Nedēļas stāsts
Nedēļas pirmo pusi noteica NATO Ankaras samits. Otrdien un trešdien, 7. un 8. jūlijā, Latvijas delegācija strādāja samitā: Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs formulēja prioritātes — 5. panta vienotība, spēju attīstība un atbalsts Ukrainai —, ārlietu ministre Baiba Braže (JV) uzsvēra, ka Latvija apņemšanos no 2026. gada ieguldīt aizsardzībā 5 % no IKP kā pirmā sabiedrotā nostiprinājusi likumā, bet aizsardzības ministrs Raivis Melnis (JV) parakstīja nodoma vēstules par "Patria TrackX" bruņumašīnu izstrādi un militāro mobilitāti kopā ar Ziemeļvalstīm. Aizsardzība un drošība (30 pozīcijas) kopā ar Ukrainas un Krievijas tēmu (25) veidoja gandrīz ceturto daļu no nedēļas 219 pozīcijām.
Nedēļas vidū uzmanība pārgāja uz iekšpolitiku un ES lēmumiem. Eiropas Parlamenta balsojums par tiešsaistes uzraudzības regulējumu ("Chat Control") ceturtdien un piektdien Latvijas politiķu laukā izraisīja četrus atšķirīgus vērtējumus un pārauga konkrētu balsu salīdzināšanā — Rihards Kols (NA) paziņoja, ka viņa balss protokolā fiksēta kļūdaini, un iesniedza labojumu. Piektdien iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (NA) lauza Iekšlietu ministrijas sadarbības memorandus ar divām bēgļu atbalsta biedrībām un pieprasīja pilnu finansējuma atmaksu. Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS), nedēļas aktīvākais runātājs ar 28 pozīcijām, turpināja budžeta konsolidācijas līniju — šogad jāatrod ap 200 miljoniem eiro — un sestdien pēc slēgtās valdības sēdes apturēja Tet un LMT darījuma virzību pašreizējā formā, pieprasot pierādījumus, ka darījums atbilst valsts interesēm.
Izskaņā nedēļa ieguva izteiktu priekšvēlēšanu raksturu. Sestdien, 11. jūlijā, vienā dienā trīs politiķi publiski pozicionējās par Stambulas konvencijas denonsēšanu, sarunu festivāls LAMPA kļuva par koalīcijas un opozīcijas kultūrpolitiskās šķirtnes skatuvi, un visu nedēļu turpinājās ekonomista Guntara Vītola un ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) domstarpības par to, vai samazinātais PVN pārtikai vispār sasniedz pircēju.
Nedēļā skaitļos
Kas kustējās
Skaitlis = pozīciju skaits nedēļā · +/− = izmaiņa pret iepriekšējo nedēļu · «jauns» = iepriekšējā nedēļā nebija.
Guntars Vītols šajā sarakstā ir ekonomists, nevis politiķis — viņa kāpumu veido PVN diskusijas sērija —, savukārt Anša Pūpola (NA) lēcienu lielā mērā rada 8. jūlija plašā atskaite par Rīgas domes darbiem, kas vienā dienā deva septiņas pozīcijas dažādās tēmās.
- Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) — 28 (↑12)
- Ansis Pūpols (Nacionālā apvienība) — 16 (↑14)
- Guntars Vītols (—) — 11 (↑9)
- Edvards Smiltēns (Apvienotais saraksts) — 11 (↑9)
- Edgars Rinkēvičs (Bezpartejisks) — 10 (↑6)
- Baiba Braže (Jaunā Vienotība) — 10 (↑3)
Nedēļas galvenās tēmas
Aizsardzība un drošība — 30 pozīcijas
NATO Ankaras samits tēmā dominēja pāri partiju līnijām. Baiba Braže (JV) uzsvēra, ka Latvija pilda Hāgas samita apņemšanos, no 2026. gada ieguldot aizsardzībā 5 % no IKP, un ir pirmā sabiedrotā, kas to nostiprinājusi likumā; Edgars Rinkēvičs par būtiskāko sauca alianses vienotību 5. panta izpratnē, spēju attīstību un atbalstu Ukrainai. Aizsardzības ministrs Raivis Melnis (JV) samitā parakstīja nodoma vēstules par jaunās paaudzes kāpurķēžu bruņumašīnu "Patria TrackX" izstrādi un militārās mobilitātes attīstīšanu sadarbībā ar Somiju, Norvēģiju, Dāniju un citām NATO valstīm, paredzot kopīgus iepirkumus no 2027. gada. Rihards Kols (NA) pirms samita prasīja godīgu sarunu par atšķirīgo tēriņu kāpuma tempu, bet pēc tā atzinīgi vērtēja Baltijas gaisa patrulēšanas misijas paplašināšanu.
