Galvenais
- Imigrācija: Valsts kontrole publisko revīziju par ārvalstu darbaspēka piesaisti un secina, ka valstij nav uz darba tirgus datiem balstītas politikas; ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) secinājumiem piekrīt, Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) sola stingrāku kārtību un 22. septembrī valdībā skatāmu ziņojumu.
- Izglītība: OECD PISA rezultāti no ministrijas vērtējuma pāriet priekšvēlēšanu strīdā — Juris Pūce (LA) tos sauc par traģiskiem, Guntars Vītols kritizē Izglītības un zinātnes ministrijas izdevumus, Latvijas Darba Devēju Konfederācija atbalsta valdības lēmumu par objektīvu mērījumu.
- Krievijas graudi: Kulbergs paziņo par valdības vienotu nostāju apturēt Krievijas graudu plūsmu caur Latviju — tarifu un dzelzceļa infrastruktūras maksas celšana, jautājums Ministru kabinetā nākamajā dienā, koordinācija ar Lietuvu, Igauniju un Ukrainu.
- Austrumu robeža divos līmeņos: Ārlietu ministre Baiba Braže (JV) ar Nīderlandes kolēģi apmeklē Terehovu, kamēr Eiropas Parlamenta deputāts Rihards Kols (NA) prasa Baltijas valstīm saistošu savstarpējās aizsardzības līgumu ar automātisku iedarbību.
- Koalīcijas iekšējā berze: Kulbergs noraida Zaļo un Zemnieku savienības prasību mainīt slimnīcu tīkla reformu un iebilst pret atkāpšanos no principa «vīrs un vārds» priekšvēlēšanu laikā.
Aktīvākie politiķi
| Politiķis | Partija | Pozīcijas | Galvenās tēmas |
|---|---|---|---|
| Andris Kulbergs | Apvienotais saraksts | 8 | Ukraina un Krievija, Veselības aprūpe, Izglītība, Imigrācija, Budžets un finanses, Aizsardzība un drošība, Koalīcija un partijas |
| Baiba Braže | Jaunā Vienotība | 8 | Ukraina un Krievija, Aizsardzība un drošība, ES politika, Imigrācija, Ārpolitika |
| Andris Velps | Austošā Saule Latvijai | 2 | Ukraina un Krievija, Sabiedriskie mediji |
| Arvils Ašeradens | Jaunā Vienotība | 2 | Degviela un enerģētika |
| Matīss Žuravļevs | Austošā Saule Latvijai | 2 | Imigrācija, Transports |
| Rihards Kols | Nacionālā apvienība | 2 | Aizsardzība un drošība, Ukraina un Krievija |
| Viktors Valainis | Zaļo un Zemnieku savienība | 2 | Imigrācija, Koalīcija un partijas |
Galvenās tēmas
Imigrācija (8 pozīcijas)
No politiskā strīda uz revīzijas konstatējumu · 09.09.2026
9. septembrī Valsts kontrole publisko revīziju par ārvalstu darbaspēka piesaisti. Pozīcijas:
- Valsts kontrole — nav uz darba tirgus datiem balstītas darbaspēka piesaistes politikas; 18 % analizēto gadījumu nodarbinātība pēc atļaujas Valsts ieņēmumu dienestā nebija reģistrēta;
- Viktors Valainis (ZZS, ekonomikas ministrs) — revīzijai piekrīt; kavējumu piedēvē iepriekšējās valdības ideoloģijai;
- Matīss Žuravļevs (ASL) — iebilst pret darbaspēka ievešanu, atsaucoties uz 7 % faktisko bezdarbu;
- Andris Kulbergs (AS, premjers) — vajadzīga stingrāka kārtība; ziņojumu valdībā plānots skatīt 22. septembrī.
Revīziju piemin tikai ekonomikas ministrs. Pārējie — arī Jānis Dombrava (NA, iekšlietu ministrs), kas ziņo par melnajā sarakstā iekļautiem Gruzijas pilsoņiem — tajā pašā dienā runā par imigrāciju to nepieminot.
