Galvenais
- Izaugsmes vērtējumi: Latvijas Banka 3 % IKP kāpumu sauc par gana strauju, Arvils Ašeradens to saista ar valdības lēmumiem, bet Viktors Valainis uzskata, ka Latvijai vajadzīgi vismaz 4 %.
- Izglītības izmaiņas: Ilze Indriksone aizstāv vērtēšanas lēmumu nepieciešamību, vienlaikus atzīst «Skola 2030» ieviešanas kļūdas un piedāvā atšķirīgus eksāmenu sliekšņus.
- Gatavība krīzēm: Edgars Rinkēvičs aicina uzlabot kritisko bankomātu elektroapgādi un sabiedrības praktisko informēšanu. Reinis Pozņaks uzsver 72 stundu pašgatavību, rezerves sakarus un pašvaldību civilās aizsardzības plānus.
- Atšķirīgi tieslietu principi: Raivis Zeltīts aizstāv vienādu krimināltiesisku vērtējumu neatkarīgi no dzimuma, bet Atis Švinka atbalsta femicīda atzīšanu par slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos.
Aktīvākie politiķi
| Politiķis | Partija | Pozīcijas | Galvenās tēmas |
|---|---|---|---|
| Ilze Indriksone | Nacionālā apvienība | 5 | Izglītība, Valsts pārvalde, Budžets un finanses |
| Jānis Patmalnieks | Jaunā Vienotība | 3 | Degviela un enerģētika, Koalīcija un partijas, Valsts pārvalde |
| Edgars Rinkēvičs | Bezpartejisks | 2 | Budžets un finanses, Aizsardzība un drošība |
| Edvards Ratnieks | Nacionālā apvienība | 2 | Pašvaldības, Aizsardzība un drošība |
| Jānis Dombrava | Nacionālā apvienība | 2 | Imigrācija |
| Viktors Valainis | Zaļo un Zemnieku savienība | 2 | Budžets un finanses, Valsts kapitālsabiedrības |
| Alvis Hermanis | MMN | 1 | Imigrācija |
Galvenās tēmas
Budžets un finanses (10 pozīcijas)
Tendence (2026-08-31, trīs procentu izaugsme kļūst par kopīgu atskaites punktu, bet vērtējumi atšķiras): Latvijas Banka otrā ceturkšņa 3 % IKP kāpumu vērtē kā gana strauju, neraugoties uz ārējās vides satricinājumiem. Arvils Ašeradens to saista ar valdības lēmumiem investīciju piesaistei, kreditēšanas veicināšanai un birokrātijas mazināšanai. Viktors Valainis savukārt uzskata, ka 3 % nav pietiekami un Latvijai nepieciešama vismaz 4 % izaugsme.
Jānis Hermanis papildina kopainu ar nozaru dalījumu: izaugsmi uzturot tirdzniecība, apstrādes rūpniecība, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, finanšu pakalpojumi un veselības aprūpe, bet lejup slīdot transportam, lauksaimniecībai un viesmīlībai.
Avoti: Latvijas Banka, Arvils Ašeradens, Viktors Valainis, Jānis Hermanis.
Trīs procentu IKP kāpums kļuvis par kopīgu atskaites punktu, nevis kopīgu secinājumu: Latvijas Banka to vērtē kā gana strauju, Ašeradens uzsver valdības ieguldījumu, bet Valainis prasa augstāku tempu. Paralēli Kučinskis aicina priekšvēlēšanu laikā neradīt jaunus valsts izdevumus, savukārt Stendzenieks kritizē skaidras naudas pieejamības ierobežojumus.
