Dzīvokļa īpašuma likums

Mērķis

Likuma uzdevums ir noteikt dzīvokļa īpašuma statusu, dzīvokļa īpašnieka tiesības, pienākumus un atbildību, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības kompetenci un lēmumu pieņemšanas kārtību. Regulē daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanas tiesiskos pamatus.

Galvenās normas

• Dzīvokļa īpašuma struktūra — atsevišķais īpašums (dzīvoklis) + kopīpašuma domājamā daļa (kāpņu telpa, jumts, pamati u.c.)
• Pārvaldīšanas izdevumi — katrs īpašnieks sedz atbilstoši kopīpašuma domājamās daļas apmēram
• Lēmumu pieņemšana parastiem jautājumiem — vairāk nekā puse no dzīvokļu īpašumiem
• Kopīpašuma pārgrozīšana — nepieciešama visu dzīvokļu īpašnieku piekrišana
• Lietošanas tiesību ierobežojumi — vismaz 3/4 balsu
• Kopsapulces un aptaujas — regulēta lēmumu pieņemšanas procedūra
• Dzīvokļa īpašnieka pienākumi — uzturēt atsevišķo īpašumu, piedalīties pārvaldīšanā, segt izdevumus
• Logi un durvis (10. pants, 7.1 punkts) — atzīti par atsevišķā īpašuma elementu ar atbilstošu remonta atbildības sadalījumu

Politiski jutīgās sadaļas

• Parādu pārņemšana (13.1 pants, spēkā no 2026. gada) — jauns pienākums dzīvokļa ieguvējam atbildēt par iepriekšējā īpašnieka parādiem (līdz 3 gadiem) — rada strīdīgas situācijas nekustamā īpašuma darījumos
• Kopsapulču kvorums — grūtības sasaukt kopsapulces ar nepieciešamo dalībnieku skaitu, it īpaši lielās daudzdzīvokļu mājās
• Kopīpašuma pārvaldīšana — debates par pārvaldnieku atbildību un māju apsaimniekošanas kvalitāti
• Māju renovācija — lēmumu pieņemšanas sarežģītība kavē energoefektivitātes uzlabošanu

Pašreizējie grozījumi Saeimā

• 13.1 panta ieviešana (2026) par parādu pārņemšanu
• Diskusijas par kopsapulču kvoruma prasību atvieglošanu
• Daudzdzīvokļu māju renovācijas lēmumu pieņemšanas vienkāršošana

Aktuālie likumprojekti šajā likumā