Otrā Andra Kulberga pozīcija dienā iet tālāk par termiņiem: darbaspēka regulējumam, viņaprāt, jābūt tādam, ka darbinieks iebrauc uz līguma laiku un pēc tā beigām dodas prom.
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Valsts kontrole | Revīzijā secina, ka Latvijai nav uz darba tirgus vajadzībām un datiem balstītas ārvalstu darbaspēka piesaistes politikas, ka sarežģītākas procedūras skaidru politiku neaizstāj un ka 18 % analizēto gadījumu nodarbinātība pēc darba atļaujas izsniegšanas Valsts ieņēmumu dienestā nebija reģistrēta;vienlaikus uzsver, ka Valsts kontrole nepauž nostāju par to, vai ārvalstu darbaspēks jāpiesaista vairāk vai mazāk. | delfi.lv | |
| Matīss Žuravļevs | Austošā Saule Latvijai | Iebilst pret darbaspēka migrantu ievešanu, norādot uz 7 % faktisko bezdarba līmeni Latvijā un to, ka tikai 14 % migrantu strādā augsti kvalificētos amatos;uzskata, ka darbaspēka trūkumu atrisina konkurētspējīgs atalgojums. | x.com |
| Maija Krastiņa | Apšauba Nacionālās apvienības stāstīto par simtiem tūkstošu iebraucēju, pretstatot tam datus, ka 2026. gada sākumā uz nodarbinātības pamata Latvijā uzturējās 15 177 trešo valstu pilsoņi. | x.com | |
| Jānis Dombrava | Nacionālā apvienība | Kā iekšlietu ministrs pēc Valsts policijas ierosinājuma iekļāvis ārvalstnieku ieceļošanas aizlieguma sarakstā («melnajā sarakstā») trīs Gruzijas pilsoņus, kurus Valsts policija uzskata par saistītiem ar organizēto noziedzību;ieceļošana Latvijā viņiem liegta uz nenoteiktu laiku. | leta.lv |
| Baiba Braže | Jaunā Vienotība | Raksturo Baltkrievijas un Krievijas īstenoto migrantu instrumentalizāciju kā organizētu hibrīdapdraudējumu visai Eiropai. | diena.lv |
| Viktors Valainis | Zaļo un Zemnieku savienība | Piekrīt Valsts kontroles secinājumiem par ārvalstu darbaspēka piesaisti un norāda, ka trūkst kopējas valsts stratēģijas: Ekonomikas ministrijas sniegto informāciju par vajadzībām pārējās iestādes neņemot vērā, tāpēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei un Ārlietu ministrijai veidojoties atšķirīga politika;jomas sakārtošanu, viņaprāt, iepriekš traucējusi iepriekšējās valdības politiskā ideoloģija. | lsm.lv |
| Andris Kulbergs | Apvienotais saraksts | Pauž, ka migrācijas jautājumā vajadzīga daudz stingrāka kārtība, un norāda, ka ziņojumu valdībā plānots skatīt 22. septembrī, bet Iekšlietu ministrijai tas šonedēļ jāsagatavo kvalitatīvai izskatīšanai. | x.com |
| Andris Kulbergs | Apvienotais saraksts | Uzskata, ka darbaspēka migrācijas regulējumam jābūt tādam, ka darbinieki var iebraukt Latvijā uz līguma laiku, bet pēc tā beigām jādodas prom un nevar šurp «atvilkt radus»;pieļauj šādu darbaspēka piesaisti plašā profesiju spektrā, arī lauksaimniecībā un celtniecībā. | jauns.lv |
Ukraina un Krievija (7 pozīcijas)
Dienas jaunums šajā tēmā ir izpildvaras solis, ne retorika. Andris Kulbergs paziņo, ka valdība ir vienprātīga par Krievijas graudu plūsmas apturēšanu caur Latviju, un nosauc instrumentus: tarifu un dzelzceļa infrastruktūras maksas celšanu, jautājuma virzīšanu uz Ministru kabinetu nākamajā dienā un koordināciju ar kaimiņvalstīm. Pārējie runātāji paliek pie ierobežojumu loģikas:
- Baiba Braže (JV) — mērķētas sankcijas pret piegādes kanāliem un tribunāls agresijas noziegumam;
- Rihards Kols (NA) — ietekmes operāciju publiska un atkārtota atmaskošana;
- Raimonds Bergmanis (AS) — sarunas par «Patriot» ražošanu Ukrainā pēc vizītes uz vietas;
- Andris Velps (ASL) — pilnīgs ieceļošanas liegums Krievijas un Baltkrievijas iedzīvotājiem;
- Viktorija Pleškāne (LPV) — vienīgā opozīcijas balss tēmā runā nevis par Krieviju, bet par atbalsta cenu Latvijas iedzīvotājiem.
