Galvenais
- Seutas robežkrīze ir dienas ass: četrpadsmit pozīcijas imigrācijas tēmā, un šķirtne neiet pa koalīcijas un opozīcijas robežu — Mārtiņš Staķis (Progresīvie) uzskata, ka Eiropas Savienībai ir pienākums palīdzēt Spānijai, Ansis Pūpols un Rihards Kols (abi Nacionālā apvienība) šo pienākumu noliedz. Pūpola noraidījums dienas gaitā izaug par diviem atsevišķiem argumentiem: solidaritātes pienākuma noliegumu migrācijas jautājumā un Spānijas NATO saistību nepildīšanu.
- Iekšlietu ministrs apstiprina nākamo soli nevalstisko organizāciju finansējuma ierobežošanā: Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) atbalsta Eiropas Savienības Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda finansēta integrācijas projekta apturēšanu biedrībai "Gribu palīdzēt bēgļiem", pamatojot to ar pirmajā instancē notiesātas personas iesaisti projekta vadībā, un noraida pārmetumus par politisku iejaukšanos.
- Valsts uzņēmumu pārvaldība atveras abos galos: premjers Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) rosina Latvijas Attīstības fondu un vienlaikus nosauc iepriekšējo valdību 380 miljonu eiro obligāciju piesaisti airBaltic bez pārmaiņām uzņēmumā par lielu kļūdu; ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) rosina valstij pārņemt "Rīgas siltuma" kapitāldaļas, kam Rīgas domes deputāte Elīna Treija (Nacionālā apvienība) iebilst. airBaltic tēmā aizstāvoša pozīcija dienā nav reģistrēta — Ainārs Šlesers (Latvija Pirmajā Vietā) un Guntars Vītols iebilst pret turpmāku publiskās naudas ieguldīšanu uzņēmumā.
- KNAB vadības maiņa kļūst par strīdu, kura Saeima ieceļ pēcteci: Jēkabs Straume dodas izdienas pensijā; Andris Šuvajevs (Progresīvie) uzskata, ka lemt jāļauj nākamajai Saeimai, bet Alvis Hermanis (MMN) un žurnālists Krišjānis Kļaviņš aiziešanu vērtē atzinīgi ar nepierādītiem apgalvojumiem par bijušā priekšnieka darbību.
- Institūciju secinājumi paliek bez politiskas atbildes: Valsts kontrole papildina dienas darba kārtību ar secinājumiem par publisko līdzekļu pārvaldību Ogres novada pašvaldībā un par valdības apstiprināto slimnīcu tīkla reformu, bet Latvijas Darba Devēju Konfederācija prasa valdībai izpildīt jau pieņemto lēmumu un likvidēt ilgstoši vakantās amata vietas. Partiju atbildes reakcija uz šiem izteikumiem dienā nav reģistrēta. Atsevišķi Jānis Hermanis (MMN) norāda, ka pēdējās Saeimas vēlēšanās ievēlētie saraksti pārstāv tikai 42 % balsstiesīgo.
