Galvenais
- Imigrācijas plāns saskaņots koalīcijā: premjers Andris Kulbergs paziņo par sagatavotiem grozījumiem, kas dubulto kriminālsodus par nelegālu robežšķērsošanu un nelegālas uzturēšanās nodrošināšanu — daļai pārkāpumu augstākā robeža būtu 12 gadi cietumā —, izglītības ministre Ilze Indriksone piesaka grozījumus Augstskolu un Imigrācijas likumā, bet Artūrs Butāns apstiprina, ka plānu virzīs bez jauniem konceptuāliem iebildumiem.
- Koalīcijas iekšējais strīds izskan atklāti: Edmunds Jurēvics (JV) un Viktors Valainis (ZZS) LSM raidījumā «De facto» nosauc premjera attieksmi pret parlamentu un viņa paša uzņemtās saistības par galveno šķērsli darbam, kamēr Edgars Tavars (AS) neuzskata, ka priekšvēlēšanu strīdi traucēs izveidot nākamo valdību.
- «Archer» iepirkums nonāk atklātā strīdā: aizsardzības ministrs Raivis Melnis un bijusī premjere Evika Siliņa apstrīd bijušā ministra Andra Sprūda laikā pieņemto artilērijas izvēli, Nacionālie bruņotie spēki fiksē, ka Čehijas piedāvājums bija lētāks un izvēli veica ministrija; Sprūds lēmumu aizstāv kā izvērtētu kopā ar armijas vadību.
- Graudu tranzīts — tarifs pret aizliegumu: pēc koalīcijas sanāksmes pieteikts 300 % tarifs Krievijas un Baltkrievijas graudu kravām un to apstrādei; Artūrs Butāns (NA) paralēli virza likuma grozījumus pilnīgam tranzīta liegumam, Arvils Ašeradens (JV) premjera risinājumus atbalsta, bet Andris Šuvajevs (PRO) tarifu vērtē kā rīcības imitāciju.
- Kampaņa ienāk saturā: pirmajās TV24 debatēs uzmanība pāriet uz partiju reklāmām un valdību bilanci, Re:Baltica solījumu pārbaude liek koalīcijas partijām skaidrot 2022. gada izglītības solījumus, bet Igors Rajevs apstrīd, ka tuneļa atrašana uz robežas būtu konkrēta ministra nopelns.
Aktīvākie politiķi
| Politiķis | Partija | Pozīcijas | Galvenās tēmas |
|---|---|---|---|
| Andris Kulbergs | Apvienotais saraksts | 4 | Koalīcija un partijas, Ukraina un Krievija, Aizsardzība un drošība, Imigrācija |
| Ansis Pūpols | Nacionālā apvienība | 4 | Izglītība, Ārpolitika, ES politika, Pilsētvide |
| Artūrs Butāns | Nacionālā apvienība | 4 | Imigrācija, Koalīcija un partijas, Ukraina un Krievija |
| Viktors Valainis | Zaļo un Zemnieku savienība | 4 | Transports, Budžets un finanses, Koalīcija un partijas, Lauksaimniecība |
| Evika Siliņa | Jaunā Vienotība | 3 | Vēlēšanas, Valsts pārvalde, Aizsardzība un drošība |
| Andris Velps | Austošā Saule Latvijai | 2 | Imigrācija, Sociālā politika |
| Andris Šuvajevs | Progresīvie | 2 | Sociālā politika, Ukraina un Krievija |
Galvenās tēmas
Koalīcija un partijas (7 pozīcijas)
Konteksts
Kritika pret premjeru nāk no paša koalīcijas iekšienes · 07.09.2026
24. augusta piezīme fiksēja, ka domstarpības vairs netiek slēptas, bet abas puses tās ierāmē kā ne-krīzi; 6. septembra LSM raidījumā «De facto» divi koalīcijas partneri jau nosauc premjeru vārdā. Pozīcijas:
- Edmunds Jurēvics (JV) — premjera attieksme pret parlamentu un ministriem nav pieņemama;
- Viktors Valainis (ZZS) — visvairāk buksē tieši premjera paša uzņemtās saistības;
- Artūrs Butāns (NA) — attiecības ar «Apvienoto sarakstu» pēc premjera atvainošanās ir labas;
- Edgars Tavars (AS) — pēc 3. oktobra vēlēšanām lēmumus pieņemt būs vieglāk;
- Juris Pūce (LA) — Progresīvo solījums nebūt valdībā ar ZZS lauzts pēc 11 mēnešiem, tāpēc Šuvajeva «sarkanajām līnijām» esot maza vērtība.
Ārpus koalīcijas šajā tēmā runā divi: Ainārs Šlesers (LPV) ar vēlētāju uzrunu, kas koalīcijas strīdā neiesaistās, un Juris Pūce (LA), kurš apšauba Progresīvo priekšvēlēšanu solījumu vērtību.
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Andris Kulbergs | Apvienotais saraksts | Kritizē koalīcijas partneri Zaļo un zemnieku savienību par premjera laika tērēšanu — norāda, ka «zaļzemnieku» frakcija izsaukusi viņu uzklausīt ziņojumu par «airBaltic», bet vēlāk nobalsojusi pretēji pārējai koalīcijai. | lsm.lv |
| Ainārs Šlesers | Latvija Pirmajā Vietā | Aicina jauniešus pievienoties partijai «Latvija pirmajā vietā» un nesaistīties ar Progresīvajiem; vienlaikus norāda, ka Latvijā ir svarīgi, lai dzimtu bērni, tāpēc jauniešiem esot jādibina ģimenes. | x.com |
| Artūrs Butāns | Nacionālā apvienība | Apgalvo, ka pēc Ministru prezidenta publiskās atvainošanās Nacionālās apvienības attiecības ar «Apvienoto sarakstu» ir labas, un nepiekrīt, ka partijas aktivitātes noteiktu vēlēšanu tuvums — norāda, ka partija savu pozīciju nav mainījusi un to uzturēs neatkarīgi no tā, ar kuriem partneriem tas radītu konfliktus. | lsm.lv |
| Edmunds Jurēvics | Jaunā Vienotība | Uzskata, ka Ministru prezidenta attieksme pret parlamentu un ministriem nav pieņemama, jo tā nevedot uz darba rezultātu, bet gan uz vienas partijas popularitātes kāpināšanu uz citu rēķina; aicina premjeru vairāk laika veltīt darbam, nevis skaļiem sociālo tīklu paziņojumiem. | lsm.lv |
| Viktors Valainis | Zaļo un Zemnieku savienība | Kritizē Ministru prezidenta darbu koalīcijā: norāda, ka tieši premjera uzņemtās saistības visvairāk buksē un neļauj pieņemt kvalitatīvus lēmumus, un pauž vilšanos, ka pretēji koalīcijā gaidītajam valsts tēriņu pārskatīšana pēc būtības nenotiek. | lsm.lv |
| Edgars Tavars | Apvienotais saraksts | Nedomā, ka priekšvēlēšanu strīdi varētu traucēt izveidot jaunu valdību pēc 3. oktobra vēlēšanām, un pieļauj, ka, ja «Apvienotajam sarakstam» būs lielāka atbildība, lēmumus izdosies pieņemt vieglāk, ātrāk un ar mazāk strīdiem. | lsm.lv |
| Juris Pūce | Latvijas attīstībai | Norāda, ka Progresīvie pirms 2022. gada vēlēšanām solīja nebūt valdībā ar Zaļo un zemnieku savienību un šo solījumu lauza jau pēc 11 mēnešiem; tādēļ Andra Šuvajeva pieteiktajām «sarkanajām līnijām», viņaprāt, ir tikpat maza vērtība. | x.com |
Aizsardzība un drošība (9 pozīcijas)
Konteksts
«Archer» iepirkums kļūst par strīdu, vai armijas viedoklis bija lēmumā · 07.09.2026
5. septembra piezīme fiksēja krīzes vadības modeļa strīdu; 7. septembrī ass pāriet uz iepirkuma lēmumu: kas to pieņēma un uz kāda pamata. Pozīcijas:
- Andris Sprūds (Progresīvie) — aizstāv «Archer» izvēli kā pamatotu, sagatavotu kopā ar armijas vadību.
