Koalīcijas ministrs norobežojas no airBaltic aizņēmuma

Galvenais

• airBaltic iebildumu pirmoreiz ceļ koalīcijas ministrs: ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) paziņo, ka lidsabiedrības jaunais 257 miljonu eiro aizņēmums Ministru kabinetā nav nedz skatīts, nedz atbalstīts un ka atbildība ar likumu ir noteikta Ministru prezidentam Andrim Kulbergam (AS); ZZS piedāvā citu virzienu — sadarbību ar «Lufthansa».
• Aizņēmuma cena kļūst par dienas skaitli: Jurģis Liepnieks vērtē, ka uzņēmumam, kurš nespēj atdot 14,5 % kredītu, jauns aizdevums ar 25 % gada likmi labi beigties nevar, un prasa premjera skaidrojumu; Kristaps Krištopans (LPV) vienošanos ar kreditoriem sauc par dārgi nopirktu laiku un uzskata, ka valsts de facto zaudē lielāko daļu kontroles pār kompāniju.
• Pieteiktā ārkārtas sēde par graudu tranzītu dod konkrētu pilnvarojumu: pēc Ministru kabineta ārkārtas sēdes Kulbergs paziņo, ka Pārtikas un veterinārajam dienestam tiks dotas tiesības kontrolēt tranzīta graudu kravas Latvijas ostās; ārlietu ministre Baiba Braže (JV) norāda, ka ministrija sēdē par prioritāti izvirzīja Latvijas zemnieku graudu eksportu.
• Imigrācijas strīds pāriet no ministra amata uz plāna saturu: dienu pēc noraidītā demisijas pieprasījuma koalīcija īpašā politiskā sēdē vienojas plānu virzīt tālāk — Jānis Dombrava (NA) norāda, ka saturiskas izmaiņas nav veiktas, Kulbergs saka, ka galvenie šķēršļi noņemti, bet Edmunds Jurēvics (JV) atkārto, ka zelta vīzu atgriešanu partija neatbalstīs.
• Pretrunu pārbaude ar nulles ražu: dienas pozīcijas salīdzinātas ar attiecīgo politiķu iepriekšējām nostājām un ar balsojumu vēsturi; apstiprinātu pretrunu šajā dienā nav — pārbaude notika, iznākums ir nulle.

Aktīvākie politiķi

Galvenās tēmas

airBaltic (7 pozīcijas)

Ministru prezidenta Andra Kulberga (AS) atbilde uz šiem iebildumiem dienas pozīcijās neparādās — viņa 4. septembra nostājas ir par graudu tranzītu, lauksaimniecības loģistiku un imigrācijas plānu.