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Andris Velps | Austošā Saule Latvijai | Prasa liegt iebraukšanu Eiropas Savienībā Krievijas un Baltkrievijas iedzīvotājiem; norāda, ka «krievi turpina», kamēr Eiropas birokrāti neko nespēj panākt. | x.com |
| Baiba Braže | Jaunā Vienotība | Uzskata, ka Krievija ar tā dēvētajām «miera sarunām» mēģina panākt to, ko nespēj kaujas laukā — Ukrainas kapitulāciju —, un ka šis scenārijs nav pieņemams ne Ukrainai, ne tās sabiedrotajiem;aicina turpināt atbalstu Ukrainai, uzturēt Krievijas starptautisko izolāciju, ar sankciju spiedienu mazināt Krievijas spēju ražot militāro ekipējumu un raķetes, kā arī pagarināt sankcijas pret Krievijas oligarhiem. | tvnet.lv |
| Baiba Braže | Jaunā Vienotība | Aicina papildus lielajām sankciju kārtām regulāri pieņemt mērķētus ierobežojumus pret uzņēmumiem, tehnoloģijām un piegādes kanāliem, kas palīdz Krievijai ražot raķetes, dronus un citus kara līdzekļus;pateicas Nīderlandei par gatavību uzņemt Īpašo tribunālu agresijas noziegumam pret Ukrainu un uzsver, ka Krievijas augstākajai politiskajai un militārajai vadībai jāatbild par pastrādāto agresijas noziegumu. | diena.lv |
| Rihards Kols | Nacionālā apvienība | Aicina Eiropu pret Krievijas «tradicionālo vērtību» retoriku izturēties kā pret ieroci, nevis viedokli, un atbildēt ar publisku atmaskošanu — konkrēti un atkārtoti nosaucot ietekmes operācijas, to veicējus un finansējumu;norāda, ka šā vēstījuma pastiprinātāji Eiropā nav neitrāli komentētāji, bet izplatīšanas mezgli. | x.com |
| Raimonds Bergmanis | Apvienotais saraksts | Pēc vizītes Ukrainā uzskata, ka jāturpina sarunas par «Patriot» raķešu ražošanu Ukrainā un ciešāk jāsadarbojas ar Ukrainas militāro industriju, cerot, ka arī Latvijas un Ukrainas noslēgtais sadarbības līgums ļaus pārņemt kara laikā pārbaudītas tehnoloģijas;par miera sarunām norāda, ka jebkura sarunu atsākšana ir pozitīvs signāls, taču būtiski vienoties ne tikai par kara apturēšanu, bet arī par to, kas notiks pēc tam. | la.lv |
| Viktorija Pleškāne | Latvija Pirmajā Vietā | Sociālajos medijos pauž, ka Latvijas ģeneratori ir Ukrainā, bet pašiem to neesot, un vēlētos redzēt, ka premjeriem rūp arī Latvija. | lsm.lv |
| Andris Kulbergs | Apvienotais saraksts | Paziņo, ka valdība ir vienprātīga par Krievijas graudu plūsmas apturēšanu caur Latviju: vairākkārt palielinās tarifus un dzelzceļa infrastruktūras maksu Krievijas graudu pārvadājumiem, jautājumu nākamajā dienā virzīs uz Ministru kabinetu, rīcību koordinēs ar Lietuvu, Igauniju un Ukrainu, un gaida Ukrainas un Lielbritānijas ekspertus graudu kravu pārbaudēm;vienlaikus atzīst, ka rīcību ierobežo nepieciešamā saskaņošana ar Eiropas Savienību. | x.com |
Izglītība (4 pozīcijas)
No reformas tempa uz starptautisku mērījumu · 09.09.2026
9. septembrī strīda pamats kļūst par OECD PISA rezultātiem. Pozīcijas:
- Juris Pūce (LA) — dati esot traģiski: 15-gadnieki zinot vidēji par trim skolas gadiem mazāk nekā igauņi;
- Guntars Vītols (finanšu ministra biroja ekonomists, bez partijas piederības) — IZM tērējot simts miljonus mēnesī, divus gadus atteikusies taupīt, tagad prasot vēl piecdesmit;
- Latvijas Darba Devēju Konfederācija — atbalsta valdības lēmumu; objektīvs mērījums vajadzīgs, lai problēmas būtu redzamas;
- Andris Kulbergs (AS, premjers) — sasteigtu pārmaiņu nebūs, eksāmens no nākamā mācību gada.
