Sabiedriskais medijs skaitļos: nauda, cilvēki, ēters un Saeimas balsojumi

Avoti: LSM 2025. gada pārskats, SEPLP 2025. gada budžeta izpildes analīze, VID, LSM sabiedriskā pasūtījuma 2026. gada plāns, TV.lv publicētā programma, LSM.lv sitemap, Saeimas balsojumi | Dati uz: 2026. gada 1. novembri (TV programma — 30.09.–27.10.2026.)

Nauda: skaitļi, kurus nedrīkst jaukt

Par LSM budžetu bieži runā kā par vienu skaitli. Politiķi pēdējos mēnešos minējuši «70 miljonus eiro gadā» (Kiršteins, Žuravļevs) un «72 miljonu eiro budžetu» (Štāls). Pārskatos ir vairāki skaitļi, un katrs nozīmē ko citu.

SEPLP aprēķinā LSM budžets 2025. gadā bija 0,14 % no iekšzemes kopprodukta, bet kopā ar vienreizējo tehniku — 0,16 %.

Bez vienreizējās tehnikas LSM saņemtā dotācija 2025. gadā bija 58,76 miljoni eiro (69 046 512 € − 10 289 846 €). Politiķu minētie «70 miljoni» atbilst summai kopā ar tehniku.

Visu sabiedrisko elektronisko mediju kopējie izdevumi kopā ar SEPLP: 2024. gadā — 50,31 milj. eiro, 2025. gadā — 69,76 milj. eiro (ar tehniku), 2026. gadam plānoti 61,70 milj. eiro jeb par 11,6 % mazāk (SEPLP budžeta izpildes analīze).

Cilvēki: cik strādā un ko par to saka politiķi

LSM 2025. gada pārskatā ir trīs dažādi darbinieku skaiti:

• 853 — vidēji gadā, ieskaitot 5 valdes locekļus;
• 850 — 2025. gada 31. decembrī;
• 829 — pilnas slodzes ekvivalenti gada beigās.

Īsā atbilde: LSM strādā ap 850 cilvēku jeb 829 pilnas slodzes.

Gadu LSM sāka ar 865 darbiniekiem (SEPLP). VID dati par 2026. gada 3. ceturksni rāda vidēji 876 nodarbinātos. Tas ir cits mērs, tāpēc no šiem skaitļiem nevar veidot pieauguma līkni.

Personāla izmaksas 2025. gadā bija 30 866 360 eiro. No tām darba samaksa — 23 205 350 €, darba devēja sociālās iemaksas — 5 437 003 €, autoratlīdzības un uzņēmuma līgumi — 2 191 877 €. Valdes atlīdzība ar nodokļiem (629 603 €) jau ir šajā summā. Valdes priekšsēdētājas noteiktā mēneša atlīdzība ir 9156 €, valdes locekļiem — 8324 € (LSM).

Ja dotāciju vai personāla izmaksas dala ar darbinieku skaitu, vidējo algu neiegūst. Dotācijā ir arī tehnika, ēkas un raidījumu iegāde. Personāla izmaksās ir arī nodokļi un līgumi ar ārējiem autoriem.

Politiķi par darbinieku skaitu un algām:

• Ansis Pūpols (Nacionālā apvienība) 24. oktobrī rakstīja, ka darbinieku skaits Zaķusalā un Doma laukumā jāsamazina divas reizes un ka galvenā redaktora amats kļuvis lieks (X).
• Edvīns Šnore (Nacionālā apvienība) 23. oktobrī apgalvoja, ka LSM kontrolējot, kā viņš raksturo, neliela neievēlēta «grupiņa», kas to izmantojot «milzu algām» un tam, lai algas, līgumi un piemaksas nebūtu jādeklarē publiski (X).

LSM publicē valdes atlīdzību un atalgojuma politiku, kas apstiprināta 2025. gada 23. oktobrī. Politika paredz amatu karti ar grupām un algu diapazoniem, bet pašu karti publiski atrast neizdevās.

Ēters: divi kanāli ar atšķirīgu profilu

Pārbaudījām TV.lv publicēto LTV1 un LTV7 programmu četrās nedēļās — no 30. septembra līdz 27. oktobrim: 2066 ierakstus, 673 stundas katram kanālam. Žanrus raidījumiem piešķīrām paši. Periodā bija 3. oktobra Saeimas vēlēšanas.

