Nedēļas stāsts
Šī bija pirmā pilnā nedēļa, ko pārsvarā noteica jaunās Kulberga (AS) valdības darba kārtība, un nedēļas aizsardzības izdevumu pavediens sasniedza konkrētu kulmināciju: 20. jūnijā tika parakstīts ES SAFE 3,5 miljardu eiro aizsardzības aizņēmuma līgums, ko apliecināja premjers Andris Kulbergs (AS), aizsardzības ministrs Raivis Melnis (Jaunā Vienotība) un finanšu ministrs Māris Kučinskis (AS). Cauri visai nedēļai vijās viena koalīcijas līnija — 5 % no IKP aizsardzībai, austrumu robežas stiprināšana, nelokāms atbalsts Ukrainai (nedēļas galvenā tēma) un cīņa par Latvijas interesēm nākamajā ES daudzgadu budžetā.
Paralēli risinājās vairāki citi pavedieni. Edgars Rinkēvičs (Bezpartejisks) nodeva Imigrācijas likumu — tā saukto "zelta vīzu" normu — Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Izskanēja domstarpības par sabiedrisko mediju reformu, tostarp par Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas zīmoliem un personālijām. Fiskālās disciplīnas debatē Guntars Vītols iestājās par bezdeficīta budžeta sasniegšanu divu līdz trīs gadu laikā, brīdinot par valsts parāda pieaugumu.
Nedēļas nogale iezīmēja pagriezienu: 21. jūnijā sākās Saeimas vēlēšanu kandidātu sarakstu iesniegšana, un Saeima noslēdza pavasara sesiju. Tādējādi nedēļa beidzās ar brīdi, kurā valdošā darba kārtība satiekas ar priekšvēlēšanu kalendāru — sākas priekšvēlēšanu sezona.
Nedēļā skaitļos
Kas kustējās
Skaitlis = pozīciju skaits nedēļā · +/− = izmaiņa pret iepriekšējo nedēļu · «jauns» = iepriekšējā nedēļā nebija.
- Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) — 31 (↑3)
- Baiba Braže (Jaunā Vienotība) — 14 (↑5)
- Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) — 9 (↑2)
- Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) — 9 (↓2)
- Guntars Vītols (—) — 9 (↑5)
- Edgars Rinkēvičs (Bezpartejisks) — 7 (↑4)
Saraksta priekšgalā paliek jaunās valdības Ministru prezidents Andris Kulbergs ar 31 pozīciju, bet straujāko kāpumu uzrāda ārlietu ministre Baiba Braže un ekonomists Guntars Vītols, budžeta pārskatīšanas darba grupas vadītājs (abi ↑5), kas atspoguļo nedēļas svaru uz aizsardzību, ārpolitiku un budžetu.
Nedēļas galvenās tēmas
Ukraina un Krievija — 25 pozīcijas
Nedēļas dominējošais pavediens bija nelokāms atbalsts Ukrainai kā Latvijas pašas drošības jautājums. Daiga Mieriņa (ZZS) nosodīja Krievijas gaisa triecienus pret civiliedzīvotājiem un aicināja agresoru izolēt, savukārt Ināra Mūrniece (NA) atbalstu Ukrainai raksturoja kā tiešu ieguldījumu Latvijas drošībā, ne labdarību, un Krieviju nosauca par galveno ilgtermiņa draudu NATO. Baiba Braže (JV) ES Ārlietu padomē par galveno notikumu izcēla pievienošanās sarunu atvēršanu ar Ukrainu un Moldovu, vienlaikus nosodot Krievijas uzbrukumus civiliedzīvotājiem un svētvietām.
