Galvenais
- Valdības maiņa: Andris Kulbergs (AS) kā jaunais Ministru prezidents iezīmē pirmās prioritātes — Latvijas–Ukrainas dronu alianses līgumu un Latvenergo koģenerācijas iekārtas dāvinājumu Harkivai, paātrinātu aizsardzības finansējumu, kā arī divreiz nedēļā sasaucamu valdību ar ikmēneša finanšu uzraudzību; Evika Siliņa minēta tikai kā aizejošā premjere.
- Atklātu valdības sēžu jautājums vieno blokus: Kulbergs (AS, koalīcija) un Didzis Šmits (ārpus frakcijām) abi iebilst pret to, ka valdības sēdes tiktu padarītas publiskas vai rādītas tiešraidē.
- Rail Baltica un zaudētie ~51,5 milj. eiro: vairāku balsu pavediens — Kozlovskis (JV) prasa lēmumus jau šovasar, Švinka (PRO) aizstāv finansēšanas līguma pārtraukšanu, Stendzenieks (LPV) un komentētājs Liepnieks vērtē izšķērdību un finansējuma zudumu kritiski.
- Latvijas valsts mežu virspeļņa: Atis Švinka un Andris Šuvajevs (abi PRO) aicina ~130 milj. eiro brīvos LVM līdzekļus, ko konstatēja Valsts kontroles revīzija, ieskaitīt valsts budžetā.
- Demogrāfija un ģimeņu atbalsts: Jānis Hermanis publisko dzimstības un ģimeņu izdevumu datus, kamēr Edvarts Krusts (MMN) rosina pārvirzīt klimata un elektroauto līdzekļus ģimeņu atbalstam.
Aktīvākie politiķi
| Politiķis | Partija | Pozīcijas | Galvenās tēmas |
|---|---|---|---|
| Andris Kulbergs | Apvienotais saraksts | 3 | Ukraina un Krievija, Valsts pārvalde |
| Rihards Kozlovskis | Jaunā Vienotība | 2 | airBaltic, Rail Baltica |
| Edvarts Krusts | MMN | 2 | Sociālā politika, Klimats |
| Atis Švinka | Progresīvie | 2 | Valsts kapitālsabiedrības, Rail Baltica |
| Viktors Valainis | Zaļo un Zemnieku savienība | 2 | Aizsardzība un drošība, Degviela un enerģētika |
| Aivis Ceriņš | Apvienotais saraksts | 1 | Valodu politika |
| Dace Lindberga | ASL | 1 | Imigrācija |
Galvenās tēmas
Valsts pārvalde (4 pozīcijas)
Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) ir jaunais Ministru prezidents pēc valdības pārveides; Evika Siliņa ir aizejošā premjere. Viena no pirmajām debatēm skar valdības darba kārtību — sēžu biežumu, finanšu uzraudzības ritmu un to, cik lielā mērā sēdēm jābūt publiski pieejamām.
Jautājumā par valdības sēžu atklātību koalīcijas un opozīcijas robežas pārklājas: Kulbergs (AS) iebilst pret tiešraidē redzamām sēdēm kā "nevajadzīgu šovu", bet Šmits (ārpus frakcijām) pamato to pašu nostāju ar argumentu, ka tad būtiskie lēmumi tiktu pieņemti ārpus sēdes. Paralēli Kulbergs maina valdības darba ritmu (sēdes divreiz nedēļā, ikmēneša finanšu uzraudzība), bet Alvis Hermanis (MMN) ārpus Saeimas izvirza plašāku valsts funkciju likvidācijas tēzi.
