Galvenais
- Pāternieki: premjers vienlaikus atliek vērtējumu un prasa steidzamu lēmumu. Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) rosina valdībai apturēt robežšķērsošanas vietas darbību; Ainārs Šlesers un Ēriks Stendzenieks (abi Latvija Pirmajā Vietā) apstrīd slēgšanas faktisko pamatu. Ministru prezidents Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) konkrētu vērtējumu par ministrijas priekšlikumu atliek līdz 4. augusta valdības sēdei — «Pagaidīsim rītdienu» —, bet tajā pašā dienā uzstāj, ka valdībai lēmums jāpieņem un bezgalīgi vilcināties nevar, un norāda, ka lēmuma projekts jau ir saskaņošanā un Ministru kabinetā skatāms steidzamības kārtībā. Punkts kopš 31. jūlija nestrādā Valsts robežsardzes informācijas sistēmu tehnisku traucējumu dēļ.
- Slimnīcu reforma šķeļ valdošos partnerus: Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) pauž partijas aicinājumu reformu atcelt un sola nedēļas laikā publiskot detalizētu pamatojumu ar faktiem, datiem un aprēķiniem; Kulbergs atbild, ka lēmums ir pieņemts un valdība virzās uz priekšu, un prasa, lai partija liek galdā datus, kas apgāztu Valsts kontroles un Veselības ministrijas secinājumus.
- Vecāku pabalsta 75 % kārtībai divi risinājumi un viens jautājums: Arvils Ašeradens (Jaunā Vienotība) atbalsta tās nostiprināšanu likumā kā pastāvīgu normu, Kulbergs apstiprina, ka pašreizējā kārtība paliek spēkā līdz gada beigām un par turpmāko tiks lemts nākamā gada budžeta procesā, bet vides aktīviste Maija Krastiņa vaicā, kāpēc kārtība vispār jāpārskata katru gadu.
- Latvijas Bankas vadlīniju strīdam pievienojas premjera paša partija: Kārlis Seržants (Apvienotais saraksts) bankas izteikumu par lauku saimniecībām raksturo kā aicinājumu uz to darbības sabotāžu, savukārt Atis Švinka (Progresīvie) ir pirmā balss bankas pusē. Pašas bankas argumentācija — triju ierakstu pavediens, atsevišķa atbilde premjeram un jūnija vadlīniju dokuments — pārskatā pirmo reizi ir pilnā apjomā.
- Kampaņas ritms notiek ārpus Saeimas: Mārtiņš Staķis (Progresīvie) piedāvā derības, ka Progresīvie neveidos koalīciju ne ar Šleseru, ne ar Stepaņenko, žurnālists Krišjānis Kļaviņš paziņo par kandidēšanu, Jāzeps Baško (MMN) publicē plašu programmas uzskaitījumu, bet Raivis Zeltīts un Andris Velps (abi Austošā Saule Latvijai) apstrīd reitingu nozīmi.
- Deputātes kompensācijas strīdā parādās Saeimas vērtējums: Leila Rasima (Progresīvie) publiski skaidro sev izmaksāto īres kompensāciju, un Saeima norāda, ka viņas rīcībā likuma pārkāpumu nesaskata. Kritiķu apgalvojums un viņas versija tomēr paliek savstarpēji nesavienojami, un neatkarīgi apstiprināts nav neviens no tiem.
Aktīvākie politiķi
| Politiķis | Partija | Pozīcijas | Galvenās tēmas |
|---|---|---|---|
| Andris Kulbergs | Apvienotais saraksts | 13 | Budžets un finanses, Valsts kapitālsabiedrības, Transports, Digitālā politika, Rail Baltica, Valsts pārvalde, Imigrācija, Veselības aprūpe, ES politika, Sociālā politika |
| Jāzeps Baško | MMN | 6 | Budžets un finanses, Vēlēšanas, Pašvaldības, Sabiedriskie mediji, Valsts pārvalde, Korupcija un KNAB |
| Viktors Valainis | Zaļo un Zemnieku savienība | 4 | Transports, Budžets un finanses, Mežsaimniecība, Veselības aprūpe |
| Andris Velps | Austošā Saule Latvijai | 2 | Imigrācija, Vēlēšanas |
| Raivis Zeltīts | Austošā Saule Latvijai | 2 | Vēlēšanas, Koalīcija un partijas |
| Elīna Treija | Nacionālā apvienība | 2 | Valodu politika, Imigrācija |
| Edvarts Krusts | MMN | 2 | Sociālā politika, Izglītība |
Galvenās tēmas
Imigrācija (9 pozīcijas)
Konteksts
Tendence (2026-08-03, Pāternieku robežpunkta slēgšana vienā dienā kļūst par daudzpusēju strīdu): iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (NA) rosina valdībai apturēt Pāternieku robežšķērsošanas vietas darbību, Ainārs Šlesers (LPV) iebilst — slēgšana drošību neuzlabošot, un kravas pārvirzīšoties uz Lietuvu —, bet premjers Andris Kulbergs (AS) vērtējumu atliek līdz 4. augusta valdības sēdei, robežas situāciju raksturojot kā hibrīduzbrukumu no Baltkrievijas puses. Strīda fons: punkts jau vairākas dienas de facto nedarbojas Robežsardzes IT sistēmu problēmu dēļ — biedrības «Latvijas auto» vadītājs lēš, ka četrās dienās problēmas varētu skart ap 600 automašīnu, kamēr Robežsardze skaitli nenosauc un LSM reportāžā rindā pie punkta stāv padsmit kravas auto —, un pārvadātāji norāda uz informācijas trūkumu; formāla apturēšana tiek rosināta brīdī, kad pāreja jau stāv. Paralēli Dombrava iezīmē uzturēšanās atļauju kvotu plānu trešo valstu pilsoņiem ar termiņu 2027. gada pirmajā ceturksnī.
