Galvenais
- Prezidenta uzruna Aglonā un divi iebildumi tai: Edgars Rinkēvičs nosoda naidu pret jebkuru tautu, rasi vai reliģiju un sauc drošību par ikviena atbildību; Matīss Žuravļevs (ASL) tajā pašā dienā apšauba aicinājumu uz vienotību ar citām tautām un reliģijām, bet Lato Lapsa amatā esošo prezidentu dēvē par «gļēvo bezmugurkaulnieku».
- Sabiedrības integrācijas fonda liktenis: Raivis Zeltīts (ASL) prasa fondu likvidēt un tā vietā veidot Nacionālās saliedētības fondu ar patriotisma un ģimenes vērtību programmu; kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) trīs dienas iepriekš pauda pretēju virzienu — fondu vispirms depolitizēt, nevis slēgt.
- Granulu tirgus pirms apkures sezonas: klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) pateicas ražotājiem par brīvprātīgu vienošanos apgādāt Latvijas tirgu vispirms, bet brīdina par valsts iesaisti ar tirgus regulāciju, ja cilvēki granulas nevarēs nopirkt.
- Darba devēji par eksāmenu slieksni: Latvijas Darba devēju konfederācija atbalsta minimālā centralizēto eksāmenu sliekšņa atcelšanu, lai eksāmena rezultāts pats par sevi vairs nebūtu šķērslis pamatizglītības apliecības saņemšanai.
- Opozīcijas vienīgā balss: Atis Švinka (PRO) iebilst, ka degvielas nodokļu samazināšana viena pati nevar būt ilgtermiņa risinājums cenu slogam.
Aktīvākie politiķi
| Politiķis | Partija | Pozīcijas | Galvenās tēmas |
|---|---|---|---|
| Alvis Hermanis | MMN | 2 | Koalīcija un partijas, Vēlēšanas |
| Edgars Rinkēvičs | Bezpartejisks | 2 | Aizsardzība un drošība, Sociālā politika |
| Edvīns Šnore | Nacionālā apvienība | 2 | Aizsardzība un drošība, Imigrācija |
| Raivis Zeltīts | Austošā Saule Latvijai | 2 | NVO un pilsoniskā sabiedrība, Koalīcija un partijas |
| Andris Kulbergs | Apvienotais saraksts | 1 | Droni |
| Atis Švinka | Progresīvie | 1 | Degviela un enerģētika |
| Edvards Ratnieks | Nacionālā apvienība | 1 | Imigrācija |
Galvenās tēmas
Aizsardzība un drošība (6 pozīcijas)
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs uzstājās Aglonas bazilikā 15. augustā. Uzruna nāca nedēļā, kurā Latvijas gaisa telpā ielidojušu bezpilota lidaparātu notrieca Nacionālie bruņotie spēki kopā ar NATO sabiedrotajiem un kurā turpinājās strīds par pretdronu sistēmu iepirkumu. Tajā pašā dienā Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes vadību pārņēma pulkvežleitnants Ģirts Savins.
Pretēju nostāju šajā tēmā nav — pozīcijas slāņojas: NBS vadība runā par uzdevumiem un gatavību, Rinkēvičs par iedzīvotāju rīcības modeli, Šnore (NA) par sabiedroto klātbūtni. Vienīgā kritika nāk no komentētāja Liepnieka, un tā vērsta nevis pret drošības politiku, bet pret to, kā par prezidenta atvaļinājuma pārtraukšanu paziņots sabiedrībai.