- Raivis Melnis (bezpartejisks) — pašreizējais ministrs: izvēlēts dārgākais no diviem, piegāde pēc vairākiem gadiem.
- Evika Siliņa (Jaunā Vienotība) — atkārtoti apšaubījusi cenu un prasījusi bruņoto spēku viedokli.
- Nacionālie bruņotie spēki — Čehijas piedāvājums bijis lētāks, izvēli veica ministrija.
- Rihards Kols (Nacionālā apvienība) — armijas viedoklis Progresīvo vadītajā ministrijā palicis otrajā plānā.
- Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) — ārpus «Archer» strīda: nosauc negatavību energokrīzēm un nepareizas prioritātes informācijas tehnoloģiju iepirkumos.
Ārpus iepirkuma strīda paliek četras pozīcijas. Rīgas konferencē Baiba Braže runā par koordinētu atbildi uz ģeopolitiskajiem izaicinājumiem, bet Raivis Melnis — par Ukrainas pieredzes pārņemšanu un ātru tehnoloģiju ieviešanu. Zemessardzes komandieris Aivars Krjukovs vērtē 50 000 zemessargu mērķi, bet Andris Kulbergs — valsts negatavību energokrīzēm.
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Andris Sprūds | Progresīvie | Aizstāv riteņu artilērijas sistēmu «Archer» iegādi kā detalizēti izvērtētu un pamatotu izvēli, ko sagatavoja Aizsardzības ministrijas un NBS vadības un speciālistu padome; kā izšķirošos argumentus min sistēmas pārbaudi karadarbībā Ukrainā (pretstatā čehu «Morana» prototipam), piegāžu ātrumu ar ražotāja pagaidu risinājumu vēl šogad un Zviedrijas kā stratēģiskā sabiedrotā lomu, un noraida pārmetumus par šo iepirkumu. | x.com |
| Latvijas armija (NBS) | Zemessardzes komandieris Aivars Krjukovs uzskata, ka 50 000 zemessargu un rezervistu nav ambiciozs mērķis un ka to sasniegšana ir laika jautājums; vienlaikus viņš iestājas par atbalsta vienību modeli, kurā sabiedriskās organizācijas krīzes laikā palīdz karavīru ģimenēm un vienību apgādē. | lsm.lv | |
| Latvijas armija (NBS) | NBS norāda, ka pēc pašgājējhaubiču testiem tās operacionālajām vajadzībām atbilda divi modeļi — Zviedrijas «Archer» un Čehijas «Morana» —, ka Čehijas piedāvājums bija lētāks un ka izvēli, vērtējot arī citus faktorus, tostarp reģionālās partnerības stiprināšanu, veica Aizsardzības ministrija. | nra.lv | |
| Evika Siliņa | Jaunā Vienotība | Norāda, ka atkārtoti apšaubījusi Zviedrijas artilērijas sistēmu izvēli — jautājusi toreizējam aizsardzības ministram Sprūdam par cenu un par to, vai tā būs atbilstošākā tehnika, un vairākkārt prasījusi iesniegt bruņoto spēku viedokli. | nra.lv |
| Raivis Melnis | Bezpartejisks | Norāda, ka iepriekšējā vadībā izvēlētais Zviedrijas «Archer» piedāvājums bijis dārgākais no diviem, ka sistēmas piegādātu tikai pēc vairākiem gadiem un ka lēnās piegādes kavētu armijas attīstības plānus; ministrija ir uzrunājusi abus pretendentus un par saņemtajām atbildēm ziņos valdībai, brīdinot, ka Eiropas Savienības SAFE instrumenta finansējuma izmantošanai līgums jānoslēdz jau šogad. | nra.lv |
| Baiba Braže | Jaunā Vienotība | Uzskata, ka atbildei uz ģeopolitiskajiem izaicinājumiem — Krievijas sadarbību ar Irānu un Ziemeļkoreju, starptautisko tiesību graušanu un globālo pārtikas un enerģētikas krīzi — jābūt koordinētai un savlaicīgai: jāstiprina aizsardzības spējas, jāiegulda tehnoloģiskajā pārākumā, jāatbrīvojas no ekonomiskajām atkarībām un nelokāmi jāatbalsta Ukraina; norāda, ka Latvija ir gatava šo rīcību virzīt. | jauns.lv |
| Rihards Kols | Nacionālā apvienība | Uzskata, ka Progresīvo vadītajā Aizsardzības ministrijā armijas un ekspertu viedoklis regulāri palicis otrajā plānā, un — neatkarīgi no tā, kurai pusei konkrētajos strīdos vairāk taisnības — vērtē to kā sistēmisku problēmu Latvijas aizsardzības iepirkumos; secina, ka partijai, kas nespēj atšķirt politiskās simpātijas no valsts drošības prioritātēm, nav vietas valdībā, vēl jo mazāk nozares vadībā, un ka nākamajam aizsardzības ministram jāatbild par vienu rezultātu — drošām Latvijas debesīm, spējas sagādājot pie tiem partneriem, kas to spēj nodrošināt visātrāk un visdrošāk. | x.com |
| Andris Kulbergs | Apvienotais saraksts | Atzīst, ka Latvija nav pietiekami gatava energokrīzēm — pēc vētras kā galvenās problēmas nosauc koordinācijas trūkumu un, viņa vārdiem, totālu negatavību prātos, tostarp privātajā sektorā; pārmet, ka daudz naudas izšķiests informācijas tehnoloģiju iepirkumiem ar nepareizām prioritātēm, kamēr valsts drošībai jābūt pirmajā vietā, un uzstāj, ka 112 sistēmai bija jābūt gatavākai un valstij vajadzēja krīzes vadības centru ar centralizētu vadības sistēmu, kādu viņš redzējis Ukrainā. Atzinīgi vērtē vienīgi slimnīcu spēju darboties autonomi un elektromontieru darbu. | nra.lv |
| Raivis Melnis | Bezpartejisks | Uzsver, ka Ukrainas pieredzē gūtās mācības jāpārņem sistemātiski un nevilcinoties, un ka izšķiroša ir spēja ātri ieviest jaunas tehnoloģijas, cieši sadarboties ar aizsardzības industriju un pielāgot spējas reālajiem draudiem, lai stiprinātu atturēšanu un aizsardzību visā aliansē. | jauns.lv |
Imigrācija (10 pozīcijas)
Konteksts
Plāns saskaņots, un strīds no laika pāriet uz instrumentiem · 07.09.2026
5. septembra piezīme fiksēja divus pretējus laika ietvarus; 7. septembrī koalīcija vienojas plānu virzīt bez jauniem konceptuāliem iebildumiem. Pozīcijas:
- Andris Kulbergs (AS, premjers) — sagatavoti grozījumi, kas dubulto kriminālsodus par nelegālo migrāciju;
- Ilze Indriksone (NA) — stingrāki kritēriji trešo valstu studentiem un sankcijas augstskolām;
- Artūrs Butāns (NA) — vienošanās panākta, bet plāns jāpieņem vēl pirms vēlēšanām;
- Jānis Dombrava (NA) — punkts par vēršanos tiesā pret Eiropas Komisijas komisāriem paliek, bez vārdiem;
- Andris Velps (ASL) — imigrācija nav jākontrolē, bet jāaptur;
- Raivis Zeltīts (ASL) — iebilst pret termiņuzturēšanās atļauju kārtību.
Ārpus koalīcijas Austošās Saules Latvijai prasība nemainās — apturēt, ne kontrolēt.