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Ainārs Šlesers | Latvija Pirmajā Vietā | Iebilst pret Latvijas un Baltkrievijas robežšķērsošanas punkta slēgšanu, ko rosina iekšlietu ministrs Jānis Dombrava; uzskata, ka slēgšana neuzlabos drošību, jo nelegālie migranti šo punktu neizmanto, un pieļauj, ka Latvija ar to kārtējo reizi atbalstīs Lietuvas ekonomiku, kura savus punktus neslēdz. | x.com |
| Jānis Dombrava | Nacionālā apvienība | Kā iekšlietu ministrs paziņo, ka Iekšlietu ministrija rosina valdību apturēt Latvijas–Baltkrievijas robežšķērsošanas vietas «Pāternieki» darbību un virza attiecīgos grozījumus; pamatojumā min valsts neaizskaramības garantēšanu, sabiedriskās kārtības apdraudējuma novēršanu, labvēlīgākus apstākļus Valsts robežsardzes darbam nelikumīgas robežšķērsošanas novēršanā un robežsardzes resursu optimizāciju krīzes apstākļos. | x.com |
| Jānis Dombrava | Nacionālā apvienība | Kā iekšlietu ministrs virza saskaņošanai informatīvo ziņojumu par imigrācijas ierobežošanu, kas paredz noteikt kvotas kopējam trešo valstu pilsoņu skaitam, kuri var saņemt uzturēšanās atļaujas vai ilgtermiņa vīzas (izpildes termiņš — 2027. gada pirmais ceturksnis). Norāda, ka kvotas attiektos uz visiem, kuri nav ES valstu pilsoņi, pieļaujot izņēmumus Eiropas Ekonomiskās zonas un NATO valstu pilsoņiem un vēl apspriežot OECD valstu pilsoņus, savukārt uz Šrilankas, Indijas, Uzbekistānas, Tadžikistānas un citu valstu pilsoņiem tās attiektos vistiešāk. | tvnet.lv |
| Andris Kulbergs | Apvienotais saraksts | Uzskata, ka no Baltkrievijas puses pret Latviju joprojām tiek īstenots hibrīduzbrukums un valstij jāizmanto visi pieejamie risinājumi drošības stiprināšanai un nelikumīgās migrācijas spiediena mazināšanai. Par Iekšlietu ministrijas ierosinājumu apturēt Pāternieku robežkontroles punkta darbību viņš pirmdien neizsakās, norādot, ka jautājums tiks skatīts 4. augusta valdības sēdē un ka lēmumiem jābalstās faktos un statistikā. | tvnet.lv |
| Dace Lindberga | Austošā Saule Latvijai | Aicina Latvijā uzņemtu britu, kurš, viņasprāt, pārmet un aizrāda latviešu tautai, doties prom no Latvijas, un apliecina, ka joprojām pilnībā atbalsta Sabili. | x.com |
| Andris Velps | Austošā Saule Latvijai | Pieprasa nekavējoties apturēt imigrantu pieplūdumu no trešajām valstīm; noraida valdošo politiķu atsaukšanos uz mirkļa ekonomiskajiem rādītājiem, apgalvojot, ka Eiropas valstu pieredze liecina par sociālā budžeta un vietējo iedzīvotāju labklājības sagraušanu. | x.com |
| Ēriks Stendzenieks | Latvija Pirmajā Vietā | Noliedz, ka nelegālie imigranti robežu šķērso caur oficiālo robežkontroles posteni — apgalvo, ka no vairāk nekā 9000 šā gada nelegālajiem imigrantiem caur to nav ieceļojis gandrīz neviens; piebilst, ka Baltkrievijas–Lietuvas robeža ir brīvi šķērsojama. | x.com |
| Andris Kulbergs | Apvienotais saraksts | Uzstāj, ka valdībai jāpieņem lēmums par iespējamo robežas ar Baltkrieviju slēgšanu un ka vilcināties bezgalīgi nevar; uzdevis iekšlietu ministram sagatavot informatīvo ziņojumu par situāciju un nepieciešamo rīcību un norāda, ka Iekšlietu ministrijas rosinātais valdības lēmuma projekts jau iesniegts saskaņošanai un Ministru kabinetā tas jāizskata steidzamības kārtībā. | x.com |
| Elīna Treija | Nacionālā apvienība | Uzskata, ka bīstamas sekas migrantu jautājumā iestāsies tad, ja cilvēki nepieprasīs izbeigt nekontrolētu migrāciju, nevis dažu izteikumu dēļ. | x.com |
Robežšķērsošana: fakti
Pāternieki ir vienīgā uz autoceļa izveidotā robežšķērsošanas vieta uz Latvijas–Baltkrievijas robežas; joprojām pastāv Indras dzelzceļa robežšķērsošanas vieta, ko izmanto tikai kravas vilcieniem, bet ar lidmašīnu uz Baltkrieviju pasažieri nokļūt nevar jau vairākus gadus — [leta.lv](https://www.leta.lv/home/important/C79318BD-175D-41E1-BD8F-AAC30983103E), [delfi.lv](https://www.delfi.lv/193/politics/120128933/iem-rosina-valdibu-kravas-transportam-un-iedzivotajiem-apturet-robezskersosanu-ar-baltkrieviju). Robežkontrole punktā nav iespējama kopš 31. jūlija Valsts robežsardzes informācijas sistēmu tehnisku traucējumu dēļ; kiberdrošības institūcija «Cert.lv» norāda, ka pieejamā informācija neliecina par ārēju ietekmi uz šīm sistēmām. Robežsardze robežšķērsotājus novirza uz Medininku vai Šalčininku punktiem uz Lietuvas–Baltkrievijas robežas. Ikdienā punktu šķērsoja vairāki simti transportlīdzekļu, mēnesī vidēji 13–15 tūkstoši — [lsm.lv](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/03.08.2026-asociacija-slegta-robezparejas-punkta-paternieki-del-parvadataji-cies-zaudejumus.a657280/?utm_source=rss&utm_campaign=rss&utm_medium=links).
Premjera pozīcija šodien ir divdaļīga: Kulbergs konkrētu vērtējumu par Iekšlietu ministrijas priekšlikumu atliek līdz 4. augusta valdības sēdei, bet vienlaikus uzstāj, ka valdībai lēmums jāpieņem un bezgalīgi vilcināties nevar — viņš ir uzdevis iekšlietu ministram sagatavot informatīvo ziņojumu un norāda, ka ministrijas rosinātais lēmuma projekts jau ir iesniegts saskaņošanai. Izvērstie iebildumi nāk no vienas opozīcijas partijas: Šlesers un Stendzenieks (abi Latvija Pirmajā Vietā) apstrīd slēgšanas faktisko pamatu — ka nelikumīgie robežšķērsotāji šo punktu praktiski neizmanto; Šlesers papildus norāda uz kravu plūsmas pārvirzīšanos uz Lietuvu, Stendzenieks — ka Baltkrievijas un Lietuvas robeža ir brīvi šķērsojama. Velps prasa nekavējoties apturēt imigrantu pieplūdumu no trešajām valstīm, bet Treija bīstamas sekas saista ar to, ka sabiedrība nepieprasa izbeigt nekontrolētu migrāciju; ne viens, ne otrs par konkrēto robežpunktu nerunā.