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Latvijas armija (NBS) | NBS komandieris ģenerālleitnants Kaspars Pudāns pauž, ka valsts jāsargā no apdraudējumiem pēc iespējas agrāk — vēl tiem nesākoties — vai ārpus Latvijas robežām, un ka zemessargiem jābūt gataviem tikt nosūtītiem arī uz austrumu robežu un piekrasti, kā arī dienēt starptautiskās operācijās, vienlaikus norādot, ka primāri Zemessardzes uzdevums joprojām paliek savas dzīvesvietas aizsardzība. Jaunais Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes komandieris pulkvežleitnants Ģirts Savins par savas brigādes trim darbības virzieniem nosauc brigādes skaitliskā sastāva palielināšanu, kaujas gatavību (komandu vadību un manevrētspējas) un Ukrainas pieredzē balstītu jauno tehnoloģiju ieviešanu. | lsm.lv | |
| Edvīns Šnore | Nacionālā apvienība | Atzinīgi vērtē 800 dāņu karavīru ierašanos Latvijā un pateicas Dānijai, uzsverot, ka dāņi vienmēr bijuši Latvijas sabiedrotie: Brīvības cīņās dāņu brīvprātīgie nākuši palīgā, un 1919. gadā dāņi atbrīvojuši Jēkabpili no komunistiem. | x.com |
| Edgars Rinkēvičs | Bezpartejisks | Uzsver, ka Latvijas drošība nav tikai dienestu darbs, bet ikviena atbildība par sevi un saviem līdzcilvēkiem; aicina ikdienā atrast «zelta vidusceļu» starp trauksmi un vienaldzību — mierīgu un mērķtiecīgu rīcību, kas ietver arī došanos uz drošu vietu brīžos, kad šķiet, ka nekas jau nenotiks. Norāda, ka apdraudētas ir debesis un jauni incidenti var atkārtoties. | lsm.lv |
| Jurģis Liepnieks | Vērtē, ka vispārējā drošības situācija pasliktinās, un domā, ka Krievija šogad pret NATO turēsies pie „salami taktikas” — incidenti kļūšot biežāki, nopietnāki un atklātāki. | x.com | |
| Jurģis Liepnieks | Uzskata, ka ziņas palaišana par prezidenta atvaļinājuma pārtraukšanu drošības situācijas dēļ, neko nepaskaidrojot, šajos apstākļos ir komunikācijas katastrofa, par kuru lielāku esot grūti iztēloties; komunikācijas veicējus, tos nenosaucot vārdā, raksturo kā „nožēlojamus diletantus”. | x.com | |
| Jurģis Liepnieks | Uzskata, ka no ASV mediju (šoreiz „The New York Times”) ziņām par Putina lēmumu līdz 2026. gada beigām sašķelt NATO nevar izdarīt secinājumus par pieaugušiem militāriem draudiem Latvijai tagad, jo ziņas attiecas uz 2025. gada nogales sapulci; vērtē, ka šķelšana kopumā nav izdevusies, lai gan ASV no Eiropas izvedušas diezgan daudz karaspēka. | x.com |
Valsts pārvalde (1 pozīcija)
Žurnālists Lato Lapsa augustā vairākkārt publiski vērtējis valsts iestāžu un amatpersonu rīcību; 12. augustā viņš Nacionālo bruņoto spēku vadību pēc pirmā drona incidenta nosauca par gļēvu un melīgu (x.com). Līdz šim mēneša iebildumi bijuši vērsti pret Apvienotā saraksta politiķiem un bruņoto spēku vadību — šis ir pirmais, kas adresēts Valsts prezidentam.
Izteikums ir tiešs pretstats prezidenta tajā pašā dienā paustajai nostājai, ka jebkurš naids ir postošs. Pretsvaru šai pozīcijai dienas ierakstos neviens nesniedz.
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Lato Lapsa | Apgalvo, ka Latvijai ir sava valsts tikai tāpēc, ka latvieši Piektajā gadā, latviešu strēlnieki un Brīvības cīņu dalībnieki ienīda tos, «kuri bija pelnījuši naidu», un pretstata tam pašreizējo Valsts prezidentu, kuru dēvē par «gļēvo bezmugurkaulnieku»; brīdina, ka «sērga», kā viņš to sauc, tagad vēlas šo valsti iznīcināt vai pievākt sev. | x.com |
Kultūra (1 pozīcija)
«Austošā Saule Latvijai» ir ārpus Saeimas esošs spēks, kura pārstāvji augustā regulāri iesaistās identitātes un simbolu tematikā — 7. augustā Raivis Zeltīts runāja par «simbolu cīņu» ap jaunlatviešu vārdu un Rīgas Latviešu biedrības namu. Šajā gadījumā reakcija adresēta tieši Valsts prezidenta uzrunai.