Aktīvākie politiķi
| Politiķis |
Partija |
Pozīcijas |
Galvenās tēmas |
| Andris Kulbergs |
Apvienotais saraksts |
6 |
Valsts kapitālsabiedrības, airBaltic, Transports, Budžets un finanses |
| Ansis Pūpols |
Nacionālā apvienība |
3 |
Imigrācija, Aizsardzība un drošība |
| Alvis Hermanis |
MMN |
3 |
Imigrācija, Korupcija un KNAB, Rail Baltica |
| Mārtiņš Staķis |
Progresīvie |
3 |
Imigrācija, Ārpolitika, Koalīcija un partijas |
| Elīna Treija |
Nacionālā apvienība |
2 |
Sociālā politika, Pašvaldības |
| Edvarts Krusts |
MMN |
2 |
Imigrācija |
| Viktors Valainis |
Zaļo un Zemnieku savienība |
2 |
Valsts kapitālsabiedrības, Transports |
Galvenās tēmas
Imigrācija (14 pozīcijas)
Konteksts
Tendence (2026-07-31, Seutas robežkrīze vienā dienā kļūst par Latvijas politisko asi, kurā no viena notikuma nonāk pie pretējiem secinājumiem): 31. jūlijā vismaz vienpadsmit politiķi no visiem blokiem izsakās par Spānijas Seutas robežkrīzi — tā ir dienas dominējošā tēma ar 13 pozīcijām. Šķirtne neiet pa koalīcijas un opozīcijas robežu, bet pa jautājumu, vai Eiropas Savienībai ir pienākums palīdzēt Spānijai. Mārtiņš Staķis (Progresīvie) uzskata, ka pienākums ir, un atsaucas uz vairāk nekā 800 Spānijas karavīriem, kuri dien Latvijā. Ansis Pūpols un Rihards Kols (abi Nacionālā apvienība) pienākumu noliedz; Pūpols aicina Spāniju izolēt, līdz iebraukušie ir atgriezti Marokā. Ārlietu ministre Baiba Braže (Jaunā Vienotība) notikumu izmanto, lai prasītu Eiropas Komisijai tikpat lielu solidaritāti ar Savienības austrumu robežu pret Baltkrievijas un Krievijas organizēto migrāciju. Andris Velps (Austošā Saule Latvijai) prasa, lai Latvija oficiāli aizrāda Spānijai; žurnālists Krišjānis Kļaviņš atbalsta Spānijas izslēgšanu no Šengenas zonas. Reģistrēta spriedze Nr. 178. Jūlija iepriekšējās imigrācijas piezīmes (Nr. 329, 338, 340) bija par NVO memorandiem un trešo valstu integrācijas finansējumu — šis ir atsevišķs pavediens.
Konteksts
Tendence (2026-07-31, NVO finansējuma ierobežošana pāriet no memorandiem uz konkrēta ES fonda projekta apturēšanu): iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) atbalsta Eiropas Savienības Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda finansēta kultūras integrācijas projekta apturēšanu biedrībai "Gribu palīdzēt bēgļiem", pamatojot ar to, ka projekta vadībā iesaistīta pirmajā instancē notiesāta persona; vienlaikus viņš noliedz politisku iejaukšanos. Tas ir jauns solis pavedienā, kas sākās 10. jūlijā ar Iekšlietu ministrijas sadarbības memorandu laušanu (piezīme Nr. 329) un turpinājās ar trešo valstu integrācijas finansējuma sašaurināšanu otrā ministrijā (Nr. 338) un jautājuma pacelšanu premjera līmenī (Nr. 340): līdz šim runa bija par sadarbības formātiem un budžeta pozīcijām, tagad — par viena konkrēta jau piešķirta projekta apturēšanu. Atsevišķi jāatzīmē, ka finansējuma avots ir ES fonds, nevis valsts budžets. Šī pati diena nes arī Seutas robežkrīzes tendenci (Nr. 392); abas ir imigrācijas tēmā, bet ir atsevišķi pavedieni un nav jāsajauc.