Avoti: x.com — Baiba Braže · x.com — Edgars Rinkēvičs · leta.lv — Raivis Melnis · x.com — Rihards Kols · x.com — Rihards Kols
Ukraina un Krievija — 25 pozīcijas
Tēma cieši sasaucās ar samitu, un tonis bija saskaņots. Edgars Rinkēvičs vērtēja, ka Krievija cenšas iebiedēt reģiona valstis un rada ikdienas hibrīddraudus, taču pašlaik nesaskata gaidāma militāra iebrukuma pazīmes, un uzsvēra, ka aiz Latvijas stāv visa NATO alianse; atbalstu Ukrainai viņš sauca par vienu no būtiskākajiem samita jautājumiem. Baiba Braže (JV) akcentēja NATO atbalsta turpināšanu Ukrainai 140 miljardu eiro apmērā un Krieviju raksturoja kā ilgtermiņa draudu aliansei, savukārt Raivis Melnis (JV) atbalstīja 7 miljonu eiro piešķiršanu no Aizsardzības ministrijas budžeta NATO un ASV iniciatīvai "PURL" Ukrainas atbalstam.
Avoti: jauns.lv — Edgars Rinkēvičs · x.com — Baiba Braže · jauns.lv — Edgars Rinkēvičs · nra.lv — Raivis Melnis
Budžets un finanses — 21 pozīcija
Kulbergs (AS) no Finanšu ministrijas sagaida jaunu budžeta sagatavošanas pieeju ar priekšlikumiem gan izdevumu samazināšanai, gan ieņēmumu palielināšanai: jau šogad jāatrod ap 200 miljoniem eiro, bet 2029. un 2030. gadā — aptuveni 290 un 900 miljoni; viņš aicina pārskatīt izdevumus visās ministrijās un brīdina neatkārtot Igaunijas kļūdas. Politologs Filips Rajevskis pret konsolidāciju ar nodokļu celšanu iebilst — augstāki nodokļi bremzējot ekonomiku, tāpēc sākt vajagot ar izdevumu samazināšanu. Paralēli visu nedēļu turpinājās PVN duelis: Viktors Valainis (ZZS) samazināto 12 % likmi pamatpārtikai aizstāvēja, atsaucoties uz pirmajiem pozitīvajiem cenu signāliem, bet ekonomists Guntars Vītols trīs dienas pēc kārtas to noraidīja kā populismu — samazinājums pārdaloties ražotāja un tirgotāja ķēdē, un mazturīgie esot jāatbalsta mērķēti.
Avoti: x.com — Andris Kulbergs · nra.lv — Filips Rajevskis · jauns.lv — Andris Kulbergs · x.com — Viktors Valainis · la.lv — Guntars Vītols · x.com — Guntars Vītols
Digitālā politika — 14 pozīcijas
Mārtiņš Staķis (PRO) nedēļas sākumā iebilda pret "Chat Control" ieceri par sarakstes masveida monitorēšanu un solīja Eiropas Parlamentā balsot pret, kā arī cēla trauksmi par regulējuma paātrināto virzību. Pēc EP balsojuma tēma sašķēlās vairākos pretējos vērtējumos: Reinis Pozņaks (AS) atzinīgi vērtēja šifrēto kanālu izslēgšanu no monitoringa un savu balsi skaidroja kā atbalstu brīvprātīgās skenēšanas pagarināšanai, Inese Vaidere (JV) regulējuma pagarināšanu aizstāvēja un apzīmējumu "čatu kontrole" sauca par maldinošu, Ēriks Stendzenieks (LPV) Latvijas EP deputātu balsojumus izmantoja kā priekšvēlēšanu pārmetumu, bet Rihards Kols (NA) paziņoja, ka balsojis pret steidzamības procedūru un ka viņa balss protokolā fiksēta kļūdaini. Atsevišķā līnijā Andris Kulbergs (AS) mākslīgā intelekta rūpnīcas investīciju piesaisti atbalstīja, taču pieprasīja dokumentālas garantijas par īstenošanu tieši Latvijā.