Žuravļevs ir vienīgais, kas prezidenta aicinājumam uz vienotību iebilst tieši, to arī citējot. Viņa partijas biedrs Zeltīts tajā pašā dienā runā par citu asi — Sabiedrības integrācijas fonda likteni.
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Matīss Žuravļevs | Austošā Saule Latvijai | Apšauba prezidenta Edgara Rinkēviča aicinājumus būt vienotiem ar citām rasēm, tautām un reliģijām un jautā, kāpēc tiekot uzspiests radikāls kreisums; apgalvo, ka Latvija nav dibināta multikulturālismam un galēji kreisiem eksperimentiem. | x.com |
Sociālā politika (2 pozīcijas)
Aglonas uzrunas otrs slānis skāra sabiedrības iekšējo noturību: naidu, sociālo tīklu anonimitāti un prasību cienīt valsts vērtības, kultūru un valodu. Paralēli publiskajā telpā turpinās diskusija par demogrāfiju — 14. augustā Jānis Hermanis (MMN) publiskoja dzimstības krituma aplēses šim gadam.
Abas pozīcijas skar sabiedrības noturību, bet no dažādiem galiem: Rinkēvičs runā par attieksmi sabiedrības iekšienē, Rajevskis — par to, vai demogrāfijas atbalstam ir jēga, ja bērni un jaunieši aizbrauc.
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Edgars Rinkēvičs | Bezpartejisks | Nosoda jebkuru naidu — pret latviešiem vai cittautiešiem, citas rases, ādas krāsas vai jebkuras reliģiskās pārliecības cilvēkiem — kā postošu, tādu, kas aptur attīstību un vienotību, un aicina pret to cīnīties visiem kopā; norāda, ka naidu sabiedrībā pastiprina sociālo tīklu anonimitāte. Vienlaikus uzsver, ka visiem, kas sauc Latviju par savām mājām, ir jāciena un jāievēro tautas un valsts vērtības, kultūra un valoda. | lsm.lv |
| Filips Rajevskis | Uzskata, ka pie tik lielas bērnu un jauniešu aizbraukšanas — ko viņš dēvē par bērnu eksportu — demogrāfijas atbalsts ir samērā bezjēdzīga lieta; pieņēmumu, ka Latvijas vecāki savu bērnu nākotni vislabāk saskata ārpus Latvijas, viņš pats nosauc par subjektīvu sajūtu un vaicā, vai par to ir pieejama statistika. | x.com |
Koalīcija un partijas (2 pozīcijas)
Pirms vēlēšanām ārpus Saeimas esošie spēki definē, ar ko tie atšķiras no esošajām partijām. Augusta sākumā «Austošā Saule Latvijai» jau apgalvoja, ka citi spēki pārņem tās programmas priekšlikumus; MMN savu valsts pārvaldes programmu publiskoja jūlija beigās.
Abi runātāji ir ārpus Saeimas: Alvis Hermanis MMN adresē tiem, kas neidentificējas ar viņa aprakstīto sabiedrības daļu, bet Zeltīts «Austošās Saules Latvijai» izveidi pamato ar nacionālkonservatīvo spēku nespēju politikas atcelt, ne tikai labot. Koalīcijas partiju reakcija uz šo kritiku dienas ierakstos nav fiksēta.