Vienīgais izpildes mēroga rādītājs nāk ne no politiķiem, bet no Valsts robežsardzes priekšnieka Gunta Pujāta 27. augusta izteikuma: šā gada reidos konstatēti ap 130 pārkāpumu, visvairāk celtniecībā. Vienu tā daļu — par ārvalstu sportistiem bez darba līgumiem — Valsts ieņēmumu dienests 7. septembrī noliedz un norāda, ka šādu informāciju no robežsardzes nav saņēmis.
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Andris Velps | Austošā Saule Latvijai | Uzskata, ka imigrācija nav jākontrolē ar dokumentiem, bet jāaptur: apgalvo, ka Latvijā šie procesi noris straujāk nekā Rietumeiropā 2000. gadu sākumā un ka bez tūlītējas rīcības tiks sasniegts, viņaprāt, trešajām valstīm raksturīgais noziedzības līmenis; sasaista to ar bērnu rotaļu laukumu drošību un aicina 3. oktobrī balsot par «Austošo Sauli Latvijai». | x.com |
| Jānis Dombrava | Nacionālā apvienība | Saistībā ar Jelgavā aizturēto Uzbekistānas pilsoni, kurš Latvijā uzturas kā palīgstrādnieks ar ilgtermiņa vīzu, uzsver, ka iekšlietu sistēmā nebūs tolerances pret ārzemniekiem, kuri izdara noziegumus, un ka šādas personas ir drauds sabiedrībai, nevis ekonomisks pienesums. | x.com |
| Guntis Pujāts | 27. augustā Latvijas Radio raidījumā «Krustpunktā» norāda, ka Valsts robežsardze, kontrolējot nelegālo migrāciju, konstatējusi arī ārvalstu sportistu nodarbināšanu bez darba līgumiem — futbolā, basketbolā, retumis hokejā; šogad reidos kopumā atklāti ap 130 dažādu pārkāpumu, visvairāk celtniecībā. | tvnet.lv | |
| Artūrs Butāns | Nacionālā apvienība | Uzstāj, ka koalīcijai jāpieņem imigrācijas ierobežošanas rīcības plāns un ka imigrācija jāierobežo vēl līdz vēlēšanām; norāda, ka Nacionālā apvienība uzstās arī uz stingru legālās imigrācijas ierobežošanu, ne tikai nelegālās imigrācijas apkarošanu. | lsm.lv |
| Ēriks Stendzenieks | Latvija Pirmajā Vietā | Uzskata, ka AfD un Trampa uzvaras nodrošinājuši kreisie, zaļie un liberāļi ar klimata politiku, DEI un mēģinājumiem cenzēt sociālos tīklus; nošķir darbaspēka vajadzību no tā, ko viņš dēvē par kaujas vecuma nelegālo imigrantu iepludināšanu. | x.com |
| Raivis Zeltīts | Austošā Saule Latvijai | Iebilst pret pašreizējo termiņuzturēšanās atļauju (TUA) kārtību — uzskata, ka tā ļauj personām, kuras viņš dēvē par deģenerātiem, viegli iekļūt Latvijā, ilgi palikt un nemitīgi pagarināt uzturēšanos bez valodas zināšanām un finanšu līdzekļiem, bet pēc atļaujas beigām vēl trīs mēnešus uzturēties puslegāli; norāda, ka partijas «Austošā Saule Latvijai» pretimigrācijas plāns šādu cilvēku klātbūtni novērstu, un prasa pret pedofiliem vērsties ar vislielāko likuma bardzību. | x.com |
| Jānis Dombrava | Nacionālā apvienība | Norāda, ka imigrācijas ierobežošanas plānā tiks saglabāts premjera kritizētais formulējums par vēršanos tiesā pret Eiropas Komisijas komisāriem un grozījumu rosināšanu Eiropas Savienības direktīvā, taču konkrētu komisāru vārdi plānā netiks minēti; uzsver, ka dalībvalstīm šāda iespēja, izmantojot Eiropas Savienības līgumu, saglabājas. Par pārējo plāna saturu pirms tā apstiprināšanas runāt pagaidām atsakās. | leta.lv |
| Andris Kulbergs | Apvienotais saraksts | Paziņo, ka sagatavoti grozījumi, kuri paredz dubultot kriminālsodus par neatļautu valsts robežas šķērsošanu, nelegālas uzturēšanās nodrošināšanu un uzturēšanās tiesību ļaunprātīgas iegūšanas organizēšanu; par daļu pārkāpumu maksimālais sods varētu sasniegt desmit līdz 12 gadus cietumā. Norāda, ka īpaša uzmanība tiks pievērsta personām, kas organizē vai atbalsta nelegālo migrāciju, tostarp transportētājiem un starpniekiem. | leta.lv |
| Ilze Indriksone | Nacionālā apvienība | Informē, ka sagatavoti grozījumi Augstskolu likumā un Imigrācijas likumā, lai ierobežotu gadījumus, kad studijas tiek izmantotas kā iegansts uzturēšanās atļaujas iegūšanai: plānots noteikt stingrākus uzņemšanas kritērijus trešo valstu studentiem un paātrināt studiju pārtraukšanu tiem ārvalstu studentiem, kuri studijas faktiski neapmeklē. Norāda, ka augstskolām, kuru uzaicināto studentu vidū regulāri konstatēts augsts atteikto vīzu pieteikumu īpatsvars, uz laiku varētu liegt uzaicināt jaunus ārvalstu studentus. | leta.lv |
| Artūrs Butāns | Nacionālā apvienība | Uzsver, ka koalīcijā panākta vienošanās virzīt imigrācijas ierobežošanas plānu bez jauniem konceptuāliem iebildumiem, un norāda, ka šie pasākumi papildinās valdības centienus mazināt fiktīvu ārvalstu studentu atrašanos Latvijā. | leta.lv |
Izglītība (9 pozīcijas)
Konteksts
Reformas strīdam pievienojas solījumu pārbaude · 07.09.2026
4. septembra piezīme fiksēja, ka strīda ass pāriet uz to, kurš izlemj par konkrētu skolu; 7. septembrī līdzās tempam nāk Re:Baltica pārbaude par 2022. gada solījumiem. Pozīcijas:
- Atis Švinka (PRO) — Indriksones pārmaiņas dzītas steidzamībā, bez apspriešanas un finansējuma;
- Ilze Indriksone (NA) — norāda uz jauno augstskolu modeli un tam piešķirtajiem 10 miljoniem eiro;
- Elīna Treija (NA) — reformas nedrīkst atlikt;
- Anda Čakša (JV) — obligātai vidējai izglītībai pietrūcis laika;
- Česlavs Batņa (AS) — reālais skolotāju atalgojums zemāks par oficiālajos datos minēto;
- Līga Kļaviņa (ZZS) — ZZS panākusi pārejas periodu skolu finansēšanā;
- LDDK — atbalsta centralizēto dabaszinību eksāmenu 9. klasēm jau no šā mācību gada.