Avoti: x.com — Mārtiņš Staķis · x.com — Mārtiņš Staķis · x.com — Reinis Pozņaks · x.com — Inese Vaidere · x.com — Ēriks Stendzenieks · x.com — Rihards Kols · x.com — Andris Kulbergs
Imigrācija — 12 pozīcijas
Tēmu noteica iekšlietu ministra Jāņa Dombravas (NA) rīcība: viņš lauza Iekšlietu ministrijas sadarbības memorandus ar biedrībām "Gribu palīdzēt bēgļiem" un "Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls", pieprasīja pilnībā atmaksāt valsts un ES finansējumu projektos, kuros saskata rupjus pārkāpumus, atbalstīja stingrāku režīmu patvēruma meklētāju centrā "Mucenieki" un atsauca iepriekšējās valdības plānu palielināt patvēruma meklētāju dienas naudu. Ansis Pūpols (NA) valsts budžeta atbrīvošanu no NVO finansējuma atbalstīja, bet ārpus Saeimas Andris Velps (ASL) aicināja migrācijas politiku padarīt strikti noraidošu pret ieceļotājiem no atšķirīgām kultūrvidēm.
Avoti: x.com — Jānis Dombrava · delfi.lv — Jānis Dombrava · x.com — Jānis Dombrava · x.com — Ansis Pūpols · x.com — Andris Velps
Vēlēšanas — 11 pozīcijas
Priekšvēlēšanu tonis bija dzirdams visu nedēļu. Edvards Smiltēns (AS) aizstāvēja Ineses Zagorskas kandidatūru Apvienotā saraksta Vidzemes sarakstā un atbalstīja regulējuma pilnveidi drošām vēlēšanām apdraudējuma gadījumā. Ārpus Saeimas Alvis Hermanis (MMN) aicināja vēlētājus nomainīt visas esošās partijas, atsaucoties uz zemo uzticību tām, bet Jāzeps Baško (MMN) atkārtoti virzīja vēlēšanu sistēmu ar balsojumu par konkrētiem cilvēkiem partiju sarakstu vietā. Mārtiņš Staķis (PRO) savukārt aicināja balsot par partijām, kas pārvarēs 5 % barjeru, lai novērstu Kremlim tīkamas valdības izveidi.
Avoti: x.com — Edvards Smiltēns · x.com — Alvis Hermanis · x.com — Jāzeps Baško · x.com — Mārtiņš Staķis
Sociālā politika — 9 pozīcijas
Sestdien, 11. jūlijā, vienā dienā trīs politiķi publiski pozicionējās par Stambulas konvencijas denonsēšanu: Andris Velps (ASL) paziņoja, ka partija konsekventi balsos par denonsēšanu, un noraidīja biedru brīvā balsojuma pieeju; Jāzeps Baško (MMN) konvenciju dēvēja par "Trojas zirgu", kas jāpadzen, piebilstot, ka MMN frakcijā tas būtu brīvais balsojums; Aivis Ceriņš (AS) to raksturoja kā rekomendējošu, ne saistošu dokumentu, kas izmantots kā pirmsvēlēšanu politisks instruments. Jau pirmdien Edvards Ratnieks (NA) konvenciju kritizēja par migrācijas un patvēruma normām, kas apgrūtinot izraidīšanu. Tēma iezīmējas kā labējā spārna mobilizācijas jautājums pirms vēlēšanām.
Avoti: x.com — Andris Velps · x.com — Jāzeps Baško · x.com — Aivis Ceriņš · x.com — Edvards Ratnieks
Kultūra — 6 pozīcijas
Tēmai bija divas līnijas. Nedēļas sākumā turpinājās Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra jautājums: Ainārs Šlesers (LPV) atbalstīja otrdienas protestu pret teātra slēgšanu, Ansis Pūpols (NA) iebilda pret 2,8 miljonu eiro valsts dotāciju teātrim, Elīna Treija (LPV) rosināja to nodot privatizācijai, bet Raivis Zeltīts (ASL) atbalstīja pārdēvēšanu un repertuāra pakāpenisku latviskošanu. Nedēļas nogalē politiskā skatuve bija sarunu festivāls LAMPA: Zeltīts festivāla izmaksas nodokļu maksātājiem minēja kā valsts pārvaldes izšķērdības piemēru, Pūpols pieprasīja atklāt valsts iestāžu maksājumus rīkotājiem, un izskaņā kritikas ass pārvirzījās no finansējuma uz humora satura kvalitāti.
