Jaunās valdības pirmie soļi pārvaldē un drošībā

Nedēļas stāsts

Ja iepriekšējā nedēļa iezīmēja pāreju no valdības veidošanas uz izpildi, tad šī nedēļa parādīja pirmos konkrētos jaunās valdības soļus pārvaldē un drošībā. Andris Kulbergs (AS) bija nedēļas aktīvākais runātājs ar 28 pozīcijām: viņš iniciēja civildienesta likuma grozījumus, lai krīzes apstākļos Ministru prezidents varētu iecelt Valsts kancelejas vadītāju bez obligātā konkursa, vienlaikus iezīmējot budžeta ietaupījumu kursu — iepirkumu un valsts pasūtīto pētījumu pārskatīšanu un nostāju pret nodokļu paaugstināšanu. Šie soļi savieno divus nedēļas dominējošos pavedienus — amatu iecelšanas kārtību un fiskālo disciplīnu.

Drošības jautājumi nedēļu iezīmēja tikpat spēcīgi. 8. jūnijā Latvijas gaisa telpā pirmo reizi tika notriekts no ārvalstīm ielidojis drons, ko NBS skaidroja ar Krievijas elektromagnētisko karadarbību. Edgars Rinkēvičs (Bezpartejisks) uzsvēra, ka NATO iznīcinātāji nav ilgtermiņa risinājums un valstij jāattīsta pašai savas pretgaisa aizsardzības spējas, savukārt Andris Kulbergs (AS) izcēla sadarbību ar Ukrainu un kopīgu Baltijas pretdronu vienību. Vērtējums par paveikto šķēlās: Andris Sprūds (PRO) iznīcinātāju izmantošanu vērtēja kā operatīvāko risinājumu, bet Igors Rajevs (Bezpartejisks) iepriekšējās NBS atrunas par nespēju dronu notriekt sauca par aizbildināšanos.

Paralēli turpinājās debates par imigrācijas politiku saistībā ar spēkā stājušos ES Migrācijas un patvēruma paktu, kur Jānis Dombrava (NA) aizstāvēja stingrāku robežas un patvēruma procedūru izpildi, bet Atis Švinka (PRO) iebilda pret termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu apmaiņā pret investīcijām. Budžeta pavedienā Guntars Vītols brīdināja par vairāk nekā 900 miljonu eiro negatīvu fiskālo telpu 2030. gadā, savukārt Evika Siliņa (JV) noraidīja pārmetumus par savas valdības lēmumiem, norādot, ka 2029.–2030. gada budžets ir jaunās Saeimas un valdības uzdevums.

Nedēļā skaitļos

Kas kustējās

Skaitlis = pozīciju skaits nedēļā · +/− = izmaiņa pret iepriekšējo nedēļu · «jauns» = iepriekšējā nedēļā nebija.

• Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) — 28 (↑13)
• Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) — 11 (↑1)
• Baiba Braže (Jaunā Vienotība) — 9 (↓3)
• Ansis Pūpols (Nacionālā apvienība) — 8 (↑2)
• Valdis Dombrovskis (Jaunā Vienotība) — 8 (↓3)
• Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) — 7 (↑2)

Saraksts atspoguļo, cik pozīciju katrs politiķis paudis šonedēļ, un bultiņa rāda izmaiņu pret iepriekšējo nedēļu — priekšgalā jaunās valdības Ministru prezidents Andris Kulbergs ar krasu pieaugumu, ko nosaka pārvaldes un budžeta iniciatīvu blīvums.

Valdis Dombrovskis (JV) sarakstā parādās ar 8 pozīcijām, kas izteiktas piecās dažādās dienās; profils atspoguļo eirokomisāra publiskos paziņojumus par ES un Ukrainas finansēm, ne ikdienas līdzdalību Latvijas politiskajā darba kārtībā.

Nedēļas galvenās tēmas

Valsts pārvalde — 23 pozīcijas

Nedēļas galvenais pavediens valsts pārvaldē bija amatu iecelšanas kārtība: Andris Kulbergs iniciēja civildienesta likuma grozījumus, lai krīzes apstākļos Ministru prezidents varētu iecelt Valsts kancelejas vadītāju bez obligātā konkursa, vērtējot pašreizējo normu kā kļūdu un birokrātisku pārmērību. Vienlaikus iezīmējās debates par pārvaldes uzbūvi un atlīdzību: Kaspars Melnis iebilda pret Klimata un enerģētikas ministrijas likvidāciju, bet Elīna Treija komentēja amatpersonu atlīdzības likuma izmaiņu ieceri. Viktors Valainis akcentēja Latvijas progresu būvniecības reformās, atsaucoties uz OECD pārskatu.