Pūce raksta, ka dati nav satraucoši, «kā saka Indriksone». Pārbaudītajā avotā ministre tos nosauca par šokējošiem, tāpēc Pūces priekšnoteikums ir neprecīzs.
Izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone (NA), kuras 8. septembra vērtējums bija strīda izejas punkts, 9. septembrī pati jaunu nostāju nepauda.
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Juris Pūce | Latvijas attīstībai | Uzskata, ka OECD PISA dati par Latvijas 15 gadus veco skolēnu zināšanām nav «satraucoši», kā tos raksturo Indriksone, bet traģiski: Latvijas 15-gadnieki vidēji zinot par trim skolas gadiem mazāk nekā igauņi un par vienu skolas gadu mazāk nekā lietuvieši;prasa nekavējošas pārmaiņas izglītības sistēmā. | x.com |
| Latvijas Darba Devēju Konfederācija | Atzinīgi vērtē valdības pieņemto lēmumu, ko Latvija gaidījusi gadiem, un norāda, ka objektīvs mērījums — eksāmens — ir nepieciešams, lai redzētu izglītības kvalitātes problēmas un izvērtētu progresu;publiskotie izglītības rezultāti liecinot, ka jāsāk rīkoties. | x.com | |
| Guntars Vītols | Kritizē Izglītības un zinātnes ministriju: norāda, ka PISA mērījumi liecina par 59 % jauniešu, kuri vairs neprot lasīt, un ka ministrija, kas, pēc viņa teiktā, tērē simts miljonus mēnesī, pērn un šogad atteikusies taupīt līdzekļus, bet nākamgad prasa pielikt vismaz 50 miljonus. | x.com | |
| Andris Kulbergs | Apvienotais saraksts | Par izglītības reformām pauž, ka sasteigtu pārmaiņu nebūs: noteikumiem jābūt skaidriem skolēniem, vecākiem un skolotājiem, skolēniem jādod iespēja labot atzīmes, un atbalsta dabaszinību eksāmena ieviešanu no nākamā mācību gada;norāda, ka reformas nevar ieviest mācību gada sākumā tikai tāpēc, ka tuvojas vēlēšanas, un ka jāpanāk kompromiss ar skolotājiem, skolēniem un skolām. | x.com |
Aizsardzība un drošība (4 pozīcijas)
Aizsardzības tēmā dienu nosaka institucionālā arhitektūra, ne budžeta cipari. Rihards Kols prasa Baltijas valstīm saistošu savstarpējās aizsardzības līgumu ar automātisku iedarbību un norāda, ka šā gada militārās mobilitātes nodomu protokols saistošu komandķēdi neaizstāj. Baiba Braže to pašu robežu risina divpusēji — Terehovā ar Nīderlandes ārlietu ministru vienojas par sadarbību aizsardzībā, nelegālās migrācijas ierobežošanā un sankciju izpildē. Andris Kulbergs vienlaikus paveikto vērtē nevienmērīgi: pretgaisa aizsardzība esot stiprināta un krīzes vadības iestādes izveidotas un finansētas, taču krīzēm, pēc viņa vārdiem, neesam gatavi.