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Edgars Rinkēvičs | Bezpartejisks | Uzskata, ka augusta vētra apliecināja — jāpilnveido elektroapgādes risinājumi kritisko bankomātu darbības nodrošināšanai. | leta.lv |
| Ēriks Stendzenieks | Latvija Pirmajā Vietā | Kritizē skaidras naudas pieejamības ierobežojumus — bankomātu pazušanu mazpilsētās, lielās komisijas par naudas izņemšanu/iemaksu un skaidras naudas lietošanas ierobežojumus —, ironizējot, ka Latvijas Banka par to rūpējoties. | x.com |
| Ilze Indriksone | Nacionālā apvienība | Atzīst, ka jaunajam skolu finansēšanas modelim «Programma skolā» speciālajā izglītībā vajadzēs papildus divus miljonus eiro un iepriekš nav bijuši pilnīgi aprēķini, bet neapstiprina bažas, ka modelis kopumā kļūs ievērojami dārgāks. | lsm.lv |
| Viktors Valainis | Zaļo un Zemnieku savienība | Uzskata, ka 3 % izaugsme nav pietiekama un ir nepieciešama vismaz 4 % izaugsme, vienlaikus vērtējot, ka valsts ir uz pareizā ceļa | x.com |
| Latvijas Banka | Vērtē, ka, par spīti ārējās vides satricinājumiem, Latvijas IKP 2. ceturksnī audzis gana ņipri – par 3 % salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo ceturksni. | x.com | |
| Latvijas Banka | Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs skaidro, ka procentu likmes jāceļ, lai inflāciju noturētu pie ECB 2 % mērķa vidējā termiņā, jo augsta inflācija visvairāk ietekmē mazāk turīgos iedzīvotājus, bet inflācija nav tik augsta, lai likmes būtu ļoti strauji jāceļ. | lsm.lv | |
| Latvijas Banka | Latvijas Bankas monetārās politikas pārvaldes padomnieks Dzintars Jaunzems vērtē, ka pārtrauktais ēku renovācijas finansējums veicina pārkaršanu: kamēr naudas nav, visi iesaistītie atdziest, bet, kad nauda parādās, visi skrien un dara. | lsm.lv | |
| Jānis Hermanis | MMN | Norāda, ka Latvijas ekonomikas izaugsmi šobrīd uztur tirdzniecība, apstrādes rūpniecība, IKT un finanšu pakalpojumi un veselības aprūpe, savukārt uz leju slīd transports, lauksaimniecība un viesmīlība. | x.com |
| Arvils Ašeradens | Jaunā Vienotība | Uzskata, ka Latvijas ekonomikas izaugsme otrajā ceturksnī (3 %) nav viena mēneša vai viena ceturkšņa veiksmes stāsts, un norāda, ka izaugsmi sekmējuši Evikas Siliņas valdības laikā pieņemtie lēmumi investīciju piesaistei, kreditēšanas veicināšanai un birokrātijas mazināšanai. | x.com |
| Māris Kučinskis | Apvienotais saraksts | Uzskata par svarīgu uzņēmēju aicinājumu priekšvēlēšanu laikā neradīt arvien jaunus izdevumus valstij | x.com |
Imigrācija (3 pozīcijas)
Dombrava piedāvā konkrētu ierobežojumu paketi un vienlaikus kritizē tās izskatīšanas atlikšanu. Hermanis diskusiju paplašina ar kopēju, uz valdībām attiecinātu apgalvojumu par migrācijas apjomu, taču nepiedāvā atsevišķu regulējuma instrumentu.
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Jānis Dombrava | Nacionālā apvienība | Pārmet Rīcības koalīcijai imigrācijas ierobežošanas plāna pieņemšanas atlikšanu: norāda, ka, neraugoties uz 1. septembra termiņu, koalīcijas sēdē sākusies mīņāšanās un piemeklēti izdomāti argumenti, tādēļ šonedēļ valdība plānu neskatīs, un uzstāj, ka plānam ir jābūt pieņemtam. | x.com |
| Jānis Dombrava | Nacionālā apvienība | Virza Iekšlietu ministrijā sagatavoto visaptverošo imigrācijas ierobežošanas plānu, kas paredz kvotas trešo valstu valstspiederīgajiem, stingras prasības ārvalstu studentiem un augstskolām, ierobežojumus ārvalstnieku nodarbinātībai un kurjerpakalpojumu darbībai, stingrāku patvēruma meklētāju kontroli ar regulāriem reidiem un Valsts aizsardzības dienestu Valsts robežsardzē. | x.com |
| Alvis Hermanis | MMN | Apgalvo, ka Siliņas/Kulberga valdības Latvijā ievedušas 130 000 migrantu. | x.com |
Tieslietas (2 pozīcijas)
Švinka piedāvā dzimuma motīvu nostiprināt Krimināllikumā kā sevišķi pastiprinošu apstākli. Zeltīts iebilst pret atšķirīgu vērtējumu pēc dzimuma un pretstata tam vienādas kriminālatbildības principu.