| Politiķis |
Partija |
Pozīcija |
Avots |
| Baiba Braže |
Jaunā Vienotība |
Aicina Eiropas Komisiju ar tādu pašu sparu sniegt solidaritāti un palīdzību ES austrumu robežai pret Baltkrievijas un Krievijas organizēto nelegālo migrāciju |
x.com |
| Ansis Pūpols |
Nacionālā apvienība |
Uzskata, ka masveida nelegālā migrācija ir nopietns nacionālās drošības apdraudējums, un ironiski noraida argumentu, ka jūras šķērslis starp Maroku un Spāniju šo apdraudējumu mazinātu; migrācijas draudu noniecināšanu salīdzina ar Krievijas armijas iebrukuma draudu noniecināšanu Igaunijā. |
x.com |
| Jānis Dombrava |
Nacionālā apvienība |
Kritizē Spānijas valdības nespēju apturēt nelegālo imigrantu masveida ieplūšanu Eiropas Savienībā un saista to ar Spānijas lēmumu piešķirt pilsonību pusmiljonam nelegālo imigrantu; norāda, ka Itālija apšauba Spānijas vietu Šengenas zonā. |
x.com |
| Andris Velps |
Austošā Saule Latvijai |
Pieprasa, lai Latvija oficiāli aizrāda Spānijai par nelegālas ieceļošanas pieļaušanu caur Ceutu, un aicina Ministru prezidentu Kulbergu un Ārlietu ministriju nekavējoties rīkoties, pamatojoties uz Šengenas robežu kodeksu un ES lojālas sadarbības principu. |
x.com |
| Rihards Kols |
Nacionālā apvienība |
Iebilst pret Spānijas īstenoto nelegālo imigrantu masveida legalizāciju un pret ES solidaritātes mehānisma atbalsta piešķiršanu Spānijai |
x.com |
| Alvis Hermanis |
MMN |
Iebilst pret ekonomisko bēgļu uzņemšanu Latvijā un sola mainīt valsts noteikumus tā, lai atgrieztos emigrējušie Latvijas iedzīvotāji, nevis ieceļotu ārzemnieki |
x.com |
| Raivis Zeltīts |
Austošā Saule Latvijai |
Nosauc migrācijas procesus Spānijā par invāziju un uzskata kreisos, progresīvos un sociālistus par lielāko ilgtermiņa draudu nacionālu valstu pastāvēšanai |
x.com |
| Kārlis Seržants |
Apvienotais saraksts |
Netieši atbalsta ieroču pielietošanu pret nelikumīgiem robežas pārkāpējiem, atsaucoties uz notikumiem Seutā |
x.com |
| Mārtiņš Staķis |
Progresīvie |
Uzskata, ka Eiropas Savienībai ir pienākums palīdzēt Spānijai risināt robežkrīzi un ka robežpārkāpējiem jāatgriežas savā mītnes zemē; nelegālo migrāciju vērtē kā nepieļaujamu un iespējamu Marokas hibrīdoperāciju. |
x.com |
| Ansis Pūpols |
Nacionālā apvienība |
Noliedz Eiropas Savienības pienākumu palīdzēt Spānijai Seutas migrācijas krīzē un aicina Spāniju izolēt, līdz iebraukušie ir atgriezti Marokā |
x.com |
| Baiba Braže |
Jaunā Vienotība |
Prasa stingru Spānijas atbildi uz masveida Eiropas Savienības ārējās robežas pārkāpumiem Seutā un uzskata organizētu masveida migrāciju par draudu visai ES |
x.com |
| Edvarts Krusts |
MMN |
Uzskata imigrāciju Eiropā par instrumentalizētu Eiropas iznīcināšanas līdzekli un noraida tās dēvēšanu par humānismu. |
x.com |
| Edvarts Krusts |
MMN |
Iebilst pret nelegālo imigrantu uzņemšanu un atvieglotu pilsonības vai balsstiesību piešķiršanu, uzskatot to par kreiso taktiku savas ietekmes palielināšanai. |
x.com |
| Jānis Dombrava |
Nacionālā apvienība |
Atbalsta ES Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda finansētā kultūras integrācijas projekta apturēšanu biedrībai «Gribu palīdzēt bēgļiem», jo projekta vadībā iesaistīta pirmajā instancē notiesāta persona; uzsver, ka ES fondu projektus nedrīkst uzticēt organizācijām ar reputācijas riskiem, un noraida pārmetumus par politisku iejaukšanos fondu sadalē. |
lsm.lv |
Koalīcijā vienotas nostājas nav: ārlietu ministre Braže notikumu pārceļ uz solidaritātes jautājumu ar Savienības austrumu robežu, bet Pūpols un Kols no tā paša notikuma secina, ka atbalsts Spānijai nepienākas; Dombrava kritizē Spānijas valdības rīcību, Seržants atsaucas uz Seutu robežas aizsardzības līdzekļu kontekstā. Opozīcijā šo tēmu šodien uztur vienīgi Staķis — viņš ir arī vienīgais runātājs, kurš aizstāv palīdzības pienākumu. Ārpus Saeimas frakcijām esošie runātāji argumentāciju paplašina: Alvis Hermanis pāriet uz uzņemšanas noteikumiem Latvijā, Krusts un Zeltīts runā par imigrāciju Eiropā kopumā, bet Velps prasa Latvijas oficiālu aizrādījumu Spānijai. Atsevišķi no Seutas pavediena stāv Dombravas kā iekšlietu ministra pozīcija par ES fonda finansēta integrācijas projekta apturēšanu — tā ir vienīgā dienas imigrācijas pozīcija, kas skar valsts pārvaldes lēmumu, nevis ārvalsts notikuma vērtējumu.