Budžets un finanses (7 pozīcijas)
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Andris Kulbergs | Apvienotais saraksts | Uzskata, ka aptuveni 2% ikgadēja ekonomikas izaugsme neļaus savilkt budžeta galus kopā, aicina uzņēmējus izvirzīt ambiciozākus mērķus arī eksporta tirgos un nosauc uzņēmējdarbību par vienu no savām galvenajām prioritātēm premjera amatā. | x.com |
| Andris Kulbergs | Apvienotais saraksts | Iebilst pret valsts finansējuma piešķiršanu nevalstiskajām organizācijām par to biedru interešu pārstāvniecību, saskatot tajā vismaz šķietamu interešu konfliktu, un prasa izvērtēt, vai NVO novirzītie valsts līdzekļi tiek tērēti pareizi. | lsm.lv |
| Jānis Hermanis | MMN | Uzskata, ka bagātību rada uzņēmēji, nevis valsts; eksports ir vitāli svarīgs ekonomikai, un valstij būtu jāmazina birokrātiskie šķēršļi, ar kuriem Latvijas uzņēmumi saskaras pasaules tirgos. | x.com |
| Jāzeps Baško | MMN | Piedāvā deputātiem algu nemaksāt tik ilgi, kamēr valsts budžetā ir deficīts, un vienlaikus atcelt ierobežojumus, kas liedz deputātiem paralēli pelnīt iztiku savā specialitātē; bezdeficīta budžetu paredz sasniegt pakāpeniski viena sasaukuma laikā, atsaucoties uz Mileja pieeju. | x.com |
| Viktors Valainis | Zaļo un Zemnieku savienība | Piedāvā uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi jauniem uzņēmumiem, kas iegulda vismaz 20 miljonus eiro reģionos vai 30 miljonus eiro lielajās pilsētās; priekšlikumu vēl vērtēs Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju. | nra.lv |
| Alvis Hermanis | MMN | Apgalvo, ka puse latviešu «biznesmeņu» savu «biznesu» veido ar valsts pasūtījumiem un pelnās uz valsts naudas rēķina, tāpēc Latviju par kapitālistisku valsti var saukt tikai nosacīti. | x.com |
| Guntars Vītols | Kritizē sabiedrībā valdošo priekšstatu, ka valsts ir atbildīga par gandrīz visu un ka faktiski visam jābūt bezmaksas; balstoties uz pieredzi Finanšu ministrijā, norāda, ka naudu prasa visas jomas bez izņēmuma, lai gan valsts katru gadu pārtērē 2000 miljonus un dzīvo uz aizņēmumiem, un atzīst, ka nesaprot argumentu, kāpēc valstij par to būtu jāmaksā. | x.com |
Koalīcijas divi runātāji budžeta jautājumu tver dažādos līmeņos: Kulbergs izaugsmes tempu sauc par nepietiekamu un vienlaikus prasa izvērtēt nevalstiskajām organizācijām novirzīto valsts naudu, bet Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) piedāvā konkrētu uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi lieliem ieguldījumiem. Valsts izdevumu kritiku izsaka divi runātāji ārpus Saeimas frakcijām: Baško (MMN) sasaista deputātu algas ar budžeta deficītu, bet Guntars Vītols pārmet sabiedrībai gaidas, ka valsts finansē gandrīz visu. Divi MMN runātāji uzņēmējdarbību apraksta pretējos toņos — Jānis Hermanis bagātības radītāju redz uzņēmējā un prasa mazināt birokrātiskos šķēršļus eksportā, savukārt Alvis Hermanis apgalvo, ka puse Latvijas «biznesmeņu» pelnās uz valsts pasūtījumu rēķina.
Vēlēšanas (6 pozīcijas)
Konteksts
Tendence (2026-08-03, koalīciju izslēgšanas paziņojumi un jaunu kandidātu pieteikšanās iezīmē kampaņas ritmu): Mārtiņš Staķis (Progresīvie) publiski piedāvā derības, ka Progresīvie pēc vēlēšanām neveidos koalīciju ne ar Šlesera, ne Stepaņenko spēkiem, un pārmet Nacionālajai apvienībai un Apvienotajam sarakstam klusēšanu tajā pašā jautājumā. Žurnālists Krišjānis Kļaviņš paziņo, ka kandidēs vēlēšanās, un vēlas, lai Jaunā Vienotība un ZZS nākamajā Saeimā neiekļūtu. Jāzeps Baško (MMN) publicē plašu programmas uzskaitījumu — no vēlēšanu kārtības reformas līdz partiju valsts finansēšanas atcelšanai —, bet Raivis Zeltīts (Austošā Saule Latvijai) brīdina par vienas socioloģijas kompānijas monopolstāvokli reitingu tirgū. Kampaņas komunikācija arvien vairāk notiek pirmās personas programmatiskos X ierakstos.
