Nedēļas stāsts
Nedēļas dominējošais pavediens bija kokrūpnieku atbalsta lieta, kas no politiska strīda pārauga juridiskā procedūrā. Pirmdien Ģenerālprokuratūra pieprasīja atcelt iepriekšējās valdības lēmumus par aptuveni 50 miljonu eiro atbalstu kokrūpniecības uzņēmumiem; Zaļo un Zemnieku savienības politiķis Uldis Augulis šos lēmumus aizstāvēja kā tiesiskus, Progresīvo deputāts Andris Šuvajevs prokuratūras prasību atbalstīja. Otrdien Ministru prezidents Andris Kulbergs paziņoja, ka valdība vērsīsies Satversmes tiesā, lai tā noteiktu Ministru kabineta pilnvaru robežas. Trešdien spiediens nāca no abām pusēm vienlaikus: Jaunās Vienotības politiķi Inese Lībiņa-Egnere un Andrejs Judins prasīja lēmumu atcelt un naudu piedzīt, bet Nacionālās apvienības politiķis Ansis Pūpols aizstāvēja varas dalīšanas principu — valdībai neesot jāpilda ģenerālprokurora rīkojumi, kamēr lieta nav tiesā. Piektdien Kulbergs spēra divus juridiskus soļus, abus Apvienotā saraksta, ne valdības vārdā: pieteikumu Satversmes tiesā par Siliņas valdības iespējamo pilnvaru pārkāpumu un iesniegumu Ģenerālprokuratūrā par lēmumiem airBaltic finanšu darbībā.
Saeimā nedēļā bija viena sēžu diena — ceturtdiena, 23. jūlijs, ar 65 balsojumiem ārkārtas sēdēs. Nozīmīgākais rezultāts bija nacionāls importa aizliegums atsevišķām Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes rūpniecības precēm: visa balsojumu ķēde vienā dienā — nodošana komisijai (68 par, 10 pret), pirmais lasījums (63 par, 7 pret, 1 atturas) un otrais lasījums (66 par, 8 pret). Ārlietu ministre Baiba Braže atbalstu novērtēja atzinīgi un solīja aizliegto preču sarakstu iesniegt valdībā nekavējoties; Progresīvo politiķis Andris Sprūds to nosauca par daļēju soli, jo aizliegums skar tikai 6,5 % importa. Tajā pašā dienā Saeima otrajā lasījumā ar 48 balsīm par un 18 pret pieņēma grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas nedēļas nogalē pārauga strīdā par to, vai aizliegums atskaņot sankcijām pakļautu autoru skaņdarbus skars Raimonda Paula mūziku.
Paralēli risinājās divi patstāvīgi pavedieni. Tet un LMT kapitāldaļu iegāde no Telia pārvērtās publiskā dokumentu kaujā par mandātu: Kulbergs apgalvoja, ka pilnvaras ekonomikas ministram Viktoram Valainim dotas jau 2025. gada jūlijā, savukārt Šuvajevs un partijas Latvijas attīstībai vadītājs Juris Pūce katrs atsevišķi pieprasīja publiskot pilnu dokumentu. Aizsardzības nozare kļuva par vienu no priekšvēlēšanu asīm, taču nedēļas beigās uzsvars pārvietojās no izmaksām uz ekonomisku atdevi — gan demisionējusī premjere Evika Siliņa, gan Finanšu ministra biroja ekonomists Guntars Vītols militāro industriju aprakstīja kā izaugsmes iespēju, nevis tikai budžeta slogu.
Nedēļa skaitļos
Kas kustējās
Skaitlis = pozīciju skaits nedēļā · +/− = izmaiņa pret iepriekšējo nedēļu · «jauns» = iepriekšējā nedēļā nebija.
- Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) — 24 (—)
- Ansis Pūpols (Nacionālā apvienība) — 13 (↑1)
- Uldis Augulis (Zaļo un Zemnieku savienība) — 12 (↑5)
- Andris Šuvajevs (Progresīvie) — 11 (↑6)
- Baiba Braže (Jaunā Vienotība) — 11 (—)
- Andris Velps (Austošā Saule Latvijai) — 10 (↑7)
Premjera apjoms saglabājās nemainīgs, bet lielākais kāpums pieder tiem, kuri nedēļu pavadīja kokrūpnieku lietā un priekšvēlēšanu pozicionēšanā — Augulim, Šuvajevam un Velpam.