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Andris Kulbergs | Apvienotais saraksts | Personīgs viedoklis: valdības sēdes nedrīkst būt atklātas (tiešraidē redzamas) — tas ir 'nevajadzīgs šovs' un neproduktīvs laika tēriņš, jo sensitīvus jautājumus nevar izdiskutēt pilnīgi publiski;vienlaikus norāda, ka tas nav jautājums tuvāko četru piecu mēnešu laikā. | nra.lv |
| Andris Kulbergs | Apvienotais saraksts | Valdība turpmāk sanāks divas reizes nedēļā — papildus otrdienām arī piektdienās, kurās politiskā līmenī koncentrēti analizēs stratēģiski nozīmīgus jautājumus (budžets, aizsardzība, deklarācijas prioritātes);informāciju par valsts finanšu situāciju saņems ik mēnesi (ne reizi gadā), izmantojot VID un Valsts kases datus. | la.lv |
| Alvis Hermanis | MMN | MMN piedāvā sākt valsts pārveidi ar visu nevajadzīgo valsts funkciju likvidāciju — gan iestādes, gan likumus, gan darbiniekus;saraksts esot "diezgan bezgalīgs". Pamato to ar tēzi, ka Latvijai ir nelabvēlīgi izejas punkti (klimats, enerģētika, sarūkoša tauta) un izdzīvošanai nepieciešama radikāla maiņa. | x.com |
| Didzis Šmits | Ārpus frakcijām | Iebilst pret prasību padarīt valdības sēdes publiskas — uzskata, ka tādā gadījumā būtiskie lēmumi tiks pieņemti citur, ārpus publiskās sēdes. | x.com |
Rail Baltica (3 pozīcijas)
Saistībā ar Daugavas tilta būvniecību tika pārtraukts ~51,5 milj. eiro Militārās mobilitātes (CEF) finansēšanas līgums, un publiskajā telpā risinās diskusija par Rail Baltica tālāko virzību, finansējumu un 2030. gada termiņu. Jautājums skar gan jaunās valdības lēmumu grafiku, gan zaudētos ES līdzekļus.
Rail Baltica pavedienā balsis nesakrīt vienā nostājā: Kozlovskis (JV) uzstāj, ka lēmumi jāpieņem jau šovasar un nav atliekami, kamēr Švinka (PRO) aizstāv tieši 51,5 milj. eiro finansēšanas līguma pārtraukšanu kā nesaimnieciska riska novēršanu. Opozīcijā Stendzenieks (LPV) tēmu uztur sarkastiskā izšķērdības kritikā, un komentētājs Jurģis Liepnieks atsevišķi vērš uzmanību uz zaudētajiem ~50 milj. eiro. Tādējādi vienota "vainīgā" naratīva vietā veidojas trīs atšķirīgi lasījumi — grafiks, saimnieciskums un finansējuma zudums.
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Ēriks Stendzenieks | Latvija Pirmajā Vietā | Sarkastiski kritizē Rail Baltica un saistīto infrastruktūras tēriņu izšķērdību — ironizē par Daugavas pāli, lidostas un stacijas būvēm kā par pārbetonētiem piemiņas objektiem, sasaistot tos ar zaudētajiem ES līdzekļiem (mīnus 51M). | x.com |
| Rihards Kozlovskis | Jaunā Vienotība | Uzskata, ka lēmumi par Rail Baltica turpmāko virzību un finansējumu valdībai jāpieņem jau šovasar un tos nedrīkst atlikt nākamajai valdībai;atzīst, ka 1. kārtas pabeigšana līdz 2030. gadam būs ļoti sarežģīta. | nra.lv |
| Atis Švinka | Progresīvie | Aizstāv lēmumu pārtraukt 51,5 milj. eiro Militārās mobilitātes finansēšanas līgumu Daugavas tiltam — uzskata, ka 800 milj. eiro tilts radītu milzīgus riskus un nesaimniecisku darbību;Latvijai būvniecība jāuzsāk tikai tad, kad zināms tilta risinājums un pilns finansējums, ar iespēju atkārtoti pieteikties CEF11 (ReFlow call). | jauns.lv |
Valsts kapitālsabiedrības (2 pozīcijas)
Valsts kontroles revīzijā pie "Latvijas valsts mežiem" (LVM) konstatēti brīvi finanšu līdzekļi (~130 milj. eiro), kas nav nepieciešami uzņēmuma pamatdarbībai. Diskusija skar to, vai šie līdzekļi ieskaitāmi valsts budžetā.