Valsts kapitālsabiedrības (3 pozīcijas)
Konteksts
Tendence (2026-07-31, valsts kapitālsabiedrību konsolidācija parādās kā pārvaldes princips ar diviem paralēliem gājieniem vienā dienā): premjers Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) rosina izveidot Latvijas Attīstības fondu, kas kā vienots lietussargs apvienotu valsts kapitālsabiedrības, nodrošinātu profesionālu pārvaldību bez politiskās ietekmes un pietiekamā apjomā ietu uz biržu; viņš kritizē līdzšinējo pārvaldību un norāda, ka problēma ir pašā sistēmā, nevis atsevišķos uzņēmumos. Tajā pašā dienā ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) rosina valstij pārņemt Rīgas domei piederošās akciju sabiedrības "Rīgas siltums" kapitāldaļas. Abi gājieni virza īpašumu un lēmumus uz centru, bet otrais skar pašvaldības autonomiju un uzreiz saņēma iebildumu no Rīgas domes deputātes Elīnas Treijas (Nacionālā apvienība) — reģistrēta spriedze Nr. 179. Iepriekšējais šīs tēmas pavediens (Nr. 363, 23. jūlijs) bija par Tet un LMT darījuma mandātu.
| Politiķis |
Partija |
Pozīcija |
Avots |
| Andris Kulbergs |
Apvienotais saraksts |
Rosina izveidot Latvijas Attīstības fondu, kas kā vienots "lietussargs" apvienotu valsts kapitālsabiedrības, nodrošinātu profesionālu pārvaldību bez politiskās ietekmes un ar pietiekamu apjomu ietu uz biržu, piesaistot lielos pensiju fondus. |
lsm.lv |
| Andris Kulbergs |
Apvienotais saraksts |
Kritizē līdzšinējo valsts kapitālsabiedrību pārvaldību kā zemas kvalitātes un uzskata, ka problēma ir pašā pārvaldības sistēmā, nevis atsevišķos uzņēmumos; gadiem atliktie lēmumi tagad jaunajai valdībai liek pieņemt nepopulārus lēmumus. |
la.lv |
| Viktors Valainis |
Zaļo un Zemnieku savienība |
Rosina valstij pārņemt Rīgas pašvaldībai piederošās AS "Rīgas siltums" kapitāldaļas — uzskata, ka uzņēmumam vajadzīgs viens saimnieks ar pilnu atbildību, un valsts vienota pārvaldība ļautu ātrāk pieņemt lēmumus, modernizēt siltumapgādi un samazināt rīdzinieku rēķinus. |
diena.lv |
Abas koalīcijas pozīcijas virza pārvaldību uz centru, tomēr no dažādiem galiem: Kulbergs runā par valsts uzņēmumu kopumu un kapitāla tirgu, Valainis — par vienu konkrētu pašvaldības uzņēmumu. Iebildums nāk no koalīcijas partneres partijas biedres pašvaldības līmenī, tāpēc domstarpības šeit iet starp valsts un pašvaldības kompetenci, nevis starp blokiem.