• LTV7 vakarā (18–23) ārvalstu seriāli aizņem 65,7 % laika — darbdienās 61,9 %, brīvdienās 75,0 %. Visā diennaktī — 32,7 %. LSM plāns LTV7 paredz «kvalitatīvas ārvalstu filmas un seriālus» un augšējo robežu nenosaka.
• LTV1 ārvalstu seriāli aizņem 16,6 % diennakts laika un 10,7 % vakarā.
• TV.lv daļu raidījumu atzīmē ar zvaigznīti (*). LTV1 tie aizņem 29,7 % laika, LTV7 — 31,8 %. Vakarā no 18 līdz 23 — tikai 1,1 % un 2,7 %. Zvaigznītes nozīme TV.lv nav paskaidrota; LSM REplay ar to apzīmē atkārtojumus. Raidījums bez zvaigznītes nav obligāti pirmizrāde.

Plāns pret programmu

LSM 2026. gada sabiedriskā pasūtījuma plānā (ar 30.06.2026. grozījumiem) skaitliskie mērķi ir aptauju rādītāji (piemēram, uzticēšanās LSM — no 47 % uz 52 %), piekļūstamība, budžets un portāls. Neviens mērķis nenosaka stundas vai daļas pa žanriem. Plāna publicētajā redakcijā ir tikai auditorijas pielikums; tabulu ar programmu apjomiem atrast neizdevās.

Salīdzinājām 27 plāna apgalvojumus ar programmu. Lielākā daļa nosaukto raidījumu programmā ir: «Panorāma», «De Facto», «Aizliegtais paņēmiens», «Kultūršoks» un citi. Daži plānā minētie raidījumi četrās nedēļās nebija redzami, piemēram, cikls «Zemes stāsti». Seriālu «Rudi sarkans» plāns sola izrādīt 2026. gada rudenī; līdz 27. oktobrim programmā tā nebija. «Nakts ziņas», ko plāns paredz pārtraukt no 2026. gada otrā pusgada, programmā vairs nav; naktī LTV1 rāda ar zvaigznīti atzīmētus ziņu raidījumus.

Plāns paredz, ka abos kanālos 31,5 % raidlaika būs ar subtitriem, bet ar zīmju valodas tulkojumu — 12 % (LTV1) un 7 % (LTV7). TV.lv dati to neļauj pārbaudīt.

Portāls četrās valodās

LSM.lv sitemap failos ir šāds rakstu skaits ar datumu adresē no 30. septembra līdz 27. oktobrim: latviešu sadaļā 2006, krievu — 1046, ukraiņu — 383, angļu — 304. Šos skaitļus nedrīkst saskaitīt, jo daļa rakstu citās valodās ir latviešu rakstu tulkojumi. Izlasē 24 no 35 krievu un 22 no 35 ukraiņu rakstiem bija saite «Lasīt latviski» uz latviešu rakstu. Plāns paredz, ka ap 70 % krievu valodas satura būs adaptēts no latviešu valodas.

Saeima: ziņu dienesti paliek atsevišķi

Likumprojektu 1434/Lp14 iesniedza pieci Zaļo un Zemnieku savienības deputāti. Sākotnēji tas paredzēja tikai saglabāt nosaukumus «Latvijas Radio» un «Latvijas Televīzija». Otrajā lasījumā Saeima pievienoja Ievas Brantes priekšlikumu: abu ziņu dienestiem jādarbojas kā atsevišķām, neapvienotām un redakcionāli patstāvīgām struktūrvienībām. Atbildīgā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Kā balsoja frakcijas (ZZS — Zaļo un Zemnieku savienība, NA — Nacionālā apvienība, AS — Apvienotais saraksts, LPV — «Latvija pirmajā vietā», JV — Jaunā Vienotība):

• Brantes priekšlikums: par — ZZS (12), NA (10), AS (9), LPV (8). Jaunā Vienotība galvenokārt atturējās (16), Progresīvie bija pret (8).
• Nodot atpakaļ komisijai: par — JV (17) un Progresīvie (8); pret — ZZS, NA, AS un LPV.
• Galīgais lasījums: par — visas frakcijas, izņemot Progresīvos (7 atturas, 1 pret); no deputātiem ārpus frakcijām 12 par, 3 pret, 1 atturas.

Valsts prezidents likumu izsludināja 30. oktobrī (Latvijas Vēstnesis). Tas stājās spēkā 31. oktobrī.