• Andris Kulbergs (AS): iniciē civildienesta likuma grozījumus, lai atceltu normu, kas liedz Ministru prezidentam iecelt Valsts kancelejas vadītāju pirms konkursa. x.com
• Andris Kulbergs (AS): vēlas iecelt Valsts kancelejas direktoru bez konkursa un kritizē obligātā konkursa normu kā valsts pārvaldi paralizējošu. lsm.lv
• Kaspars Melnis (ZZS): iebilst pret Klimata un enerģētikas ministrijas likvidāciju, jo enerģētika ir ģeopolitiskās drošības jautājums un ekonomikas dzinējspēks. x.com
• Elīna Treija (NA): iesaka valdībai paredzēt amatpersonu atlīdzības likuma izmaiņas algu iesaldēšanas vietā, vērtējot ideju kā populistisku, bet samērīgi taisnīgu. x.com
• Viktors Valainis (ZZS): izceļ Latvijas progresu būvniecības reformās — pēc OECD pārskata kāpums no 56. vietas 2019. gadā līdz 2. vietai šogad. x.com

Imigrācija — 23 pozīcijas

Nedēļas galvenais pavediens — pieprasījums pēc stingrākas imigrācijas politikas un caurskatāmības saistībā ar spēkā stājušos ES Migrācijas un patvēruma paktu. Nacionālās apvienības Jānis Dombrava aizstāv stingrāku robežas un patvēruma procedūru izpildi, Austošās Saules Latvijai pārstāvji Andris Velps un Raivis Zeltīts attiecīgi prasa atslepenot Latvijas nacionālo pozīciju un iedarbināt repatriāciju, bet MMN Edvarts Krusts iebilst pret pakta uzņemšanas kvotām. Pretēju nostāju pauž Progresīvo Atis Švinka, kurš iebilst pret termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu apmaiņā pret investīcijām.

• Edvarts Krusts (MMN): aicina parakstīt ES pilsoņu iniciatīvu nelegālās imigrācijas apturēšanai un esošo nelegāļu repatriācijai; pakta uzņemšanas kvotas vērtē kā suverenitātes apdraudējumu. x.com
• Andris Velps (ASL): pieprasa, lai jaunā valdība nekavējoties atslepeno Latvijas nacionālo pozīciju migrantu un patvēruma jautājumos saistībā ar ES Migrācijas un patvēruma paktu. x.com
• Jānis Dombrava (NA): atbalsta būtiski stingrāku imigrācijas politiku jaunajā valdībā un kritizē PMLP un Robežsardzi par nepietiekamu rīcību pret nelikumīgiem robežšķērsotājiem. x.com
• Atis Švinka (PRO): iebilst pret termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu trešo valstu pilsoņiem apmaiņā pret investīcijām, uzskatot to par atgriešanos pagātnē. x.com
• Raivis Zeltīts (ASL): uzskata, ka ar imigrācijas ierobežošanu vien nepietiek — jāiedarbina mērķtiecīgs imigrantu atgriešanas process. x.com
• Armands Krauze (ZZS): prasa, lai iebraucēji ievērotu Latvijas likumus, pārtikas higiēnu un valsts valodu, atsaucoties uz PVD pārbaužu datiem. x.com

Budžets un finanses — 18 pozīcijas

Nedēļas galvenais pavediens ir izdevumu kontrole un fiskālā telpa: jaunais Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) iezīmē ietaupījumu kursu — iepirkumu un valsts pasūtīto pētījumu pārskatīšanu, moratoriju pētījumiem un nostāju pret nodokļu paaugstināšanu pēc Igaunijas parauga. Finanšu ministrijas birojā Guntars Vītols brīdina par vairāk nekā 900 miljonu eiro negatīvu fiskālo telpu 2030. gadā un apraksta jau nobremzētus 5 miljonus nepamatotu izdevumu, savukārt Evika Siliņa (JV) noraida pārmetumus par savas valdības lēmumiem, norādot, ka 2029.–2030. gada budžets ir jaunās Saeimas un valdības uzdevums. Atsevišķi izskan konkrēti finansējuma jautājumi — Ilze Indriksone (NA) konstatē iztrūkstošu naudu dalībai Eiropas Kosmosa aģentūrā, bet Edvarts Krusts (MMN) rosina nodokļu atvieglojumus mazajiem uzņēmumiem.

• Andris Kulbergs (AS): plāno budžeta ietaupījumus — pārskatīt valsts iepirkumus un pasūtītos pētījumus, lai iestādes gada beigās netērē atvēlēto naudu. lsm.lv
• Evika Siliņa (JV): noraida pārmetumus par izšķērdību — viņas valdība un Saeima budžetu pieņēmušas tikai līdz 2028. gadam, bet 2029.–2030. gada finanses ir jaunās Saeimas un valdības uzdevums. x.com
• Guntars Vītols (Finanšu ministrijas birojs): brīdina, ka pašreizējais trīsgadu budžets 2030. gadā radīs negatīvu fiskālo telpu vairāk nekā 900 miljonu eiro apmērā visās nozarēs. x.com
• Andris Kulbergs (AS): iebilst pret nodokļu paaugstināšanu pēc Igaunijas parauga, negribot, lai Latvija attīstās tādā virzienā. leta.lv
• Ilze Indriksone (NA): konstatē, ka daudzgadu budžetā 2027. gadam nav paredzēts finansējums dalībai Eiropas Kosmosa aģentūrā, un nepieciešamie vairāk nekā seši miljoni eiro vēl jāmeklē. lsm.lv
• Edvarts Krusts (MMN): atbalsta nodokļu parādu amnestiju mazajiem uzņēmumiem ar līdz 10 darbiniekiem un zemākus darbaspēka nodokļus. x.com