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Baiba Braže | Jaunā Vienotība | Norāda, ka Leipcigā bija vērojams Krievijas atbalstīts terorisms un ka viens no aizdomās turētajiem ir Krievijas un Latvijas dubultpilsonis, kurš Latvijā nedzīvo;uzskata, ka daudzām valstīm nacionālajā līmenī vēl ir daudz darāmā, tostarp jāsamazina oficiālā, tā sauktā «diplomātu» klātbūtne savās valstīs. | tvnet.lv |
| Baiba Braže | Jaunā Vienotība | Kopā ar Nīderlandes ārlietu ministru Tomu Berendsenu apmeklē Terehovu uz ES un NATO austrumu robežas un vienojas stiprināt sadarbību aizsardzībā, nelegālās migrācijas ierobežošanā un ES sankciju pret Krieviju izpildē. | x.com |
| Rihards Kols | Nacionālā apvienība | Uzskata, ka Igaunijai, Latvijai un Lietuvai vajadzīgs savs saistošs savstarpējās aizsardzības un palīdzības līgums, kas iedarbojas automātiski, bez ilgstošas lēmumu pieņemšanas procedūras;šā gada Baltijas militārās mobilitātes zonas nodomu protokolu vērtē kā soli pareizajā virzienā, bet norāda, ka deklarācijas neaizstāj saistošu komandķēdi. Aicina topošo Sēlijas poligonu sasaistīt ar Lietuvas un Igaunijas poligoniem vienotā pastāvīgā mācību ciklā un saskaņot triju valstu bruņojumu, sakarus un komandvadības loģiku. | x.com |
| Andris Kulbergs | Apvienotais saraksts | Vērtējot valdības pirmās 100 dienas, uzskata, ka daudz paveikts pretgaisa aizsardzības stiprināšanā — pēc viņa vārdiem, droni vairs nekrītot zemē Latvijā —, bet kā otru lielo darbu nosauc gatavošanos drošai Saeimas vēlēšanu norisei;vienlaikus norāda, ka krīzes vadības iestādes ir izveidotas un tām piešķirti miljoni, taču krīzēm neesam gatavi. | jauns.lv |
Koalīcija un partijas (3 pozīcijas)
Premjers noraida partnera prasību, bet pretējā nostāja šodien nav pausta · 09.09.2026
7. septembra piezīme fiksēja, ka kritika pret premjeru nāk no koalīcijas iekšienes; 9. septembrī runā tikai viena puse. Pozīcijas:
- Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts, premjers) — noraida Zaļo un Zemnieku savienības prasību mainīt slimnīcu tīkla reformu; lēmums esot pieņemts un prasība nav atbalstāma;
- Andris Kulbergs — atsevišķi pauž neapmierinātību ar atkāpšanos no principa «vīrs un vārds» priekšvēlēšanu laikā;
- Kārlis Seržants — komentē no malas, ka katrai koalīcijas partijai ir četri ministri un būtu dīvaini, ja Jaunā Vienotība un Zaļo un Zemnieku savienība atbalstītu lēmumus, kas labo viņu pašu kļūdas.
Zaļo un Zemnieku savienība savu nostāju šodien nepauda, tāpēc pretstats nav pilnīgs.