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Raivis Zeltīts | Austošā Saule Latvijai | Uzskata vienas sabiedriskās domas pētījumu kompānijas monopolstāvokli Latvijas politikā par bīstamu, vienlaikus noraidot, ka reitingi būtu safabricēti; norāda, ka no šī monopola ir atkarīga partiju uzaicināšana uz lielāko daļu sabiedriskā medija raidījumu un debašu. | x.com |
| Krišjānis Kļaviņš | Uzskata, ka Latvijai būtu laba ziņa, ja “Jaunā Vienotība” un ZZS neiekļūtu nākamajā Saeimā. | x.com | |
| Krišjānis Kļaviņš | Paziņo, ka startēs Saeimas vēlēšanās, un brīdina, ka sabiedrības politiskā vienaldzība novedīs pie tā, ka brīvība būs jāpieprasa simttūkstošu cilvēku pūlī krastmalā. | x.com | |
| Krišjānis Kļaviņš | Apgalvo, ka partiju popularitātes reitingi liecinot — arī nākamajā Saeimā divas trešdaļas deputātu apkalpošot Krievijas intereses un valsts nozagšanu caur iepirkumu karteļiem, un brīdina, ka līdz 2030. gadam Latvija var pārstāt eksistēt. | x.com | |
| Jāzeps Baško | MMN | Iestājas par vēlēšanu kārtības maiņu, lai vēlētāji balsotu par tiem, kas tiešām strādās Saeimā, nevis par dažiem kandidātiem, kuri no Saeimas aiziet uz valdību un atstāj vietā nākamos saraksta biedrus; partijas programmā iekļauti mazāki vēlēšanu apgabali (5–7 mandāti katrā), neatkarīgie kandidāti, Īrijas modelis arī pašvaldību vēlēšanās un referenduma ierosināšanas slieksnis 25 tūkstoši parakstu. | x.com |
| Andris Velps | Austošā Saule Latvijai | Aicina balsot pēc ideoloģiskās un vērtību sakritības ar partiju, nevis pēc tās reitinga; apgalvo, ka klātienē reģionos un pilsētās redzamais atbalsts ir lielāks, nekā to atspoguļo socioloģiskās aptaujas. | x.com |
Reitingu nozīmi no divām pusēm apstrīd abi Austošās Saules Latvijai runātāji: Zeltīts vēršas pret pētījumu tirgus struktūru, Velps — pret reitinga izmantošanu balsojuma pamatā. Žurnālists Krišjānis Kļaviņš, kuram partijas piederība nav norādīta, savu kandidēšanas paziņojumu saista ar prasību, lai divas šobrīd Saeimā pārstāvētas partijas nākamajā sasaukumā neiekļūtu.
Sociālā politika (5 pozīcijas)
Konteksts
Kārtība, kas strādājošiem vecākiem ļauj saņemt vecāku pabalstu 75 % apmērā, ir pagaidu un spēkā līdz šā gada beigām. Jautājums par tās turpinājumu 3. augustā vienlaikus nonāca koalīcijas sadarbības padomē un publiskajā telpā: Jaunā Vienotība piedāvā normu ierakstīt likumā pastāvīgi, bet premjers turpmāko risinājumu saista ar nākamā gada budžeta sagatavošanu. Pārējās šīs tēmas pozīcijas skar citus slāņus — demogrāfiskās krīzes cēloņus un daļējas darbnespējas regulējumu.
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Edvarts Krusts | MMN | Uzskata, ka demogrāfisko krīzi nerisina pabalstu apmērs — naudas balvas nav bērnu radīšanas iemesls, un cēloņi meklējami vērtībās un tikumībā; vienlaikus neiebilst pret sociālā atbalsta mehānismiem, kas palēnina turības samazināšanos pēc bērna ienākšanas ģimenē. | x.com |
| Latvijas Darba Devēju Konfederācija | LDDK uzskata, ka ātrāka atgriešanās darbā pēc slimības ir ieguvums darbiniekam, darba devējam un valstij, taču daļējai darbnespējai jābalstās uz brīvprātīgu darba devēja un darbinieka vienošanos, tā nedrīkst palielināt darba devēju izmaksas un regulējumam jābūt elastīgam dažādām nozarēm; pirms jaunu risinājumu ieviešanas jāuzlabo esošās sistēmas efektivitāte un jāstiprina kontrole pār darbnespējas lapu izsniegšanu. | x.com | |
| Arvils Ašeradens | Jaunā Vienotība | Atbalsta Jaunās Vienotības koalīcijas sadarbības sanāksmē izvirzīto priekšlikumu likumā kā pastāvīgu normu nostiprināt strādājošo vecāku tiesības saņemt 75% vecāku pabalstu; norāda, ka tas ģimenēm, kuras audzina bērnus un vienlaikus turpina strādāt, nozīmētu lielāku drošību un paredzamību. | x.com |
| Maija Krastiņa | Kritizē strādājošo vecāku pabalsta kārtības ikgadēju pārskatīšanu un vaicā, kāpēc nevar nodrošināt ilgtermiņa risinājumu. | x.com | |
| Andris Kulbergs | Apvienotais saraksts | Paziņo, ka pašreizējā kārtība par vecāku pabalstu strādājošajiem vecākiem 75% apmērā paliek spēkā līdz gada beigām un ka par turpmāko risinājumu tiks lemts nākamā gada budžeta sagatavošanas procesā. | x.com |
Vienu un to pašu kārtību trīs runātāji risina trīs dažādos laika horizontos: Ašeradens (Jaunā Vienotība) prasa to nostiprināt likumā kā pastāvīgu normu, Kulbergs (Apvienotais saraksts) apstiprina, ka tā paliek spēkā līdz gada beigām un par turpmāko lems budžeta procesā, bet Krastiņa vaicā, kāpēc ilgtermiņa risinājumu nodrošināt nevar. Divi koalīcijas partneri tātad atšķiras nevis atbalsta līmenī, bet risinājuma formā — likums pret ikgadēju budžeta lēmumu. Krusts (MMN) šajā pašā tēmā runā par demogrāfiskās krīzes cēloņiem, bet Darba devēju konfederācija — par daļējas darbnespējas regulējumu.
Vide (4 pozīcijas)
Konteksts
Latvijas Bankas dabas daudzveidības vadlīniju strīds publiski sākās 1. augustā, kad banka atbildēja uz premjera kritiku; apgalvojums, ka vadlīniju piemērošana bankām nav obligāta, bija jau 2. augusta pārskatā. Šodien mainījies nevis bankas arguments, bet avotu pilnība — pieejams ir viss triju ierakstu pavediens, atsevišķā atbilde Andrim Kulbergam un pati jūnijā publiskotā vadlīniju metodoloģija. Bankas pozīcijas datētas ar to publiskošanas dienu, nevis šodienu.
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Latvijas Banka | Uzsver, ka Latvijas Bankas dabas daudzveidības vadlīniju piemērošana bankām nav obligāta un ka vadlīnijas nenosaka, kā lauksaimniekiem strādāt vai ko un kādā apmērā bankām kreditēt. | x.com | |
| Latvijas Banka | Apgalvo, ka vadlīnijas ir zinātniski pamatota metodoloģija dabas risku vērtēšanai atbilstoši Latvijas apstākļiem un ka salīdzinājumā ar citām metodoloģijām tās samazina dabas riskiem pakļauto nozaru riska tvērumu; metodikas izvēli atstāj katras bankas ziņā. | x.com | |
| Latvijas Banka | Norāda, ka vadlīnijas izstrādājis plašs Latvijas dabaszinātnieku kolektīvs, nevis atsevišķs Latvijas Bankas eksperts, un ka tās tiks regulāri pilnveidotas. | x.com | |
| Latvijas Banka | Atbildot Andrim Kulbergam, apgalvo, ka publiskajā telpā izskanējušais par vadlīnijām nav gluži precīzs, un norāda uz plašāku skaidrojumu. | x.com |
Visas četras šīs tēmas pozīcijas ir vienas iestādes aizstāvības pavediens, un tas nozīmē, ka bankas puse pārskatā pirmo reizi ir pilnā apjomā, nevis politiķu pārstāstā.