Visas pozīcijas un avoti

Politiķis	Partija	Pozīcija	Avots
Ēriks Stendzenieks	Latvija Pirmajā Vietā	Kritizē airBaltic plānu aizņemties vēl 257 miljonus eiro, ironiski izceļot aizņēmuma cenu, ko viņš norāda kā 25 % gadā, un noraida skaidrojumu, ka tik dārgs aizņēmums liecinātu par augstu uzticību uzņēmumam.	x.com
Andris Velps	Austošā Saule Latvijai	Ironizē par gaidāmajiem argumentiem, ka «airBaltic» ir stratēģiski nozīmīgs un tāpēc tajā jāiegulda kārtējie miljoni, tādējādi iebilstot pret jaunu valsts naudas ieguldīšanu lidsabiedrībā.	x.com
Kristaps Krištopans	Latvija Pirmajā Vietā	Vērtē vienošanos ar airBaltic kreditoriem kā dārgi nopirktu laiku: uzskata, ka valsts de facto zaudē lielāko daļu kontroles pār kompāniju, prognozē, ka valstij tāpat nāksies ieguldīt papildu līdzekļus, ja Rīgā gribēs saglabāt savienojamību, un pieļauj, ka valsts nepiedalīsies jaunajā obligāciju emisijā, tāpēc tās īpatsvars kompānijā kļūs niecīgs.	x.com
Kristaps Krištopans	Latvija Pirmajā Vietā	Uzskata, ka neatkarīgi no tā, kāds būs scenārijs, 30 gadu laikā ieguldītais vairāk nekā miljards nodokļu maksātāju naudas ir neatgriezeniski zaudēts un nekad nebūs atgūstams.	x.com
Jurģis Liepnieks		Kritizē airBaltic aizņemšanos ar 25 % gadā — vērtē, ka uzņēmumam, kurš nespēj atdot 14,5 % kredītu, jauns aizdevums ar vēl augstāku likmi nevar beigties labi, un norāda, ka Saeimas piešķirtā nodokļu nauda aizies procentu maksājumiem aizdevējiem; cer dzirdēt Andra Kulberga skaidrojumu.	x.com
Guntars Vītols		Neiebilst pret aizņemšanos apspriestajā starpfinansējuma darījumā, jo tā neesot Latvijas nodokļu maksātāju nauda; principiāli viņam svarīgs esot tikai nosacījums, ka plānotais starpfinansējums nav atkarīgs no Latvijas valsts finansiālas līdzdalības.	x.com
Viktors Valainis	Zaļo un Zemnieku savienība	Norāda, ka «airBaltic» jaunais 257 miljonu aizņēmums Ministru kabinetā nav nedz skatīts, nedz atbalstīts un ka atbildība ar likumu ir noteikta Ministru prezidentam; pauž, ka ZZS redz citu «airBaltic» attīstības virzienu — stiprināt uzņēmumu stratēģiskā sadarbībā ar «Lufthansa».	x.com

Aizsardzība un drošība (6 pozīcijas)

Dienas ass šajā tēmā ir infrastruktūras aizsardzība, ne bruņojums. Trīs pozīcijas to skar no dažādām pusēm:

• Rihards Kols (NA, Eiropas Parlamenta deputāts) — neizlietotos ES kohēzijas līdzekļus novirzīt ostu un dzelzceļu pretmobilitātes risinājumiem, kamēr termiņi vēl to atļauj;
• Andris Kulbergs (AS, Ministru prezidents) — 2. septembra raidījumā atzīst, ka rīcības plāns teroraktam vai militāram konfliktam ir aptuveni ceturtdaļai kritiskās infrastruktūras objektu;
• Jānis Sārts (NATO StratCom) — augustā Baltijā aktivizējies ar Krievijas GRU saistīts kontu tīkls.

Edvarda Ratnieka (NA) un Andra Velpa (ASL) pozīcijas paliek pilsētas drošības un iekšējo dienestu līmenī.

Visas pozīcijas un avoti

Politiķis	Partija	Pozīcija	Avots
Andris Velps	Austošā Saule Latvijai	Apgalvo, ka policija, prokuratūra un tiesas ir «pārpildītas ar Krievijas aģentiem».	x.com
Andris Kulbergs	Apvienotais saraksts	Raidījumā «Kas notiek Latvijā?» atzīst, ka rīcības plāns teroraktu vai militāra konflikta gadījumam ir tikai aptuveni 25 procentiem kritiskās infrastruktūras objektu, bet pārējiem 75 procentiem plāna nav, un šo situāciju viņa vadītā valdība ir pārmantojusi.	la.lv
Rihards Kols	Nacionālā apvienība	Aicina steidzami izmantot neizlietotos ES kohēzijas līdzekļus kritiskās infrastruktūras — ostu un dzelzceļu — pretmobilitātes risinājumiem, ko pieļaujot aizsardzības mini omnibus regula ar iespēju saņemt līdz 100 % ES līdzfinansējuma un vismaz 20 % priekšfinansējuma; uzsver, ka kohēzijas termiņi ir īsi, un atgādina savu iepriekš pausto jautājumu par to, kādiem projektiem aiziet fondu nauda.	x.com
Latvijas armija (NBS)		Zemessardze pēc mācību „Namejs 2026“ krīzes štāba scenārija Valmierā iecerējusi nākamgad līdzīgus krīzes štāba scenārijus praktiski izspēlēt arī citās Vidzemes pašvaldībās.	lsm.lv
Jānis Sārts		Brīdina, ka augustā Baltijas valstīs aktivizējies ar Krievijas GRU saistītais kontu tīkls STORM 1516 — kopumā četras kampaņas, kuras viņš vērtē kā ne īpaši ietekmīgas, bet visas vērstas uz Baltijas valstu tēla graušanu drošības kontekstā Rietumu acīs.	x.com
Edvards Ratnieks	Nacionālā apvienība	Pozitīvi vērtē Rīgas pašvaldības policijas preventīvo darbu un klātbūtni pilsētā, norādot, ka Zinību dienā Rīgas publiskajās vietās netika konstatēti bērnu un pusaudžu izdarīti pārkāpumi; pauž, ka pašvaldības policija preventīvos pasākumus nepilngadīgo aizsardzībai turpinās visu mācību gadu.	x.com