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Atis Švinka | Progresīvie | Kritizē izglītības ministres Ilzes Indriksones virzītās pārmaiņas izglītībā — vērtēšanas kārtības maiņu un 9. klases eksāmenu nokārtošanas sliekšņa pilnīgu atcelšanu —, jo tās tiek virzītas steidzamības kārtā pēc mācību gada sākuma, bez pilnvērtīgas apspriešanas ar skolām un nozares ekspertiem, bez aprēķinātas skolu papildu slodzes, bez papildu finansējuma un bez plānota izmaiņu pēcpārbaudes izvērtējuma; vienlaikus atzīst, ka lielāka skolu un skolotāju autonomija pati par sevi ir atbalstāma, un aicina ministri paskaidrot, kā pamatizglītības dokuments turpmāk apliecinās minimālu zināšanu un prasmju līmeni. | x.com |
| Anda Čakša | Jaunā Vienotība | Re:Baltica solījumu pārbaudē norāda, ka pedagogu algu kāpuma priekšnoteikums ir jaunā skolu finansēšanas modeļa ieviešana, kas plānota no šā mācību gada; par neizpildīto solījumu ieviest obligātu vidējo izglītību skaidro, ka tā vietā būtu jāpārņem Somijā un Igaunijā noteiktā obligātā izglītība līdz 18 gadu vecumam, jauniešiem apgūstot vidējo vai arodizglītību, un ka tās īstenošanai pietrūcis laika. | tvnet.lv |
| Elīna Treija | Nacionālā apvienība | Uzskata, ka izglītības reformas nedrīkst atlikt līdz brīdim, kad tās vairs nevienam netraucē. | x.com |
| Ansis Pūpols | Nacionālā apvienība | Pauž atbalstu izglītības reformām, ko virza Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība), un uzskata, ka tās ir sen nobriedušas pārmaiņas; iebildumus pret rīcību noraida ar norādi, ka iemesls kaut ko nedarīt atradīsies vienmēr. | x.com |
| Latvijas Darba Devēju Konfederācija | Latvijas Darba devēju konfederācija atbalsta centralizētā dabaszinību eksāmena ieviešanu 9. klasēm jau no šī mācību gada un norāda, ka jautājums iestrēdzis pirmsvēlēšanu debašu ciklā. | lsm.lv | |
| Ilze Indriksone | Nacionālā apvienība | Atbildot uz vērtējumu, ka solījums virzīties uz bezmaksas augstākās izglītības pieejamību nav pildīts, norāda uz šajā sasaukumā apstiprināto augstskolu jauno institucionālo modeli, kura mērķis ir palielināt augstskolu autonomiju, tostarp lemjot par studiju vietām saistībā ar darba tirgu, un uz tam papildus piešķirtajiem 10 miljoniem eiro. | tvnet.lv |
| Česlavs Batņa | Apvienotais saraksts | Uzskata, ka reālais skolotāju atalgojums Latvijā ir zemāks par oficiālajos datos minēto un pieaugumu par būtisku uzskatīt nevar; par neizpildītajiem solījumiem skaidro, ka iecere ar eksaktajiem priekšmetiem padarīt pievilcīgāku profesionālo izglītību «palika kā ideja», jo Apvienotais saraksts nebija pie varas, un ka Saeimas Izglītības komisijā runāts par ne vairāk kā 25 skolēniem klasē, taču īstenošanai «rokas bija par īsām». | tvnet.lv |
| Līga Kļaviņa | Zaļo un Zemnieku savienība | Norāda, ka ZZS darba rezultātā panākts pārejas periods un izņēmuma noteikumi, kas ļauj noteiktām izglītības iestādēm saņemt valsts finansējumu pedagogu algām arī tad, ja skolēnu skaits nesasniedz kritērijus, tādējādi saglabājot skolu pieejamību tuvāk dzīvesvietai; skaidro, ka solījums par brīvpusdienām virzās lēni, jo pārtikas cenu dēļ galvenais bija nodrošināt esošās programmas finansēšanu, nevis paplašināšanu uz vecākajām klasēm. | tvnet.lv |
| Antoņina Ņenaševa | Progresīvie | Par neizpildīto solījumu nodrošināt veselības mācību skolās skaidro, ka Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā tas rosināts vairākkārt, taču bez panākumiem. | tvnet.lv |
Budžets un finanses (7 pozīcijas)
Konteksts
Strīds pāriet uz jautājumu, kura valdība lemj · 07.09.2026
5. septembra piezīme fiksēja, ka neviens nenosauca konkrētu griežamo posteni; 7. septembrī ietaupījuma mērķis ir nosaukts, bet finanšu ministrs lēmumu atstāj pēctecei. Pozīcijas:
- Māris Kučinskis (Apvienotais saraksts) — vēlēšanu gadā valdībai vairs nav mandāta lemt par nākamā gada prioritātēm; ministrijām uzdots rēķināties ar negatīvu fiskālo telpu;
- Latvijas Darba Devēju Konfederācija — jau šīs valdības laikā jāpārskata solījumi bez finansiāla seguma un jānosaka ietaupījuma mērķis 800–900 miljonu eiro apmērā;
- Guntars Vītols (finanšu ministra biroja ekonomists) — budžets jāfokusē uz tiem, kuriem klājas visgrūtāk; cer, ka to paveiks nākamā koalīcija;
- Linda Liepiņa (Latvija Pirmajā Vietā) — pārmet politiķiem solījumus bez finansējuma un norāda uz ļoti lielu deficītu.
Abas Latvijas Bankas pozīcijas — vērtējums par kriptotirgus konsolidāciju un brīdinājums par diviem nelicencētiem pakalpojumu sniedzējiem — ar budžeta strīdu nesaistās un tēmā ienāk kā uzraudzības ziņas.
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Māris Kučinskis | Apvienotais saraksts | Uzskata, ka vēlēšanu gadā pašreizējai valdībai vairs nav mandāta lemt par nākamā gada budžeta prioritātēm: valdība sagatavos tikai budžeta pamatu un iespējamos rīcības variantus, bet ministrijām jauno vajadzību sarakstu iesniegt nav prasīts, jo fiskālā telpa ir negatīva un jaunas ieceres finansējamas, no kaut kā atsakoties. | lsm.lv |
| Guntars Vītols | Uzskata, ka budžets nav jāveido, dalot naudu visiem, bet jāfokusē uz tiem, kuriem klājas visgrūtāk, un cer, ka to spēs izdarīt nākamā koalīcija, kuru viņš dēvē par «dzelzs koalīciju». | x.com | |
| Viktors Valainis | Zaļo un Zemnieku savienība | Izvirza mērķi Latvijas uzņēmumu iekļaušanai Eiropas rūpniecības piegādes ķēdēs, kopīgu produktu un tehnoloģiju attīstīšanai un jaunu investīciju piesaistei, uzskatot, ka eksporta izaugsme uz Vāciju jāizmanto Latvijas uzņēmumu pozīciju nostiprināšanai nozarēs ar augstu pievienoto vērtību; pievienojas LIAA tirdzniecības misijai Berlīnē 16. un 17. septembrī. | nra.lv |
| Latvijas Banka | Latvijas Banka vērtē, ka tirgus konsolidācija ap mazāku skaitu labāk kapitalizētu un pārredzamu kriptopakalpojumu sniedzēju kopā ar stingrāku pārrobežu kontroli DAC8 un DORA ietvaros dos labumu gan tirgum, gan klientiem, un ka ārpus Eiropas Savienības visdrīzāk pārcelsies mazāki vai neatbilstoši uzņēmumi, kuriem atbilstības izmaksas pārsniedz paredzamos ieņēmumus. | nra.lv | |
| Latvijas Banka | Brīdina, ka «AlbalineFX» un «Your Broker Solution» tīmekļvietnēs piedāvātajiem finanšu pakalpojumiem — tostarp kriptoaktīvu pakalpojumiem, noguldījumu piesaistei un ieguldījumu pakalpojumiem — Latvijā nav saņemta nepieciešamā atļauja, un aicina iedzīvotājus ar tiem neiesaistīties darījumos, kā arī pirms sadarbības pārliecināties par pakalpojumu sniedzēja tiesībām darboties Latvijā. | tvnet.lv | |
| Latvijas Darba Devēju Konfederācija | Aicina valdību pārskatīt jau pieņemtos lēmumus un solījumus, kuru izpildei nākamo gadu budžetos nav finansiāla seguma, un rosina izdevumu pārskatīšanā noteikt konkrētu ietaupījuma mērķi — aptuveni 800 līdz 900 miljonus eiro; lielākos ietaupījumus, pēc ģenerāldirektora Kaspara Gorkša teiktā, dotu strukturālas izmaiņas: funkciju pārskatīšana, atteikšanās no atsevišķām funkcijām un to apvienošana starp resoriem. | lsm.lv | |
| Linda Liepiņa | Latvija Pirmajā Vietā | Kritizē valdības darbu: pārmet politiķiem solījumus bez skaidra finansējuma un norāda, ka valsts dzīvojot ar ļoti lielu deficītu. | la.lv |
Ukraina un Krievija (5 pozīcijas)
Konteksts
Tarifs nosaukts, aizlieguma prasība nepazūd · 07.09.2026
6. septembra piezīme fiksēja trīs dažādus nākamā soļa mērogus; 7. septembrī koalīcija vienojas par 300 % tarifu, bet divas partijas turpina virzīt pilnīgu tranzīta aizliegumu. Pozīcijas:
- Andris Kulbergs (AS, premjers) — 300 % tarifs Krievijas un Baltkrievijas graudu kravām un to apstrādei, mehānismi iespējami zagtu Ukrainas graudu identificēšanai;
- Arvils Ašeradens (JV) — atbalsta premjera risinājumus, Krievijas graudu tranzītam Latvijā nevajadzētu notikt;
- Artūrs Butāns (NA) — sagatavoti likuma grozījumi tranzīta pilnīgam liegumam, tarifa mērķis ir neizdevīgs tranzīts, ne ieņēmumi;
- Viktors Valainis (ZZS, ekonomikas ministrs) — primāra ir Latvijas zemnieku piekļuve ostām un transportam;
- Andris Šuvajevs (Progresīvie) — Saeimā būs iespēja lemt par aizliegumu, tarifi ir rīcības imitācija.