Valsts pārvalde (4 pozīcijas)
Konteksts
Tendence (2026-08-03, deputātes dzīvesvietas kompensācijas strīds izplatās X vidē un iegūst abu pušu versijas): pārmetumi Leilai Rasimai (Progresīvie) par Saeimas dzīvesvietas kompensāciju šodien redzami vismaz sešu dažādu politiķu plūsmās, pārsvarā kā retvīti bez sava komentāra. Rasima publiski skaidro, ka dzīvokli Rīgā lieto viņas māte, pati viņa tajā nedzīvojot un no īres labumu neesot guvusi, bet kompensācija esot mazāka par pusi no pieļaujamā apjoma. Kritiķu apgalvojums, ka dzīvoklis tiekot izīrēts trešajām personām, un viņas skaidrojums ir savstarpēji nesavienojami; neviens no abiem nav neatkarīgi apstiprināts, un publiski pieejamajos avotos nav ziņu par kādas izmeklēšanas iestādes iesaisti. Strīds pagaidām risinās publiskajā telpā.
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Andris Kulbergs | Apvienotais saraksts | Turpina virzīt būvniecības ieceres iesniegumu apvienošanu vienā pieteikumā līdzšinējo 14 veidlapu vietā, atstājot būvvaldei izvēli par piemērojamo kārtību, un atzīst, ka darbs Ekonomikas ministrijā virzās lēnāk, nekā sākotnēji cerēts; konkrētu ieviešanas termiņu nenosauc. | lsm.lv |
| Andris Kulbergs | Apvienotais saraksts | Rosina valsts pārvaldē plašāk atjaunot klātienes darbu, uzskatot, ka pandēmijas laikā ieviestā attālinātā darba prakse dažviet saglabājusies pārāk plaši un apgrūtina pakalpojumu saņemšanu; izņēmumus pieļauj atsevišķām informācijas tehnoloģiju jomas profesijām un citām specifiskām funkcijām. Uzdevis sagatavot izvērtējumu par attālinātā darba organizāciju. | lsm.lv |
| Jāzeps Baško | MMN | Pieļauj tautas vēlēta prezidenta ieviešanu, kurš nebūtu koalīcijas veidošanas blakusprodukts un kuram būtu pilnvaras nominēt kandidātus augstākajiem amatiem. | x.com |
| Leila Rasima | Progresīvie | Publiski skaidro sev izmaksāto deputāta dzīvojamās telpas īres kompensāciju: viņai piederošajā Rīgas dzīvoklī dzīvo un ar to rīkojas viņas mamma, pati tajā nekad nav dzīvojusi un no īres nav guvusi nekādus labumus; īrēto mājokli Rīgā izvēlējusies samērā tuvu dzelzceļa stacijai, jo visu dzīvi pavadījusi Rēzeknē un uz darbu pārsvarā brauc ar vilcienu vai autobusu; kompensācija esot zem 50 % no pieļaujamā apjoma. | la.lv |
Trīs no četrām pozīcijām skar pārvaldes darba organizāciju — Kulbergs virza divus izpildvaras jautājumus, Baško piedāvā konstitucionāla līmeņa maiņu.
Konteksta lodziņā aprakstītajā kompensāciju strīdā šodien parādās trešā puse. LTV «Panorāma» ziņo, ka Rasimai dzīvokļa īres kompensācijā izmaksā 610 eiro mēnesī, un viņa pati norāda, ka izmanto aptuveni 45 % no dzīvokļa īrei un transportam kopā piešķirtajiem 1548 eiro. Saeimā norāda, ka deputātes rīcībā likuma pārkāpumu nesaskata, un Saeimas sabiedrisko attiecību biroja vadītāja vietnieks Jānis Kovaļevskis skaidro, ka kārtība paredz deputāta tiesības, vienlaikus uzliekot pašam deputātam atbildību izvērtēt patiesās vajadzības, iesniedzot pieteikumu kompensācijai — tvnet.lv. Tas ir Saeimas vērtējums par kārtības piemērošanu, nevis pārbaude par to, kā dzīvoklis faktiski tiek lietots: Rasimas skaidrojums un kritiķu apgalvojums viens otru joprojām izslēdz, un neatkarīgā avotā nav apstiprināts neviens no tiem. Aivis Ceriņš (Apvienotais saraksts) viņas skaidrojumu vērtē kā korektu un saprotamu — x.com.
Veselības aprūpe (3 pozīcijas)
Konteksts
Reģionālo slimnīcu reforma pārkārto slimnīcu līmeņus un tiem piesaistīto pakalpojumu klāstu; premjers norāda, ka lēmums par to jau ir pieņemts un balstīts Valsts kontroles un Veselības ministrijas secinājumos. Atsevišķs, bet publiski ar reformu saistīts jautājums ir Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības lēmums no 1. septembra pārtraukt dzemdību palīdzības sniegšanu Balvu slimnīcā. Koalīcijas sadarbības padomē 3. augustā Zaļo un Zemnieku savienība izvirzīja prasību reformu atcelt, un dienas gaitā tas pāraug atklātās domstarpībās starp valdošajiem partneriem.