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Kārlis Seržants | Skaidro, kāpēc Kulberga vadītā valdība nevirza atsevišķus lēmumus: katrai koalīcijas partijai ir četri ministri, un, viņaprāt, būtu dīvaini, ja Vienotība un ZZS atbalstītu lēmumus, kas vērsti uz viņu pašu kļūdu labošanu;Ministru kabineta darba kārtību nosaka kārtības rullis un esošais spēku samērs. | x.com | |
| Viktors Valainis | Zaļo un Zemnieku savienība | Priekšvēlēšanu intervijā apgalvo, ka ZZS 2023. gadā izlēma iestāties Evikas Siliņas valdībā pedagogu, mediķu un lauksaimnieku protestu un ekonomikas krituma fonā un ka 100 dienās, pieņemot 2024. gada budžetu, šo nozaru jautājumi tika atrisināti;iepriekšējo valdību fiskālo politiku vērtē kā kardināli atšķirīgu. | lsm.lv |
| Andris Kulbergs | Apvienotais saraksts | Par nesaskaņām valdībā pauž, ka priekšvēlēšanu laikā darīt lietas ir ļoti sarežģīti un daļa asumu starp partijām ir dabīga reakcija uz reitingiem, taču viņu neapmierina, ka partijas dažkārt atkāpjas no principa «vīrs un vārds» un mēģina pārskatīt iepriekš panāktas vienošanās. | jauns.lv |
Pārējās tēmas (18 pozīcijas 12 tēmās)
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Tēma | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|---|
| Andris Kulbergs | Apvienotais saraksts | Budžets un finanses | Sola, ka viņa valdība sagatavos budžeta iestrādes, un uzsver, ka jāatrod veidi, kā budžetam nopelnīt naudu — tēriņu samazināšana nedrīkstot būt vienīgais darba virziens. | jauns.lv |
| Baiba Braže | Jaunā Vienotība | ES politika | Kopā ar Nīderlandes ārlietu ministru pauž, ka nākamajā ES daudzgadu budžetā jāparedz pienācīgs finansējums austrumu robežas infrastruktūrai, modernajām tehnoloģijām un dienestu spējām. | diena.lv |
| Valdis Dombrovskis | Jaunā Vienotība | ES politika | Atbalsta Eiropas Savienības publiskā iepirkuma regulējuma vienkāršošanu — trīs direktīvu vietā viena regula, 900 lappušu vietā 200, piecu iepirkuma procedūru vietā trīs, elastīgāka kritēriju noteikšana, 26 nozaru aktu normu apvienošana un jauna digitālā ekosistēma;mērķi formulē kā birokrātijas mazināšanu iestādēm un uzņēmumiem, pārrobežu konkurences stiprināšanu un lielāku vērtību nodokļu maksātājiem. | x.com |
| Andris Bērziņš | Zaļo un Zemnieku savienība | Veselības aprūpe | Aicina Veselības ministriju izvērtēt satelīttelefonu izmantošanu slimnīcās krīzes situācijās, norādot, ka tie ļautu sazināties tad, kad nedarbojas mobilie sakari. | leta.lv |
| Andris Kulbergs | Apvienotais saraksts | Veselības aprūpe | Noraida Zaļo un zemnieku savienības prasību mainīt slimnīcu tīkla reformu — uzsver, ka valdība lēmumu jau ir pieņēmusi un šī prasība nav atbalstāma;par konkrētām reformas ieviešanas detaļām sola runāt atsevišķi un norāda uz Valsts kontroles ziņojumu kā vienu no lēmuma pamatiem. | x.com |
| Arvils Ašeradens | Jaunā Vienotība | Degviela un enerģētika | Norāda, ka malkas, granulu, brikešu un gāzes cenas aug, un paziņo, ka pirmdien šo jautājumu izvirzīs koalīcijā, lai meklētu risinājumus, kā atbalstīt cilvēkus ar mazāku rocību. | x.com |
| Arvils Ašeradens | Jaunā Vienotība | Degviela un enerģētika | Uzskata, ka krīzes brīdī neviens Latvijas novads nedrīkst palikt bez pieejas degvielai, un uzsver, ka jānodrošina, lai uzņēmumi un iedzīvotāji krīzes apstākļos nebūtu bezpalīdzīgi. | x.com |
