīstībai nepietiek ar lielāku iepirkumu budžetu un Latvijai vajadzētu būt aktīvākai sadarbībās, kopīgā pētniecībā, aizsardzības tehnoloģiju attīstībā un mērķtiecīgā palīdzībā Latvijas uzņēmumiem ārvalstu tirgos, par piemēru minot Somijas un Japānas vienošanos. | x.com |
| Ainars Latkovskis | Jaunā Vienotība | Vērtē valsts aizsardzības dienestu kā «fantastisku lietu» un norāda, ka tā likuma izstrādei Aizsardzības un iekšlietu komisijā veltītas deviņas sēdes un ka Latvijā tagad grūti atrast kādu, kura ģimene, attāli radi, draugi vai klasesbiedri nebūtu bijuši saistīti ar šo dienestu. | lsm.lv |
| Jānis Dombrava | Nacionālā apvienība | Atzinīgi vērtē paplašinātās tiesības lietot ieročus robežas sargāšanai kā spēcīgu atbildi uz hibrīdkara darbībām; uzskata, ka ikvienam robežas sargātājam jābūt pārliecībai par pilnvarām rīkoties un par to, ka valsts viņu aizsargās pret nepamatotām juridiskām apsūdzībām par likumīgu dienesta pienākumu izpildi; pateicas Saeimai. | x.com |
| Raimonds Bergmanis | Apvienotais saraksts | Uzskata, ka valsts robežas neaizskaramība un infrastruktūras aizsardzība notiekošā hibrīdkara laikā ir būtiska Latvijas teritoriālās integritātes sastāvdaļa. | lsm.lv |
| Jānis Skrastiņš | Jaunā Vienotība | Saka, ka kopumā ir apmierināts, un kā paveikto min Valsts aizsardzības dienesta atjaunošanu, daudzus likumus, ar kuriem «labi tikām galā», un tehnikas atjaunošanu visās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta daļās. | lsm.lv |
Valsts pārvalde (4 pozīcijas)
14. Saeimas pēdējā sēde · 29.10.2026
Deputāti vērtē sasaukuma četrus gadus. Pozīcijas:
- Daiga Mieriņa (ZZS) — gadi prasījuši daudz kompromisu, tomēr Saeima turpinājusi dialogu; valsts ir lielāka par jebkuru partiju
- Aleksandrs Kiršteins (MMN) — 14. Saeima bijusi samērā kreisi liberāla un izvairījusies no nacionāliem jautājumiem, minot nenovāktus PSRS bruņoto spēku pieminekļus
- Antoņina Ņenaševa (PRO) — izceļ Stambulas konvenciju un Krimināllikuma papildinājumus par vardarbību un uzmākšanos
- Jānis Skrastiņš (JV) — kopumā apmierināts: atjaunots valsts aizsardzības dienests un atjaunota VUGD tehnika
- Kaspars Briškens (PRO) — kā ministrs nebija novērtējis, ka Latvijā iespējama politiskā kultūra, ko viņš raksturo kā kultūru «ar sabotāžu un pretdarbību»
Valsts kontroles likuma grozījums revīziju neattiecina uz politisko lēmumu lietderību, un Burovs (GKR) šo kompromisu aizstāv, norādot, ka nākotnē lietderības revīzijas varētu tikt izmantotas politiskiem mērķiem.