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Hosams Abu Meri | Jaunā Vienotība | Aicina Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienību pārskatīt lēmumu no 1. septembra pārtraukt dzemdību palīdzības sniegšanu Balvu slimnīcā un turpināt šā pakalpojuma sniegšanu, solot Veselības ministrijas un Nacionālā veselības dienesta atbalstu reģiona iedzīvotājiem nepieciešamo pakalpojumu attīstībai; vienojas ar Balvu novada pašvaldību septembrī izstrādāt pilotprojektu ģimenes veselības aprūpes nodrošināšanai reģionā. | tvnet.lv |
| Viktors Valainis | Zaļo un Zemnieku savienība | Pauž ZZS aicinājumu atcelt slimnīcu reformu, uzsverot, ka tas ir valsts drošības jautājums gan Latvijas pierobežā, gan Rīgā, un sola nedēļas laikā publiskot detalizētu pamatojumu ar faktiem, datiem un aprēķiniem tam, kāpēc reforma jāatceļ un jāpārskata. | x.com |
| Andris Kulbergs | Apvienotais saraksts | Uzsver, ka lēmums par reģionālo slimnīcu reformu ir pieņemts un valdība virzās uz priekšu. Norāda, ka ZZS vēlas atkāpties no iepriekš atbalstītās reformas, un prasa, lai ZZS liek galdā faktus un datus, kas apgāztu Valsts kontroles un Veselības ministrijas secinājumus, solot tos izvērtēt. Apgalvo arī, ka finansējums nav samazināts, bet saglabāts, lai gan sniegto pakalpojumu apjoms ir kļuvis mazāks, un ka dzemdību nodaļas slēgšana nav tieši saistīta ar slimnīcu reformu; uzskata, ka ZZS šis jautājums jārisina ar veselības ministru Hosamu Abu Meri. | x.com |
Šī sadursme notiek pilnībā valdošo partiju iekšienē, un opozīcija tajā šodien nepiedalās. Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) prasa reformu atcelt un formulē to kā valsts drošības jautājumu gan pierobežā, gan Rīgā; Kulbergs (Apvienotais saraksts) atbild, ka lēmums ir pieņemts, un pierādīšanas pienākumu novirza partijai — prasa, lai tā liek galdā faktus un datus, kas apgāztu Valsts kontroles un Veselības ministrijas secinājumus. Valaiņa solījums ir pārbaudāms ar termiņu: detalizēto pamatojumu ar faktiem, datiem un aprēķiniem viņš sola publiskot nedēļas laikā, tātad līdz 10. augustam. Trešo slāni pievieno veselības ministrs Abu Meri (Jaunā Vienotība), kurš aicina Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienību pārskatīt dzemdību palīdzības pārtraukšanu — jautājumu, ko Kulbergs no reformas nodala.
Koalīcija un partijas (3 pozīcijas)
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Raivis Zeltīts | Austošā Saule Latvijai | Apņemas, ka „Austošā Saule Latvijai“ turpinās darbu kā latviešu interešu aizstāvības organizācija neatkarīgi no reitingiem un arī pēc 3. oktobra vēlēšanām. | x.com |
| Mārtiņš Staķis | Progresīvie | Piedāvā derības, ka Progresīvie pēc vēlēšanām neveidos koalīciju ne ar Šleseru, ne ar Stepaņenko; norāda, ka tieši Nacionālā apvienība un Apvienotais saraksts klusē par koalīciju ar Šleseru, un tas viņam rada bažas. | x.com |
| Māris Mežals | Latvija Pirmajā Vietā | Pārmet ZZS nodevību — apgalvo, ka partijai bija iespēja gāzt Vienotības valdību, bet tā to neizdarīja, un vēlētāji to atceras. | x.com |
Par nākamo koalīciju šodien runā tikai opozīcija un ārpusparlamentārs spēks: Staķis izslēdz sadarbību ar diviem konkrētiem partneriem, Mežals pārmet Zaļo un Zemnieku savienībai pagātnes rīcību, Zeltīts sola darba turpinājumu neatkarīgi no reitingiem. Neviena valdošā partija šajā tēmā šodien pozīciju nepauž — tostarp abas, kuru klusēšanu Staķis piemin.
ES politika (3 pozīcijas)
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Baiba Braže | Jaunā Vienotība | Apliecina, ka Latvija atbalstīs Moldovas virzību uz Eiropas Savienību un reformas ik uz soļa, un vērtē Moldovas līdzšinējo progresu ES integrācijā kā izcilu. | x.com |
| Baiba Braže | Jaunā Vienotība | Atkārtoti apliecina Latvijas atbalstu Moldovas integrācijai Eiropas Savienībā un visu pievienošanās sarunu klasteru atvēršanai; pauž, ka Latvija turpinās sniegt praktisku atbalstu Moldovas enerģētiskās, kibernētiskās un demokrātiskās noturības stiprināšanai. | x.com |
| Andris Kulbergs | Apvienotais saraksts | Uzskata, ka milzīgi finanšu resursi pārāk ilgi dalīti bez pietiekamas politiskās kontroles un skaidras atbildības un ka tas jāmaina; problēmu saista gan ar Eiropas Savienības fondu izlietojumu, gan valsts IKT iepirkumiem. Ceturtdien sasauks ES fondu tematiskās komitejas sēdi, kurā vērtēs 2021.–2027. gada perioda īstenošanu, gatavošanos 2028.–2034. gada periodam, fondu izlietojuma efektivitāti un politiskās uzraudzības trūkumu līdzšinējā procesā. | x.com |
Abas Bražes pozīcijas nāk no vienas vizītes Moldovā — tikšanās ar valsts prezidenti un ar jauno premjerministru —, un to saturs ir viens un tas pats atbalsts Moldovas virzībai uz Eiropas Savienību, otrajā tikšanās reizē papildināts ar visu pievienošanās sarunu klasteru atvēršanu un praktisku atbalstu enerģētiskajai, kibernētiskajai un demokrātiskajai noturībai. Kulbergs šo pašu tēmu skar no pretējā gala — nevis paplašināšanās, bet Eiropas Savienības fondu izlietojuma kontroles —, un ceturtdien sasauks ES fondu tematiskās komitejas sēdi.
Lauksaimniecība (2 pozīcijas)
Konteksts
Tendence (2026-08-03, Latvijas Bankas vadlīniju strīds iegūst abas puses un pilnu avotu bāzi): kritiķu pusei pievienojas Kārlis Seržants (AS) — tātad premjera paša partija —, kurš LB izteikumu par lauku saimniecībām raksturo kā tādu, kas vairāk atgādina aicinājumu uz nelielu un vidēju saimniecību darbības sabotāžu, savukārt Atis Švinka (Progresīvie) kā pirmā balss bankas pusē atzinīgi vērtē zinātnieku un LB ekspertu darbu un aicina ilgtspējas riskus vērtēt caur ekonomikas prizmu, lauksaimniecībai paredzot saprātīgus pārejas periodus. Latvijas Bankas puse tagad ir pilnībā korpusā: viss trīs ierakstu pavediens, atsevišķa atbilde premjeram un jūnija vadlīniju dokuments. Bankas atbilde Zemkopības ministrijas 8. jūlija vēstulei liecina, ka publiskais strīds ir vismaz trīs nedēļas ilgas iestāžu sarakstes redzamā daļa, nevis dažu dienu uzliesmojums.