| Jānis Patmalnieks | Jaunā Vienotība | Valsts pārvalde | Uzskata, ka birokrātijas samazināšanai jākļūst par sistēmisku un plānveidīgu valsts pārvaldes darbu, nevis kampaņu: katrai ministrijai ikgadējā darba plānā būtu jānosaka pārskatāmās politikas un jāparedz posms, kurā sabiedrība un ieinteresētās puses var iesniegt priekšlikumus pirms dokumenta izstrādes. | x.com |
| Ilze Stobova | Latvija Pirmajā Vietā | Valsts pārvalde | Atbalsta ieceri atcelt Saeimai noteikto izņēmumu un ļaut Valsts kontrolei revidēt parlamenta tēriņus, norādot, ka Valsts kontrole ar profesionālu darbu iemantojusi sabiedrības uzticību, pašreizējā Saeimas iekšējā kontrole ne vienmēr ļaujot deputātiem saņemt pilnīgas atbildes par tēriņiem, un, ja Saeima vērtē citu valsts iestāžu darbu un naudas izlietojumu, tai jāļauj tikpat rūpīgi pārbaudīt arī pati sevi. | lsm.lv |
| Nauris Puntulis | Nacionālā apvienība | Kultūra | Uzskata, ka jāpanāk kopīga izpratne par kultūru kā sabiedrības attīstības, noturības un nacionālās drošības virzītājspēku, un ka ieguldījumi kultūrā nav tēriņi, bet investīcijas;kultūrpolitikai jābalstās datos un pētījumos, kuru vērtība ir spējā veidot nākotni. | x.com |
| Edvards Smiltēns | Apvienotais saraksts | Tieslietas | Uzskata par savu personīgu pienākumu panākt, lai Nepālā pazudušo Latvijas valstspiederīgo tuviniekiem nebūtu vienatnē jārisina juridiskie un praktiskie jautājumi;vienojies ar Latvijas Zvērinātu advokātu padomi par konkrētu juridisko atbalstu ģimenēm un aicina valsts iestāžu un privāto pakalpojumu sniedzēju vadītājus iespēju robežās palīdzēt risināt radušās situācijas — no mobilo sakaru rēķiniem līdz hipotekāro kredītu saistībām. | x.com |
| Ansis Pūpols | Nacionālā apvienība | Vēlēšanas | Nosoda Progresīvo bijušo priekšsēdētāju Māri Graudiņu par to, ka tas savā vēlēšanu lapelē esot ievietojis Egila Levita atbalsta vārdus bez Levita atļaujas un ziņas;šo rīcību raksturo kā vērstu pret vēlēšanu procesu un vēlētājiem, bet partijas norādi, ka saskaņojums bijis kandidāta ziņā, dēvē par taisnošanos. | x.com |
| Andris Velps | Austošā Saule Latvijai | Sabiedriskie mediji | Kritizē sabiedrisko mediju par virsrakstu ģenerēšanu ar primitīvu automātisku kopsavilkuma rīku bez redaktora pārlasīšanas un vaicā, vai miljoni nodokļu maksātāju naudas nav pietiekams resurss, lai šādus automātiskos rezultātus pārbaudītu cilvēks. | x.com |
| Daiga Mieriņa | Zaļo un Zemnieku savienība | Sabiedriskie mediji | Uzskata, ka krīzes situācijās sabiedrības informēšanā vadošā loma jāuzņemas Latvijas Radio. | nra.lv |
| Vilnis Ķirsis | Jaunā Vienotība | Sports | Atbalsta Latvijas V Olimpiādes rīkošanu Rīgā 2029. gada vasarā — Rīga un Latvijas Olimpiskā komiteja paraksta sadarbības memorandu par olimpiādes un ar to saistīto ģimeņu un tautas pasākumu kompleksa organizēšanu galvaspilsētā. | x.com |
| Baiba Braže | Jaunā Vienotība | Ārpolitika | Norāda, ka Satversme paredz Latvijas pilsoņiem tiesības izbraukt no valsts un neviens to nevar aizliegt, tāpēc jaunas ceļotāju grupas došanos uz Nepālu neierobežo;aicina aizbraukušos vismaz reģistrēties konsulārajā reģistrā. | nra.lv |
| Baiba Braže | Jaunā Vienotība | Ārpolitika | Uzņem Ungārijas premjerministra vietnieci Anitu Orbanu Rīgā ar mērķi atjaunot Latvijas un Ungārijas attiecības;norāda, ka pārrunāta divpusējā politiskā un ekonomiskā sadarbība, ES paplašināšanās, austrumu flanga drošība un turpmākas sankcijas pret Krieviju. | x.com |
| Matīss Žuravļevs | Austošā Saule Latvijai | Transports | Noraida uzskatu, ka automašīna ir slikts pārvietošanās veids, un iebilst pret sabiedriskā transporta uzspiešanu citiem;uzskata, ka pienācīgs sabiedriskais transports nozīmē biežus reisus un sakārtotu vidi. | x.com |