Vēlēšanas (2 pozīcijas)

Trīs no piecām konteksta kastītē nosauktajām balsīm šajā tabulā nav — Edvarta Krusta solījums stāv sadaļā «Izglītība», bet Jāņa Hermaņa un Jāzepa Baško kritika par Latvijas Televīzijas priekšvēlēšanu debatēm — tabulā «Pārējās tēmas» ar tēmu «Sabiedriskie mediji».

Visas pozīcijas un avoti

Politiķis	Partija	Pozīcija	Avots
Jurģis Liepnieks		Kritizē MMN LTV priekšvēlēšanu debatēs pausto — skolu uzturēšanu arī ar vienu skolēnu, pensiju otrā līmeņa atdošanu tautai un apgalvojumu par Latvijas pašpietiekamību elektroenerģijā —, raksturojot to kā „galēja populisma un nekompetences kokteili“.	x.com
Ainārs Šlesers	Latvija Pirmajā Vietā	Aicina Latvijas pilsoņus balsot par «Latvija pirmajā vietā» un apgalvo, ka «Jaunā vienotība» nākamajā Saeimā neiekļūs, tāpēc tā nevarēšot bloķēt koalīciju ar LPV; pašreizējo varu raksturo kā «progresīvās Vienotības režīmu».	x.com

Izglītība (5 pozīcijas)

Koalīcijas balsis šķiras pēc tempa, ne pēc reformas virziena. Sadalījums pa runātājiem:

• Arvils Ašeradens (JV) — iebilst pret skolu reformas vājināšanu, bet piekrīt dabaszinību eksāmenu atlikt uz 2027. mācību gadu;
• Česlavs Batņa (AS) — ar valdības lēmumu vien vērtēšanas maiņai nepietiek, jaunā kārtība varētu stāties spēkā oktobra vidū;
• Vilnis Ķirsis (JV) — Rīgas skolu tīkla pārkārtošanu skaidro ar bērnu skaita samazināšanos.

Ārpus Saeimas Edvarts Krusts (MMN) iet pretējā virzienā — neslēgt nevienu lauku skolu, arī tad, ja tajā mācās viens bērns.