Švinka un Šuvajevs (abi Progresīvie) šonedēļ izvirza vienotu nostāju — LVM virspeļņu, ko konstatēja Valsts kontroles revīzija, novirzīt valsts budžetā. Tā ir partijas iekšienē saskaņota pozīcija, kuru abi runātāji atbalsta vienā un tajā pašā tēmā.
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Atis Švinka | Progresīvie | Atbalsta valsts mežu (LVM) finanšu līdzekļu, kas nav nepieciešami pamatdarbības nodrošināšanai, ieskaitīšanu valsts budžetā. | x.com |
| Andris Šuvajevs | Progresīvie | Atbalsta 130 miljonu eiro brīvo finanšu līdzekļu, ko Valsts kontroles revīzijā konstatēja pie "Latvijas valsts mežiem" un kas nav nepieciešami uzņēmuma darbībai, ieskaitīšanu valsts budžetā;norāda, ka Progresīvie šonedēļ to aicinās. | x.com |
Ukraina un Krievija (2 pozīcijas)
Latvijas atbalsts Ukrainai aptver gan militāru kopražošanu (tostarp dronus), gan enerģētisku palīdzību frontes pilsētām. Paralēli Latvija kā ANO Drošības padomes loceklis pauž nostāju par Krievijas starptautisko tiesību pārkāpumiem.
Abas koalīcijas balsis vēršas pret Krieviju, taču atšķirīgos slāņos: Kulbergs (AS) virza praktisku Latvijas–Ukrainas dronu alianses līgumu un Latvenergo koģenerācijas iekārtas dāvinājumu Harkivai, kamēr Braže (JV) ārpolitiskā līmenī pamato Latvijas nostāju ANO Drošības padomē par Krievijas starptautisko tiesību pārkāpumiem.
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Andris Kulbergs | Apvienotais saraksts | Atbalsta padziļinātu Latvijas–Ukrainas aizsardzības sadarbību: virza dronu alianses (drone alliance) līgumu gaisa telpas drošības un militārās kopražošanas uzsākšanai, un plāno kopā ar ekonomikas ministru dāvināt Ukrainai Latvenergo TEC koģenerācijas iekārtu (120 MW elektrības, 260 MW siltuma), lai nodrošinātu Harkivas iedzīvotājus ar siltumu apkures sezonā. | x.com |
| Baiba Braže | Jaunā Vienotība | Kā ANO Drošības padomes loceklis Latvija atbalstīja Rumānijas pieprasījumu sasaukt sēdi;Krievijas turpinātie starptautisko tiesību pārkāpumi tieši apdraud sabiedroto drošību un Krievija ir jāaptur. | x.com |
Pilsētvide (2 pozīcijas)
Rīgas pilsētvides attīstības jautājumi šodien skar gan jaunas tramvaja infrastruktūras atklāšanu, gan apkaimju publiskās telpas attīstību. Abi runātāji pieskaras mobilitātei un apkaimju kvalitātei.
Pilsētvidē abi runātāji izvirza apkaimju attīstības tēmu, bet ar atšķirīgu fokusu: Ķirsis (JV) kā Rīgas mērs izceļ tramvaja līnijas un mobilitātes punkta "Ķengarags" atklāšanu, savukārt Ratnieks (NA) atbalsta Dreiliņkalna teritorijas pārveidi par daudzfunkcionālu atpūtas vidi.
