Latvija gatava doties palīgā Igaunijai vai Lietuvai

Galvenais

• Baltijas kolektīvā aizsardzība: aizsardzības ministrs Raivis Melnis (bezpartejisks) sarunā ar nra.lv apliecina, ka Latvija ir gatava doties palīgā Igaunijai vai Lietuvai pēc savstarpēja atbalsta plāniem — krīzē jārīkojas izlēmīgi, ne jāsāk garas politiskas diskusijas, un politiskos pārmetumus par šādu lēmumu viņš būtu gatavs uzņemties.
• Šlesera «sarkanās līnijas»: Ainārs Šlesers (LPV) raidierakstā paziņo, ka LPV pēc vēlēšanām neveidotu koalīciju ar Jauno Vienotību, Progresīvajiem un Suverēno varu; partijas mērķis ir nomainīt valdību, ne palikt opozīcijā.
• Dombravas 100 dienas: iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (NA) pirmo 100 dienu atskaitē nosauc vairāk nekā 70 pasākumu plānu imigrācijas ierobežošanai, operāciju «VILKATIS» uz Baltkrievijas robežas ar videonovērošanas paplašinājumu no 5 līdz 108 km un patvertņu prasību vienkāršošanu. Andris Velps (ASL) tikmēr pārmet pašreizējai un iepriekšējai valdībai, ka tās neatklāj sabiedrībai Latvijas migrācijas saistības.
• Smiltēns Kijivā: tieslietu ministrs Edvards Smiltēns (AS) pēc tikšanās ar Lietuvas un Ukrainas kolēģiem apņemas kopā virzīt Speciālā tribunāla izveidi un starptautisko kompensāciju mehānismu; ārlietu ministre Baiba Braže (JV) Krieviju nosauc par teroristisku valsti.
• Vētras rēķins un deficīts: viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars (AS) uz VARAM attiecināmos pašvaldību vētras zaudējumus lēš līdz 5 miljoniem eiro, kas sedzami no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Demisionējusī kultūras ministre Agnese Lāce (PRO) priekšvēlēšanu debatēs par ekonomikas attīstībai nepieciešamu nosauc lielāku caurspīdību un vienkāršāku nodokļu nomaksu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Ekonomists Guntars Vītols savukārt uzskata, ka budžeta deficīta problēma publiskajā telpā tiek novērtēta par zemu.

Aktīvākie politiķi

Galvenās tēmas

Imigrācija (2 pozīcijas)

Saeimas opozīcija tēmā šodien klusē; vienīgā kritika nāk no ārpusparlamenta ASL un ir adresēta pašreizējai un iepriekšējai valdībai, ne iekšlietu ministram.

Visas pozīcijas un avoti

Politiķis	Partija	Pozīcija	Avots
Andris Velps	Austošā Saule Latvijai	Apgalvo, ka gan Siliņas, gan Kulberga valdība atsakās atklāt sabiedrībai, kādas migrācijas saistības Latvija patiesībā uzņēmusies;uzskata, ka partijas, kuras «pieļāva šādu situāciju», to neatrisinās, lai ko tagad solītu, un balsojumu par «vecajām partijām» raksturo kā «to pašu veco, kapitulējošo kompromisu politiku»;aicina 3. oktobrī balsot par «Austošo Sauli Latvijai» (12. saraksts).	x.com
Jānis Dombrava	Nacionālā apvienība	Apkopojot pirmās 100 dienas iekšlietu ministra amatā, imigrācijas ierobežošanu nosauc par vienu no galvenajiem sākto pārmaiņu virzieniem: izstrādāts vairāk nekā 70 pasākumu plāns imigrācijas ierobežošanai, apturēta iecere palielināt patvēruma meklētāju dienas naudu (ko vērtē kā valsts budžeta ietaupījumu), uz Latvijas–Baltkrievijas robežas sākta operācija «VILKATIS», divu nedēļu laikā robežsargiem pieejamo videonovērošanu palielinot no 5 līdz 108 km, un uzsākts kriminālprocess par Baltkrievijas amatpersonu iesaisti nelegālās migrācijas organizēšanā.	x.com

Koalīcija un partijas (3 pozīcijas)

Koalīcijas partijas par pēcvēlēšanu sadarbības nosacījumiem šodien nerunā — visas trīs pozīcijas nāk no opozīcijas LPV vai no spēkiem bez Saeimas frakcijas (JKP, MMN).