Transports (3 pozīcijas)
| Politiķis |
Partija |
Pozīcija |
Avots |
| Andris Kulbergs |
Apvienotais saraksts |
Uzskata, ka valstij jāstiprina dzelzceļš un jāpanāk konkurētspējīgi kravu pārvadājumu tarifi no Latgales, lai attālums no ostām nebremzētu lielās kokrūpniecības investīcijas; uzdevis Satiksmes ministrijai izstrādāt priekšlikumu. |
lsm.lv |
| Viktors Valainis |
Zaļo un Zemnieku savienība |
Uzstāj, ka Ceļu satiksmes drošības direkcijai tuvāko mēnešu laikā jāatļauj "Tesla" pašbraukšanas sistēmas FSD izmantošana Latvijas ceļu satiksmē, un uzskata, ka CSDD pašreizējā nostāja padara Latviju nekonkurētspējīgu pret kaimiņvalstīm. |
tvnet.lv |
| Andris Kulbergs |
Apvienotais saraksts |
Aicina Latvijā neatlikt pašbraucošo automašīnu ieviešanu un ar nacionālo regulējumu kādā no pilsētām izveidot testēšanas „smilškasti“, kurā autonomo braukšanas sistēmu ražotāji varētu izmēģināt tehnoloģiju reālā pilsētvidē; uzskata, ka birokrātiskajam slogam jābūt mazākam un valstij jārīkojas ātrāk. |
tvnet.lv |
Kulbergs un Valainis autonomās braukšanas jautājumā pauž vienu virzienu — abi prasa ātrāku regulējumu un mazāku administratīvo slogu, atšķiroties tikai instrumentā: Valainis prasa CSDD atļauju konkrētai sistēmai, Kulbergs — nacionālu testēšanas režīmu. Opozīcijas balsu šajā tēmā šodien nav.
airBaltic (3 pozīcijas)
Konteksts
Tendence (2026-07-31, airBaltic kritika pirmoreiz skan no premjera krēsla): Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) nosauc iepriekšējo valdību lēmumu piesaistīt airBaltic 380 miljonus eiro obligācijās, neveicot uzņēmumā finansiālas un stratēģiskas pārmaiņas, par lielu kļūdu un uzskata, ka pārmaiņas jāveic tagad. Ainārs Šlesers (Latvija Pirmajā Vietā) iebilst pret uzņēmuma atkārtotu glābšanu ar nodokļu maksātāju naudu, Guntars Vītols — pret beznosacījumu naudas ieguldīšanu. Trīs kritiskas pozīcijas vienā dienā, neviena aizstāvoša. Atšķirība no aprīļa (piezīmes Nr. 143 un 179): toreiz kritika nāca no vairākām partijām pret tolaik esošo valdību, tagad to pauž valdības vadītājs pats, tāpēc pretējais pols publiskajā telpā šodien nav pārstāvēts.
| Politiķis |
Partija |
Pozīcija |
Avots |
| Ainārs Šlesers |
Latvija Pirmajā Vietā |
Iebilst pret airBaltic atkārtotu glābšanu ar Latvijas nodokļu maksātāju naudu, norādot, ka uzņēmums vienlaikus reklamē lidojumus uz Tallinu un tādējādi veicina Igaunijas tūrismu |
x.com |
| Andris Kulbergs |
Apvienotais saraksts |
Uzskata, ka iepriekšējo valdību lēmums piesaistīt airBaltic 380 miljonus eiro obligācijās, neveicot finansiālās un stratēģiskās pārmaiņas uzņēmumā, bija liela kļūda, un ka nepieciešamās pārmaiņas jāveic tagad — par vēlu un sarunu ceļā ar aizdevējiem. |
nra.lv |
| Guntars Vītols |
— |
Iebilst pret valsts turpmāku beznosacījumu naudas ieguldīšanu airBaltic |
x.com |
Kritika nāk no trim dažādām pozīcijām — valdības vadītāja, opozīcijas līdera un neitrāla komentētāja —, un visas trīs sakrīt vienā punktā: publiskā nauda uzņēmumā vairs nedrīkst ieplūst bez nosacījumiem. Aizstāvoša vai skaidrojoša pozīcija dienā nav reģistrēta.