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Oļegs Burovs | Gods kalpot Rīgai | Skaidro, ka pašreizējās Valsts kontroles darbā politisku ietekmi nesaskata, tomēr amatpersonas mainās un nākotnē lietderības revīzijas varētu tikt izmantotas politiskiem mērķiem;aizstāv komisijas izvēlēto kompromisa variantu Saeimas revīzijām, pretstatot to bezdarbībai. | lsm.lv |
| Edgars Rinkēvičs | Bezpartejisks | Kopumā atzinīgi vērtē pirmās Kulberga valdības darbu, norādot, ka esot bijuši konkrēti uzdevumi, tostarp drošu vēlēšanu organizēšana, kas ir paveikti;vienlaikus nenoliedz, ka valdības darbā bijusi jūtama arī priekšvēlēšanu gaisotne. | lsm.lv |
| Kaspars Briškens | Progresīvie | Atzīst, ka kā politiķis un ministrs nav novērtējis, ka Latvijā iespējama politiskā kultūra, ko viņš raksturo kā kultūru «ar sabotāžu un pretdarbību» un ko, pēc viņa teiktā, iedibināja iepriekšējie politiķi. | lsm.lv |
| Juris Jakovins | Zaļo un Zemnieku savienība | Par Saeimas sēžu laiku saka, ka visi šie jautājumi ir saskaņoti iepriekšējā dienā, tukšo laiku var aizpildīt labāk un «tā atpūta, kas ir šeit», viņam neder. | lsm.lv |
Tieslietas (4 pozīcijas)
Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Kriminālsodu izpildes likumu (75 «par», 0 «pret»), ko tieslietu ministrs Smiltēns (AS) saista ar ieslodzīto sagatavošanu patstāvīgai dzīvei. Putniņš (AS) Zolitūdes tiesvedības ilgumu vērtē kā pazīmi, ka tiesu sistēma nav sakārtota, bet Seržants (AS) Brenča kontekstā atgādina Ģēģera lietu, kas beidzās ar attaisnojošu spriedumu.
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Kārlis Seržants | Apvienotais saraksts | Brenča kontekstā atgādina bijušā zemkopības ministra Ģēģera lietu, ko raksturo kā gandrīz divdesmit gadu garu tiesāšanos ar pilnībā sagrautu dzīvi un ģimeni, kas beigusies ar attaisnojošu spriedumu bez valsts atvainošanās un kompensācijas; piebilst, ka var būt visādi. | x.com |
| Antoņina Ņenaševa | Progresīvie | Starp 14. Saeimas paveiktajiem soļiem izceļ Stambulas konvenciju un no tās izrietējušos Krimināllikuma papildinājumus un administratīvo atbildību par vardarbību un uzmākšanos un ir diezgan gandarīta, ka arī skolās beidzot pievērš uzmanību vardarbībai. | lsm.lv |
| Edvards Smiltēns | Apvienotais saraksts | Atbalsta Saeimā galīgajā lasījumā pieņemto Tieslietu ministrijas izstrādāto Kriminālsodu izpildes likumu, uzskatot, ka sodam jānodrošina atbildība par izdarīto un jāpalīdz novērst nākamo noziegumu, tāpēc cilvēks jau ieslodzījuma laikā jāsagatavo patstāvīgai dzīvei, vienlaikus stiprinot drošību un vēršoties pret vardarbību un ieslodzīto neformālās hierarhijas ietekmi. | x.com |
| Renārs Putniņš | Apvienotais saraksts | Uzskata, ka tas, ka Zolitūdes traģēdijas tiesvedība līdz šim nav beigusies, rāda, ka tiesu sistēma nav sakārtota, un norāda, ka citas zināmas tiesvedības ir varbūt pat ilgākas un ilgst 14 gadus. | la.lv |
Saeimas darbs (4 pozīcijas)
Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) atvadu runā aicina dot vietu jaunajiem, bet Smiltēns (AS) apliecina, ka varētu būt gatavs ieņemt Saeimas priekšsēdētāja amatu, ja kolēģi viņu virzītu. Kiršteins (MMN) 14. Saeimu vērtē kā izvairījušos no nacionāliem jautājumiem.