Vienīgā pozīcija, kas tranzītu neskar, ir Valža Dombrovska ziņojums pēc pirmās tikšanās ar Ukrainas premjerministru — par Ukrainas 2026.–2027. gada finanšu vajadzībām un 2027. gada finanšu stratēģiju.
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Valdis Dombrovskis | Jaunā Vienotība | Pēc pirmās tikšanās ar Ukrainas premjerministru norāda, ka pārrunātas Ukrainas 2026.–2027. gada finanšu vajadzības, ar ES finansējumu saistīto reformu ieviešana un 2027. gada finanšu stratēģijas sagatavošana; uzsver, ka starptautiskajiem partneriem ir būtiski izpildīt uzņemtās saistības, stiprinot Ukrainu kopā ar Eiropas Savienību. | x.com |
| Artūrs Butāns | Nacionālā apvienība | Informē, ka Nacionālā apvienība sagatavojusi grozījumus Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā, lai pilnībā liegtu Krievijas graudu tranzītu caur Latvijas ostām un infrastruktūru, un uzsver, ka tarifu palielināšanas mērķim jābūt nevis papildu ieņēmumu gūšanai, bet tranzīta padarīšanai par ekonomiski neizdevīgu. | lsm.lv |
| Andris Šuvajevs | Progresīvie | Norāda, ka tuvākajā Saeimas sēdē deputātiem būs iespēja lemt par Progresīvo priekšlikumu aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu tranzītu, un uzskata, ka tad nevajadzētu simulēt rīcību ar tarifiem. | x.com |
| Andris Kulbergs | Apvienotais saraksts | Pēc koalīcijas sanāksmes paziņo, ka valdība plāno noteikt 300 % tarifu Krievijas un Baltkrievijas graudu kravām un to apstrādei, kā arī izstrādāt mehānismus iespējami zagtu Ukrainas graudu identificēšanai un sankcionēšanai. | delfi.lv |
| Arvils Ašeradens | Jaunā Vienotība | Atbalsta premjera piedāvātos risinājumus Krievijas un Baltkrievijas graudu tranzīta ierobežošanai, vienlaikus uzsverot, ka Latvijā nevajadzētu notikt Krievijas graudu tranzītam; norāda uz nepieciešamību īpaši identificēt un nošķirt Ukrainas okupēto teritoriju izcelsmes graudus. | tvnet.lv |
Vēlēšanas (4 pozīcijas)
Konteksts
No debašu formāta uz reklāmu un politiķu pagātni · 07.09.2026
4. septembra piezīme fiksēja domstarpības par debašu saturu un vadīšanu; pēc pirmā TV24 raidījuma asums pārceļas uz reklāmām, valdības bilanci un vēlēšanu ietekmi uz amatpersonu rīcību. Pozīcijas:
- Evika Siliņa (Jaunā Vienotība) — aizstāv Valda Dombrovska attēla izmantošanu partijas reklāmā un noraida pārmetumus par premjeres laiku;
- Linda Liepiņa (Latvija Pirmajā Vietā) — pārmet solījumus bez skaidra finansējuma un ļoti lielu valsts deficītu;
- Igors Rajevs (bezpartejisks) — rosību ap robežas jautājumiem skata priekšvēlēšanu kontekstā;
- Dace Lindberga (Austošā Saule Latvijai) — aicina balsot par 12. sarakstu;
- Alvis Hermanis (MMN) — Vācijas vēlēšanu iznākumu pārnes uz Latviju un prognozē, ka MMN pēc desmit gadiem atzīs par nokavētu iespēju.
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Alvis Hermanis | MMN | Komentējot Vācijas vēlēšanu rezultātus, apgalvo, ka pirms desmit gadiem brīdinājis vāciešus par notikumu iznākumu, un ka tas pats atkārtojas Latvijā: pēc desmit gadiem visi atzīšot, ka MMN bijusi vēsturiska iespēja izvairīties no katastrofas, taču tad būšot par vēlu. | x.com |
| Evika Siliņa | Jaunā Vienotība | Aizstāv Valda Dombrovska attēla izmantošanu Jaunās Vienotības priekšvēlēšanu reklāmā: norāda, ka Dombrovskis ir partijas biedrs un patriots, kurš partiju vēlēšanās atbalsta tāpat kā citu partiju kolēģi. | la.lv |
| Dace Lindberga | Austošā Saule Latvijai | Aicina 3. oktobra Saeimas vēlēšanās balsot par 12. sarakstu — partiju «Austošā Saule Latvijai». | x.com |
| Igors Rajevs | Bezpartejisks | Kritizē politiķu rosīšanos ap robežas jautājumiem pirms vēlēšanām — uzskata, ka tuneļa atrašanu nepamatoti pasniedz kā ministra Dombravas nopelnu un ka problēmas tiek celtas augstākā līmenī, nekā tās patiesībā ir; norāda, ka šāds robežas šķērsošanas veids Eiropā nav jaunums, lai gan tuneļi uz Latvijas robežas ir jauna parādība. | la.lv |
Valsts pārvalde (4 pozīcijas)
Divas no četrām dienas pozīcijām ir savstarpēji nesaistīti efektivitātes priekšlikumi. Finanšu ministrs Māris Kučinskis rosina jau no nākamā gada publiskot informāciju par veiktajiem iepirkumiem, saskatot tur būtisku ietaupījuma avotu, bet Jānis Hermanis (MMN) piedāvā valsts pārvaldē ģenerāltīrīšanu un daļu publiskajā sektorā strādājošo pārvirzīt uz privāto sektoru, kur trūkst darbinieku. Abi mērķē uz mazāku izdevumu slogu, taču no dažādiem galiem — viens pēc caurskatāmības, otrs pēc nodarbinātības struktūras —, un ne viens, ne otrs uz otra priekšlikumu neatsaucas.