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Kārlis Seržants | Apvienotais saraksts | Kritizē Latvijas Bankas vadības izteikumu, kas skar lauku saimniecības — pēc viņa vērtējuma tas drīzāk atgādina aicinājumu uz nelielu un vidēju lauku saimniecību darbības sabotāžu. | x.com |
| Atis Švinka | Progresīvie | Uzskata, ka klimata un ilgtspējas risku dati jāvērtē caur ekonomikas — konkrētajā gadījumā lauksaimniecības — prizmu, un ka nozarei nepieciešami saprātīgi pārejas periodi un atbalsta mehānismi, lai tā spētu pielāgoties | x.com |
Šķirtne šeit neiet pa koalīcijas un opozīcijas robežu: kritiku pastiprina Seržants no premjera partijas, bet vienīgais, kurš bankas metodoloģiju vērtē atzinīgi, ir opozīcijas politiķis Švinka. Abi tomēr runā par vienu un to pašu — cik saistošs praksē ir formāli brīvprātīgs uzraudzības iestādes dokuments.
Pārējās tēmas (20 pozīcijas 16 tēmās)
| Politiķis | Partija | Tēma | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|---|
| Andris Kulbergs | Apvienotais saraksts | Rail Baltica | Apgalvo, ka neatkarīgo konsultantu gala ziņojums atklāj Rail Baltica reālās izmaksas, izpildes termiņus, pieļautās kļūdas un problēmas, kas joprojām netiek novērstas, un ka katra kavēšanās diena projektam rada miljonu eiro zaudējumus; paziņojumu par izvēlēto rīcību sola nākamnedēļ. | x.com |
| Ainārs Šlesers | Latvija Pirmajā Vietā | airBaltic | Paziņo, ka airBaltic ir bankrotējis, un uzskata, ka pirms jebkāda jauna valsts finansējuma jānoskaidro uzņēmuma zaudējumu cēloņi un jāizvērtē līdzšinējā stratēģija. | x.com |
| Jāzeps Baško | MMN | Pašvaldības | Atbalsta pašvaldību patstāvības stiprināšanu — partijas programmā iekļauti reāli saistoši pašvaldību referendumi, iespēja likvidētajām pašvaldībām atjaunoties un pašvaldību lēmumu pārsvars pār valdības prasībām. | x.com |
| Valsts kontrole | Pašvaldības | Uzsver, ka 4,7 miljardu eiro vērtus pašvaldību īpašumus nevar pārvaldīt bez pilnīgas informācijas | x.com | |
| Edvarts Krusts | MMN | Izglītība | Iebilst pret pašreizējo izglītības saturu attiecību jautājumos — uzskata, ka attiecību temats reducēts līdz seksualitātei un drošam dzimumaktam, bet skolās nemāca uz ģimenes dzīvi orientētu attiecību veidošanu; norāda, ka satura veidošanā iesaistītas tādas nevalstiskās organizācijas kā „Papardes zieds“, un uzskata, ka saturā tiek normalizēta homoseksualitāte. Šo kopumu viņš dēvē par valsts apzināti radītu „bezbērnotības ideoloģiju“. | x.com |
| Atis Švinka | Progresīvie | Klimats | Atzinīgi vērtē zinātnieku un Latvijas Bankas ekspertu darbu, pētot bioloģiskās daudzveidības, klimata pārmaiņu un citu risku ietekmi uz ekonomiku, kā arī viņu ieteikumus bankām vērtēt ilgtspējas riskus | x.com |
| Viktors Valainis | Zaļo un Zemnieku savienība | Mežsaimniecība | Atbalsta 300 miljonu eiro ieguldījumu kokrūpniecībā Latgalē un uzskata, ka koksne Latvijā tiek pārstrādāta pārāk zemā līmenī — labākajā gadījumā sazāģēta dēļos un eksportēta. | nra.lv |
| Jāzeps Baško | MMN | Sabiedriskie mediji | Iestājas par visas sabiedrības pārstāvniecību sabiedriskā medija sociālpolitiskajā piedāvājumā; kā iespējamus risinājumus pieļauj vairākas redakcijas vai finansējuma modeļa maiņu. | x.com |
| Andris Kulbergs | Apvienotais saraksts | Transports | Uzskata, ka dzelzceļa kravu pārvadājumu tarifam jākļūst tikpat konkurētspējīgam, kāds pašlaik ir autopārvadājumiem, un ir uzdevis izstrādāt kopīgu rīcības plānu infrastruktūrai, pārvadājumu organizācijai un tarifa risinājumam. | x.com |
| Viktors Valainis | Zaļo un Zemnieku savienība | Transports | Uzskata, ka publiskajos iepirkumos jāizvirza lokalizācijas prasības, lai vismaz daļu no tramvaju un vilcienu iegādes un to servisa realizētu Latvijā. | nra.lv |
| Elīna Treija | Nacionālā apvienība | Valodu politika | Aizstāv atkrieviskošanas procesu, kas, viņasprāt, beidzot sācies, un noraida tā dēvēšanu par bīstamu „langismu”; uzskata, ka LSM ar šādu atspoguļojumu biedē, lai sabiedrība atturētos un netracinātu krievināto sabiedrības daļu. | x.com |
| Andris Kulbergs | Apvienotais saraksts | Valsts kapitālsabiedrības | Atbalsta jauna ALTUM kapitāla fonda izveidi izaugsmes un aizsardzības nozaru finansēšanai un uzskata, ka nākotnē zem ALTUM būtu jāattīsta arī citi fondi, jo tas paplašinātu investīciju iespējas un ļautu Latvijā ieguldīt ārvalstu pensiju fondiem. | x.com |
| Jāzeps Baško | MMN | Korupcija un KNAB | Atbalsta partiju finansēšanas likuma atcelšanu — norāda, ka tas jau ir partijas programmā. | x.com |
| Aivis Ceriņš | Apvienotais saraksts | Korupcija un KNAB | Vērtē Leilas Rasimas sniegto skaidrojumu dzīvokļa īres kompensācijas jautājumā kā ļoti korektu un saprotamu, lai gan atzīst, ka oponentiem pirms vēlēšanām viņu būtu pareizi nolikt gar zemi. | x.com |