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Raivis Zeltīts | Austošā Saule Latvijai | Uzskata nāvessodu par nepieciešamu par nežēlīgām slepkavībām; savu pozīciju nav mainījis — neatkarīgi no dzimuma un nokrāsas | x.com |
| Atis Švinka | Progresīvie | Atbalsta Progresīvo iesniegtos Krimināllikuma grozījumus, kas rosinātu femicīdu atzīt par slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos; uzskata, ka, ja vardarbības pamatā ir naids, vēlme kontrolēt vai sodīt sievieti tāpēc, ka viņa ir sieviete, valstij tas skaidri jānosauc un atbilstoši jāvērtē. | x.com |
Izglītība (3 pozīcijas)
Indriksones līnija apvieno divus virzienus: atestāta saņemšanu nesaistīt ar centralizēto eksāmenu rezultātiem, bet latviešu valodas un matemātikas slieksni saglabāt kā nosacījumu uzņemšanai 10. klasē. Vienlaikus ministre atzīst iepriekšējās reformas ieviešanas kļūdas, taču pašreizējās izmaiņas noraida saukt par jaunu reformu.
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Ilze Indriksone | Nacionālā apvienība | Noraida apsūdzības par sasteigtiem eksperimentiem izglītībā: uzsver, ka vērtēšanas izmaiņas nav reforma, bet konkrēti lēmumi, kurus daļēji izraisījusi iepriekšējās reformas īstenošanas prakse un rezultāti; vienlaikus piekrīt kritikai par «Skola 2030», atzīstot par svarīgāko kļūdu spītīgu turēšanos pie lēmuma, nevis trajektorijas koriģēšanu. | jauns.lv |
| Ilze Indriksone | Nacionālā apvienība | Uzskata, ka 9. klasi jāļauj pabeigt visiem skolēniem ar sekmīgām atzīmēm, neatkarīgi no centralizēto eksāmenu rezultātiem, un lēmums jāpieņem nākamā mācību gada laikā, lai pavasarī šos bērnus neapturētu. | lsm.lv |
| Ilze Indriksone | Nacionālā apvienība | Atšķirīgi no IZM anotācijas risinājuma iestājas par minimālā sliekšņa saglabāšanu latviešu valodas un matemātikas eksāmenos, bet tā atcelšanu dabaszinību eksāmenā; slieksnis būtu nosacījums uzņemšanai 10. klasē. | diena.lv |
Aizsardzība un drošība (3 pozīcijas)
Rinkēvičs un Pozņaks abi runā par praktisku gatavību krīzei: prezidents izceļ sabiedrības informēšanu, bet Pozņaks — mājsaimniecību pašgatavību, rezerves infrastruktūru un pašvaldību plānus. Ratnieks drošības tēmu pārvieto pilsētvidē, piesakot konkrētu sarunu ar abu policiju vadību par jauniešu pārkāpumiem un prevenciju.
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Edgars Rinkēvičs | Bezpartejisks | Uzskata, ka iedzīvotājiem nepieciešams sniegt praktisku informāciju par vienkāršiem soļiem, ko veikt savlaicīgi, lai izvērtētu un stiprinātu gatavību dažādām krīzes situācijām. | leta.lv |
| Edvards Ratnieks | Nacionālā apvienība | Apņemas jaunnedēļ tikties ar abu policiju vadību, lai uzklausītu aktuālo situāciju saistībā ar jauniešu pārkāpumiem un prevencijas pasākumiem un uzlabotu drošību pilsētā. | x.com |
| Reinis Pozņaks | Apvienotais saraksts | Uzskata, ka vētra jāuztver kā iespēja pārbaudīt, cik gatava Latvija ir krīzei — viens no lielākajiem nākotnes hibrīddraudiem varētu būt energoapgādes un kritisko pakalpojumu paralizēšana, tāpēc nepieciešami ģeneratori, degvielas rezerves un rezerves risinājumi kritiskajiem pakalpojumiem un sakariem; 72 stundu pašnodrošināšanās prasība ir pamatota, jo lielās krīzēs valsts dienesti nevar vienlaikus palīdzēt visiem, tādēļ iedzīvotājiem pašiem jābūt gataviem pirmajās stundās un dienās parūpēties par sevi; pašvaldībām bija jāizmanto brīdinājuma laiks pirms vētras, un civilās aizsardzības plānos turpmāk jāiekļauj arī tas, kā rīkoties, ja vairākas dienas nav pieejama kanalizācija. | la.lv |
Pārējās tēmas (16 pozīcijas 11 tēmās)
Pārējās tēmas rāda vairākus konkrētus pārvaldības lēmumus: kompensācijas par ilgstošu elektroapgādes pārtraukumu, paredzamāku lielo projektu izskatīšanu, SIF pārvaldības maiņu un pašvaldību regulējuma labojumus. Politiskajā slānī vienlaikus parādās domstarpības par vēja parku lēmumiem un nākamās valdības atbildību par «Tet» un LMT darījumu.