Visas pozīcijas un avoti

Politiķis	Partija	Pozīcija	Avots
Česlavs Batņa	Apvienotais saraksts	Uzskata, ka ar valdības lēmumu vien skolēnu vērtēšanas sistēmas maiņai nepietiek — jāmaina arī skolu iekšējās kārtības noteikumi; prognozē, ka jaunā vērtēšanas kārtība varētu stāties spēkā oktobra vidū.	lsm.lv
Latvijas Darba Devēju Konfederācija		Uzskata, ka Latvijai ilgtermiņā nepieciešama sistēmiska cilvēkkapitāla attīstības politika, kurā izglītības un darbaspēka prasmju pilnveides piedāvājums ir cieši sasaistīts ar darba tirgus vajadzībām.	lsm.lv
Vilnis Ķirsis	Jaunā Vienotība	Skaidro, ka Rīgas skolu un pirmsskolu tīkla reorganizāciju lielā mērā nosaka bērnu skaita samazināšanās galvaspilsētā.	x.com
Edvarts Krusts	MMN	Apsola, ka „Mēs mainām noteikumus“ neslēgs nevienu lauku skolu — arī tad, ja tajā būs tikai viens bērns —, un ka partija atjaunos vecāku tiesības izvēlēties bērnam piemērotāko izglītības ceļu, atgriežot pašlaik aizliegto tālmācību un mājmācību.	x.com
Arvils Ašeradens	Jaunā Vienotība	Iebilst pret programmas skolu reformas būtisku vājināšanu vai demontāžu, vienlaikus atzīstot, ka atsevišķos gadījumos — īpaši pierobežas skolām — sistēmā nepieciešami elastības mehānismi; piekrīt dabaszinību eksāmena ieviešanu atlikt uz 2027. mācību gadu un kritiski vērtē ideju ļaut labot neizturētus 9. klases eksāmenu darbus, uzskatot, ka jāanalizē neveiksmju cēloņi, nevis jāsamazina prasības.	la.lv

Imigrācija (5 pozīcijas)

Ārpus koalīcijas galda vienīgā šīs dienas balss ir Andris Velps (ASL), kurš nerunā par plāna virzību, bet par trešo valstu imigrācijas pilnīgu apturēšanu.

Visas pozīcijas un avoti

Politiķis	Partija	Pozīcija	Avots
Andris Velps	Austošā Saule Latvijai	Apgalvo, ka «Austošā Saule Latvijai» ir vienīgā partija, kas sola apturēt imigrāciju no trešajām valstīm.	x.com
Jānis Dombrava	Nacionālā apvienība	Pēc koalīcijas sēdes pauž gandarījumu, ka visas koalīcijas partijas atbalstījušas imigrācijas ierobežošanas plāna tālāku virzību, un norāda, ka plānā nav veiktas būtiskas saturiskas izmaiņas, bet atsevišķos punktos tiks veikti tehniski labojumi; uztur plānā punktu par iespējamu vēršanos Eiropas Savienības Tiesā, taču formulētu vispārīgāk, neminot konkrētas amatpersonas, un uzsver, ka dalībvalstīm arī turpmāk jābūt iespējai izvērtēt ES līgumos paredzēto tiesisko instrumentu izmantošanu.	lsm.lv
Edmunds Jurēvics	Jaunā Vienotība	Kā «Jaunās Vienotības» Saeimas frakcijas priekšsēdētājs paziņo, ka partija nekādā veidā neatbalstīs zelta vīzu atgriešanu Latvijā un šajā jautājumā paliek nelokāma; vienlaikus uzskata, ka imigrācijas ierobežošanas plānā šobrīd ir ņemti vērā daži Ārlietu ministrijas labojumi.	lsm.lv
Andris Kulbergs	Apvienotais saraksts	Pēc koalīcijas īpašās politiskās sēdes norāda, ka imigrācijas ierobežošanas plāna virzības galvenie šķēršļi ir noņemti un dokuments var virzīties tālāk; skaidro, ka bija jāpārliecinās, vai institūciju iebildumi ir pamatoti un vai netiek radīti nevajadzīgi birokrātiski šķēršļi, un uzsver, ka plāna ietekme sniedzas ārpus Iekšlietu ministrijas — uz Ārlietu, Ekonomikas, Tieslietu un Finanšu ministriju. Uzteic iekšlietu ministra Jāņa Dombravas centību un atzīst, ka nedz viņam, nedz Dombravam nav iepriekšējas pieredzes darbā valdībā, tāpēc bijis svarīgi vienoties par juridiski korektu tālāko virzību.	lsm.lv
Armands Krauze	Zaļo un Zemnieku savienība	Uzskata, ka imigrācijas ierobežojumiem jābūt atbilstoši stingriem, vienlaikus norādot, ka migranti, kuri nepārkāpj likumus, strādā vai studē un ciena Latviju, šeit ir vajadzīgi.	lsm.lv

Ukraina un Krievija (4 pozīcijas)

Konteksta kastītē nenosaukta paliek Riharda Kola (NA) prasība pilnībā apturēt Šengenas vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem — vienīgā šīs tēmas pozīcija ārpus graudu tranzīta un Ukrainas atbalsta līnijas.