Visas pozīcijas un avoti

Politiķis	Partija	Pozīcija	Avots
Alvis Hermanis	MMN	Apgalvo, ka Edgars Rinkēvičs, ieceļot par premjeru Andri Kulbergu — kuru viņš ironiski dēvē par pazīstamu blogeri un influenceri —, visu esot izrēķinājis pareizi: viņaprāt, labāka kandidāta nav, lai JV un, viņa vārdiem, «Šķēles nometnes» konsenss saglabātu varu valstī, lai Rinkēvičs iegūtu otro termiņu, lai netiktu mainīti noteikumi un lai vēlētājiem, kurus viņš dēvē par «vientiešiem», līdz 3. oktobrim radītu ilūziju par varenām reformām.	x.com
Mārtiņš Štāls	JKP	Raksturo JKP piedāvājumu kā mērenu (centriski labēju), politiski drosmīgu un principiālu — ar «sarkanajām līnijām» pret to, ko viņš dēvē par politbiznesu un Kremļa aģentiem.	x.com
Ainārs Šlesers	Latvija Pirmajā Vietā	Raidierakstā «Politiķi, kas tas vispār bija?!» paziņo, ka LPV pēc vēlēšanām neveidotu koalīciju ar «Jauno vienotību», «Progresīvajiem» un «Suverēno varu» — partija publiski definējusi sadarbības «sarkanās līnijas», bet lēmums par pārējām partijām būtu atkarīgs no vēlēšanu rezultātiem un vairākuma koalīcijas veidošanas iespējām;atkārtoti uzsver, ka LPV mērķis ir nomainīt pašreizējo valdību, nevis atrasties opozīcijā, jo vēlētāji, viņaprāt, devuši mandātu tieši varas maiņai;sadarbību ar Jūlijas Stepaņenko politisko spēku izslēdz, norādot, ka abu pušu ceļi šķīrušies pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā domstarpību dēļ par kara nosodīšanu.	delfi.lv

Ukraina un Krievija (3 pozīcijas)

Opozīcijas partiju balsu tēmā šodien nav — runā divi koalīcijas ministri un viens analītiķis.

Visas pozīcijas un avoti

Politiķis	Partija	Pozīcija	Avots
Baiba Braže	Jaunā Vienotība	Paziņo, ka Krievija ir teroristiska valsts, atkārtojot to divreiz ar tēmturi #RussiaIsaTerroristState.	x.com
Filips Rajevskis		Pauž, ka justos ļoti priecīgs, ja būtu darījumi ar ukraiņiem un Latvija varētu palīdzēt tiem cīņā, pārvadājot un eksportējot Ukrainas graudus.	x.com
Edvards Smiltēns	Apvienotais saraksts	Pēc tikšanās Kijivā ar Lietuvas un Ukrainas tieslietu ministriem apņemas kopā turpināt virzīt Speciālā tribunāla izveidi, starptautisko kompensāciju mehānismu un praktiskus risinājumus, lai cietušie saņemtu taisnīgumu, bet Krievija kā agresors — neizbēgamas sekas;Ukrainas uzvaru un ceļu uz Eiropas Savienību uzskata par visas Eiropas drošības interesi un pauž, ka Latvijas un Lietuvas atbalsts turpināsies, cik ilgi būs nepieciešams.	x.com

Aizsardzība un drošība (3 pozīcijas)

Abas pozīcijas par ārējo gatavību nāk no vienas nra.lv sarunas un viena otru papildina; opozīcija par Baltijas kolektīvo aizsardzību šodien nerunā.