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Tēma | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|---|
| Jānis Vitenbergs | Nacionālā apvienība | Degviela un enerģētika | Pēc augusta vētras uzdevis KEM sagatavot grozījumus, lai iedzīvotājiem nebūtu jāmaksā fiksētā pieslēguma maksa, ja vētras vai plūdu dēļ elektroapgādes pārtraukums pārsniedz 72 stundas; pārrunājis ar «Sadales tīklu» un «Augstsprieguma tīklu», ka šādos gadījumos lietotājam par attiecīgo mēnesi fiksētā maksa netiks piemērota, un aicinās Ministru kabinetu grozījumus apstiprināt steidzami, lai kārtība būtu piemērojama jau šīs vētras skartajiem lietotājiem. | la.lv |
| Jānis Patmalnieks | Jaunā Vienotība | Degviela un enerģētika | Kritizē valdību par viena no lielākajiem Latvijas investīciju projektiem — vēja parka — noraidīšanu tādēļ, ka daži miljonāri iebilst; uzskata, ka Latvijai būtu jāsamazina enerģijas cenas ar atjaunojamo energoresursu palīdzību un jāattīsta ražošana valstī, nevis jāgaida 'Laimes lācis'. | x.com |
| Uldis Augulis | Zaļo un Zemnieku savienība | Lauksaimniecība | Uzstāj, ka neviens formāls dokuments nedrīkst pazemināt Latvijas lauksaimnieku un mežsaimnieku konkurētspēju Eiropā un pasaulē. | x.com |
| Viktors Valainis | Zaļo un Zemnieku savienība | Valsts kapitālsabiedrības | Uzskata, ka «Tet» un LMT daļu izpirkšanas darījums šīs valdības laikā netiks realizēts un lēmums jāpieņem nākamajai valdībai, jo tehniskā valdība nevar pieņemt tik atbildīgu lēmumu; panākta vienošanās ar otru akcionāru par darījuma termiņa pagarināšanu līdz gada beigām | lsm.lv |
| Valdis Dombrovskis | Jaunā Vienotība | ES politika | Uzsver, ka gandrīz 2 miljardi eiro no ES Atveseļošanas fonda Latvijai ļāvuši īstenot reformas un investīcijas ar konkrētiem ieguvumiem iedzīvotājiem, paziņo, ka šodien sasniegts būtisks atskaites punkts — nacionālā plāna ieviešanas termiņš —, un apliecina, ka Eiropas Komisija turpinās cieši sadarboties ar Latvijas iestādēm, lai veiksmīgi pabeigtu fonda īstenošanu. | x.com |
| Jurģis Liepnieks | Koalīcija un partijas | Analizē, ka, lai arī saskaņā ar Valaini valdība esot tehniska un nevarot lemt neko svarīgu, darījums tomēr tiek plānots līdz gada beigām — tātad tiek cerēts uz citu valdību bez Kulberga, un viss rādot, ka tā būs bez ZZS. | x.com | |
| Jānis Patmalnieks | Jaunā Vienotība | Koalīcija un partijas | Pārmet Nacionālajai apvienībai, ka tās politiķi — tai skaitā priekšlikuma iesniedzējs Vitenbergs — iebilst pret vēja parkiem, 'makšķerējot balsis' no protestējošajiem vēlētājiem, lai gan partijai būtu jārūpējas par Latvijas enerģētisko neatkarību. | x.com |
| Nauris Puntulis | Nacionālā apvienība | NVO un pilsoniskā sabiedrība | Uzskata, ka pirms lēmuma par SIF turpmāko attīstību jāizvērtē katra scenārija riski, ietekme un efektivitāte; par vienu no būtiskākajiem nākotnes uzdevumiem min SIF depolitizāciju, lai tā darbība būtu mazāk pakļauta politisko izmaiņu ietekmei, un aicina izvērtēt vairāku programmu nodošanu citām institūcijām (Mediju atbalsta fonda administrēšanu NEPLP, NVO fonda administrēšanu Valsts kancelejai, diasporas programmu pārraudzību Ārlietu ministrijai). | tvnet.lv |