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Alvis Hermanis | MMN | Norāda, ka MMN ir domāta tiem, kuriem ir grūtības identificēties ar to sabiedrības daļu, kurai, viņaprāt, patīk gadiem ilgi atrasties visās ES tabulu pēdējās vietās. | x.com |
| Raivis Zeltīts | Austošā Saule Latvijai | Kritizē līdzšinējos nacionālkonservatīvos spēkus par to, ka tie tikai reaģē uz kreiso virzīto politiku un veic kosmētiskus labojumus, bet nekad pilnībā neatceļ politikas, ko viņš uzskata par kaitnieciskām — ne SIF, ne Stambulas konvenciju, ne partnerības institūciju; ar to pamato «Austošās Saules Latvijai» izveidi un prasību pēc atgriezeniska procesa, kas atceļ līdzšinējo kreiso politiku. | x.com |
NVO un pilsoniskā sabiedrība (1 pozīcija)
Sabiedrības integrācijas fonda nākotne augustā ir atklāta strīda priekšmets. Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) 5. augustā prasīja fondā nekavējoties veikt virkni uzlabojumu un 12. augustā pauda, ka to vajadzētu depolitizēt, iespējams — mainīt zīmolu un daļu funkciju nodot citām iestādēm. Prasību fondu likvidēt jau iepriekš izteikuši Matīss Žuravļevs (ASL) 6. augustā (x.com) un Alvis Hermanis (MMN) jūlija beigās partijas valsts pārvaldes programmā (x.com).
Zeltīta prasība ir konkrētāka par līdzšinējām: viņš nosauc gan likvidāciju, gan aizstājēju un norāda, kuras programmas pārceļamas. Puntulis to pašu fondu 12. augustā vērtēja pretējā virzienā — depolitizēt un, iespējams, pārsaukt, nevis slēgt (lsm.lv).
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Raivis Zeltīts | Austošā Saule Latvijai | Uzskata, ka Sabiedrības integrācijas fonds ir likvidējams un tā vietā no jauna veidojama organizācija ar citu juridisko bāzi, citiem cilvēkiem un valsts programmu, kuras centrā ir patriotisma un ģimenes vērtību stiprināšana; jaunajam Nacionālās saliedētības fondam pārceļamas atsevišķās SIF pozitīvās programmas (ģimenes atbalsts, Ukrainas atbalsts), un tas būtu mazāka institūcija, lai taupītu valsts līdzekļus. Pamato ar to, ka integrācijas politika esot balstīta PSRS īstenotās kolonizācijas un rusifikācijas pārdefinēšanā par mazākumtautību jautājumu. | x.com |
Degviela un enerģētika (2 pozīcijas)
Klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) kopš jūlija vidus ir norādījis uz granulu pieejamības risku pirms apkures sezonas, un 5. augustā viņš aicināja ražotājus pievienoties brīvprātīgam memorandam par Latvijas mājsaimniecību prioritāru apgādi (delfi.lv). Paralēli turpinās vairāku mēnešu diskusija par degvielas cenu slogu mājsaimniecībām un tā risinājumiem.
Vitenberga vēstījums ir divdaļīgs — pateicība par brīvprātīgo vienošanos un nosacīts brīdinājums par tirgus regulāciju, ja granulas pirms apkures sezonas kļūs nepieejamas. Švinka runā par citu enerģētikas slāni: degvielas cenu slogu pret ienākumiem, kur nodokļu samazinājums, viņaprāt, nav pietiekams ilgtermiņa risinājums.