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Evika Siliņa | Jaunā Vienotība | Atbild uz pārmetumiem par savu premjeres laiku, ka viņas sirdsapziņa ir tīra: nav maksājusi aplokšņu algas un nav lidojusi atpūsties, kā tas publiski tiek pārmests Krišjānim Kariņam. | la.lv |
| Māris Kučinskis | Apvienotais saraksts | Rosinās, ka jau no nākamā gada informācija par veiktajiem iepirkumiem ir jāpublisko, uzskatot, ka tas padarīs iepirkumu sistēmu efektīvāku un ļaus ietaupīt būtiskus naudas resursus. | x.com |
| Jānis Hermanis | MMN | Uzskata, ka daļai publiskajā sektorā strādājošo būtu jāpāriet uz privāto sektoru, kur trūkst darbinieku, un norāda, ka «Mēs mainām noteikumus» piedāvā valsts pārvaldē veikt ģenerāltīrīšanu, lai uzlabotu tās efektivitāti un ierobežotu slogu nodokļu maksātājiem; min, ka sabiedriskajā sektorā aizņemto darbvietu skaits sasniedzis 292 tūkstošus jeb 15,9 % pret Latvijas iedzīvotāju skaitu. | x.com |
| Ināra Mūrniece | Nacionālā apvienība | Sarunā par sabiedrības uzticēšanos valsts institūcijām kritizē deputātus, kuri Saeimas tribīni izmantojot galvenokārt sevis parādīšanai. | la.lv |
Pārējās tēmas (18 pozīcijas 12 tēmās)
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Tēma | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|---|
| Latvijas armija (NBS) | Droni | Krjukovs uzskata, ka katrā bataljonā un brigādē vajadzīgs vismaz viens vads, kas specializējas dronu jomā — izlūkošanā, ražošanā, apkopē un elektroniskajā karadarbībā —, un ka katram zemessargam jāprot arī izvairīties no drona. | lsm.lv | |
| Ivars Ijabs | Latvijas attīstībai | Droni | Iebilst pret iznīcinātāju izmantošanu par galveno risinājumu dronu pārtveršanā Latvijas gaisa telpā un uzskata, ka jāattīsta pašmāju pretdronu tehnoloģijas, kuras Latvijas aizsardzības sektors un Nacionālie bruņotie spēki būtu gatavi iepirkt un izmēģināt. | la.lv |
| Mārtiņš Štāls | JKP | airBaltic | Prognozē, ka «airBaltic» stratēģiskā investora visticamāk nebūs un ka par aktīvu realizāciju lems kreditoru sapulce; uztur atklātu jautājumu, vai valsts plāno kļūt par šo aktīvu pircēju, lai Latvijā arī turpmāk būtu aviokompānija ar tiešajiem reisiem no Rīgas. | x.com |
| Ansis Pūpols | Nacionālā apvienība | ES politika | Kritizē Eiropas zaļo kursu, ko raksturo kā sociālistiski progresīvu virzienu, kurš mērķtiecīgi grāvis dalībvalstu tautsaimniecību un no kura patieso ekonomisko labumu, viņaprāt, gūstot ķīnieši; kā vienu no tā dzinējspēkiem nosauc Valdi Dombrovski un uzskata, ka zaļais kurss ir viens no AfD panākumu cēloņiem Vācijā, retoriski jautājot, kāda vairs būtu Eiropas Savienība, ja no tās izstātos Vācija. | x.com |
| Valdis Dombrovskis | Jaunā Vienotība | ES politika | Uzskata, ka Eiropas Savienības regulējuma vienkāršošana un zaļā programma ir savienojamas: vadošais princips ir mazāk birokrātijas tur, kur tā nav nepieciešama, taču bez augsto standartu mazināšanas; norāda, ka vienkāršošanas ietekme uz vietas jūtama ne uzreiz, tāpēc jāsaglabā dinamika. | x.com |
| Elīna Treija | Nacionālā apvienība | Veselības aprūpe | Iebilst pret valsts finansējumu «body positive» vēstījumiem, kurus raksturo kā neveselīga dzīvesveida attieksmes normalizēšanu, un norāda, ka tikai 5–10 % gadījumu liekā svara pamatā esot medicīniska slimība. | x.com |
| Latvijas Banka | Veselības aprūpe | Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs vērtē, ka Latvijas veselības aprūpē ļoti liela problēma ir priekšlaicīgā mirstība ekonomiski visaktīvākajā 30–45 gadu vecumā, kur mirstības līmenis esot četras reizes augstāks nekā citās attīstītākajās Eiropas valstīs, un uzskata, ka tā ir risināma problēma. | lsm.lv | |
| Viktors Valainis | Zaļo un Zemnieku savienība | Lauksaimniecība | Norāda, ka lēmumos par graudiem primāri jāaizsargā Latvijas zemnieku intereses, garantējot viņiem piekļuvi ostu un transporta infrastruktūrai eksportam laikā, kad tas ir visizdevīgāk. | tvnet.lv |
| Viktors Valainis | Zaļo un Zemnieku savienība | Transports | Uzskata, ka pilnīga Vanšu tilta slēgšana remonta laikā Latvijas ekonomikai izmaksātu aptuveni 700 000 eiro dienā, tāpēc remonta laikā pār Daugavu būtu jāizbūvē pagaidu tilts; rosina pagaidu konstrukciju iegādāties valsts materiālajām rezervēm, lai to pēc tam izmantotu citu Latvijas tiltu remontos un aizsardzības vajadzībām, un norāda, ka valstij jānāk palīgā Rīgas domei, taču konkrētu pagaidu tilta cenu nenosauc. | la.lv |
| Rihards Kozlovskis | Jaunā Vienotība | Transports | Norāda, ka ar vienreizēju papildu finansējuma piešķiršanu nav iespējams novērst sabiedriskā transporta sistēmā pastāvošās strukturālās finansēšanas problēmas un ka tās risināmas dziļāk; par pakalpojuma nodrošināšanu turpmāk sācis sarunas ar Finanšu ministriju un partneriem. | tvnet.lv |
| Andris Velps | Austošā Saule Latvijai | Sociālā politika | Prasa Stambulas konvencijas denonsēšanu, dēvējot to par «Trojas zirgu», un uzskata, ka tam vajadzīgs tikai viens balsojums, nevis smags darbs; pārmet Edvardam Smiltēnam (Apvienotais saraksts), ka tas debatēs paziņojis par denonsēšanas neatbalstīšanu, aizbildinoties ar citiem, šķietami svarīgākiem darbiem. | x.com |
| Andris Šuvajevs | Progresīvie | Sociālā politika | Uzskata, ka valdībai jau šobrīd vajadzētu izvērtēt apkures rēķinus un to, vai iedzīvotājiem būs nepieciešams atbalsts; pieļauj, ka atkal jāpielāgo mājokļa pabalsta koeficienti, un uzsver, ka lēmumam jābūt laicīgam. | x.com |
| Ansis Pūpols | Nacionālā apvienība | Ārpolitika | Uzskata, ka jārēķinās ar AfD nonākšanu Vācijas valdībā, taču histērija par to neesot vietā: pēc viņa domām, Maskavas atbalsta guvēji ir skaļi tikai līdz vēlēšanām, bet, nonākot amatos, dienesti tiem izskaidrojot NATO un Krievijas lomu. Kā piemērus min Mateo Salvīni, kuru raksturo kā Krievijas sponsorētu politiķi un kurš tagad esot vicepremjers Ukrainai ieročus piegādājošajā Meloni valdībā, un Borisu Pistoriusu, ko dēvē par agrāk prokrievisku sociāldemokrātu, kurš mainījis nostāju, kļūstot par Vācijas aizsardzības ministru. | x.com |
| Baiba Braže | Jaunā Vienotība | Ārpolitika | Atbalsta Armēnijas un Eiropas Savienības attiecību stiprināšanu, tostarp ES Armēnijas noturības un izaugsmes plānu, un norāda, ka Latvija uzskata: Armēnijai ir tiesības pašai noteikt savas politiskās izvēles bez jebkādas Krievijas ietekmes. Kopā ar Armēnijas ārlietu ministru Araratu Mirzojanu Rīgā parakstīja protokolu par ES un Armēnijas atpakaļuzņemšanas nolīguma īstenošanu. | tvnet.lv |