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Edvards Smiltēns | Apvienotais saraksts | Apliecina, ka pats varētu būt gatavs ieņemt Saeimas priekšsēdētāja amatu, ja kolēģi viņu virzītu un aicinātu to darīt. | jauns.lv |
| Daiga Mieriņa | Zaļo un Zemnieku savienība | Uzsver, ka valsts vienmēr ir lielāka par jebkuru partiju, frakciju vai Saeimas sasaukumu un ka politiķiem jāspēj sadzirdēt jauno paaudzi un dot vietu jaunajiem, jo neviens politiķis nav neaizstājams. | diena.lv |
| Aleksandrs Kiršteins | MMN | Raksturo 14. Saeimu kā samērā kreisi liberālu, kas izvairījusies no nacionāliem jautājumiem, un, norādot, ka nerunā par izglītību, kā piemēru min vairāk nekā 20 nenovāktus PSRS bruņoto spēku pieminekļus Daugavpilī un Zilupē. | lsm.lv |
| Daiga Mieriņa | Zaļo un Zemnieku savienība | Uzskata, ka 14. Saeimas četri gadi nav bijuši vienkārši un prasījuši daudz darba, pacietības un kompromisu, tomēr Saeimai izdevies turpināt dialogu arī tad, kad viedokļi krasi atšķīrās. | lsm.lv |
Pilsētvide (4 pozīcijas)
Arhitektūras likums · 29.10.2026
Saeima pieņēma Arhitektūras likumu pēc vairāk nekā 20 gadu ilgas izstrādes. Pozīcijas:
- Atis Švinka (PRO) — komisijā rastais kompromiss ir būtisks solis uz ilgtspējīgāku attīstību; tagad jāpanāk, lai likuma principi pārtop labākā ikdienas vidē
- Nauris Puntulis (NA) — straujās būvniecības dēļ būtu pareizi, ja pieaugtu arī prasības pret būvētās vides kvalitāti
Ārpus Arhitektūras likuma Pūpols (NA) aicina «Progresīvos» aizvākt modālo filtru Vārnu ielā, atgādinot, ka satiksmes organizācija Rīgā pēc Rīgas domes koalīcijas līguma ir viņu politiskā atbildība.
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Ansis Pūpols | Nacionālā apvienība | Lūdz «Progresīvos» aizvākt modālo filtru Vārnu ielā, norādot, ka modālos filtrus Rīgā nav ieplānots multiplicēt un ka satiksmes darbu organizācija saskaņā ar koalīcijas līgumu ir «Progresīvo» politiskā atbildība;aicina VNI nodrošināt darbu nepārtrauktību objektā pie Latvijas Bankas un Arsenāla. | x.com |
| Ansis Pūpols | Nacionālā apvienība | Uzskata, ka Rīgas Ziemeļu šķērsojuma izmaksu segšanai jālūkojas pēc vairākiem ES avotiem, arī militārās mobilitātes, jo tas ļautu ātri pārvietot tehniku no Ādažiem, un ka Brīvības ielas dublieris ir īpaši nepieciešams saistībā ar veloceliņu programmu un vairāku partiju nodomiem samazināt automašīnu iespējas Rīgas centrā. | x.com |
| Atis Švinka | Progresīvie | Atzinīgi vērtē Arhitektūras likuma pieņemšanu pēc vairāk nekā 20 gadu izstrādes, uzskata, ka Saeimas komisijā rastais kompromiss ļāvis spert būtisku soli uz pārdomātāku un ilgtspējīgāku Latvijas attīstību, un norāda, ka tagad jāpanāk, lai likuma principi pārtop labākā ikdienas vidē. | x.com |
| Nauris Puntulis | Nacionālā apvienība | Atzinīgi vērtē Saeimā pieņemto Arhitektūras likumu un uzskata, ka tā nepieciešamība pieaugusi, jo būvniecība notiek milzīgā tempā, un būtu pareizi, ja pieaugtu arī prasības pret būvētās vides kvalitāti un tiktu prasīta cieņpilna attieksme pret apkārtējo vidi un ainavu. | x.com |
Ukraina un Krievija (3 pozīcijas)
Ārlietu ministre Braže (JV) uzbrukumu Dņipro dzelzceļa stacijai sauc par masu slepkavību un valsts sponsorētu teroraktu, bet Kols (NA) iebilst pret jebkādiem sankciju atvieglojumiem vai enerģētikas izņēmumiem Maskavai. Visas šīs dienas pozīcijas tēmā nāk no koalīcijas partiju politiķiem.