Visas pozīcijas un avoti

Politiķis	Partija	Pozīcija	Avots
Baiba Braže	Jaunā Vienotība	Par prioritāti izvirza Latvijas zemnieku audzēto graudu eksportu, nevis Krievijas graudu — ko viņa raksturo kā «asiņainus» — tranzītu; norāda, ka Ārlietu ministrija šo nostāju aizstāvēja 4. septembra Ministru kabineta sēdē un atbalstīja, ka Ministru kabinets lemj par pastiprinātu graudu izcelsmes kontroli un reģiona valstu vienotas pieejas veidošanu.	x.com
Edgars Rinkēvičs	Bezpartejisks	Uzsver, ka Latvija stingri iestājas par visu pretlikumīgi pārvietoto un deportēto bērnu nogādāšanu atpakaļ Ukrainā un par Krievijas saukšanu pie atbildības par tās pastrādātajiem noziegumiem; pauž gandarījumu par Svētā Krēsla lomu centienos atgriezt Ukrainas karagūstekņus un deportētos bērnus.	nra.lv
Andris Kulbergs	Apvienotais saraksts	Pēc Ministru kabineta ārkārtas sēdes par graudu tranzītu paziņo, ka Pārtikas un veterinārajam dienestam tiks dotas tiesības kontrolēt tranzīta graudu kravas Latvijas ostās, un norāda, ka konkrēto lēmumu valdība plāno pieņemt nākamnedēļ. Uzsver, ka Ukraina ir gatava nekavējoties sūtīt uz Latviju savus ekspertus graudu izcelsmes noteikšanai, un ka sadarbībā ar Ukrainas Agrārās politikas un pārtikas ministriju jāizveido graudu izcelsmes pārbaudes mehānisms; plāno noslēgt ar Ukrainu sadarbības memorandu pēc Lietuvas parauga.	lsm.lv
Rihards Kols	Nacionālā apvienība	Uzskata, ka pilnīga Šengenas vīzu izsniegšanas apturēšana Krievijas pilsoņiem būtu laba sākuma pozīcija.	x.com

Budžets un finanses (3 pozīcijas)

Abas dienas balsis salīdzina Latviju ar kaimiņiem, bet ar dažādiem rādītājiem. Jānis Hermanis (MMN) argumentē ar struktūru — valdības patēriņa lomu ekonomikā un zemāku eksporta īpatsvaru iekšzemes kopproduktā. Kristaps Krištopans (LPV) argumentē ar līmeni: vidējo bruto algu 1886 eiro pret Igaunijas 2243 eiro un minimālo algu 780 eiro pret 946 eiro. Šajā tēmā neviena koalīcijas partija nostāju nepauda.

Visas pozīcijas un avoti

Politiķis	Partija	Pozīcija	Avots
Jānis Hermanis	MMN	Norāda, ka Latvijā valdības patēriņa loma ekonomikā ir lielāka nekā Igaunijā un Lietuvā, un saista to ar zemāku vidējo dzīves līmeni ilgtermiņā.	x.com
Jānis Hermanis	MMN	Skaidro Latvijas atpalikšanu no Lietuvas un Igaunijas ar zemāku eksporta īpatsvaru iekšzemes kopproduktā un lielāku saimnieciskās darbības orientāciju uz iekšējo tirgu, tostarp publisko pasūtījumu apkalpošanu.	x.com
Kristaps Krištopans	Latvija Pirmajā Vietā	Noraida raidījumā izskanējušo apgalvojumu, ka Latvija neatpaliek no Igaunijas: pretstata vidējo bruto algu (1886 eiro pret 2243 eiro) un minimālo algu (780 eiro pret 946 eiro), norāda, ka pēc IKP uz iedzīvotāju pirktspējas paritātē Latvija atrodas 2012. gada Igaunijas līmenī, un kritizē Kariņa un Siliņas valdību aizņemšanās apjomu, minot aptuveni divreiz lielāku Latvijas valsts parādu.	x.com