- Daiga Mieriņa (ZZS): nosoda Krievijas gaisa triecienus pret Ukrainas civiliedzīvotājiem un aicina agresoru apturēt un izolēt. x.com
- Ināra Mūrniece (NA): atbalsts Ukrainai ir tiešs ieguldījums Latvijas drošībā, ne labdarība; Krievija paliek galvenais ilgtermiņa drauds NATO un, visdrīzāk, gatavojas ilgtermiņa konfrontācijai ar Rietumiem. x.com
- Baiba Braže (JV): ES Ārlietu padomē galvenais notikums ir pievienošanās sarunu atvēršana ar Ukrainu un Moldovu; nosoda Krievijas uzbrukumu, kas nogalināja civiliedzīvotājus un sabojāja kristīgās svētvietas, tostarp Kijivas Pečoru lavru; Latvijas atbalsts Ukrainai paliek nelokāms. x.com
Budžets un finanses — 21 pozīcija
Nedēļas budžeta pavedienā saskārās fiskālā disciplīna un dzīves dārdzības atvieglojumi. Guntars Vītols pieprasīja strauji samazināt budžeta deficītu un sasniegt bezdeficīta budžetu divu līdz trīs gadu laikā, brīdinot, ka pretējā gadījumā valsts parāds turpinās augt un ap 2030. gadu radīs krīzi. Viktors Valainis (ZZS) atbalstīja samazināto 12 % PVN likmi pamatpārtikai kā sociāli atbildīgu lēmumu, bet Raivis Zeltīts (ASL) iestājās par darbaspēka nodokļu sloga radikālu samazināšanu.
- Guntars Vītols (—): pieprasa strauji samazināt budžeta deficītu un sasniegt bezdeficīta budžetu 2–3 gados, citādi valsts parāds turpina augt un ap 2030. gadu radīs krīzi; aicina darba devēju un uzņēmēju organizācijas piedalīties budžeta pārskatīšanas darba grupā, ko viņš vada. x.com
- Viktors Valainis (ZZS): atbalsta samazināto 12 % PVN likmi pamatpārtikai (maizei, svaigam pienam, olām, svaigai mājputnu gaļai) kā ekonomiski un sociāli atbildīgu lēmumu, kas mazina dzīves dārdzības spiedienu ģimenēm un senioriem, vienlaikus stiprinot vietējo pārtikas ražošanu un uzņēmumu konkurētspēju. nra.lv
- Raivis Zeltīts (ASL): atbalsta darbaspēka nodokļu sloga radikālu samazināšanu — sociālo iemaksu darba ņēmēja daļas mazināšanu par 6 procentpunktiem, IIN neapliekamā minimuma noteikšanu vidējās algas apmērā (šobrīd ~1900 eiro mēnesī) ar ikgadēju noapaļošanu uz augšu, jaunu pašvaldību finansēšanas modeli un nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam ģimenes mājoklim kā Satversmei neatbilstošu. x.com
Aizsardzība un drošība — 20 pozīcijas
Aizsardzības pavediens nedēļā sasniedza konkrētu kulmināciju — 20. jūnijā parakstīto ES SAFE 3,5 miljardu eiro aizsardzības aizņēmuma līgumu — un to caurstrāvoja vienota koalīcijas līnija par ASV un NATO klātbūtni un austrumu robežas stiprināšanu. Aizsardzības ministrs Raivis Melnis (Jaunā Vienotība) sadarbību ar ASV nosauca par Baltijas drošības pamatu, Jānis Dombrava (NA) atbalstīja ciešu divpusējo aizsardzības sadarbību, bet premjers Andris Kulbergs (AS) apliecināja 5 % no IKP aizsardzībai un papildu ieguldījumu Ukrainas prioritāro prasību mehānismā.