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Juris Viļums | Apvienotais saraksts | Raksta, ka Krievija nesaprot, ka pati ir, kā viņš to raksturo, «kai mēris» (kā mēris). | x.com |
| Baiba Braže | Jaunā Vienotība | Raksturo Krievijas rīcību Dņipro dzelzceļa stacijā kā masu slepkavību un šādus uzbrukumus kā valsts sponsorētus teroraktus, kas neliecina par gatavību mieram;pauž Latvijas solidaritāti ar upuru ģimenēm un Ukrainas tautu un apliecina, ka Latvija turpinās atbalstīt Ukrainu. | x.com |
| Rihards Kols | Nacionālā apvienība | Uzskata, ka piekāpšanās Maskavai, arī mērķēti sankciju atvieglojumi vai enerģētikas izņēmumi, nevis rada deeskalāciju, bet nes civiliedzīvotāju nāvi, un ka ar valsti, ko viņš raksturo kā «teroristisku», deeskalāciju sarunās panākt nevar;aicina žņaugt tās ekonomiku, līdz tā vairs nespēj karot. | x.com |
Transports (3 pozīcijas)
Pūpols (NA) nākamajam satiksmes ministram izvirza uzdevumus glābt nacionālo aviokompāniju, «neuzmest» Lietuvu un Igauniju Rail Baltica projektā un atbalstīt Ziemeļu šķērsojumu. Švinka (PRO) aicina jau tagad izvērtēt papildu vilcienu reisus maršrutā Rīga–Liepāja 2027. gadam, kad Liepāja būs Eiropas kultūras galvaspilsēta.
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Atis Švinka | Progresīvie | Uzskata, ka Latvijai būtu jāizvērtē, vai sadarbība ar Igauniju varētu palīdzēt nodrošināt papildu vilcienu reisus maršrutā Rīga–Liepāja, un ka Satiksmes ministrijai, Autotransporta direkcijai un Vivi ar Liepājas pašvaldību jau tagad būtu jāizvērtē papildu reisi Liepājas kā 2027. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas gadam. | x.com |
| Maija Krastiņa | Jautājuma formā lūdz sabiedriskā transporta joslas, vaicājot, kad «mums» tās būs. | x.com | |
| Ansis Pūpols | Nacionālā apvienība | Uzskata, ka nākamajam satiksmes ministram būs vēsturiski uzdevumi panākt nacionālās aviokompānijas izdzīvošanu, neuzmest Lietuvu un Igauniju Rail Baltica projektā un atbalstīt Ziemeļu šķērsojumu, tāpēc amatā vairs nedrīkst strādāt ne tas, ko viņš raksturo kā «Godmaņa apsargu», ne apolitisks «nozares profesionālis». | x.com |
Pārējās tēmas (20 pozīcijas 13 tēmās)
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Tēma | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|---|
| Ansis Pūpols | Nacionālā apvienība | Rail Baltica | Brīdina, ka, ja Latvija Rail Baltica būvniecību apturēs pavisam, tā būs uzmetusi kaimiņus un sabiedrotos un par izšķiestiem ES grantiem varētu saņemt Eiropas sankcijas;aicina ieklausīties Robertā Zīlē, kurš aicināja izvērtēt ES fondu iespējas, un uzskata, ka maksimāli jāsamazina izmaksas un jāiet uz priekšu. | x.com |
| Ansis Pūpols | Nacionālā apvienība | airBaltic | Uzskata, ka airBaltic pilnīgi noteikti var glābt, minot Finnair piemēru ar valsts 600 miljonu eiro injekciju, un brīdina, ka bez nacionālā aviopārvadātāja lēto aviokompāniju cenas no Rīgas celsies konkurences trūkuma dēļ. | x.com |
| Jānis Vitenbergs | Nacionālā apvienība | Degviela un enerģētika | Izceļ kā pozitīvu, ka gāze iepirkta par ievērojami zemāku cenu nekā tās pašreizējā cena biržā un apjoms ir pietiekams, lai līdz martam ziemu varētu samērīgi izdzīvot;norāda, ka šķeldas cena sāk krist un kāpumi, ja būs, nebūs tik lieli kā pašvaldībās, kurās izmanto tikai gāzi. | tvnet.lv |