Pārējās tēmas (16 pozīcijas 13 tēmās)

Visas pozīcijas un avoti

Politiķis	Partija	Tēma	Pozīcija	Avots
Oļegs Burovs	Gods kalpot Rīgai	Veselības aprūpe	Iebilst pret piedāvāto slimnīcu tīkla reformu, uzskatot, ka pēc tās par pieejamu veselības aprūpi Latvijā vairs nevarēs runāt, jo pacientu plūsma novirzīsies uz jau pārpildītajām Stradiņa un Gaiļezera slimnīcām; uzskata ieguldījumus veselības aprūpē par investīcijām, ne tikai tēriņiem, un kritizē to, ka reformas izskatīšanā valdībā netika uzklausīti nozares profesionāļi.	diena.lv
Inese Vaidere	Jaunā Vienotība	ES politika	Uzskata Eiropas Komisijas mērķi palielināt ražošanas īpatsvaru ES iekšzemes kopproduktā līdz 20 % 2035. gadā par nepietiekami ambiciozu un aicina mērķēt vismaz uz 30 %; uzsver, ka jaunajai ES rūpniecības politikai jāsniedz attīstības iespējas arī mazāku dalībvalstu ekonomikām un jāsamazina administratīvais slogs.	x.com
Atis Švinka	Progresīvie	Klimats	Uzskata, ka pielāgošanās klimata pārmaiņām vairs nav tikai vides politika, bet arī infrastruktūras, lauksaimniecības, veselības aprūpes un valsts budžeta aizsardzība; atbalsta Spānijas rosināto kopīgo ES klimata noturības fondu, jo mazām valstīm vienām būs grūti segt pieaugošās pielāgošanās izmaksas, un aicina uz godīgu diskusiju par to, vai izmaksas sedz visi nodokļu maksātāji, fosilās enerģijas uzņēmumi vai abas puses.	x.com
Andris Kulbergs	Apvienotais saraksts	Lauksaimniecība	Uzstāj, ka Latvijas lauksaimnieku produkcijai jābūt prioritārai pieejai valsts dzelzceļam un ostām, un ir uzdevis ostu pārvaldēm un VAS «Latvijas dzelzceļš» nodrošināt loģistikas prioritāti Latvijas izcelsmes lauksaimniecības produkcijai, tostarp graudiem; norāda, ka šā gada ražai jādod atelpa pēc trim smagiem gadiem, vienlaikus atzīstot, ka pašlaik bažu par ostu kapacitāti nav.	x.com
Raivis Zeltīts	Austošā Saule Latvijai	NVO un pilsoniskā sabiedrība	Aicina likvidēt Sabiedrības integrācijas fondu (SIF) un aizliegt partiju «Stabilitātei».	x.com
Viesturs Kleinbergs	Progresīvie	NVO un pilsoniskā sabiedrība	Diskusijā par jauniešu iesaisti politikā pauda, ka jaunieši ir nepieciešami vadībā, jo viņi nebaidās no pārmaiņām un nebaidās darīt.	tvnet.lv
Kristaps Krištopans	Latvija Pirmajā Vietā	Rail Baltica	Kritizē Rail Baltica projektu, dēvējot to par murgu, no kura vajadzētu atmosties ātrāk, un norāda, ka mērogā tas ir nesalīdzināmi lielāks par airBaltic problēmu.	x.com
Guntars Vītols		Degviela un enerģētika	Norāda, ka uzbrukums Vācijas elektroapgādei — īssavienojumi augstsprieguma tīklā divās vietās — parāda, cik neaizsargāta patiesībā ir elektroapgādes sistēma: šāda sabotāža izmaksājot praktiski neko, un aizsargāties pret to, kā viņš pieļauj, faktiski neesot iespējams.	x.com