Korupcija un KNAB (3 pozīcijas)
Konteksts
Tendence (2026-07-31, KNAB priekšnieka aiziešana atver strīdu par to, kura Saeima ieceļ pēcteci): Jēkabs Straume pirms amata termiņa beigām nolēmis doties izdienas pensijā. Andris Šuvajevs (Progresīvie) uzskata, ka par nākamo vadītāju jālemj nākamajai Saeimai, nevis pašreizējai, un ka jaunā vadītāja galvenais uzdevums ir atklāt liela mēroga korupcijas gadījumus. Alvis Hermanis (MMN) un žurnālists Krišjānis Kļaviņš aiziešanu vērtē atzinīgi — Hermanis apgalvo, ka iestādes pamatuzdevums bijis apkalpot Jauno Vienotību, Kļaviņš uzskata, ka Straume gadiem piesedzis politisko korupciju. Abi apgalvojumi ir nepierādīti un pagaidām balstās tikai uz šo divu runātāju vārda; tie ir ierakstīti kā viņu pozīcijas, nevis kā konstatējumi. Iepriekšējā šīs tēmas piezīme (Nr. 284, 18. jūnijs) bija par valsts IT iepirkumiem un ar šo notikumu nesaistās.
| Politiķis |
Partija |
Pozīcija |
Avots |
| Andris Šuvajevs |
Progresīvie |
Uzskata, ka par nākamo KNAB vadītāju jālemj nākamajai Saeimai, nevis pašreizējai; jaunā vadītāja galvenais uzdevums esot atklāt liela mēroga korupcijas gadījumus. |
x.com |
| Alvis Hermanis |
MMN |
Atbalsta KNAB priekšnieka Straumes atkāpšanos un apgalvo, ka KNAB pamatuzdevums bijis apkalpot Jauno Vienotību, nevis apkarot korupciju. |
x.com |
| Krišjānis Kļaviņš |
— |
Atzinīgi vērtē KNAB priekšnieka Jēkaba Straumes atkāpšanos un uzskata, ka viņš gadiem piesedzis politisko korupciju. |
x.com |
Trīs runātāji vērtē vienu un to pašu aiziešanu, bet strīds ir par dažādām lietām: Šuvajevs runā par iecelšanas procedūras laiku un nākamā vadītāja uzdevumu, savukārt Alvis Hermanis un Kļaviņš vērtē aizejošā priekšnieka darbību. Abu pēdējo apgalvojumi par Straumes darbību ir viņu pašu vērtējums bez publiski pieejamiem pierādījumiem; koalīcijas partiju atbildes reakcija dienā nav reģistrēta.
Pārējās tēmas (19 pozīcijas 14 tēmās)
| Politiķis |
Partija |
Tēma |
Pozīcija |
Avots |
| Mārtiņš Staķis |
Progresīvie |
Ārpolitika |
Uzskata, ka Latvijai jāatbalsta sabiedrotā Spānija, jo Latvijā dien vairāk nekā 800 Spānijas karavīru, un kritizē Latvijas politiķus, kuri Spānijas migrācijas krīzi izmanto politiskiem uzbrukumiem Spānijai. |
x.com |
| Nauris Puntulis |
Nacionālā apvienība |
Aizsardzība un drošība |
Atbalsta Latvijas Baltkrievu savienības pārstāves izslēgšanu no Mazākumtautību nevalstisko organizāciju konsultatīvās padomes, balstoties uz drošības iestāžu informāciju |
x.com |
| Ansis Pūpols |
Nacionālā apvienība |
Aizsardzība un drošība |
Kritizē Spāniju par NATO saistību nepildīšanu un 5 % aizsardzības finansējuma neatvēlēšanu, par pretstatu izceļot Polijas stingro nostāju. |
x.com |
| Krišjānis Kļaviņš |
— |
ES politika |
Atbalsta Spānijas izslēgšanu no Šengenas robežkontroles zonas, pamatojot ar nelegālās imigrācijas apjomu un pilsonības piešķiršanu |
x.com |
| Alvis Hermanis |
MMN |
Rail Baltica |