Visas pozīcijas un avoti

Politiķis	Partija	Pozīcija	Avots
Filips Rajevskis		Uzskata, ka iespējamais militārais apdraudējums Latvijai nav vērtējams tikai no austrumu robežas skatpunkta — Latvijas dabiskie šķēršļi apgrūtina pārvietošanos, un vēsture rāda, ka iebrukums var notikt arī no Lietuvas puses —, tāpēc Baltijas valstu aizsardzība jāskata kā viens veselums, ietverot gan Narvas reģionu, gan Suvalku koridoru.	nra.lv
Jānis Dombrava	Nacionālā apvienība	Tajā pašā 100 dienu pārskatā civilās aizsardzības stiprināšanu un iekšlietu dienestu spēju celšanu nosauc par pārmaiņu virzieniem: atbalstīta patvertņu tīkla attīstība, vienkāršojot patvertņu pielāgošanas prasības un uzsākot tipveida patvertņu tehniskās specifikācijas izstrādi, kā arī stiprināta cīņa pret organizēto noziedzību, apturot liela mēroga nelegālo cigarešu ražotnes.	x.com
Raivis Melnis	Bezpartejisks	Apliecina, ka Latvija ir gatava doties palīgā Igaunijai vai Lietuvai, ja tur rastos militārs apdraudējums: Baltijas valstis ir izstrādājušas savstarpēja atbalsta plānus un pārbauda tos kopīgās pārrobežu militārajās mācībās;uzskata, ka reālas krīzes gadījumā Latvijai būtu jārīkojas izlēmīgi, nevis jāsāk garas politiskas diskusijas par palīdzības sniegšanu kaimiņiem, un pat tad, ja par šādu lēmumu vēlāk nāktos saņemt politiskus pārmetumus, būtu gatavs tos uzņemties;uzsver, ka neviena Baltijas valsts viena pati nespētu tik efektīvi atturēt vai atvairīt agresoru kā visas trīs kopā un ka tieši Baltijas valstu un sabiedroto vienotību Krievija visvairāk vēlētos sašķelt.	nra.lv

Pilsētvide (2 pozīcijas)

Abas pozīcijas nāk no Progresīvajiem Rīgas domē, un abas ir par ielu telpu. Marta Kotello (PRO) izceļ Vecāķu veloceļu — savienojumu ar Ādažu novadu, kura pirmā kārta būšot gatava šogad; Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (PRO) «Neatkarīgās» pārstāstā runā par ielu dalīšanu tranzīta un dzīvojamās zonas ielās, bet uz jautājumu par Grīziņkalna satiksmi atbildēt atsakās. Kleinberga izteikums attiecas uz 10. septembra Grīziņkalna sapulci, par kuru 11. septembrī runāja NA deputāti; šodien citu partiju pozīciju tēmā nav.

Visas pozīcijas un avoti

Politiķis	Partija	Pozīcija	Avots
Marta Kotello	Progresīvie	Izceļ Vecāķu veloceļa būvniecību — reģionālu velosavienojumu ar Ādažu novadu gar dzelzceļu (trase no Ādažu novada robežas līdz Vecāķu prospektam pie Dūņu ielas) ar labiekārtotu Vecāķu stacijas priekšlaukumu un jaunu gājēju pāreju pāri Vecāķu prospektam;norāda, ka projekta 1. kārta (Rīgas robeža – Vecāķu stacija) būs gatava jau šogad, un to ierāmē kā «cilvēcīgas un savienotas Rīgas» veidošanu.	x.com
Viesturs Kleinbergs	Progresīvie	Sarunā ar «Neatkarīgo» pēc Grīziņkalna iedzīvotāju sapulces 10. septembrī skaidro (avota pārstāstā), ka Rīgas ielas vajagot dalīt tranzītielās, pa kurām drīkstēs braukt arī tie, kas pie tām nedzīvo, un dzīvojamo zonu ielās vai celiņos, kas izmantojami tikai tur dzīvojošajiem;uz «Neatkarīgās» jautājumu par satiksmes organizāciju Grīziņkalnā atbildēt atsakās, pamatojot, ka viņš «nav satiksmes organizators».	nra.lv

Pārējās tēmas (7 pozīcijas 5 tēmās)