| Edvards Ratnieks | Nacionālā apvienība | Pašvaldības | Aicina Finanšu ministriju steidzami mainīt normatīvos aktus, lai pēc dabas stihijām pašvaldības bez atlīdzības drīkstētu nodot iedzīvotājiem pašvaldības zemē kritušos kokus; rosina noteikt, ka publiska persona pēc dabas stihijas var bez atlīdzības nodot privātpersonām tās teritorijā radušos koksni, ja šī manta nav saimnieciski lietderīgi realizējama vai tās realizācijas izmaksas pārsniedz iespējamos ieņēmumus. | x.com |
| Ansis Pūpols | Nacionālā apvienība | Pašvaldības | Uzskata par nepieļaujamu, ka pašvaldība lokālu apkaimju jautājumos veic aptaujas, kurās var piedalīties jebkurš un vairākas reizes, jo šāda metode nenoskaidro apkaimes iedzīvotāju viedokli. | x.com |
| Ilze Indriksone | Nacionālā apvienība | Valsts pārvalde | Aicina mazināt birokrātiju skolās un dot tām lielāku autonomiju: katra jauna prasība vai atskaite jāvērtē pēc tā, kurš no tās reāli iegūst, vai tā uzlabo procesus un vai pieprasītā informācija jau nav iestāžu rīcībā. | jauns.lv |
| Jānis Patmalnieks | Jaunā Vienotība | Valsts pārvalde | Uzskata, ka Ministru kabinetam nevajag pieņemt lēmumus par konkrētiem projektiem — tam jārada spēles noteikumi, nevis jāpiedalās spēlē —, bet lēmumi par projektiem jāpieņem valsts iestādēm (piemēram, Valsts vides dienestam), un ka tas jādara bezpartejiskam civildienestam; atgādina, ka viņa Saeimā iesniegtais priekšlikums par šo kārtību komisijā guva atbalstu, bet Saeimas sēdē neguva. | x.com |
| Filips Rajevskis | Vēlēšanas | Uzskata, ka partiju reitingi, neskatoties uz kampaņām, ir samērā statiski un neizlēmušo vēlētāju skaits nesamazinās. | x.com | |
| Jurģis Liepnieks | Vēlēšanas | Vērtē, ka Jaunā Vienotība pelnīti ir nemīlētākā no partijām — stabili starp Suverēno varu un Stabilitāti (reitingu rangā). | x.com | |
| Andrejs Judins | Jaunā Vienotība | Korupcija un KNAB | Atbalsta priekšlikumu grozīt Interešu konflikta novēršanas likumu — tā pieņemšana nodrošināšot vienotu tiesību normas izpratni un atslogos KNAB, ļaujot tam pievērsties korupcijas apkarošanai. | x.com |
| Marta Kotello | Progresīvie | Pilsētvide | Paziņo, ka 11. novembra krastmalā posmā starp Vanšu tiltu un Dzelzceļa tiltu tiks izbūvēts 1,1 kilometru garš no autotransporta un gājēju plūsmas nodalīts veloceļš — daļa no velomaršruta "Centrs – Ķengarags – Rumbula – Dārziņi", kura garums no Vanšu tilta līdz Dārziņu apkaimei sasniedz aptuveni 14 kilometrus; drīzumā būvēs arī Dārziņu posmu, tiks atjaunots promenādes segums posmā no Dzelzceļa līdz Akmens tiltam un izbūvēta jauna gājēju pāreja pie Akmens tilta pie kuģīšu piestātnes. | x.com |
Papildu konteksts
Tendence (2026-08-30, KNAB strīds pāriet no atšķirīgas likuma interpretācijas uz priekšlikumu mainīt pašu regulējumu): Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs saskatījis pārkāpumus gadījumos, kad kandidāti balsojuši par sevi neatkarīgu institūciju vadītāju vēlēšanās. Tieslietu ministrs Edvards Smiltēns šo pieeju kritizē kā pārāk formālistisku, ja pārkāpums ir tikai formalitāte un nevienam nenodara kaitējumu, un aicina tiesību piemērotājus vērtēt lietas plašāk.