| Ansis Pūpols | Nacionālā apvienība | Pilsētvide | Uzskata, ka Rīgas mēra Viestura Kleinberga 10. septembrī plānotā tikšanās ar Grīziņkalna iedzīvotājiem nav vajadzīga, jo iedzīvotāji savu iebildumu pret modālo filtru jau detalizēti izklāstījuši pieteikumā «Mana balss», bet parakstu vākšanas iniciatori — komitejas un domes sēdē; norāda, ka mēram bija visas iespējas šos dokumentus izlasīt un izdarīt secinājumus. | x.com |
| Uldis Augulis | Zaļo un Zemnieku savienība | Tieslietas | Uzskata, ka suņa uzbrukuma notikumam un tam sekojošajai publiskajai diskusijai nebija jābūt, jo bērnu drošība ir prioritāte; norāda, ka saimniekiem savi suņi ir jāpieskata un par tiem jāatbild un ka Latvijā jau šobrīd ir spēkā būtiski pastiprināts tiesiskais regulējums attiecībā uz suņiem. | x.com |
| Ēriks Stendzenieks | Latvija Pirmajā Vietā | NVO un pilsoniskā sabiedrība | Iebilst pret to, ka sabiedrība finansē nevalstisko organizāciju, kuru viņš dēvē par «Resno un Lepno Ļaužu» NVO. | x.com |
| Rihards Kols | Nacionālā apvienība | Kultūra | Kopā ar Okupācijas muzeju izsludina radošo darbu konkursu 10.–12. klases skolēniem par ģimenes un dzīvesvietas nepakļaušanās stāstiem padomju okupācijas laikā, pamatojot to ar risku, ka šie stāsti paliek tikai ģimenes atmiņā un pēc tam pazūd; labāko darbu autori dosies uz Eiropas Parlamentu Briselē, pieteikšanās termiņš — 2027. gada 31. marts. | x.com |
Papildu konteksts
Transports
Satiksmes rēķins un Grīziņkalna process · 07.09.2026
Divi ministri runā par to, kas sedz satiksmes izmaksas, bet Rīgas domes deputāts — par to, kā apkaime tiek uzklausīta. Transportā iepriekšējas piezīmes nav; Valaiņa 18. augusta aicinājums bija saglabāt uz Vanšu tilta vismaz minimālu satiksmi. Pozīcijas:
- Viktors Valainis (ZZS, ekonomikas ministrs) — pilnīga Vanšu tilta slēgšana ekonomikai izmaksātu aptuveni 700 000 eiro dienā; rosina pagaidu tiltu un tā iegādi valsts materiālajām rezervēm, konkrētu cenu nenosauc;
- Rihards Kozlovskis (JV, satiksmes ministrs) — vienreizējs finansējums sabiedriskā transporta strukturālās problēmas nenovērš; sācis sarunas ar Finanšu ministriju;
- Ansis Pūpols (NA, Rīgas domes deputāts) — Viestura Kleinberga 10. septembra tikšanās ar Grīziņkalna iedzīvotājiem par modālo filtru neesot vajadzīga, jo iebildumi jau iesniegti.
Koalīcija vs Opozīcija
| Bloks | Pozīcijas | Partijas | Galvenie runātāji | Dominējošās tēmas |
|---|---|---|---|---|
| Koalīcija | 42 | NA, JV, AS, ZZS | Kulbergs (4), Pūpols (4), Butāns (4) | Izglītība, Imigrācija, Koalīcija un partijas |
| Opozīcija | 9 | PRO, LPV | Šuvajevs (2), Stendzenieks (2), Šlesers (1) | Izglītība, Aizsardzība un drošība, Koalīcija un partijas |
| Bez Saeimas frakcijas | 9 | ASL, MMN, LA, JKP | Velps (2), Alvis Hermanis (1), Lindberga (1) | Vēlēšanas, Imigrācija, Sociālā politika |
| Bezpartejiskie | 3 | Bezp. | Melnis (2), Rajevs (1) | Aizsardzība un drošība, Vēlēšanas |
| Neitrāli | 10 | — | Latvijas Banka (3), Latvijas armija (NBS) (3), Latvijas Darba Devēju Konfederācija (2) | Budžets un finanses, Aizsardzība un drošība, Droni |
Bloki pēc partijas statusa Saeimā: «Opozīcija» — partijas ar Saeimas frakciju, kas nav valdībā; «Bez Saeimas frakcijas» — partijas, kurām pašreizējā Saeimā frakcijas nav, arī tad, ja tām ir atsevišķi deputāti; «Bezpartejiskie» — politiķi bez partijas; «Neitrāli» — komentētāji, analītiķi un organizācijas, ne politiķi.
Koalīcijas skaitliskais pārsvars šodien nenozīmē vienotu balsi: asākie iebildumi pret premjeru nāk no paša bloka — Edmunda Jurēvica un Viktora Valaiņa —, kamēr imigrācijas plānā un graudu tranzīta ierobežošanā tas pats bloks virzās vienā virzienā. Progresīvie šodien ir gan strīda mērķis, gan tā iniciators. Mērķis — apstrīdēts tiek Andra Sprūda laika iepirkuma lēmums, un Juris Pūce apšauba partijas «sarkano līniju» vērtību. Iniciators — Andris Šuvajevs prasa tranzītu aizliegt likumā, nevis aplikt ar tarifu.
Spriedzes
| Tips | Avots | Mērķis | Tēma | Apraksts | Saite |
|---|---|---|---|---|---|
| spriedze | Andris Šuvajevs (Progresīvie) | Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) | Ukraina un Krievija | Andris Šuvajevs (Progresīvie) norāda, ka tuvākajā Saeimas sēdē deputātiem būs iespēja lemt par Progresīvo priekšlikumu aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu tranzītu, un premjera tarifu risinājumu vērtē kā rīcības imitāciju: viņa vārdiem, tad «nevajadzēs simulēt rīcības ar šādiem tarifiem». Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) tajā pašā dienā pēc koalīcijas sanāksmes paziņo, ka valdība plāno noteikt 300 % tarifu Krievijas un Baltkrievijas graudu kravām un to apstrādei, kā arī izstrādāt mehānismus iespējami zagtu Ukrainas graudu identificēšanai un sankcionēšanai. Pretnostatījums ir par instrumentu, ne par mērķi: Šuvajevs uzskata, ka tranzītu spēj apturēt tikai aizliegums likumā, kamēr valdība izvēlas tarifu. Kulbergs dienas avotos uz pārmetumu par rīcības simulēšanu neatbild. | x.com |
| spriedze | Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) | Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) | Imigrācija | Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) 7. septembrī norāda, ka imigrācijas ierobežošanas plānā paliek formulējums par vēršanos tiesā pret Eiropas Komisijas komisāriem un grozījumu rosināšanu Eiropas Savienības direktīvā, bet konkrētu komisāru vārdi plānā netiks minēti. Ministru prezidents Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) tieši šo plāna punktu 1. septembrī bija kritizējis, rakstot, ka Dombrava «pēkšņi ir iedomājies» vērsties tiesā pret diviem komisāriem un ka Ārlietu ministrijai par to ir būtiski iebildumi. Tajā pašā 7. septembra koalīcijas sanāksmē Kulbergs pavēsta par sagatavotajiem grozījumiem, kas dubulto kriminālsodus par neatļautu robežas šķērsošanu un nelegālas uzturēšanās nodrošināšanu, bet uz iebildumu par komisāriem dienas avotos neatgriežas. Abas puses atbalsta plāna tālāku virzību, tāpēc nesaskaņa paliek par vienu konkrētu plāna punktu, ne par plānu kopumā. | leta.lv |