- Raivis Melnis (Jaunā Vienotība): uzskata, ka sadarbība ar ASV ir Latvijas un visa Baltijas reģiona drošības pamatā; ASV militārā klātbūtne un kopīgais darbs pie aizsardzības spēju un austrumu robežas stiprināšanas apliecina sabiedroto vienotību. jauns.lv
- Jānis Dombrava (NA): atbalsta ciešu Latvijas un ASV divpusējo aizsardzības sadarbību, ASV militāro klātbūtni Latvijā un austrumu robežas stiprināšanu kā būtisku priekšnosacījumu Latvijas un Eiropas drošībai. x.com
- Andris Kulbergs (AS): uzsver, ka NATO klātbūtne nepieciešama ne tikai Baltijā, bet visā austrumu flangā; apliecina, ka Latvija aizsardzībai atvēlēs 5 % no IKP un Prioritāro Ukrainas prasību saraksta (PURL) mehānismā ieguldīs papildu 7 miljonus eiro, sasniedzot kopējo 24 miljonu eiro ieguldījumu. nra.lv
Imigrācija — 19 pozīcijas
Imigrācijas pavedienā vairākums runātāju atbalstīja stingrāku ES atgriešanas regulējumu. Rihards Kols (NA) un Inese Vaidere (JV) abi atbalstīja Eiropas Parlamentā apstiprināto jauno migrantu atgriešanas sistēmu — paātrinātas procedūras, pienākumu sadarboties ar iestādēm un atgriešanas centrus ārpus ES. Jānis Dombrava (NA) kā iekšlietu ministrs par prioritāti izvirzīja migrācijas ierobežošanu un nelegālas uzturēšanās novēršanu. Pretēju nostāju pauda opozīcija — Andris Šuvajevs (Progresīvie) iebilda pret termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu apmaiņā pret investīcijām (tā sauktajām «zelta vīzām») un aicināja Saeimu labot pieņemto lēmumu.
- Rihards Kols (NA): atbalsta Eiropas Parlamenta pieņemto jauno migrantu atgriešanas regulējumu — paātrinātas procedūras, imigrantu pienākumu sadarboties, aizturēšanu līdz 24 mēnešiem, ieceļošanas aizliegumus līdz 20 gadiem un atgriešanas centrus ārpus ES. x.com
- Jānis Dombrava (NA): kā iekšlietu ministrs par prioritāti izvirza stingru imigrācijas politiku — migrācijas ierobežošanu un nelegālas uzturēšanās novēršanu; pēc viņa paustā, mērķis ir slēgt iespējamās shēmas, caur kurām esot legalizēti ekonomiskie imigranti. x.com
- Inese Vaidere (JV): atbalsta Eiropas Parlamentā apstiprināto jauno ES sistēmu nelikumīgi uzturošos migrantu atgriešanai; uzsver pienākumu sadarboties ar iestādēm un atstāt ES, iespēju aizturēt personas, kas izvairās no atgriešanas vai apdraud drošību, un atgriešanas centru veidošanu ārpus ES sadarbībā ar drošām trešajām valstīm, vienlaikus saglabājot atvērtību tiem, kuriem patiešām nepieciešama aizsardzība. x.com
- Andris Šuvajevs (Progresīvie): iebilst pret uzturēšanās atļauju tirgošanu apmaiņā pret investīcijām («zelta vīzas») un aicina Saeimu labot pieņemto lēmumu. x.com
Koalīcija un opozīcija
Apjoma ziņā nedēļas pozīciju plūsmu noteica koalīcija — ap 140 pozīcijām pret opozīcijas 19 (vēl 21 pozīcija nāca no ārpus Saeimas esošajām partijām). Tomēr opozīcija iezīmēja vairākus pretsvarus: Andris Šuvajevs (Progresīvie) iebilda pret «zelta vīzām» Imigrācijas likumā; Didzis Šmits (Stabilitātei!) ES daudzgadu budžeta sarunās prasīja skaitlisku sarkano līniju un gatavību veto; Ēriks Stendzenieks (Latvija Pirmajā Vietā) aicināja iesaldēt Zaļo kursu un Rail Baltica, novirzot ES fondus aizsardzībai; Māris Mežals (Latvija Pirmajā Vietā) kritizēja Jaunās Vienotības iekļaušanu valdībā.
Pretrunas
Šonedēļ nav apstiprinātu pretrunu. Pretrunu pārbaude tika veikta, taču neviena kandidāte neizturēja izvērtējumu.
Skats uz priekšu
Tuvākajās nedēļās uzmanība, visticamāk, pārvietosies uz priekšvēlēšanu kalendāru — kandidātu sarakstu iesniegšanu un partiju pozicionēšanos pirms rudens 15. Saeimas vēlēšanām. Paralēli turpināsies darbs pie SAFE aizņēmuma izlietojuma, Imigrācijas likuma otrreizējās caurlūkošanas un sabiedrisko mediju reformas.