Smiltēna atbilde nepaliek tikai publiskas kritikas līmenī: viņš Saeimā iesniedzis grozījumus Interešu konflikta novēršanas likumā, lai novērstu neskaidrības par amatpersonu dalību balsojumos par savas institūcijas vadības ievēlēšanu. Tas atšķiras no 25. augusta kompensāciju pavediena, kur KNAB secinājumiem sekoja solījumi pārskatīt Saeimas iekšējo kārtību; šeit tiek piedāvāta konkrēta likuma normas maiņa.
Koalīcija vs Opozīcija
| Bloks | Pozīcijas | Partijas | Galvenie runātāji | Dominējošās tēmas |
|---|---|---|---|---|
| Koalīcija | 23 | NA, JV, ZZS, AS | Indriksone (5), Patmalnieks (3), Ratnieks (2) | Budžets un finanses, Izglītība, Pašvaldības |
| Opozīcija | 3 | PRO, LPV | Švinka (1), Kotello (1), Stendzenieks (1) | Budžets un finanses, Pilsētvide, Tieslietas |
| Bez Saeimas frakcijas | 3 | MMN, Austošā Saule Latvijai | Alvis Hermanis (1), Jānis Hermanis (1), Zeltīts (1) | Budžets un finanses, Tieslietas, Imigrācija |
| Bezpartejiskie | 2 | Bezpartejisks | Rinkēvičs (2) | Budžets un finanses, Aizsardzība un drošība |
| Neitrāli | 6 | — | Latvijas Banka (3), Liepnieks (2), Rajevskis (1) | Budžets un finanses, Vēlēšanas, Koalīcija un partijas |
Koalīcijas redzamākā kopīgā tēma ir ekonomika, tomēr tās pārstāvji tajā runā par atšķirīgiem jautājumiem — izaugsmes tempu, skolu finansējumu, fiskālo piesardzību un skaidras naudas infrastruktūru. Opozīcijas pozīcijas neveido vienotu alternatīvu: tās koncentrējas atsevišķi uz tieslietām, pilsētvidi un skaidras naudas pieejamību.
Spriedzes
| Tips | Avots | Mērķis | Tēma | Apraksts | Saite |
|---|---|---|---|---|---|
| politikas nostāju konflikts | Kristaps Krištopans (Latvija Pirmajā Vietā) | Atis Švinka (Progresīvie) | Imigrācija | Kristaps Krištopans iebilst pret termiņuzturēšanās atļauju režīma noraidīšanu, uzskatot, ka mazais pieteikumu skaits nerada valsts drošības risku. Atis Švinka iebilst pret atļauju piešķiršanu trešo valstu pilsoņiem apmaiņā pret ieguldījumiem un šo pieeju raksturo kā atgriešanos pagātnē. | x.com |
| politikas nostāju konflikts | Raivis Zeltīts (Austošā Saule Latvijai) | Atis Švinka (Progresīvie) | Tieslietas | Raivis Zeltīts iebilst pret dzimumam piesaistītu atšķirīgu krimināltiesisku vērtējumu un, kritizējot Ata Švinkas pieeju, uzsver viena likuma un vienas taisnības principu neatkarīgi no dzimuma. Atis Švinka atbalsta femicīda atzīšanu par slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja sieviete nogalināta dzimuma vai ar dzimumu saistīta motīva dēļ. | x.com |
Tieslietu strīdā saduras universālas kriminālatbildības un dzimuma motīva īpašas atzīšanas principi. Imigrācijas strīdā domstarpība ir par to, vai ieguldījumu apmaiņa pret uzturēšanās atļaujām pati par sevi rada nepieņemamu drošības un politikas risku.
Pretrunas
Dienā nav reģistrēta neviena jauna pretruna.
Skats uz priekšu
- Valdībai jālemj par izglītības vērtēšanas izmaiņām un eksāmenu sliekšņiem; koalīcijas partneru iebildumi saglabā ieviešanas termiņa nenoteiktību.
- Vitenbergs sola steidzami virzīt kārtību, kas ļautu nepiemērot fiksēto elektroapgādes pieslēguma maksu pēc ilgstošiem vētras vai plūdu izraisītiem pārtraukumiem.
- «Tet» un LMT daļu izpirkšanas termiņš pagarināts līdz gada beigām, bet Valainis lēmumu saista ar nākamo, nevis tehnisko valdību.