Visas pozīcijas un avoti

Politiķis	Partija	Tēma	Pozīcija	Avots
Guntars Vītols		Budžets un finanses	Uzskata, ka Latvijas publiskajā telpā budžeta deficīta problēma tiek novērtēta par zemu: priekšstats, ka pietiek atlaist daļu ierēdņu, lai budžets sabalansētos, esot maldīgs, jo pat nelielas deficīta daļas segšanai vajadzīgi daudz izlēmīgāki griezieni;kā kontekstu min valsts parāda ienesīguma kāpumu ASV, Japānā un Vācijā, deficītus, kas daudzviet izgājuši no kontrolējamās zonas, un inflāciju 3–4 % līmenī.	x.com
Agnese Lāce	Progresīvie	Budžets un finanses	Uzskata, ka ekonomikas attīstībai nepieciešama lielāka caurspīdība, godprātīgu uzņēmēju atbalsts un vienkāršāka nodokļu nomaksa mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas, viņasprāt, ir īpaši nozīmīgi reģionu darba vietu nodrošināšanā;runas par ekonomisko izrāvienu, viņas ieskatā, nav pārliecinošas, ja valsts iepriekš zaudējusi potenciālos ieņēmumus, kurus varētu izmantot iedzīvotāju atbalstam, un kritizē nenosauktus politiskos spēkus, kuru vadībā, pēc viņas vārdiem, ir cilvēki ar iepriekšēju pieredzi šauru ekonomisko interešu aizstāvībā.	la.lv
Guntars Vītols		Degviela un enerģētika	Skaidro degvielas cenas atgriešanos virs 2 eiro par litru un naftas cenu virs 100 dolāriem par barelu ar situāciju ap Hormuza šaurumu: hūsīti (Irānas sabiedrotie) ar droniem uzbrūk Saūda Arābijas enerģētikas infrastruktūrai, un naftas cauruļvads uz Sarkano jūru, kas ļāva daļēji apiet šaurumu, šajās dienās ir slēgts;norāda, ka analītiķi šādu scenāriju prognozēja jau sen.	x.com
Reinis Pozņaks	Apvienotais saraksts	Degviela un enerģētika	Noraida, ka elektroauto cenu kāpumu izraisījis Latvijas EV atbalsts: cenas, sevišķi lietotajiem auto, pieaugušas visā Eiropā (pat par vairāk nekā 5 tūkstošiem), un cēlonis, viņaprāt, ir Hormuza šauruma situācija, nevis Latvijas atbalsta programma.	x.com
Ēriks Stendzenieks	Latvija Pirmajā Vietā	NVO un pilsoniskā sabiedrība	Apgalvo, ka Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) pēc likuma nedrīkstēja finansēt kapitālsabiedrības, kādas, viņaprāt, ir visi komercmediji, bet tikai nodibinājumus, biedrības un NVO;ironiski piebilst, ka tas bijis «tik acīmredzami».	x.com
Edgars Tavars	Apvienotais saraksts	Pašvaldības	Kā viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs lēš, ka pašvaldību pieteiktie augusta vētras zaudējumi, kas attiecināmi uz VARAM, indikatīvi varētu sasniegt līdz 5 miljoniem eiro — drīzāk mazāk, ne vairāk —, un norāda, ka uz pašvaldībām attiecināmā daļa sedzama no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem un ka budžetā šīm aplēsēm nauda ir.	lsm.lv
Filips Rajevskis		Vēlēšanas	Uzskata, ka mūsdienu politika ir kļuvusi par izklaides biznesa sastāvdaļu un politiķa prasme uzstāties un sevi pasniegt var būtiski ietekmēt viņa saņemto atbalstu, tāpēc demokrātiskā sabiedrībā politiķim bez aktiera mākslas — spējas komunicēt un uzstāties — esot grūti iztikt.	la.lv

Koalīcija vs Opozīcija

Bloki pēc partijas statusa Saeimā: «Opozīcija» — partijas ar Saeimas frakciju, kas nav valdībā; «Bez Saeimas frakcijas» — partijas, kurām pašreizējā Saeimā frakcijas nav, arī tad, ja tām ir atsevišķi deputāti; «Bezpartejiskie» — politiķi bez partijas; «Neitrāli» — komentētāji, analītiķi un organizācijas, ne politiķi.

Koalīcijas pozīcijas šodien ir galvenokārt ministru atskaites, aplēses un ārpolitikas paziņojumi bez savstarpējas berzes, un neviena no tām neatbild opozīcijai. Opozīcija runā divos nesaistītos reģistros — LPV par pēcvēlēšanu «sarkanajām līnijām», Progresīvie par ekonomiku un Rīgas ielām —, bet tiešākais uzbrukums valdībai nāk no ārpusparlamenta ASL un ir vērsts pret divām valdībām, ne pret kādu no dienas runātājiem.

Spriedzes