Prasa premjeru, kurš izmeklētu Rail Baltica un citas afēras, un uzskata, ka bez krimināllietām neiztikt. |
x.com |
| Mārtiņš Staķis |
Progresīvie |
Koalīcija un partijas |
Iebilst pret Nacionālās apvienības nostāju, ka Latvijai nav pienākuma palīdzēt Spānijai, un pauž, ka ārlietu nozare nedrīkstētu nonākt Nacionālās apvienības pārziņā. |
x.com |
| Aivis Ceriņš |
Apvienotais saraksts |
Budžets un finanses |
Iebilst pret plānoto finansēšanas apjomu šādā formātā — uzņēmēji nespējot to nodrošināt, un valsts aizņemoties pārmērīgi |
x.com |
| Andris Kulbergs |
Apvienotais saraksts |
Budžets un finanses |
Uzstāj, ka valstij mērķtiecīgi jāpiesaista jaunas investīcijas un jānodrošina stratēģisko investīciju projektu iespējami ātra un efektīva īstenošana, mazinot birokrātisko slogu un administratīvos šķēršļus. |
nra.lv |
| Marta Kotello |
Progresīvie |
Pilsētvide |
Atbalsta jauno gājēju drošības saliņu Senču ielā un uzskata, ka tā nerada sastrēgumus |
x.com |
| Elīna Treija |
Nacionālā apvienība |
Sociālā politika |
Uzskata, ka mūsdienu apgalvojumi par nespēju atļauties bērnus skaidrojami ar augstākām gaidām, nevis ar labklājības trūkumu: atzīst par pamatotu gan vecāko paaudžu teikto, ka bērnus audzināja arī ar niecīgiem ienākumiem, gan Z paaudzes teikto, ka bērnus nevar atļauties. |
x.com |
| Latvijas Darba Devēju Konfederācija |
— |
Valsts pārvalde |
Aicina valdību izpildīt jau pieņemto lēmumu un likvidēt ilgstoši vakantās amata vietas publiskajā sektorā līdz 2026. gada 1. septembrim |
x.com |
| Valsts kontrole |
— |
Veselības aprūpe |
Atzinīgi vērtē valdības apstiprināto slimnīcu tīkla reformu un aicina noteikt katras slimnīcas pakalpojumu grozu, ko slimnīca spēj kvalitatīvi nodrošināt ar pieejamo personālu |
x.com |
| Filips Rajevskis |
— |
Veselības aprūpe |
Uzskata, ka alkohola tirdzniecības laika ierobežojumi nesasniedz paredzēto mērķa grupu — regulārajiem alkohola lietotājiem tie netraucē, jo tie laikus izveido rezerves, bet neērtības rada reti dzerošiem cilvēkiem un daļu pircēju mudina iepirkt vairāk nekā spontāni. |
la.lv |
| Jurģis Liepnieks |
— |
Izglītība |
Atbalsta ieguldījumus zinātnē un augstākajā izglītībā kā ekonomikas izaugsmes priekšnoteikumu |
x.com |
| Valsts kontrole |
— |
Pašvaldības |
Secina, ka Ogres novada pašvaldībā nav nodrošināta caurskatāma un atbildīga publisko līdzekļu un mantas pārvaldība |
x.com |
| Elīna Treija |
Nacionālā apvienība |
Pašvaldības |
Iebilst pret Ekonomikas ministrijas nodomu pārņemt Rīgas domei piederošās 49% Rīgas siltuma akciju |
x.com |
| Marats Kasems |
— |
Ukraina un Krievija |
Noraida apgalvojumu, ka Latvijā 35 neatkarības gados nav bijis krievu tautības ministru, un uzskata to par Kremļa propagandas naratīvu |
x.com |
| Anastasija Tetarenko-Supe |
— |
Ukraina un Krievija |
Uzskata, ka stratēģiskajā komunikācijā vēstījumi jābalsta ar reālām darbībām; degošās rūpnīcas Krievijā par Ukrainas spējām pasakot vairāk nekā jebkādi vārdi |
x.com |
| Jānis Hermanis |