| spriedze | Raivis Melnis (Bezpartejisks) | Andris Sprūds (Progresīvie) | Aizsardzība un drošība | Aizsardzības ministrs Raivis Melnis (bezpartejisks) norāda, ka iepriekšējā ministrijas vadībā izvēlētais Zviedrijas «Archer» piedāvājums bijis dārgākais no diviem un ka sistēmas piegādātu tikai pēc vairākiem gadiem, kavējot armijas attīstības plānus; ministrija ir uzrunājusi abus pretendentus un par saņemtajām atbildēm ziņos valdībai. Bijušais aizsardzības ministrs Andris Sprūds (Progresīvie) 7. septembrī izvēli aizstāv kā detalizēti izvērtētu un pamatotu, atsaucoties uz sistēmas pārbaudi karadarbībā Ukrainā pretstatā Čehijas prototipam, uz piegāžu ātrumu ar ražotāja pagaidu risinājumu jau šogad un uz Zviedrijas kā stratēģiskā sabiedrotā lomu. Abi vērtē vienu un to pašu lēmumu, bet pēc dažādiem mēriem: Melnis — pēc cenas un piegādes termiņa, Sprūds — pēc sistēmas pārbaudes karā un sabiedrotā izvēles. Melnis dienas avotos nepasaka, vai Latvija no darījuma atteiksies. | nra.lv |
| spriedze | Evika Siliņa (Jaunā Vienotība) | Andris Sprūds (Progresīvie) | Aizsardzība un drošība | Bijusī Ministru prezidente Evika Siliņa (Jaunā Vienotība) norāda, ka atkārtoti apšaubījusi Zviedrijas artilērijas sistēmu izvēli — jautājusi toreizējam aizsardzības ministram par cenu un par to, vai tā būs atbilstošākā tehnika, un vairākkārt prasījusi iesniegt bruņoto spēku viedokli, taču diskusijas nebijušas vienkāršas. Bijušais aizsardzības ministrs Andris Sprūds (Progresīvie) uz šo pārmetumu tieši neatbild, bet 7. septembrī apgalvo, ka izvēli sagatavojusi Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku vadības un speciālistu padome, un pārmetumus par iepirkumu noraida. Domstarpība ir par to, vai bruņoto spēku viedoklis iepirkuma gaitā tika iegūts un ņemts vērā. Siliņa avotos neprasa no darījuma atteikties. | nra.lv |
| spriedze | Edmunds Jurēvics (Jaunā Vienotība) | Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) | Koalīcija un partijas | Edmunds Jurēvics (JV) 6. septembrī LSM raidījumā «De facto» norāda, ka Ministru prezidenta Andra Kulberga (AS) attieksme pret parlamentu un ministriem nav pieņemama, jo tā nevedot uz darba rezultātu, bet gan uz vienas partijas popularitātes kāpināšanu uz citu rēķina. Viņš aicina premjeru vairāk laika veltīt darbam, nevis skaļiem sociālo tīklu paziņojumiem. Kulbergs uz šo pārmetumu dienas avotos neatbild. Abu pārstāvētās partijas ir vienā koalīcijā, un Saeimas vēlēšanas ir 3. oktobrī. | lsm.lv |
| spriedze | Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) | Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) | Koalīcija un partijas | Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) 6. septembrī LSM raidījumā «De facto» norāda, ka koalīcijā visvairāk buksē tieši Ministru prezidenta Andra Kulberga (AS) paša uzņemtās saistības un ka tās neļaujot pieņemt kvalitatīvus lēmumus; viņš pauž vilšanos, ka valsts tēriņu pārskatīšana pēc būtības nenotiek. Kulbergs uz šo pārmetumu dienas avotos neatbild. Iebildumu ceļ ministrs, kurš pats strādā Kulberga vadītajā Ministru kabinetā. | lsm.lv |
| spriedze | Juris Pūce (Latvijas attīstībai) | Andris Šuvajevs (Progresīvie) | Koalīcija un partijas | Juris Pūce, partijas «Latvijas attīstībai» valdes priekšsēdētājs, apgalvo, ka Progresīvie pirms 2022. gada vēlēšanām solīja neveidot valdību ar Zaļo un zemnieku savienību un šo solījumu lauza jau pēc vienpadsmit mēnešiem; uz tā pamata viņš vērtē, ka Andra Šuvajeva (Progresīvie) pieteiktajām «sarkanajām līnijām» ir tikpat maza vērtība. Strīda priekšmets ir tas, cik vērti ir pirmsvēlēšanu solījumi par nākamās koalīcijas sastāvu. Šuvajevs uz pārmetumu dienas avotos neatbild, un viņa pieteiktās «sarkanās līnijas» tajos nav citētas. | x.com |
| spriedze | Atis Švinka (Progresīvie) | Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) | Izglītība | Atis Švinka (Progresīvie) 7. septembrī pārmet izglītības un zinātnes ministrei Ilzei Indriksonei (Nacionālā apvienība), ka viņas virzītās pārmaiņas — vērtēšanas kārtības maiņa un 9. klases eksāmenu sliekšņa atcelšana — tiek dzītas cauri steidzamībā jau pēc mācību gada sākuma, bez apspriešanas ar skolām un ekspertiem, bez aprēķinātas skolu papildu slodzes un bez papildu finansējuma. Vienlaikus viņš atzīst, ka lielāka skolu autonomija pati par sevi ir atbalstāma, un prasa ministrei paskaidrot, kā pamatizglītības apliecība turpmāk apliecinās minimālu zināšanu līmeni. Indriksone dienas avotos uz pārmetumu neatbild — vienīgā viņas tās dienas pozīcija izglītībā ir skaidrojums Re:Baltica solījumu pārbaudei par augstskolu institucionālo modeli. Domstarpība iet starp opozīciju un koalīciju un ir par pārmaiņu sagatavošanas veidu, ne par autonomijas principu. | x.com |
| spriedze | Latvijas Darba Devēju Konfederācija | Māris Kučinskis (Apvienotais saraksts) | Budžets un finanses | Latvijas Darba Devēju Konfederācija aicina valdību pārskatīt pieņemtos lēmumus un solījumus, kuriem nākamo gadu budžetos nav finansiāla seguma, un rosina izdevumu pārskatīšanā noteikt konkrētu ietaupījuma mērķi — aptuveni 800 līdz 900 miljonus eiro. Ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs atzīst, ka priekšvēlēšanu laiks nav pateicīgākais izdevumu mazināšanai, taču norāda, ka strukturālās izmaiņas jāskata jau šīs valdības laikā. Finanšu ministrs Māris Kučinskis (Apvienotais saraksts) tajā pašā dienā skaidro, ka vēlēšanu gadā pašreizējai valdībai vairs nav mandāta lemt par nākamā gada prioritātēm: tā sagatavos tikai budžeta pamatu un rīcības variantus, bet galīgās izvēles atstās pēctecei. Nesaskaņa ir par pašreizējās valdības rīcības robežu, ne par ietaupījumu nepieciešamību: Kučinskis pats ministrijām uzdevis rēķināties ar negatīvu fiskālo telpu. Uz aicinājumu noteikt ietaupījuma mērķi viņš dienas avotos neatbild. | lsm.lv |
| spriedze | Igors Rajevs (Bezpartejisks) | Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) | Vēlēšanas | Igors Rajevs (bezpartejisks) 7. septembrī TV24 raidījumā iebilst pret to, ka tuneļa atklāšana uz Latvijas robežas tiek pasniegta kā konkrēta politiķa nopelns: «Ne jau ministrs Dombrava, piedodiet, to tuneli atrada.» Viņaprāt, rosība ap robežas jautājumiem jāskata priekšvēlēšanu kontekstā, problēmas tiek celtas augstākā līmenī, nekā tās ir patiesībā, un nav pamata runāt par pēkšņi sasniegtiem rezultātiem. Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) 1. septembrī bija apgalvojis pretējo — ka operācija «Vilkatis» dod rezultātus un ka tās darbību sekmējusi tostarp tuneļu meklēšana un plašāka dronu izmantošana. Domstarpība ir par to, vai robežas jomā ir sasniegti jauni rezultāti. Dombrava uz pārmetumu dienas avotos neatbild; viņa 7. septembra izteikumi ir par imigrācijas ierobežošanas plāna saturu. | la.lv |