Nedēļas galvenās tēmas
Ukraina un Krievija — 29 pozīcijas
Tēmas smagumcentrs bija ceturtdienas importa aizliegums un tā tvērums. Ārlietu ministre Baiba Braže pateicās Saeimai par atbalstu un uzsvēra, ka Ministru kabinets tagad saņēmis deleģējumu noteikt konkrētās preču grupas; Progresīvo politiķi Andris Sprūds un Andris Šuvajevs katrs atsevišķi iestājās par pilnīgu importa pārtraukšanu, vērtējot pieņemto risinājumu kā daļēju, jo tas skar 6,5 % importa. Deputāte Svetlana Čulkova iebilda pret aizlieguma pieņemšanu galīgajā lasījumā. Otrs pavediens bija ES 21. sankciju pakotne, kur Braže vērtēja vienošanos atzinīgi, bet Eiropas Parlamenta deputāts Rihards Kols (Nacionālā apvienība), pakotni atbalstot, iebilda pret Grieķijai piešķirto izņēmumu Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes pārvadājumiem. Nedēļas beigās tēmā ienāca arī Krievijas aviobumbas trieciens Slovjanskā, kurā iznīcināta Latvijas goda konsulāta ēka.
Avoti: x.com — Braže par importa aizliegumu · x.com — Sprūds · x.com — Šuvajevs · pmo.ee — Čulkova · x.com — Kols par 21. pakotni · x.com — Braže par pakotni · la.lv — Slovjanskas konsulāts
Tieslietas — 23 pozīcijas
Tieslietu tēmu nedēļā gandrīz pilnībā aizņēma kokrūpnieku lieta un jautājums, kam pieder pēdējais vārds. Ministru prezidents Andris Kulbergs abos savos izteikumos palika pie nostājas, ka valdība nevar atcelt pati savu izpildīto lēmumu, jo valdība nav tiesa, un ka jautājums nododams Satversmes tiesai. Jaunās Vienotības politiķi Andrejs Judins un Inese Lībiņa-Egnere katrs atsevišķi prasīja pretējo — lēmumu atcelt, izmaksātos līdzekļus atgriezt un zaudējumus kompensēt, Judinam atsaucoties uz Prokuratūras likuma 19. pantu. Nacionālās apvienības politiķis Ansis Pūpols nostājās starp abām pusēm ar varas dalīšanas argumentu, bet MMN pārstāvis Jāzeps Baško iebilda pret pašu procedūru: Satversmes tiesai esot iesniedzams formāls pieteikums, nevis lūgums pēc skaidrojuma.
Avoti: x.com — Kulbergs par Satversmes tiesu · x.com — Kulbergs par prokuratūras izmeklēšanu · pmo.ee — Lībiņa-Egnere · x.com — Judins · x.com — Pūpols · x.com — Baško
Budžets un finanses — 23 pozīcijas
Budžeta diskusijā nedēļā iezīmējās viena skaitliska ass — aizsardzības finansējuma kāpums. Finanšu ministra biroja ekonomists Guntars Vītols to nosauca par lielāko budžeta izaicinājumu, aplēšot, ka pāreja no 2 % uz 5 % prasa ap 1,4 miljardiem eiro papildu resursu gadā un veido lielāko daļu no deficīta; MMN pārstāvis Alvis Hermanis piedāvāja pretēju risinājumu — nekavējoties atvērt budžetu un samazināt izdevumus vismaz par 850 miljoniem. Otrs pavediens bija banku sektors: ekonomikas ministrs Viktors Valainis OTP Bank lēmumu iegādāties Luminor vērtēja kā uzticības apliecinājumu Latvijai, savukārt Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs norādīja, ka regulatoriem darījumā jāņem vērā Valsts drošības dienesta bažas par grupas darbību Krievijā. Valainis atsevišķi rosināja arī diskusiju par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes paplašināšanu plašākam pārtikas preču klāstam.
Avoti: x.com — Vītols · x.com — Hermanis par budžetu · x.com — Hermanis par aizņemšanos · x.com — Valainis par Luminor · lsm.lv — Rinkēvičs par drošības riskiem
Imigrācija — 22 pozīcijas
Imigrācijas tēmā nedēļa sadalījās izpildē un likumdošanā. Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava rīkoja imigrācijas kontroles reidus Rīgā, ziņojot par 235 pārbaudītām personām, no kurām 87 bija ārzemnieki, un apņēmās pārbaudes turpināt; Austošās Saules Latvijai politiķis Raivis Zeltīts reidus novērtēja pozitīvi gan pēc būtības, gan kā politisko pārmaiņu zīmi, atsevišķi kritizējot valdības deklarācijā pausto nodomu par kontrolētu imigrācijas pieaugumu. Likumdošanas pusē Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aizstāvēja Imigrācijas likuma nodošanu Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, rosinot pārskatīt normu par termiņuzturēšanās atļaujām apmaiņā pret investīcijām, un premjers Andris Kulbergs norādīja, ka atgrieztais likums jāpilnveido tā, lai nenonāktu galējībā. Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks (Nacionālā apvienība) no sava iepriekšējā komentāra neatkāpās, apņēmās turpināt iestāties par stingrāku imigrācijas politiku un Rīgas domes Ētikas komisijas sasaukšanu nosauca par paraugprāvu.