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Jānis Vitenbergs | Nacionālā apvienība | Atbalsta brīvprātīgu vienošanos ar granulu ražotājiem par Latvijas tirgus apgādi vispirms un pateicas tiem, kuri tai pievienojušies, taču brīdina, ka gadījumā, ja pirms apkures sezonas situācija pasliktināsies un cilvēki nevarēs nopirkt granulas, valsts iesaistīsies ar tirgus regulāciju. | lsm.lv |
| Atis Švinka | Progresīvie | Uzskata, ka ilgtermiņa risinājums degvielas cenu slogam nevar būt tikai nodokļu samazināšana degvielai — līdzās jārisina produktivitātes, investīciju un algu jautājums un jānodrošina alternatīvas, tostarp labs sabiedriskais transports un dzelzceļš. Norāda, ka degvielas litra cena ES valstīs būtiski neatšķiras, taču attiecībā pret iedzīvotāju ienākumiem Latvija kopā ar Rumāniju, Bulgāriju un Grieķiju ir starp valstīm, kur degvielas iegāde rada vislielāko slogu. | x.com |
Izglītība (1 pozīcija)
Izglītības standarta grozījumu apspriešanā centrālais strīds ir par centralizētajiem eksāmeniem 9. klasē. Latvijas Darba devēju konfederācija 6. augustā atbalstīja centralizētā dabaszinību eksāmena ieviešanu, bet 14. augustā aicināja jauno valdību to ieviest jau šajā mācību gadā, norādot, ka lēmums atlikts astoņus gadus (x.com).
Darba devēju nostāja saista divas lietas vienā solī: jauna centralizētā eksāmena ieviešanu un minimālā sliekšņa atcelšanu kā priekšnosacījumu pamatizglītības apliecībai. Izglītības ministrijas un deputātu vērtējums dienas ierakstos neparādās.
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Latvijas Darba Devēju Konfederācija | Atbalsta minimālā centralizēto eksāmenu sliekšņa atcelšanu, lai eksāmena rezultāts pats par sevi vairs nebūtu šķērslis pamatizglītības apliecības saņemšanai; uzsver, ka skolēnam ar vājākām zināšanām jāsaņem atbalsts, nevis jāzaudē iespēja pabeigt pamatizglītību. Atteikšanās no sliekšņa paredzēta vienlaikus ar dabaszinību centralizētā eksāmena ieviešanu. | nra.lv |
Pārējās tēmas (9 pozīcijas 8 tēmās)
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Tēma | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|---|
| Filips Rajevskis | airBaltic | Prognozē, ka valsts atbalsts «airBaltic» būs lielāks nekā 30 miljoni eiro: lai biznesa plāns sāktu strādāt, uzņēmumam nāksies vērsties pie valdības, jo plānā iezīmēta vajadzība pēc aptuveni 225 miljoniem eiro aizņēmuma pārejas laikam un vēl 100 miljoniem eiro kapitāla papildināšanai. | x.com | |
| Edvards Ratnieks | Nacionālā apvienība | Imigrācija | Uzskata, ka latviešu tautai ir absolūtas tiesības negribēt imigrāciju Latvijā un absolūtas tiesības pret to iestāties un cīnīties par latvisku Latviju. | x.com |
| Edvīns Šnore | Nacionālā apvienība | Imigrācija | Publiskas musulmaņu «lūgšanas» kristīgās baznīcas teritorijā raksturo kā agresīvu vietas iezīmēšanu: norāda, ka Londonā ir 500 mošeju, tomēr, viņaprāt, tas tiktu darīts arī tad, ja tuvumā mošeju nebūtu — uz ielas, publiski un demonstratīvi, «lai visi saprot, kurš te ir saimnieks». | x.com |
| Jānis Hermanis | MMN | Veselības aprūpe | Raksturo Latvijas veselības aprūpi kā vēl vienu „Rail Baltica“; norāda, ka to apstiprinot daudzi un dažādi statistikas dati, bet medijos par to īpaši nestāstot. | x.com |