Ko deputāti teica:

• Par atsevišķiem ziņu dienestiem. Artūrs Butāns (NA): ja vadība, sākot apvienošanu, solīja saglabāt atsevišķas redakcijas, solījums jāpilda. Linda Liepiņa (LPV): starp LSM valdi, SEPLP un daļu darbinieku ir liela plaisa. Jurģis Klotiņš (NA) atbalstīja izmaiņas uzreiz, lai gan komisijā bija vienošanās tās skatīt atsevišķi (LSM). Viktors Valainis (ZZS) balsojumu vērtē kā soli pareizā virzienā (X).
• Pret. Atis Švinka (Progresīvie): deputātu strukturāla iejaukšanās sabiedriskā medija nākotnē ir aplama. Leila Rasima (Progresīvie) jautāja, vai atsevišķi dienesti spēs kopā strādāt krīzē. Andris Šuvajevs (Progresīvie) brīdina par precedentu, ka politiķi nosaka sabiedriskā medija redakcijas (LSM).
• Ar atrunām. Inese Lībiņa-Egnere (JV): iznākums nebija labākais, bet viņa saprot deputātus, kuri nav komisijā un kuriem šī šķita vienīgā iespēja balsot (LSM). Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV) pati iesniedza līdzīgu priekšlikumu ar atsevišķiem resursiem un vadību (Diena); Saeima to noraidīja. Par Brantes priekšlikumu viņa balsoja «par».

Divi agrāki notikumi:

• 2025. gada 13. novembrī Saeima neapstiprināja Jāni Siksni par SEPLP locekli: 34 par, 38 pret, 9 atturas.
• Pēc 2026. gada 23. augusta vētras SEPLP konstatēja, ka LSM nepietiekami informēja sabiedrību, un trūkumus saistīja ar redakcionāliem lēmumiem. Pamatu valdes atsaukšanai padome nesaskatīja (SEPLP). Māris Mežals (LPV) 2. septembrī rakstīja, ka SEPLP pārstāve deputātiem programmas nemainīšanu skaidrojusi ar to, ka ārkārtējā situācija nebija izsludināta, un jautāja, kāpēc ziņu dienesti nestrādāja krīzes režīmā (X).

Vienkāršiem vārdiem

LSM 2025. gadā no valsts saņēma 69 miljonus eiro. Ap desmit no tiem bija vienreizējs pirkums — televīzijas pārraižu tehnika. Bez tās dotācija bija ap 59 miljoniem.

LSM strādā ap 850 cilvēku. Pārskatos ir vairāki darbinieku skaiti, un tos nevar salikt vienā līknē.

LTV1 visvairāk laika aizņem ziņas, LTV7 — ārvalstu filmas un seriāli. Vakarā LTV7 ārvalstu seriāli aizņem gandrīz divas trešdaļas laika. LSM plāns tiem robežu nenosaka.

Saeima ar likumu noteica, ka radio un televīzijas ziņu dienestus nedrīkst apvienot. Likums ir spēkā kopš 31. oktobra.

Ko mēs neapgalvojam

• Četras rudens nedēļas nav gads, un periodā bija vēlēšanas.
• Mēs analizējām publicēto programmu, nevis faktisko ēteru. Joslas ilgums skaitīts līdz nākamā raidījuma sākumam.
• Žanrus raidījumiem piešķīrām paši. «Latvijas filmas un seriāli» nav viss vietējais saturs: vietējās ziņas un kultūra ir citās grupās.
• Programma neparāda auditoriju, ražošanas izmaksas vai žurnālistikas kvalitāti. Atkārtojums pats par sevi nenozīmē izšķērdību.
• Dati neļauj noteikt, cik darbinieku LSM vajag.
• Subtitru un zīmju valodas lauki TV.lv datos ir tukši. Tas nozīmē «nav zināms», nevis 0 %.

Metodika

LSM 2025. gada pārskats lejupielādēts no info.lsm.lv 2026. gada 1. novembrī (SHA-256 da4078…52aa); skaitļi — 23., 24., 25. un 28. piezīme. SEPLP budžeta izpildes analīze (29.04.2026.) — SHA-256 88ccfa…3eb9. TV programma — TV.lv publicētais arhīvs par 28 dienām; raidījumu saraksts ar žanriem — CSV fails; kontrolsummas — audita mapē. Portāla raksti skaitīti pēc datuma raksta adresē LSM.lv sitemap failos; pilnīgums pārbaudīts pret dienas arhīvu 9 sadaļu dienās (361 no 361 pēc raksta ID). Vidēji nodarbināto skaits — VID atvērtie dati par 2026. gada 3. ceturksni. Balsojumi — Saeimas balsojumu dati atmina datubāzē.