Avoti: x.com — Zeltīts par valdības deklarāciju · lsm.lv — Rinkēvičs par Imigrācijas likumu · x.com — Ratnieks
Ārpus galvenajām tēmām
Divi nedēļas pavedieni sadalījās pa vairākām tēmām un tāpēc galvenajā četriniekā neparādās. Tet un LMT kapitāldaļu iegādē no Telia premjers Andris Kulbergs apliecināja, ka valsts gatava virzīties uz priekšu, tiklīdz ekonomikas ministrs iesniegs skaidru piedāvājumu, bet Progresīvo politiķi Andris Šuvajevs un Atis Švinka katrs atsevišķi noliedza, ka ministram būtu bijis mandāts vienoties par cenu. Aizsardzības jomā uzsvars nedēļas gaitā pārvietojās no izmaksām uz atdevi: ekonomikas ministrs Viktors Valainis paziņoja par pilna cikla artilērijas raķešu ražotnes izveidi ar 70–90 miljonu eiro investīciju, bet Evika Siliņa aicināja Aizsardzības un Ekonomikas ministriju izstrādāt ilgtermiņa redzējumu, kurā aizsardzības spēju stiprināšana kļūst par ekonomikas izaugsmes iespēju.
Ceturtdienas balsojums par grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (48 par, 18 pret) ilustrē, kāpēc partijas piederību nedrīkst jaukt ar frakcijas balsojumu: Latvija Pirmajā Vietā frakcija balsoja vienoti — pieci deputāti pret un viens nebalsoja, neviens par —, taču partijas biedrs, kurš strādā ārpus frakcijas, balsoja par. Nedēļas beigās Jaunās Vienotības deputāts Edmunds Jurēvics grozījumus aizstāvēja un noliedza, ka aizliegums skartu Raimonda Paula mūziku.
Avoti: x.com — Kulbergs pēc tikšanās ar Telia · x.com — Šuvajevs par mandātu · x.com — Švinka · leta.lv — Valainis par raķešu ražotni · x.com — Siliņa par militāro industriju · x.com — Jurēvics · titania.saeima.lv — balsojums
Koalīcija vs Opozīcija
| Bloks | Pozīcijas | Partijas | Galvenie runātāji | Dominējošās tēmas |
|---|---|---|---|---|
| Koalīcija | 150 | JV, AS, NA, ZZS | Kulbergs (24), Pūpols (13), Augulis (12) | Tieslietas, Ukraina un Krievija, Imigrācija |
| Opozīcija | 38 | LPV, PRO, S! | Šuvajevs (11), Stendzenieks (6), Šlesers (5) | Korupcija un KNAB, Valsts kapitālsabiedrības, Ukraina un Krievija |
| Bez Saeimas frakcijas | 43 | Austošā Saule Latvijai, MMN, Latvijas attīstībai, Gods kalpot Rīgai | Velps (10), Hermanis (7), Pūce (6) | Valsts pārvalde, Imigrācija, Budžets un finanses |
| Bezpartejiskie | 10 | Bezpartejisks | Rinkēvičs (7), Šmits (2), Rajevs (1) | Ukraina un Krievija, Aizsardzība un drošība, Imigrācija |
| Neitrāli | 49 | — | Kļaviņš (9), Vītols (6), Liepnieks (6) | Ukraina un Krievija, Budžets un finanses, Valsts pārvalde |
Koalīcijas apjoms nedēļā gandrīz četrkārt pārsniedza opozīcijas apjomu (150 pret 38), taču būtiskākā domstarpību līnija vilkās koalīcijas iekšienē — starp premjera nostāju kokrūpnieku lietā un Jaunās Vienotības prasību lēmumu atcelt. Opozīcija strādāja trīs līnijās: Andris Šuvajevs par valdības mandātu Tet un LMT darījumā, Ēriks Stendzenieks pret mobilo sakaru operatora pārņemšanu valsts īpašumā un Ainārs Šlesers ar aicinājumu Jauno Vienotību no valdības izslēgt.
Pretrunas
Nedēļā apstiprināta viena pretruna. Satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis jūnijā kategoriski noliedza reģionālā transporta biļešu cenu kāpumu līdz rudenim; jūlijā, atsaucoties uz budžeta trūkumu un paplašinātajiem atvieglojumiem, viņš cenu celšanu un daļēja līdzmaksājuma ieviešanu vairs neizslēdza. Solījuma laika robeža formāli nav pārkāpta — tā ir toņa mīkstināšana attiecībā uz rudeni un nākamo gadu, nevis tiešs solījuma pārkāpums.
Skats uz priekšu
Nākamajā nedēļā uzmanība, visticamāk, paliks pie diviem juridiskajiem procesiem, ko premjers uzsāka piektdien, un pie Ministru kabineta soļa — aizliegto Krievijas un Baltkrievijas preču saraksta apstiprināšanas, ko ārlietu ministre solīja iesniegt nekavējoties.