| Otto Ozols | Korupcija un KNAB | Apgalvo, ka KNAB Latvijā nav neatkarīga iestāde un ka tā nav ne drosmīga, ne darboties spējīga; šo neatkarības trūkumu viņš dēvē par sistēmisku kļūdu, kas Ukrainā ir novērsta. | x.com | |
| Māris Kučinskis | Apvienotais saraksts | Lauksaimniecība | Atzīst, ka Finanšu ministrijai sadarbībā ar Zemkopības ministriju nāktos veikt aprēķinus par iespējamo kaitējumu tautsaimniecībai, ko lauksaimniecībā varētu radīt Latvijas Bankas dabas daudzveidības vadlīnijas bankām. | nra.lv |
| Andris Kulbergs | Apvienotais saraksts | Droni | Apgalvo, ka spēja konstatēt un identificēt pastāv un ka objekts tika notriekts tieši tāpēc, ka to identificēja (atbilde X sarakstē, kurā atzīmēti Nacionālo bruņoto spēku, Valsts robežsardzes un Aizsardzības ministrijas konti). | x.com |
| Alvis Hermanis | MMN | Vēlēšanas | Ar sarkasmu iebilst pret balsošanu par politiķiem, «kuri tur sēž jau gadiem»: izliekoties slavēt viņu pieredzi, kā piemēru min Kučinski, kurš premjerēja Rail Baltica laikā, un šo pieredzi ironiski dēvē par «drošu garantiju pārmaiņām». | x.com |
| Maija Krastiņa | Pilsētvide | Vaicā Rīgas pašvaldības policijai, vai tai ir skaidrojums, kāpēc netiek ķerti un kontrolēti motocikli un automašīnas ar pārveidotiem izpūtējiem. | x.com |
Koalīcija vs Opozīcija
| Bloks | Pozīcijas | Partijas | Galvenie runātāji | Dominējošās tēmas |
|---|---|---|---|---|
| Koalīcija | 6 | NA, AS | Šnore (2), Kulbergs (1), Ratnieks (1) | Imigrācija, Aizsardzība un drošība, Droni |
| Opozīcija | 1 | PRO | Švinka (1) | Degviela un enerģētika |
| Bez Saeimas frakcijas | 6 | MMN, Austošā Saule Latvijai | Alvis Hermanis (2), Zeltīts (2), Jānis Hermanis (1) | Koalīcija un partijas, Veselības aprūpe, Kultūra |
| Bezpartejiskie | 2 | Bezpartejisks | Rinkēvičs (2) | Aizsardzība un drošība, Sociālā politika |
| Neitrāli | 10 | — | Liepnieks (3), Rajevskis (2), Lapsa (1) | Aizsardzība un drošība, Korupcija un KNAB, Valsts pārvalde |
Koalīcijas balsis sadalās pa nozaru tēmām un savstarpēji nesaduras — Šnore un Ratnieks (NA) par imigrāciju, Vitenbergs (NA) par granulu tirgu, Kulbergs un Kučinskis (AS) katrs par savu nozares jautājumu. Opozīcijai dienā ir tikai viena balss, un abas dienas spriedzes ir vērstas uz vienu adresātu — Valsts prezidentu —, turklāt neviena no tām nenāk no Saeimas frakcijām.
Spriedzes
| Tips | Avots | Mērķis | Tēma | Apraksts | Saite |
|---|---|---|---|---|---|
| spriedze | Matīss Žuravļevs (Austošā Saule Latvijai) | Edgars Rinkēvičs (Bezpartejisks) | Kultūra | Matīss Žuravļevs publiskā atbildē Edgaram Rinkēvičam apšauba prezidenta aicinājumus būt vienotiem ar citām rasēm, tautām un reliģijām un apgalvo, ka Latvija nav dibināta multikulturālismam un galēji kreisiem eksperimentiem. | x.com |
| uzbrukums | Lato Lapsa | Edgars Rinkēvičs (Bezpartejisks) | Valsts pārvalde | Lato Lapsa pretstata latviešu strēlniekus un Brīvības cīņu dalībniekus pašreizējam Valsts prezidentam, kuru dēvē par gļēvu bezmugurkaulnieku. Vārdā viņš prezidentu nenosauc, bet norāda uz amatu. | x.com |
Abi ieraksti parādās tajā pašā dienā, kad prezidents uzstājās Aglonā, un abos strīda priekšmets ir viņa paustā attieksme pret naidu un vienotību. Žuravļevs prezidentu nosauc vārdā un citē viņa aicinājumu; Lapsa vārdā nenosauc, bet norāda uz amatu.