Mērķis
Likums nodrošina vides kvalitātes saglabāšanu un atjaunošanu, kā arī dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Regulē vides aizsardzības principus, sabiedrības tiesības vides jomā, valsts un pašvaldību pienākumus, kontroles mehānismus un atbildību par videi nodarīto kaitējumu. Piemērojams arī Latvijas kontinentālajai šelfai un ekskluzīvajai ekonomiskajai zonai.
Galvenās normas
- "Piesārņotājs maksā" princips — operators sedz darbības radītā piesārņojuma novēršanas izmaksas
- Piesardzības princips — drīkst ierobežot darbības ar neskaidru ietekmi uz vidi
- Novēršanas princips — piesārņojums jānovērš iespējami agrīnā stadijā
- Sabiedrības tiesības — bezmaksas piekļuve vides informācijai, līdzdalība lēmumu pieņemšanā, tiesības iesniegt sūdzības par pārkāpumiem
- Institucionālais ietvars — Valsts vides dienests un Dabas aizsardzības pārvalde veic kontroli; Vides konsultatīvā padome sniedz ieteikumus
- Atbildība par kaitējumu — operators ir atbildīgs neatkarīgi no vainas noteiktām darbību kategorijām (VI nodaļa)
- Brīvprātīgi instrumenti — vides pārvaldības un audita sistēmas, ekomarķējums, zaļais publiskais iepirkums
Politiski jutīgās sadaļas
- VI nodaļa (Atbildība par videi nodarīto kaitējumu) — piedzīvojusi vairākus grozījumus; operators ir atbildīgs neatkarīgi no vainas, kas rada diskusijas par uzņēmēju slogu
- VI¹ nodaļa (Atbildība par ūdeņu piesārņošanu) — pievienota 2007. gadā, papildu regulējums kuģošanas piesārņojumam
- Sabiedrības līdzdalības mehānismi — cik tālu sabiedrība var ietekmēt lēmumus par rūpnieciskiem projektiem
Pašreizējie grozījumi Saeimā
- Likums regulāri tiek grozīts, pielāgojot ES direktīvām un paplašinot atbildības mehānismus. Jaunākie grozījumi saistīti ar kuģu piesārņojuma regulējumu un vides kaitējuma novēršanas procedūrām.
Aktuālie likumprojekti šajā likumā
Šajā likumā šobrīd nav aktīvu likumprojektu Saeimā.