Avoti: x.com — Ainārs Šlesers · x.com — Ansis Pūpols · x.com — Elīna Treija · x.com — Raivis Zeltīts · x.com — Raivis Zeltīts · x.com — Ansis Pūpols
Koalīcija vs Opozīcija
| Bloks | Pozīcijas | Partijas | Galvenie runātāji | Dominējošās tēmas |
|---|---|---|---|---|
| Koalīcija | 119 | AS, NA, JV, ZZS | Kulbergs (28), Pūpols (16), Smiltēns (11) | Aizsardzība un drošība, Ukraina un Krievija, Budžets un finanses |
| Opozīcija | 22 | PRO, LPV | Staķis (5), Šlesers (4), Kleinbergs (3) | Digitālā politika, Ukraina un Krievija, Sociālā politika |
| Ārpus Saeimas | 32 | Austošā Saule Latvijai, MMN, Latvijas attīstībai, SARAUJ, LATGALE!, JKP | Zeltīts (6), Hermanis (5), Velps (5) | Vēlēšanas, Koalīcija un partijas, Imigrācija |
| Bezpartejiskie | 12 | Bezpartejisks | Rinkēvičs (10), Rajevs (1), Burovs (1) | Aizsardzība un drošība, Ukraina un Krievija, Ārpolitika |
| Neitrāli | 34 | — | Vītols (11), Kļaviņš (5), Kasems (4) | Budžets un finanses, Ukraina un Krievija, Valsts pārvalde |
Koalīcija (119 pozīcijas) apjomā vairāk nekā piecas reizes pārsniedza Saeimas opozīciju (22), un tās substanci veidoja NATO samita diplomātija, Kulberga budžeta un valsts kapitālsabiedrību darba kārtība un NA migrācijas līnija. Opozīcijas galvenās līnijas nāca no diviem virzieniem: Staķis (PRO) uzturēja "Chat Control" kritiku un vēlēšanu aicinājumus, bet Šlesers (LPV) aizstāvēja Rīgas Krievu teātri, savukārt Kleinbergs (PRO) demisijas pieprasījumu Rīgas domē raksturoja kā priekšvēlēšanu kampaņas sākumu; ārpus Saeimas bloks ar Stambulas konvencijas un migrācijas tēmām faktiski bija skaļāks par opozīciju, bet Neitrāli blokā dominēja ekonomista Vītola PVN sērija.
Pretrunas
Nedēļā apstiprināta viena pretruna — Andrim Kulbergam konstatēta attieksmes maiņa jautājumā par amatu aizpildīšanu bez konkursa. Opozīcijā 2026. gada martā viņš nosodīja amatu pagarināšanu "klusi, bez konkursa" valsts kapitālsabiedrību padomēs, ieteikdams šādas padomes vispār likvidēt, bet jūnijā kā premjers atklāti iniciēja civildienesta likuma grozījumus, lai Valsts kancelejas direktoru varētu iecelt bez konkursa, konkursa prasību nosaucot par "stulbu". Jomas un rīcības veids atšķiras (kapitālsabiedrību padomes pret civildienesta amatu; slēpta pagarināšana pret atklātu likuma grozījumu), tāpēc tā vērtēta kā neliela nostājas maiņa, nevis tiešs apvērsums.
Avoti: x.com — 2026. gada marts · x.com — 2026. gada jūnijs
Skats uz priekšu
Pārbaudāmi turpinājumi: Gunāra Kūtra (ZZS) rosinātais trīs miljonu eiro slieksnis kriminālatbildībai par karteļiem publiskajos iepirkumos pēc atbalsta otrajā lasījumā virzās uz trešo lasījumu (leta.lv); valdība gaida Ekonomikas ministrijas un konsultantu pierādījumus par Tet un LMT darījuma gatavību (x.com — Andris Kulbergs); un jāvēro, vai Stambulas konvencijas denonsēšana un NVO finansējums nostiprinās kā kampaņas frontes līnijas ceļā uz 3. oktobra vēlēšanām.