| Andris Kulbergs | Apvienotais saraksts | Degviela un enerģētika | Saka, ka valsts, paņemot daļu riska uz sevi, panākusi «Rīgas siltuma» tarifa samazinājumu no prognozētajiem 130 līdz 96,63 eiro;atzīst, ka decembrī–februārī šis līmenis var saglabāties, ja ziema būs maiga, un norāda, ka gāzes patēriņam sekos līdzi katru mēnesi. | tvnet.lv |
| Nauris Puntulis | Nacionālā apvienība | Kultūra | Uzskata, ka nu ir laiks sasniegt katru konkrēto kultūras nozares cilvēku, kam nepieciešams tūlītējs atbalsts;norāda, ka ir pieprasījis detalizētākus datus par padotības iestādēm, un uzsver, ka atalgojumam jābūt taisnīgam. | x.com |
| Hosams Abu Meri | Jaunā Vienotība | Veselības aprūpe | Uzskata, ka Eiropas Savienības fondu investīcijas ir bijušas nenovērtējams atbalsts visas Latvijas veselības aprūpes attīstībai, un norāda, ka valsts finansējums veselības aprūpei joprojām nesasniedz pat Baltijas valstu līmeni. | delfi.lv |
| Andris Šuvajevs | Progresīvie | Veselības aprūpe | Uzskata, ka veselības aprūpē jārisina gan finansējuma, gan pārvaldības jautājumi, un brīdina, ka nākamās valdības nespēja samazināt rindas un vēl vairāk mazināt zāļu cenas var radīt iedzīvotāju vilšanos nākamajā Saeimā. | tvnet.lv |
| Zanda Kalniņa-Lukaševica | Jaunā Vienotība | Imigrācija | Kategoriski nepiekrīt TUA salīdzināšanai ar tūrismu, norādot, ka TUA sniedz rezidences valsts priekšrocības un tiesības un līdz ar to nes līdzi riskus un izmaksas valstij. | x.com |
| Mārtiņš Štāls | JKP | Imigrācija | Kritizē, ka TUA tiek tirgotas «par kapeikām» (50K€ + 10K€), un uzskata, ka, ja «investoriem» pēc diviem gadiem šos 50K€ atskaita atpakaļ, ekonomika neko būtisku neiegūst, bet rodas sociāla spriedze, un, ja ir kaut viens tāds gadījums, visa shēma ir fikcija un jāreformē. | x.com |
| Andris Kulbergs | Apvienotais saraksts | Sabiedriskie mediji | Kritizē LTV par to, ka par saviem «kandidātiem» uzzina no tās ziņām;sagaida, ka valsts sabiedriskais medijs baumas pirms publicēšanas pārbauda, un aicina neizplatīt nepārbaudītu informāciju. | x.com |
| Renārs Putniņš | Apvienotais saraksts | Sabiedriskie mediji | Uzskata, ka jautājums par Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas vēsturisko nosaukumu saglabāšanu pēc apvienošanas bija pseidoproblēma un valstī ir daudz lielākas risināmas problēmas, kā arī ka apvienotām organizācijām ar laiku jāidentificē sevi kā vienai. | la.lv |
| Ingmārs Līdaka | Apvienotais saraksts | Vēlēšanas | Pauž dziļāko pārliecību, ka ārzemēs dzīvojošiem tautiešiem būtu jābūt iespējai nobalsot ne tikai par Rīgu, bet arī par Latgali, Kurzemi un Vidzemi, un saka, ka tas gandrīz izdevās, bet ne līdz galam. | lsm.lv |
| Edgars Rinkēvičs | Bezpartejisks | Vēlēšanas | Atsakās komentēt, kāds valdības modelis būtu labāks, pirmkārt tāpēc, ka, viņaprāt, ir skaidra to vēlētāju griba, kuri piedalījās;uzskata, ka tie, kas vēlēšanās nepiedalījās, ir devuši pārējiem iespēju noteikt valsts kursu uz četriem gadiem. | lsm.lv |