| Jurģis Liepnieks | Aizsardzība un drošība | Apgalvo, ka krievi kaujas laukā mācās, adaptējas un risina problēmas ļoti ātri — gandrīz tikpat ātri kā ukraiņi — un vaicā, vai mūsu tempi ir apmierinoši. | x.com | |
| Latvijas armija (NBS) | Aizsardzība un drošība | Turpina ikgadēju karavīru un zemessargu dalību Mičiganas Nacionālās gvardes rīkotajās mācībās “Northern Strike”, norādot ASV kā ilggadēju Latvijas stratēģisko partneri un sabiedroto, kam ir nozīmīga loma Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanā. | tvnet.lv | |
| Andris Kulbergs | Apvienotais saraksts | Digitālā politika | Rosina Latviju piedāvāt autoražotājiem kā autonomās braukšanas tehnoloģiju testēšanas, sertificēšanas un licencēšanas vietu, elastīgi pielāgojot regulējumu Eiropas Savienības ietvaros; kā konkrētu piemēru min Tesla FSD (Supervised) sistēmas provizoriskā tipa apstiprinājuma pieprasījumu. | x.com |
| Filips Rajevskis | Kultūra | Uzskata, ka Latvija zaudē cīņā par pasaules mēroga koncertiem tāpēc, ka valstī nav izveidojies pietiekami spēcīgs koncertu rīkošanas bizness un trūkst piemērotas koncertu norises vietas; Igaunijas koncertu rīkotājiem neesot intereses attīstīt Latvijas tirgu, bet ar izdevīgo ģeogrāfisko novietojumu vien nepietiek. | la.lv | |
| Marta Kotello | Progresīvie | Pilsētvide | Atbalsta divu jaunu gājēju pāreju izbūvi Rīgas centrā — Šarlotes ielas krustojumā ar Palīdzības ielu un Tallinas ielas krustojumā ar Cēsu ielu — un ierindo tās plašākā cilvēkiem draudzīgas Rīgas veidošanas virzienā. | x.com |
| Ansis Pūpols | Nacionālā apvienība | Ārpolitika | Apgalvo, ka pierādījumu par UNRWA darbinieku iesaisti ir ļoti daudz, un atgādina, ka Baiba Braže, kā viņš atceras, esot skaidrojusi pretējo — ka šādu pierādījumu neesot. | x.com |
Valsts kontroles ieraksts nav jauns atzinums, bet 23. jūlija pašvaldību nekustamo īpašumu revīzijas secinājumu atkārtota komunikācija video formātā. Šlesera airBaltic pozīcijas fons: pirmdien obligāciju turētāju sanāksmē netika savākts kvorums, tāpēc atkārtota sanāksme paredzēta 17. augustā — leta.lv. Ārpus pozīciju loka: Ministru prezidenta rīkojums paredz ārlietu ministrei Baibai Bražei (Jaunā Vienotība) atvaļinājumu no 10. līdz 14. augustam, un šajā laikā ārlietu ministra pienākumus pildīs satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis (Jaunā Vienotība) — vestnesis.lv.
Koalīcija vs Opozīcija
| Bloks | Pozīcijas | Partijas | Galvenie runātāji | Dominējošās tēmas |
|---|---|---|---|---|
| Koalīcija | 28 | AS, NA, JV, ZZS | Kulbergs (13), Valainis (4), Braže (2) | Imigrācija, ES politika, Budžets un finanses |
| Opozīcija | 9 | PRO, LPV | Šlesers (2), Švinka (2), Rasima (1) | Imigrācija, Koalīcija un partijas, Pilsētvide |
| Bez Saeimas frakcijas | 15 | MMN, Austošā Saule Latvijai | Baško (6), Velps (2), Krusts (2) | Vēlēšanas, Budžets un finanses, Imigrācija |
| Neitrāli | 14 | — | Banka (4), Kļaviņš (3), Rajevskis (1) | Vide, Vēlēšanas, Aizsardzība un drošība |
Koalīcijas balsis šodien lielākoties ir viena cilvēka balsis: premjera pozīcijas aptver desmit tēmas — papildus robežai, slimnīcu reformai un vecāku pabalstam arī nevalstisko organizāciju finansējuma izvērtēšanu, attālinātā darba sašaurināšanu valsts pārvaldē, Rail Baltica konsultantu gala ziņojumu, jaunu ALTUM kapitāla fondu, dzelzceļa kravu tarifu un ES fondu tematiskās komitejas sasaukšanu. Tur, kur runā vairāki, virzieni nesakrīt: Dombrava (Nacionālā apvienība) Pāternieku apturēšanu jau virza dokumentu līmenī, kamēr premjers vērtējumu atliek; Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) prasa atcelt slimnīcu reformu, kuru Kulbergs uzskata par izlemtu; Seržants (Apvienotais saraksts) pastiprina kritiku par Latvijas Bankas vadlīnijām, ko premjers aizsāka iepriekšējās dienās. Opozīcija kopīgu pamatu veido tikai vienā jautājumā — Šlesers un Stendzenieks (abi Latvija Pirmajā Vietā) apstrīd robežpunkta slēgšanas faktisko pamatu —, savukārt ārpusparlamentārie spēki visvairāk aizņem vēlēšanu tēmu, kurā valdošās partijas šodien klusē.
Spriedzes
| Tips | Avots | Mērķis | Tēma | Apraksts | Saite |
|---|---|---|---|---|---|
| spriedze | Ainārs Šlesers (Latvija Pirmajā Vietā) | Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) | Imigrācija | Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (NA) rosina valdībai apturēt Pāternieku robežšķērsošanas vietas darbību uz Latvijas un Baltkrievijas robežas, pamatojot to ar valsts drošību. Ainārs Šlesers (LPV) iebilst: slēgšana drošību neuzlabošot, jo nelegālie migranti punktu neizmantojot, bet kravu plūsma pārvirzīšoties uz Lietuvu. Premjers Andris Kulbergs vērtējumu atliek līdz 4. augusta valdības sēdei. Fons: punkts kopš jūlija beigām nedarbojas Robežsardzes IT sistēmu problēmu dēļ; biedrības «Latvijas auto» vadītājs lēš, ka četrās dienās problēmas varētu skart ap 600 automašīnu, kamēr Robežsardze skaitli nenosauc. | x.com |