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Edvards Ratnieks | Nacionālā apvienība | Atbalsta Dreiliņkalna teritorijas attīstību par pievilcīgu un daudzfunkcionālu vidi aktīvai atpūtai, pastaigām un brīvā laika pavadīšanai — līdzīgi kā Uzvaras parku;uzsver, ka apkaimēm trūkst kvalitatīvas un mūsdienīgas atpūtas vietas. | x.com |
| Vilnis Ķirsis | Jaunā Vienotība | Kā Rīgas mērs izceļ un atbalsta jauna tramvaja līnijas posma un mobilitātes punkta "Ķengarags" atklāšanu — pirmo šāda mēroga tramvaja infrastruktūras paplašinājumu Rīgā pēc vairāk nekā 40 gadiem;uzskata to par ieguldījumu ērtākā un mūsdienīgākā pilsētas mobilitātē rīdziniekiem. | x.com |
Koalīcija vs Opozīcija
| Bloks | Pozīcijas | Partijas | Galvenie runātāji | Dominējošās tēmas |
|---|---|---|---|---|
| Koalīcija | 14 | AS, JV, NA, ZZS | Kulbergs (3), Kozlovskis (2), Valainis (2) | Ukraina un Krievija, Valsts pārvalde, Pilsētvide |
| Opozīcija | 6 | PRO, LPV, S! | Švinka (2), Šlesers (1), Šuvajevs (1) | Rail Baltica, Valsts kapitālsabiedrības, Pensijas |
| Ārpus Saeimas | 5 | MMN, ASL | Krusts (2), Hermanis (1), Lindberga (1) | Valsts pārvalde, Budžets un finanses, Sociālā politika |
| Neitrāli | 9 | — | Hermanis (3), Rajevskis (2), Liepnieks (2) | Sociālā politika, Korupcija un KNAB, Koalīcija un partijas |
Bloki pēc partijas statusa Saeimā: «Opozīcija» — partijas ar Saeimas frakciju, kas nav valdībā; «Bez Saeimas frakcijas» — partijas, kurām pašreizējā Saeimā frakcijas nav, arī tad, ja tām ir atsevišķi deputāti; «Bezpartejiskie» — politiķi bez partijas; «Neitrāli» — komentētāji, analītiķi un organizācijas, ne politiķi.
Koalīcijas dienas svaru nes jaunā premjera Kulberga (AS) pirmās prioritātes — Ukrainas atbalsts un valdības darba kārtība — līdzās Kozlovska (JV) infrastruktūras lēmumiem. Opozīcijā Progresīvie atrod vienotu fokusu uz LVM virspeļņu (Švinka un Šuvajevs), savukārt Šlesers (LPV) ar pensiju referenduma parakstiem darbojas atsevišķi. Atklātu valdības sēžu jautājumā robežas pārklājas — Kulbergs no koalīcijas un ārpusfrakciju deputāts Šmits nonāk pie vienas nostājas. Ārpus Saeimas MMN balsis (Krusts, Alvis Hermanis) pievēršas valsts pārvaldes apjomam un ģimeņu atbalstam.
Spriedzes
| Tips | Avots | Mērķis | Tēma | Apraksts | Saite |
|---|---|---|---|---|---|
| uzbrukums | Krišjānis Kļaviņš () | Andris Šuvajevs (Progresīvie) | Korupcija un KNAB | Krišjānis Kļaviņš (tagojot @suvajevs) apgalvo, ka korupcijas izmeklēšanā pastāv dubultstandarts: jautā, kāpēc Progresīvo zaudētajos aptuveni 50 miljonos nenotika kratīšanas, kamēr mežrūpnieku 50 miljonu lietā, ko Šuvajevs nemitīgi piemin, kratīšanas tika veiktas, un pārmet, ka ar Progresīvajiem saistītie aktieri var turpināt demagoģiju bez sekām. | x.com |
Spriedze šodien skar korupcijas izmeklēšanas vienlīdzību: komentētājs Krišjānis Kļaviņš vēršas pret Andri Šuvajevu (PRO), apgalvojot, ka pastāv dubultstandarts — Progresīvo zaudētajos ~50 milj. eiro neesot veiktas kratīšanas, kamēr mežrūpnieku lietā tās notikušas.