| Latvijas Banka | Ekonomika un uzņēmējdarbība | Vērtē (ekonomiste Daina Paula par CSP datiem), ka noturīgs, kaut arī lēnāks nekā pērn, ienākumu pieaugums ļāvis gan pakāpeniski turpināt uzkrāt, gan nedaudz palielināt tēriņus;3. ceturksnī mazumtirdzniecības apgrozījums audzis par 2,2 % pret iepriekšējo ceturksni. | x.com | |
| Ingmārs Līdaka | Apvienotais saraksts | Mežsaimniecība | Saka, ka sen solījis saviem dabas draugiem panākt meža ciršanas aizliegumu putnu ligzdošanas laikā un ka tas šobrīd izdarīts daļēji, bet ne līdz galam. | lsm.lv |
| Reinis Uzulnieks | Bezpartejisks | Sociālā politika | Atzīst, ka dzīvē piedzīvotie smagie satricinājumi nav attaisnojums tam, ka aizrāvies ar alkoholu un sēdies pie stūres reibumā, saka, ka nezina, kāpēc to izdarīja, un uzskata, ka nosodīt ir viegli, bet cilvēkam jāmāk atkal nostāties uz kājām. | la.lv |
| Ansis Pūpols | Nacionālā apvienība | Sociālā politika | Ziņo, ka kopā ar Einaru Cilinski un Rīgas domes Labklājības departamenta darbiniekiem ir pusceļā uz Rīgas pilsētas centra izveidi jauniešiem ar autiskā spektra traucējumiem, un uzskata, ka svarīgs ir atbalsts vecākiem, lai speciālisti varētu viņus konsultēt, kā jauniešiem attīstīt ikdienas prasmes. | x.com |
| Reinis Pozņaks | Apvienotais saraksts | Sports | Pieļauj, ka pret stadionu lielā mērā iebilst viena iemesla dēļ — lielo projektu reputācijas dēļ —, un to ilustrē ar joku, kurā stadiona izmaksas aug no 50 līdz 200 miljoniem. | x.com |
| Maija Krastiņa | Vide | Kritizē atkritumu dedzināšanu kā piedāvāto risinājumu pilnam poligonam, norādot, ka dedzināšana rada toksiskus pelnus — 30 % no sākotnējās masas —, kas tāpat jāapglabā poligonā, un uzskata, ka tajā nav loģikas. | x.com | |
| Edvards Ratnieks | Nacionālā apvienība | Vide | Norāda, ka Getliņu poligons tuvāko 7–8 gadu laikā būs pilns un Rīgas pašvaldībai būs jāpieņem lēmumi par atkritumu nākotnes utilizācijas risinājumiem;uzskata, ka jāvadās pēc Eiropas pilsētu prakses un jāizvēlas ilgtspējīgi risinājumi rīdzinieku interesēs. | x.com |
Koalīcija vs Opozīcija
| Bloks | Pozīcijas | Partijas | Galvenie runātāji | Dominējošās tēmas |
|---|---|---|---|---|
| Koalīcija | 50 | AS, NA, JV, ZZS | Kulbergs (8), Pūpols (6), Smiltēns (4) | Koalīcija un partijas, Budžets un finanses, Korupcija un KNAB |
| Opozīcija | 12 | PRO, LPV | Švinka (3), Šuvajevs (2), Mežals (2) | Koalīcija un partijas, Budžets un finanses, Aizsardzība un drošība |
| Bez Saeimas frakcijas | 7 | LA, JKP, MMN, GKR | Pūce (2), Kiršteins (1), Ijabs (1) | Budžets un finanses, Koalīcija un partijas, Saeimas darbs |
| Bezpartejiskie | 4 | Bezp. | Rinkēvičs (3), Uzulnieks (1) | Sociālā politika, Koalīcija un partijas, Vēlēšanas |
| Neitrāli | 5 | — | Krastiņa (3), Liepnieks (1), Latvijas Banka (1) | Koalīcija un partijas, Vide, Ekonomika un uzņēmējdarbība |
Bloki pēc partijas statusa Saeimā: «Opozīcija» — partijas ar Saeimas frakciju, kas nav valdībā; «Bez Saeimas frakcijas» — partijas, kurām pašreizējā Saeimā frakcijas nav, arī tad, ja tām ir atsevišķi deputāti; «Bezpartejiskie» — politiķi bez partijas; «Neitrāli» — komentētāji, analītiķi un organizācijas, ne politiķi.