Koalīcija vs Opozīcija
| Bloks | Pozīcijas | Partijas | Galvenie runātāji | Dominējošās tēmas |
|---|---|---|---|---|
| Koalīcija | 33 | JV, AS, NA, ZZS | Kulbergs (8), Braže (8), Ašeradens (2) | Imigrācija, Ukraina un Krievija, Aizsardzība un drošība |
| Opozīcija | 2 | LPV | Stobova (1), Pleškāne (1) | Ukraina un Krievija, Valsts pārvalde |
| Bez Saeimas frakcijas | 5 | ASL, LA | Velps (2), Žuravļevs (2), Pūce (1) | Ukraina un Krievija, Sabiedriskie mediji, Izglītība |
| Neitrāli | 4 | — | Vītols (1), Latvijas Darba Devēju Konfederācija (1), Krastiņa (1) | Imigrācija, Izglītība |
Bloki pēc partijas statusa Saeimā: «Opozīcija» — partijas ar Saeimas frakciju, kas nav valdībā; «Bez Saeimas frakcijas» — partijas, kurām pašreizējā Saeimā frakcijas nav, arī tad, ja tām ir atsevišķi deputāti; «Bezpartejiskie» — politiķi bez partijas; «Neitrāli» — komentētāji, analītiķi un organizācijas, ne politiķi.
Dienas asākie formulējumi nāk no valdības puses un ir vērsti uz koalīcijas partneriem — par slimnīcu tīkla reformu un atkāpšanos no principa «vīrs un vārds». Opozīcija ar divām pozīcijām paliek malā no abiem dienas lielākajiem strīdiem — imigrācijas un izglītības —, un asāko kritiku tieši šajās tēmās nes partijas bez Saeimas frakcijas: Austošā Saule Latvijai un Latvijas attīstībai. Dienas galveno dokumentu publicē Valsts kontrole, kas blokos stāv «Neitrāli» — tā ir revīzijas iestāde, ne politisks spēlētājs.
Spriedzes
| Tips | Avots | Mērķis | Tēma | Apraksts | Saite |
|---|---|---|---|---|---|
| spriedze | Valsts kontrole | Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) | Imigrācija | Valsts kontroles revīzija par ārvalstu darbaspēka piesaisti ir dienas notikums, bet uz to atsaucas tikai viens runātājs. Valsts kontrole secina, ka Latvijai nav uz darba tirgus datiem balstītas darbaspēka piesaistes politikas un ka 18 % analizēto gadījumu nodarbinātība pēc darba atļaujas izsniegšanas Valsts ieņēmumu dienestā nebija reģistrēta;iestāde nepauž nostāju par to, vai darbaspēku vajag vairāk vai mazāk. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) revīzijai piekrīt un norāda, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei un Ārlietu ministrijai veidojoties atšķirīga politika. Matīss Žuravļevs (Austošā Saule Latvijai) un Ministru prezidents Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) tajā pašā dienā runā par imigrāciju revīziju nepieminot. | delfi.lv |
| spriedze | Juris Pūce (Latvijas attīstībai) | Guntars Vītols | Izglītība | OECD PISA pētījums kļūst par priekšvēlēšanu strīdu par izglītības naudu, un tie, kas uz to atsaucas, ņem no tā dažādus argumentus. Juris Pūce (Latvijas attīstībai) rezultātus sauc par traģiskiem un norāda, ka 15-gadnieki zinot vidēji par trim skolas gadiem mazāk nekā igauņi. Guntars Vītols (finanšu ministra biroja ekonomists) argumentē ar izdevumiem: Izglītības un zinātnes ministrija tērējot simts miljonus mēnesī, divus gadus atteikusies taupīt, bet nākamgad prasot vēl piecdesmit. Latvijas Darba Devēju Konfederācija atsaucas uz iepriekšējā dienā publiskotajiem izglītības rezultātiem un uzsver, ka objektīvs mērījums vajadzīgs, lai kvalitātes problēmas būtu redzamas. Ministru prezidents Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) pētījumu nepiemin un atbild uz eksāmenu reformas strīdu: sasteigtu pārmaiņu nebūs, dabaszinību eksāmens nāks no nākamā mācību gada. | x.com |