MMN |
Vēlēšanas |
Norāda, ka pēdējās Saeimas vēlēšanās ievēlētie saraksti pārstāv tikai 648 tūkstošus jeb 42 % balsstiesīgo, jo 268 tūkstošu vēlētāju balsis (17,4 %) palika nepārstāvētas, un šī nepārstāvētā daļa laika gaitā pieaug |
x.com |
Koalīcija vs Opozīcija
| Bloks |
Pozīcijas |
Partijas |
Galvenie runātāji |
Dominējošās tēmas |
| Koalīcija |
21 |
NA, AS, JV, ZZS |
Kulbergs (6), Pūpols (3), Braže (2) |
Imigrācija, Valsts kapitālsabiedrības, Transports |
| Opozīcija |
6 |
PRO, LPV |
Staķis (3), Šlesers (1), Šuvajevs (1) |
airBaltic, Pilsētvide, Imigrācija |
| Bez Saeimas frakcijas |
8 |
MMN, Austošā Saule Latvijai |
Alvis Hermanis (3), Krusts (2), Velps (1) |
Imigrācija, Korupcija un KNAB, Rail Baltica |
| Neitrāli |
10 |
— |
Kļaviņš (2), Valsts kontrole (2), Tetarenko-Supe (1) |
Veselības aprūpe, Ukraina un Krievija, Pašvaldības |
Koalīcijas iekšējais dalījums šodien ir redzamāks nekā robeža ar opozīciju: imigrācijas jautājumā Nacionālā apvienība un Jaunā Vienotība no viena notikuma iegūst dažādus secinājumus, bet valsts kapitālsabiedrību jautājumā Nacionālās apvienības pašvaldības deputāte iebilst pret Zaļo un Zemnieku savienības ministra rosinājumu. Opozīcija kopīgu pamatu neveido — Progresīvie darbojas imigrācijas un ārpolitikas laukā, Latvija Pirmajā Vietā airBaltic tēmā. Desmit no 45 dienas pozīcijām nāk no runātājiem ārpus partiju blokiem: Valsts kontrole ar diviem revīziju secinājumiem, Latvijas Darba Devēju Konfederācija ar prasību likvidēt vakantās amata vietas, kā arī komentētāji Kļaviņš, Kasems, Tetarenko-Supe, Liepnieks, Rajevskis un Vītols. Partiju atbildes reakcija uz šo daļu dienā nav reģistrēta.
Spriedzes
| Tips |
Avots |
Mērķis |
Tēma |
Apraksts |
Saite |
| spriedze |
Mārtiņš Staķis (Progresīvie) |
Ansis Pūpols (Nacionālā apvienība) |
Imigrācija |
Mārtiņš Staķis (Progresīvie) iebilst pret Nacionālās apvienības nostāju, ka Latvijai un Eiropas Savienībai nav pienākuma palīdzēt Spānijai Seutas robežkrīzē, un pauž, ka ārlietu nozare nedrīkstētu nonākt Nacionālās apvienības pārziņā. Ansis Pūpols (Nacionālā apvienība) tajā pašā dienā noliedz Eiropas Savienības pienākumu palīdzēt un aicina Spāniju izolēt, līdz iebraukušie ir atgriezti Marokā. Abi izteikumi balstās vienā notikumā, bet nonāk pie pretējiem secinājumiem par solidaritātes pienākumu. |
x.com |
| spriedze |
Elīna Treija (Nacionālā apvienība) |
Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) |
Valsts kapitālsabiedrības |
Rīgas domes deputāte Elīna Treija (Nacionālā apvienība) iebilst pret Ekonomikas ministrijas nodomu pārņemt Rīgas domei piederošās akciju sabiedrības "Rīgas siltums" kapitāldaļas. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) pārņemšanu rosina, argumentējot, ka uzņēmumam vajadzīgs viens saimnieks ar pilnu atbildību un ka vienota valsts pārvaldība ļautu ātrāk pieņemt lēmumus. Domstarpības iet starp pašvaldības un valsts līmeni par vienu un to pašu īpašumu. |
x.com |