Koalīcijas partiju vērtējumi par sarunu gaitu atšķiras: Siliņa (JV) pauž iespaidu, ka JV netiek pilnvērtīgi iesaistīta, kamēr Kulbergs (AS) saka, ka visi varianti vēl ir atvērti. Opozīcijā «Progresīvie» sarunām piedāvā savas prioritātes, bet Mežals (LPV) vēršas pret JV un Braži.
Spriedzes
| Tips | Avots | Mērķis | Tēma | Apraksts | Saite |
|---|---|---|---|---|---|
| uzbrukums | Māris Mežals (Latvija Pirmajā Vietā) | Baiba Braže (Jaunā Vienotība) | NVO un pilsoniskā sabiedrība | Mežals pirms Saeimas debatēm par Ārlietu ministrijas NVO finansējumu apsūdz Braži iespējamā naudas izšķērdēšanā un iebilst pret viņas atkārtotu virzīšanu ārlietu ministres amatam. | x.com |
| spriedze | Juris Pūce (Latvijas attīstībai) | Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) | Koalīcija un partijas | Pūce raksta, ka Kulbergs koalīcijas uzmanību koncentrē uz valsts finansēm, bet tikpat svarīgas ir reformas izglītībā un citās nozarēs, un aicina izvēlēties ministrus, kas spēj tās īstenot. | x.com |
| atbalsts | Jurģis Klotiņš (Nacionālā apvienība) | Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) | Izglītība | Klotiņš Saeimas sēdē pauž atbalstu ministres Indriksones ierosinātajai ģimenes veselības mācības satura iecerei. | x.com |
| atbalsts | Ansis Pūpols (Nacionālā apvienība) | Roberts Zīle (Nacionālā apvienība) | Rail Baltica | Pūpols aicina ieklausīties Zīlē, kurš rosināja izvērtēt ES fondu iespējas Rail Baltica turpināšanai. | x.com |
| spriedze | Evika Siliņa (Jaunā Vienotība) | Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) | Koalīcija un partijas | Siliņa pēc sarunām ar Kulbergu pauž iespaidu, ka koalīcijas aprises, iespējams, jau ir izveidotas un JV netiek pilnvērtīgi iesaistīta, un norāda, ka sarunās nav bijis padziļināta izvērtējuma par pasākumu finansiālo ietekmi. | diena.lv |
| uzbrukums | Māris Mežals (Latvija Pirmajā Vietā) | Baiba Braže (Jaunā Vienotība) | Ārpolitika | Mežals apgalvo, ka Bražes vadītā Ārlietu ministrija par nodokļu naudu finansē projektus Āfrikas valstīs, ar kurām sadarbojas Krievija. | x.com |
| uzbrukums | Jurģis Liepnieks | Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) | Koalīcija un partijas | Liepnieks apgalvo, ka Kulberga publiskās tikšanās ir, kā viņš tās raksturo, «skatam», bet valdību Kulbergs patiesībā veidojot kopā ar Šleseru. | x.com |
Trīs no dienas spriedzēm valdības veidošanas kontekstā attiecas uz Kulbergu — no Pūces, Siliņas un Liepnieka —, bet Mežals divos ierakstos vēršas pret Braži.