Jānis Hermanis	MMN	Sabiedriskie mediji	Kritizē Latvijas Televīziju par neitralitātes trūkumu Zemgales debatēs un uzsver, ka tā tiek uzturēta no visu nodokļu maksātāju naudas.	x.com
Jāzeps Baško	MMN	Sabiedriskie mediji	Kritizē Latvijas Televīzijas priekšvēlēšanu debašu vadīšanu, vadītāja Gunta Bojāra darbu raksturojot kā angažētu, un uzskata, ka debašu uzdevums ir palīdzēt vēlētājam izvēlēties, kurš kā vadīs valsti, nevis prasīt politiķiem apliecināt iepriekšējo politiķu izstrādātās ilgtermiņa attīstības vīzijas.	x.com
Latvijas Banka		Sociālā politika	Latvijas Bankas ekonomiste Ludmila Fadejeva vērtē, ka ienākumu nevienlīdzība nozīmē arī iespēju nevienlīdzību nākamajai paaudzei, un uzskata, ka esošo naudu vajadzētu vairāk novirzīt tām grupām, kurām palīdzība nepieciešama visvairāk, cita starpā apsverot bērnu pabalstu piešķiršanas pārskatīšanu.	lsm.lv
Edvards Smiltēns	Apvienotais saraksts	Tieslietas	Uzskata, ka tiesnešu laiks jāvelta lietu izskatīšanai, nevis liekai birokrātijai, un Rīgas pilsētas tiesas noslodzes dēļ aicina paātrināt standartizējamu un tehnisku procesu automatizāciju, mērķtiecīgi ieviest mākslīgā intelekta risinājumus, mazināt birokrātiju tiesnešu un tiesu darbinieku ikdienā un stiprināt cilvēkresursus un juridisko atbalstu tiesnešiem, vienlaikus saglabājot cilvēka kontroli un tiesību aizsardzības garantijas.	x.com
Jānis Hermanis	MMN	Valsts pārvalde	Apgalvo, ka viņa komandai ir plāns valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošanai un izdevumu mazināšanai, neradot papildu slogu nodokļu maksātājiem.	x.com
Edgars Rinkēvičs	Bezpartejisks	Ārpolitika	Ielūdz pāvestu Leonu XIV apmeklēt Latviju; privātajā audiencē Vatikānā pārrunāja mieru Ukrainā, Eiropā un pasaulē.	x.com
Edgars Rinkēvičs	Bezpartejisks	Ārpolitika	Pauž, ka Latvija iestājas par iespējami drīzu risinājumu konfliktā ar Irānu, kas nepieļautu Irānas kodolieroču iegūšanu, atjaunotu preču plūsmu caur Hormuza šaurumu, apturētu pastāvošos kuģošanas draudus Sarkanajā jūrā un izbeigtu civiliedzīvotāju ciešanas.	nra.lv
Latvijas Darba Devēju Konfederācija		Transports	Vērtē RIX Rīgas lidostas pasažieru termināļa paplašināšanu kā Latvijas ekonomikas izaugsmei nepieciešamu infrastruktūras ieguldījumu, kas uzlabo uzņēmumu piekļuvi ārvalstu tirgiem.	lsm.lv

Koalīcija vs Opozīcija

Koalīcijas 17 pozīcijas koncentrējas ap diviem galdiem: imigrācijas plānu un graudu tranzītu. Tomēr dienas asākais iebildums pret premjeru nāk no koalīcijas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) tēmā, kurā pārējās sešas balsis pieder opozīcijai, ārpussaeimas partijām un neitrāliem runātājiem. Opozīcijas astoņas pozīcijas balstās galvenokārt uz vienu runātāju — no tām četras pieder Kristapam Krištopanam (LPV).

Spriedzes