Droni — 16 pozīcijas

Nedēļas centrā ir 8. jūnija notikums, kad Latvijas gaisa telpā pirmo reizi tika notriekts no ārvalstīm ielidojis drons; NBS to skaidroja ar Krievijas elektromagnētisko karadarbību un norādīja, ka gala lēmumu pieņēma NATO pavēlniecība. Politiķi vienojas par nepieciešamību stiprināt pretdronu spējas — Andris Kulbergs (AS) izceļ sadarbību ar Ukrainu un kopīgu Baltijas pretdronu vienību, bet Edgars Rinkēvičs (Bezpartejisks) uzsver, ka NATO iznīcinātāji nav ilgtermiņa risinājums un valstij jāattīsta pašai savas pretgaisa aizsardzības spējas. Pozīcijas šķeļas par paveiktā novērtējumu: Andris Sprūds (PRO) iznīcinātāju izmantošanu vērtē kā operatīvāko risinājumu, savukārt Igors Rajevs (Bezpartejisks) iepriekšējās NBS atrunas par nespēju dronu notriekt sauc par aizbildināšanos.

• Latvijas armija (NBS): 8. jūnijā pirmo reizi notriekts Latvijas gaisa telpā ielidojis drons — lēmumu pieņēma NATO pavēlniecība pēc NBS sensoru datiem; brīdina, ka incidenti var atkārtoties. leta.lv
• Andris Kulbergs (AS): atbalsta vienošanos ar Ukrainu pretdronu aizsardzībā — pieredzes pārņemšana, "zaļais koridors" tehnoloģijām un kopražošana. x.com
• Edgars Rinkēvičs (Bezpartejisks): NATO iznīcinātāju izmantošana dronu notriekšanai nav ilgtermiņa risinājums — valstij jāstiprina pašai sava pretgaisa aizsardzība. lsm.lv
• Māris Kučinskis (AS): atbalsta kompensāciju mehānismu iedzīvotājiem par ielidojušu dronu nodarītajiem postījumiem, izstrādājot likumdošanas izmaiņas darba grupā Tieslietu ministrijas vadībā. nra.lv
• Igors Rajevs (Bezpartejisks): iepriekšējās NBS atrunas par nespēju notriekt dronus vērtē kā aizbildināšanos; tomēr ne katrs ielidojušais drons jānotriec — katrs gadījums jāizvērtē pēc apdraudējuma. la.lv
• Andris Sprūds (PRO): NATO iznīcinātāju izmantošanu vērtē kā šobrīd operatīvāko un efektīvāko dronu pārtveršanas veidu, neraugoties uz augstajām izmaksām. x.com

Pretrunas

Šonedēļ apstiprināta viena pretruna — Ainārs Šlesers un personiskā ambīcija uz premjera amatu. 2021. gada martā, paziņojot par atgriešanos politikā, Šlesers žurnālistiem sacīja, ka nepretendēšot uz Ministru prezidenta amatu, bet esot gatavs kļūt par satiksmes ministru. 2026. gada maijā nostāja ir tieši apvērsta: viņš paziņo, ka ir gatavs kļūt par jaunās valdības premjeru, vienlaikus aicinot Valsts prezidentu izteikt neuzticību premjerei Siliņai. Starp abiem izteikumiem ir pieci gadi, kuru laikā Šlesers nodibināja un vada partiju Latvija Pirmajā Vietā — tādējādi sākotnējā atteikšanās no augstākā izpildvaras amata par labu nozaru ministra lomai ir mainījusies uz tiešu pretenziju uz pašu premjera krēslu. Konteksta precizitātes labad: 2021. gada izteikums ir TVNET atstāsts, ne tiešs citāts.

Skats uz priekšu

Tuvākajās nedēļās uzmanība, visticamāk, joprojām būs pievērsta civildienesta likuma grozījumiem un Valsts kancelejas vadītāja iecelšanas kārtībai, kā arī Klimata un enerģētikas ministrijas liktenim, kuru jau iezīmē atšķirīgi viedokļi. Drošības jomā turpināsies diskusija par pretdronu spēju attīstību, un, tuvojoties rudens 15. Saeimas vēlēšanām, sagaidāma pieaugoša pirmsvēlēšanu pozicionēšanās.